Internets

Pie Stradiņa slimnīcas speciālistiem pierakstīties kļuvis ērtāk

Laura Mazbērziņa, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

«E-pierakstu» var veikt gan pacients, gan pacienta pilnvarota persona, kur ir atbildīga par atļaujas saņemšanu no pacienta datu apstrādei. Ja pieraksts tiek veikts kādam radiniekam, tad pieraksta veicējs ir atbildīgs par precīzu datu, piemēram – personas koda, norādīšanu.

«E-pieraksta» darbības laikā šo sistēmu izmantojuši 1223 pacienti. Februārī un martā sekmīgi apstiprināti 950 pieraksti. Visvairāk pierakstu veikts pie otorinolaringologa, gastroenterologa, endokrinologa, oftalmologa un urologa. Vidēji dienā tiek veikti 30 pieraksti.

Tev varētu interesēt arī:

Medmāsu atalgojums audzis par 50-70%, bet līdz konkurētspējai vēl pietrūkst

Stradiņa slimnīcas valdi atstājusi Arta Biruma

Stradiņa slimnīca 2024.gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību

Stradiņa slimnīca A korpusa būvniecībā atsakās no idejas par pusmiljonu eiro vērta tuneļa izbūvi

Stradiņu A korpusa 2.kārtas būvniecība izmaksās 91 miljonu eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Stradiņa slimnīcā atklāj Klīnisko pētījumu ambulatoro centru

Db.lv, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā atklāts Latvijā pirmais Klīnisko pētījumu ambulatorais centrs, informē slimnīcas pārstāvji.

Par Slimnīcas komercdarbībā nopelnītiem līdzekļiem no klīniskajiem pētījumiem ir radīts moderns klīnisko pētījumu centrs, kas ir Slimnīcas Zinātniskā institūta struktūrvienība. Moderna infrastruktūra un medicīniskais aprīkojums ambulatoro klīnisko pētījumu veikšanai, paaugstināts komforts pacientiem - tā ir jaunā Slimnīcas radītā vide klīnisko pētījumu norisei.

Slimnīcā vienlaikus norit vairāk nekā 160 klīniskie pētījumi dažādu zāļu un medicīnisko ierīču izstrādei. Slimnīca ieņem līderpozīciju Latvijā kā klīnisko pētījumu centrs. Galvenās klīniskās izpētes jomas ir endokrinoloģija, pulmonoloģija, kardioloģija, gastroenteroloģija, reimatoloģija, redzes saslimšanas, nefroloģija, neiroloģija, asinsvadu ķirurģija, onkoloģija un uroloģija, . Pētījumus veic vairāk kā 100 ārsti - pētnieki ar izcilu pieredzi, nozaru viedokļu veidotāji, no tiem vairāk kā 30 pieredzējuši atbildīgie pētnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eiropas Komisijai radušies jautājumi par Stradiņa slimnīcas projekta izmaksu pieaugumu

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban iepauzēts

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmuma "SAF Tehnika" jaunākā inovācija – "Aranet" bezvadu sensori, kas paredzēti attālinātai pacientu ķermeņa temperatūras uzraudzīšanai, nupat uzstādīti Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Produkts ievērojami atvieglo mediķu darbu brīdī, kad COVID-19 pandēmijas laikā slimnīcu personāls ir īpaši pārslogots.

"Aranet" medicīnas termometrs ir monitoringa sistēma ar ātru un ērtu uzstādīšanu, precizitāti un automātisku pacientu temperatūras datu savākšanu. