Citas ziņas

Pētījums: sievietes biežāk nekā vīrieši atturas no kaitīgiem ieradumiem

Jānis Rancāns, 26.06.2012

Jaunākais izdevums

Lai uzturētu sevi veselīgā un labā formā, sievietes biežāk nekā vīrieši atturas no kaitīgiem ieradumiem (nesmēķē, mēreni lieto alkoholu), turklāt retāk nekā vīrieši uzskata, ka glāze sarkanvīna dienā ir ieteicama un nekaitē veselībai, secināts jaunākajā DNB Latvijas barometra pētījumā.

Savukārt vīrieši ievērojami biežāk veselīgu dzīvesveidu saista ar fiziskām aktivitātēm.

Sievietes daudz biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka cenšas lietot pareizu uzturu un iespējami ekoloģiski tīru produkciju, lai uzturētu sevi veselīgā un labā formā. Atšķirībā no vīriešiem, sievietes daudz rūpīgāk seko līdzi savam veselības stāvoklim un biežāk atturas no kaitīgiem ieradumiem.

Tikmēr vīrieši biežāk nekā sievietes regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tomēr kopumā šis ir vienīgais veselīga dzīvesveida faktors, kuru vīrieši ievēro daudz nopietnāk nekā sievietes, secināts pētījumā.

Pozitīvu un optimistisku attieksmi pret dzīvi, biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti, norādījuši jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. Respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem par nozīmīgu faktoru uzskata līdzsvara ievērošanu starp darbu un personisko dzīvi.

Savukārt respondenti vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem nedaudz biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti atturas no kaitīgiem ieradumiem. Tikmēr 45 līdz 54 gadus veci iedzīvotāji biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti norādījuši, ka veselīga dzīvesveida nodrošināšanai pavada laiku dabā, svaigā gaisā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirmo reizi Latvijā ļauj sievietes dzimumšūnas nobriedināt laboratorijā

Lelde Petrāne, 26.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auglības klīnika Mama Rīga saņēmusi Latvijā pirmo Valsts Zāļu aģentūras atļauju sievietes dzimumšūnu - olšūnu nobriedināšanai ārpus sievietes ķermeņa. Tā ir jauna, Latvijā līdz šim vēl nebijusi iespēja sievietēm ar vairogdziedzera, onkoloģiskajām un citām saslimšanām droši iegūt pašām savas apaugļošanai piemērotas olšūnas laboratorijas apstākļos, norādīts klīnikas paziņojumā.

«Gada sākumā, izveidojot Baltijā pirmo olnīcu audu kriobanku, mēs solījām pie sasniegtā neapstāties. Tāpēc olšūnu ārpusķermeņa nobriedināšanas atļauja ir likumsakarīgs solis mūsu solīto jauno – pasaulē zināmo un pieejamo, bet Latvijā līdz šim nepieejamo - neauglības ārstēšanas tehnoloģiju ieviešanā Latvijā,» stāsta auglības klīnikas Mama Rīga valdes loceklis Imants Smirnovs.

Katra sieviete piedzimst ar savu individuālo dzimumšūnu – olšūnu skaitu, kas dzīves laikā nevairojas un neatjaunojas.

Nenobriedušas jeb negatavas olšūnas, atbilstoši cilvēka fizioloģijai, visā sievietes dzīves laikā «dzīvo» savā «mājiņā» – sievietes olnīcās jeb olnīcu audos. Olšūnu nobriešanu un «iznākšanu no mājiņas», kas nepieciešama apaugļošanās procesam, regulē sievietes hormonālā sistēma, kuras redzamā izpausme ir sievietes menstruālais cikls. Tāpēc auglības periods jeb fertīlais vecums katrai sievietei ir ļoti individuāls un cieši saistīts ar sievietes vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu, tostarp stresu, ēdienkarti utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Iztikšanai uz vienu ģimenes locekli būtu nepieciešami 626 eiro

Dienas Bizness, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ģimenē uz vienu tās locekli iztikšanai nepieciešami 625,64 eiro mēnesī, liecina DNB Latvijas barometrs veiktais pētījums.

Atbildot uz jautājumu - cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, - visbiežāk minētā summa ir 500 eiro (21%). Jāpiebilst, ka summas, kas ir lielākas par vidējo algu (765 eiro) Latvijā, ir minējuši 24% aptaujāto, bet 15% aptaujāto atzinuši, ka spētu iztikt, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli būtu līdz 300 eiro.

Salīdzinot 2010., 2012. un 2015.gada aptauju rezultātus, vērojams, ka vidējā nosauktā naudas summa, kas, pēc respondentu domām, nepieciešama iztikai, 2015.gadā ir pieaugusi (2010.: 475,84 eiro, 2012.: 517,23 eiro, 2015.: 625,64 eiro).

DNB Latvijas barometrs ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: iedzīvotāji rudeni sagaida cerīgāk

Jānis Rancāns, 24.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomisko stāvokli, kā arī kopējās situācijas attīstību valstī, iedzīvotāji vērtē salīdzinoši atzinīgāk nekā iepriekš, liecina jaunākā DNB Latvijas barometrs pētījuma rezultāti. Pēc neliela sabiedrības pesimisma pieauguma vērojama uzlabošanās lielākajā daļā indikatoru.

Tomēr tikai neliela daļa atzīst, ka ekonomiskais stāvoklis patlaban ir labs, liecina pētījuma rezultāti. Šā gada laikā kopējā noskaņojuma indekss ir paaugstinājies no -31 (februārī) līdz -21 (augustā), kas, neskatoties uz mīnusa zīmi, ir labākais rādītājs kopš DNB Latvijas barometra pētījumu uzsākšanas, norāda tā autori.

Līdzīga tendence esot vērojama arī nākotnes vērtējuma indeksos – iedzīvotāji cerīgāk nekā līdz šim skatās uz Latvijas ekonomiskās situācijas un pašu ģimeņu materiālā stāvokļa uzlabošanos pārskatāmā nākotnē.

Plašāki DNB Latvijas barometra rezultāti un ekspertu secinājumi tiks publiskoti trešdien, 26. septembrī. Pētījumā iegūtos datus komentējuši Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, ekonomikas eksperte Raita Karnīte, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, Eiropas Parlamenta deputāts Arturs Krišjānis Kariņš un citi eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par spīti optimismam iedzīvotāji neplāno iesaistīties nekustamo īpašumu tirgū

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 19.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos pēdējā mēneša laikā notikušās izmaiņas «DNB Latvijas barometra» indikatoros nav lielas, tomēr kopējā iedzīvotāju noskaņojumā iezīmējies pārrāvums – februārī iedzīvotāju kopējais vērtējums situācijai valstī bijis kritiskāks nekā iepriekšējos divos mēnešos.

Tikmēr nākotnes vērtējums kļuvis vēl nedaudz pozitīvāks – iedzīvotāji optimistiskāk vērtējuši iespējamās izmaiņas gan Latvijas ekonomikā, gan savas ģimenes materiālajā stāvoklī. Tiesa, visnozīmīgākais apliecinājums paļāvībai uz nākotni – ticība iespējai Latvijā atrast labu darbu – joprojām ir kritiski zems: par sliktām to atzīst, 76%, t.sk. 42% iedzīvotāju norāda, ka iespējas atrast labu darbu ir ļoti sliktas, kas ir pat nedaudz zemāks vērtējums nekā janvārī.

Jāpiebilst, ka aptaujas laikā viens no nozīmīgākajiem notikumiem politikā bija referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, bet jau drīz pēc tam uzmanības lokā nonāca jautājumi, kas tieši skar iedzīvotāju labklājību: kāpa degvielas cenas, sākās aktīvākas diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tika saņemti būtiski lielāki rēķini par apkuri. Runājot par pēdējo - «DNB Latvijas barometrs» Nr.46 liecina, ka gandrīz divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka spēs nomaksāt rēķinus par mājokļa uzturēšanu (tiesa, 41% aptaujāto atzina, ka šī iemesla dēļ būs jātaupa citās jomās). Jāpiebilst gan, ka apkures rēķini par februāri, kas nepatīkami pārsteidza daudzus iedzīvotājus, tika saņemti jau pēc šī pētījuma veikšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā nākotnē augs, un tās biznesam ir labas ziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pretrunas un paradoksi Latvijas iedzīvotāju prātos

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 13.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma dati, kas parāda iedzīvotāju vērtējumu situācijai valstī, īpašus pārsteigumus nav nesuši - rādītāji gan mazliet svārstās, bet, analizējot ilgākā laika periodā, vērojama pozitīva tendence.

