Pētījums: Latvijā ir viens no augstākajiem alkohola akcīzes nodokļiem Eiropā 

Latvijā ir viens no augstākajiem stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļiem Eiropā, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījumā par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, informē pētījuma autors.

Zane Atlāce - Bistere, 2016. gada 22. septembris plkst. 14:45

Foto: Evija Trifanova/LETA

Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo nodokļu politiku un aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā un saprast, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un sabalansētu akcīzes nodokļa likmi ar ekonomisko situāciju. 

Pētījums kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Tāds tas nav attiecībā uz patēriņa nodokļiem, piemēram, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Vērtējot pēc pirktspējas, alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir nesamērīgi augsts – secināts pētījumā.

Viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā efektīvas akcīzes nodokļa likmes noteikšanā, ir pirktspēja. Stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja salīdzina to pēc ietekmes uz cenu pēc patērētāju pirktspējas, Latvijā veidojās visnelabvēlīgākā situācija. Piemēram, Latvijā no visām ES dalībvalstīm personai ar vidējo algu jāstrādā visilgāk (372 min), lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji šis skaits sasniedz 143 min.

Latvijā ir definēts akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskiem dzērieniem līdz  2018.gadam, taču, ņemot vērā pētījuma rezultātus, akcīzes nodokļa politika alkoholiskajiem dzērieniem būtu jākoriģē.

Saskaņā ar pētījumu stiprā alkohola akcīzes nodoklis vairākkārtīgi pārsniedz vīna un alus nodokli, ja tos salīdzina pēc dzēriena ietekmes uz cilvēka veselību (alkohola devas),  turklāt, cenas struktūra nav līdzvērtīga šiem alkoholiskajiem dzērieniem – akcīzes nodoklis alum sastāda 30%, turpretī stiprajam alkoholam 70% no kopējās produkta vērtības. Šāds sadalījums būtiski ietekmē produktu pirktspēju un ir vērtējams kā diskriminējošs vienādas ietekmes produktiem.

Vērtējot pēc pirktspējas, Latvijā šobrīd ir viens no visaugstākajiem akcīzes nodokļu slogiem alkoholisko dzērienu grupā un visaugstākās cenas ES dalībvalstu vidū. Tas ir viens no nelegālā alkohola pieauguma iemesliem, ko spilgti apstiprināja nelegālā tirgus daļas pieaugums tieši stiprā alkohola segmentā krīzes gados.

«Nelegālā stiprā alkohola apjoms šobrīd svārstās no 25% līdz  30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.  Problēma pārsvarā skar stiprā alkohola nozari. Likumsakarīgi, ka, ceļot akcīzes nodokli alkoholam, ceļas arī tā cena, kas noved pie legālā alkohola patēriņa samazināšanās, bet diemžēl nesamazina kopējo patēriņu, kā to politiķi parasti grib pamatot, ierosinot likmju palielināšanu,» saka pētījuma autors Māris Jurušs.

Veiktais pētījums liecina par to, ka nepieciešams izvērtēt strukturālās izmaiņas akcīzes nodokļa politikā. Nodokļa palielināšana nebūtu vēlama, jo jau šobrīd cena pēc patērētāju pirktspējas ir augstāka, nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nodokļu palielināšana var ietekmēt konkurētspēju, sekmēt pārrobežu tirdzniecību un nelegālo importu. Stiprā alkohola nodoklis krietni pārsniedz alus un vīna nodokli, pēc alkohola satura jeb ietekmes uz cilvēka veselību, tādēļ nepieciešams izvērtēt jautājumu par atšķirības mazināšanu.

«Pētījumā ietverts iespējamais akcīzes nodokļa turpmākās politikas scenārijs. Tas paredz saglabāt alus un vīna likmju palielināšanu atbilstoši līdz plānotajam 2018.gadam, bet stiprā alkohola nodokļa likmes palielināšanu iesaldēt un atstāt nemainīgu vismaz līdz 2020.gadam, kad ekonomiskā situācija, pirktspēja un citi ārējie apstākļi varētu uzlaboties,» skaidro pētījuma autors M. Jurušs.

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2016. gada 21. septembris plkst. 10:13

Ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par valsts prioritāti Nr. 1, valsts iestādēm...

2016. gada 21. septembris plkst. 6:45

Lēmumu par dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu, tostarp ūdenim, kas papildu budžetā...

2016. gada 20. septembris plkst. 16:18

Fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, liegs skaidras naudas darījumus no 7200...

2016. gada 20. septembris plkst. 14:53

No 2017.gada daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielāku atbalstu no valsts, tādējādi...

2016. gada 20. septembris plkst. 9:24

Ieviešot jaunu regulējumu mazajam biznesam Latvijā, jāizvērtē arī ārvalstu, jo īpaši...

2016. gada 20. septembris plkst. 8:19

Mazajam biznesam jāgatavojas revolucionārām pārmaiņām, jo pašreizējais mikrouzņēmumu...

2016. gada 19. septembris plkst. 11:26

Pēc pirmās sarunas ar personālatlases kompāniju, kas uzrunā iespējamos kandidātus Valsts ieņēmumu...

2016. gada 15. septembris plkst. 17:53

Patlaban nevajadzētu pārsteigties ar nodokļu atcelšanu «dzīvesstila uzņēmumiem»,...

2016. gada 15. septembris plkst. 16:26

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas...

2016. gada 15. septembris plkst. 13:20

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...