Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Valsts zemes dienests (VZD) 16. martā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai.

VZD šī gada 13. februārī saņēma pirmo pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšanu privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Cietokšņu ielā 15, Daugavpilī. Pamatojoties uz pašvaldības pieņemto lēmumu VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Cietokšņa ielā 15, Daugavpilī atsavināmo zemi, noteica atsavināšanas cenu un nosūtīja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

“Minētais fakts nozīmē, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktais dalītā īpašuma izbeigšanas process pēc ilgiem gadiem ir iesācies un tālākās darbības dalītā īpašuma izbeigšanai būs atkarīgas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajām darbībām,” norāda VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Klimata tehnoloģiju uzņēmums “Arbonics”, kas darbojas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā, ir piesaistījis 5,5 miljonu eiro finansējumu no trīs starptautiskiem investoriem, lai turpinātu sadarbību ar zemes īpašniekiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, un rezultātā paplašinātu vienu no Eiropas lielākajiem apmežošanas projektiem.

Uzņēmums jau sadarbojas ar vairāk nekā 130 zemes īpašniekiem Baltijā, tostarp arī Latvijā, un tā mērķis ir turpināt attīstīt darbību arī citās Eiropas valstīs, iepazīstinot zemes īpašniekus ar atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī izglītojot par oglekļa kredītu tirgu un iespējām tajā iesaistīties. Uzņēmums savieno zemes īpašniekus un uzņēmumus, kuri ir gatavi maksāt par oglekļa piesaisti mežos, samazinot to radīto ietekmi uz vidi.

Pērn, sadarbībā ar Tartu Universitātes ģeoinformātikas pētniekiem, uzņēmums izstrādāja datos balstītu digitālu rīku, kas palīdz atrast apmežošanai piemērotu zemi un dažu minūšu laikā aprēķināt arī iespējamos zemes īpašnieku ienākumus no oglekļa kredītiem, ja tiktu veikta apmežošana. Ar digitālā rīka starpniecību analizēti jau vairāk nekā 200 000 hektāru zemes.

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais EY un Sanktgallenes Universitātes pētījums Family Business Index 2023 atklāj, ka indeksā iekļauto pasaules 500 lielāko ģimenes uzņēmumu pagājušajā gada ieņēmumi bija 8.02 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk kā gadu iepriekš.

Proti, indekss parāda, ka ģimenes uzņēmumi kopumā ir veiksmīgāki un aug straujāk par ekonomiku kopumā – pērn pasaules ekonomikas izaugsme bija 3.2% saskaņā ar OECD datiem.

Pasaules 500 lielākajos ģimenes uzņēmumos pērn strādāja 24.52 miljoni cilvēku un tie darbojās 47 dažādās jurisdikcijās. Lielāko ģimenes uzņēmumu īpatsvars pasaules ekonomikā ir tik liels, ka šie uzņēmumi kopā veidotu trešo lielāko ekonomiku pasaulē – pēc ASV un Ķīnas. Divas trešdaļas Indeksā iekļauto pasaules lielāko 500 uzņēmumu jeb 66% strādā vai nu plaša patēriņa preču ražošanā (37%) vai mašīnbūves un mobilitātes nozarēs (29%). Enerģētikā strādā 8% šo uzņēmumu, bet finanšu pakalpojumu nozarē – 6%.

Baltijā vislielākie darba devēji pēc nodarbināto skaita ir mazumtirdzniecībā strādājošie, visvairāk šādu kompāniju ir ar juridisko adresi Lietuvā.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums par lielākajiem darba devējiem Baltijā. 100 lielāko darba devēju vidū ir tikai 26 kompānijas ar Latvijas juridisko adresi, 23 ar Igaunijas un 51 kompānija ar juridisko adresi Lietuvā. Lielāko nodarbinātāju līderis ir mazumtirdzniecības kompānija Maxima, kuras Lietuvas kompānija ar 11409 nodarbinātajiem ir pirmajā pozīcijā Baltijā, bet otrajā — tās kompānija Latvijā, kura nodarbina 6222 strādājošos.

Jāņem vērā, ka tās kompānija Igaunijā nodarbina 3111 strādājošos un ieņem 17 vietu. Lielāko darba devēju trijnieku pēc kopējo darbinieku skaita noslēdz vēl viens mazumtirdzniecības tīkls Lietuvā - IKI. Lielāko nodarbinātāju vidū ir gan veselības aprūpes iestādes – slimnīcas, gan transporta pakalpojumu sniedzēji, salīdzinoši maz ir apstrādes rūpniecības kompāniju. Lai arī liela pārsteiguma par to, kas Baltijā ir vislielākie nodarbinātāji, aptaujāto vidū nebija, tomēr skanēja jautājumi par privātā un publiskā kapitāla kompāniju īpatsvaru šajā top 100, kā arī to, cik tajā ir kompāniju par pašmāju kapitālu, kuras ir izveidotas no nulles.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.