Interesanti, ka, vērtējot situāciju valstī, iedzīvotāji ir piesardzīgāki nekā iepriekšējā pētījumā, bet, analizējot savas ģimenes materiālo stāvokli un tā iespējamās izmaiņas, vērtējumi kļuvuši mazāk kritiski (abi indeksi sasnieguši augstākos rādītājus kopš 2008. gada).

Nedaudz detalizētāk analizējot sabiedrības noskaņojumu, jāsecina, ka pētījuma dalībnieki, kuri esošo situāciju vērtē atzinīgāk, arī nākotnē lūkojas optimistiskāk: no tiem, kuri savas ģimenes finansiālo situāciju atzīst par labu, uzlabošanos prognozē 41%, no tiem, kuri to uzskata par viduvēju, - 21%, bet no aptaujātajiem, kas stāvokli patlaban vērtē kā sliktu, - tikai 9%. Tiesa, visās trīs grupās vairāk nekā puse aptaujāto prognozē zināmu stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Iedzīvotāji savu personīgo stāvokli vērtē labāk nekā situāciju valstī

Dienas Bizness, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā mēnesī vērotais iedzīvotāju optimisms atkal sācis pieklust - cilvēki kritiskāk vērtē lielāko daļu ar valsts un ekonomikas attīstību saistīto indikatoru. Tiesa, iedzīvotāju vērtējums par ģimenes materiālo stāvokli un iespējām atrast labu darbu Latvijā uzlabojies, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Saskaņā ar pētījumu, šomēnes salīdzinoši kritiskāk nekā iepriekš iedzīvotāji vērtējuši kopējās situācijas attīstību valstī - indekss samazinājies par 13 punktiem. Nedaudz, bet tomēr pasliktinājies arī vērtējums Latvijas ekonomikai. Tostarp Latvijas ekonomiskā stāvokļa vērtējums samazinājies par vienu punktu, tā izmaiņu un prognožu vērtējumi - par diviem punktiem. Savukārt vērtējums par ģimenes materiālo stāvokli un iespējām atrast labu darbu Latvijā uzlabojies. Kā liecina pētījuma rezultāti, šomēnes ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums pakāpies par četriem punktiem - iedzīvotāji to biežāk nekā iepriekš vērtējuši kā viduvēju (57%). Līdzīga vērtējuma uzlabošanās vērojama iespējām atrasts labu darbu Latvijā, indeksam palielinoties par četriem punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kad ar talantu vien nepietiek: sieviete Kolumbijā

Evita Lune, Pedersen & Partners partnere un vadītāja Latvijā, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indrai Noji (Indra Nooyi), Megai Vitmenai (Meg Whitman), Irēnei Rozenfeldai (Irene Rosenfeld), Elenai Kulmanai (Ellen Kullman) un Patrīcijai Vertcai (Patricia Woertz) ir kas kopīgs. Viņas ir monumentālu, daudznacionālu un gigantisku amerikāņu korporāciju vadītājas, sievietes, mātes, kuras turklāt ir iekļautas žurnāla Forbes ietekmīgāko sieviešu Top 10. Vai tas nozīmē, ka sievietes tikai ASV var būt ietekmīgas? Kā ar Eiropu? Dienvidameriku? Es vēlos pastāstīt par stiprām un veiksmīgām sievietēm ārpus ASV, kā arī par viņu apņēmību, neatlaidību un centību gan mājās, gan darbā. Šis būs mēģinājums izcelt to sieviešu izcilību, kas mazāk taisnīgās situācijās spēj sasniegt virsotnes un gūt panākumus, neraugoties uz tādiem sociāli kulturālajiem apstākļiem, kuru dēļ karjeras veidošana ir daudz sarežģītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu, Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis savā rīcībā esošus statistikas un pētījuma datus, kā arī Centrālā statistikas pārvaldes datus, piedāvājot uzzināt, kādas ir Latvijas sievietes, viņu paradumi un veselība.

Kā liecina statistikas dati, 54% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sievietes, un sieviešu paredzamais mūža ilgums ir gandrīz 79 gadi, kas ir par desmit gadiem ilgāks nekā vīriešiem.

No minētajiem 79 gadiem 56,5 gadus sievietes nodzīvo veselīgi bez nopietnām veselības problēmām. Vairāk nekā puse - 52% - Latvijas sieviešu savu veselību vērtē kā labu vai diezgan labu. Galvenās veselības problēmas sievietēm Latvijā ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības un ļaundabīgie audzēji. Visbiežāk sievietes sūdzas par galvassāpēm, muguras, locītavu, mugurkaula sāpēm kakla - plecu daļā, kā arī par bezmiegu.

Dati par sieviešu ģimenes stāvokli liecina, ka 37% Latvijas sieviešu ir neprecējušās, 35% ir precējušās, 14% ir šķīrušās no laulātā drauga, 14% sieviešu ir atraitnes. Vidējais sievietes vecums, piedzimstot bērnam, ir 29,1 gads. Pirmais bērns dzimst vidēji 26,4 gadu vecumā. Aptuveni 15% dzemdētāju ir vecumā virs 35 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā sievietēm pieder trešdaļa uzņēmumu

Dienas Bizness, 08.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešā daļa jeb 33,21% no viesiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem pieder sievietēm, savukārt uzņēmumu, kuru valdēs darbojas sievietes, īpatsvars ir 33,43%, apkopojis Lursoft.

Lielāks sieviešu īpatsvars ir starp mazkapitāla SIA dalībniekiem un matpersonām. 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām SIA dalībnieces ir sievietes, savukārt 38,53% gadījumu sievietes darbojas mazkapitāla SIA valdēs.

Biznesā visaktīvākās sievietes ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Trešā daļa jeb 33,59% no visām dāmām, kuras iesaistījušās biznesā un ir kāda uzņēmuma dalībnieces, ir sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem, savukārt 11,14% gadījumu uzņēmumu dalībnieces ir no 18 līdz 29 gadus vecas. Vismazāk biznesā iesaistās sievietes vecumā līdz 18 gadiem (0,04%) un dāmas, kuru vecums ir 70 un vairāk gadu (6,62%), noskaidrojis Lursoft.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo ekonomikas un ģimenes stāvokli aizvien ir kritisks

Žanete Hāka, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī fiksētais Latvijas iedzīvotāju vērtējums aizvien ir kritisks gan skatījumā par tagadni un nākotni, gan arī redzējumā par ekonomisko situāciju un attīstības prognozēm, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Kaut gan daži no indeksiem – nākotnes vērtējums, Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējums, ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes – attiecīgajā mēnesī piedzīvojušas minimālu kāpumu, tās vairāk raksturojamas kā nejaušas svārstības, nevis reālu uzlabojumu sekas. Turklāt teju visi kritēriji jau ilgstoši turpina saglabāt negatīvu indeksu.

Kā atspoguļo pētījuma rezultāti, kopējā noskaņojuma indekss un tagadnes indeksa vērtējums ir saglabājies nemainīgs, kamēr nākotnes vērtējuma indekss kāpis par vienu punktu. Kopumā izmaiņas šajā mēnesī ir ļoti mērenas – gandrīz visās kategorijās kāpums un kritums ir viena punkta apmērā. Kritumu šajā mēnesī piedzīvoja kopējās situācijas vērtējums, pašreizējā ekonomiskā stāvokļa vērtējums, pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums, kā arī darba izredžu un valdības darba vērtējums. Kamēr viena punkta kāpums pozitīvā virzienā bijis respondentu Latvijas ekonomiskā stāvokļa attīstības prognozēs un gaidās par ģimenes stāvokļa attīstību. Tikmēr par četriem punktiem kopš marta pakāpies Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējums, kas gan nemaina faktu, ka kopumā tam ir izteikti negatīvs rezultāts (-18 indeksa punktu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Eksperts: Vai cilvēki uzskata, ka labi apmaksāto darbvietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, ierēdņa vai politiķa kabinetā?

Žanete Hāka, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu. Tikmēr visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iedzīvotāji joprojām ir kritiski noskaņoti

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” sociālo un politisko projektu direktore, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati ļauj aplūkot sabiedrības dienaskārtību un tās izmaiņas - lai arī iedzīvotāju apmierinātība ar ekonomisko situāciju ir pieaugusi, līdzīgi kā pirms četriem gadiem aktuālākās problēmas ir veselības aprūpe, ekonomika un sociālā joma. Īpašs pārsteigums tas nav, jo, neskatoties uz situācijas uzlabošanos, labāku valsts un ģimenes materiālo situāciju, liela daļa iedzīvotāju joprojām ir kritiski noskaņoti. Par sabiedrības noskaņojumu un nedrošības kontekstu gan liecina tas, ka aizsardzība un ārlietas par prioritātēm valsts budžetā ir atzītas biežāk nekā 2010.gadā.

Jāpiebilst, ka, domājot par nākamo parlamentu, cilvēki prognozē pakāpenisku dzīves un ekonomikas uzlabošanos un dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā, lai arī daļa pieļauj Krievijas ietekmes pieaugumu un situācijas pasliktināšanos. Jāatzīmē gan, ka trešdaļa aptaujāto uzskata, ka 12.Saeimas laikā nekas būtiski nemainīsies.

Manuprāt, ļoti interesanti ir salīdzināt arī datus, ko iedzīvotāji gaidīja un sagaidīja no ārkārtas vēlēšanām. 2011.gada augustā (DNB Latvijas barometrs Nr40) 29% aptaujāto prognozēja, ka ārkārtas vēlēšanas neko nemainīs. 2014.gada augustā 41% aptaujāto norāda, ka tās neko nav mainījušas. Turklāt pirms trīs gadiem 32% aptaujāto domāja, ka politiķi rēķināsies ar to, ka Saeimu var atlaist, tāpēc strādās labāk un aktīvāk, bet 2014.gadā tikai 7% aptaujāto uzskata, ka deputāti šī iemesla dēļ ir uzlabojuši savu darbu. 2011.gadā 25% aptaujāto domāja, ka sabiedrība kļūs aktīvāka un vairāk prasīs no politiķiem, bet 2014.gadā tikai 12% aptaujāto uzskata, ka tā ir noticis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lēmumu pieņemšana Latvijā - galvenokārt vīriešu rokās

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā ir zema. 12. Saeimā šobrīd no 100 deputātiem tikai viena sestdaļa jeb 16 ir sievietes. Vislielākais sieviešu skaits bija 11. Saeimā – 21 sieviete no 100 deputātiem.

Pēdējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās bija ievēlēti 69 % vīriešu un 31 % sieviešu, neraugoties uz to, ka 41 % kandidātu bija sievietes un 59 % – vīrieši. Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un 13 ministri, starp kuriem tikai trīs ir sievietes.

Prokuratūrās Latvijā biežāk ir nodarbinātas prokurores sievietes. 2015. gadā no 78 ģenerālprokuratūras prokuroriem 42 bija sievietes un 36 – vīrieši. Arī tiesu apgabalu prokuratūrās situācija bija līdzīga: prokuroru kopskaitu veidoja 45 sievietes un 33 vīrieši. Savukārt rajonu prokuratūrās no 255 prokuroriem 66,7 % bija sievietes, bet specializētajās prokuratūrās nodarbinātas 25 prokurores un 21 prokurors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunieši par pietiekamu uzskata algu virs 500 latiem; uzņēmēji un vadītāji domā tāpat

Dienas Bizness, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot, cik lieliem ienākumiem jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai patlaban varētu iztikt, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem uzskata, ka viņu ienākumiem jāpārsniedz 500 latu robeža, kas ir tikpat augsts ienākumu līmenis, cik uzņēmēju un vadītāju vidū.

Citās vecuma grupās vidējais ienākumu līmenis ir zemāks, liecina DNB Latvijas barometrs veiktās aptaujas rezultāti.

Vērtējot atbildes dažādās vecuma grupās, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti šajā jautājumā norādījuši ienākumus, kas lielāki par 500 latiem. Respondentu vidū, kuri ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, vidējie vēlamie ienākumi ir no 401 līdz 500 latiem, bet citās vecuma grupās – vēl zemāki. Tiesa gan, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem (7%), respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (8%), kā arī aptaujātie vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem (6%) biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji spētu iztikt arī ar ienākumiem robežās no 101 līdz 150 latiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā ir divreiz vairāk 65 gadus sasniegušu sieviešu nekā vīriešu

Jānis Rancāns, 07.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sieviešu skaits, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, vairāk nekā divas reizes pārsniedz tādu pašu vecumu sasniegušo vīriešu skaitu. Šis rādītājis ir augstākais Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu robežu, uz simts vīriešiem vidēji ir 207,6 sievietes. Līdzīga situācija ir Lietuvā (uz simts vīriešiem 197 sievietes) un Igaunijā (uz simts vīriešiem 204 sievietes).

Vismazākais 65 gadus pārsniegušu sieviešu īpatsvars ir Kiprā, kurā uz simts vīriešiem vidēji ir 120 sievietes un Zviedrijā (uz simts vīriešiem 122,8 sievietes).

Vismazākais pensijas vecuma sieviešu īpatsvars ES ir Kiprā, kur uz simtu vīriešu ir vidēji 120,3 sievietes, kas sasniegušas 65 gadu vecumu. Kopumā ES uz simts vīriešiem, kas sasnieguši 65 gadus, ir 138 šāda paša vecuma sieviešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Salīdzinot ar pārējo Eiropu, Latvijā visvairāk sieviešu vadošos amatos

Gunta Kursiša, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sievietes biežāk ieņem vadošus amatus nekā jebkur citur Eiropā – 41% darbinieku uzņēmumu valdēs un augstākajā vadībā (senior management) ir sievietes, liecina Thornton Rimess Baltic veiktā International Business Report pētījuma rezultāti.

Baltijas valstis ir izteiktas līderes Eiropas Savienībā (ES) šajos rādītājos. Lietuvā 39% vadošo amatu ieņem sievietes, savukārt Igaunijā – 37% vadītāju ir sievietes. Arī Polijā šis rādītājs ir samērā augsts - šajā Austrumeiropas valstī katru trešo vadošo amatu ieņem sieviete (34%). Polijai seko Beļģija ar 30% sieviešu īpatsvaru vadošos amatos. Pēc pētījuma datiem vidēji Eiropā 23% vadošu amatu atrodas sievietes.

40% aptaujāto Latvijas uzņēmumu sievietes ieņem finanšu direktores amatu. Vēl starp izplatītākajiem vadošajiem amatiem sieviešu vidū ir uzņēmuma izpilddirektore (22%), operāciju direktore (17%) un cilvēkresursu vadības direktore (14%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot finansējumu laboratoriskiem izmeklējumiem, var pieaugt maksas pacientu īpatsvars un pasliktināties slimību diagnosticēšana, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Veselības ministrija lepojas – kopš ģimenes ārstiem nosūtīti brīdinājumi stingrāk izvērtēt nepieciešamību pēc laboratoriskiem izmeklējumiem, samazinājies nosūtījumu skaits un šiem mērķiem izlietoto valsts līdzekļu apmērs. Laboratoriju vadītāji pretī liek citus argumentus – pieaug maksas pacientu skaits.

«Ārsti sūta mazāk. Augustā bija tāds kritums, kādu vēl neesmu pieredzējusi. Vairāk nāk maksas pacienti, bet man ļoti negribētos, lai laboratorijas pakalpojumi kļūtu par maksas pakalpojumiem,» saka SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa. Valsts apmaksātās analīzes veido ap 70% uzņēmuma pakalpojumu grozu. Tādi paši novērojumi ir E. Gulbja laboratorija valdes loceklei Sandrai Dimantei: «Strauji pieaug pacientu līdzmaksājumi. Valsts apmaksāto analīžu apjoms samazinājies par 17%, pacientu līdzmaksājumi pieauguši par 28%. Pacientiem ir svarīga sava veselība,» viņa saka. E. Gulbja laboratorijā valsts apmaksāto izmeklējumu īpatsvars ir 52%. Jāpatur prātā, ka tieši augstais līdzmaksājums, kas radies nepietiekama valsts finansējuma dēļ, novedis pie situācijas, ka medicīnas pakalpojumi daļai sabiedrības nav pieejami. «10% iedzīvotāju veselības aprūpe nav pieejama vispār, 10% ir daļēji pieejama,» atzīst veselības ministrs Guntis Belēvičs. Oktobra otrajā pusē publiskota DNB Latvijas barometrs aptauja liecina, ka 71% respondentu tieši medicīnisko pakalpojumu dārdzību uzskata par galveno veselības aprūpes problēmu valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aptauja: iedzīvotāji uzskata, ka uzņēmēja veiksmi nosaka gatavība riskēt

Gunta Kursiša, 26.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptaujā par to, kas, pēc iedzīvotāju domām, garantē panākumus biznesā, lielākā daļa iedzīvotāju norādījuši, ka visbiežāk veiksmes pamatā ir uzņēmēju gatavība riskēt, nevis zināšanas, atklāj jaunākais DNB Latvijas barometrs pētījums.

Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka uzņēmēju veiksmes pamatā ir šo cilvēku gatavība riskēt, nevis laba biznesa ideja, zināšanas uzņēmuma darbības jomā vai citi faktori.

Lai uzsāktu savu biznesu, liela daļa uzņēmēju uzskata, ka adekvāts stimuls varētu būt pieejami lieki naudas līdzekļi, savukārt lieliskās biznesa idejas esamība tikusi novērtēta kā mazāk nozīmīgs stimuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru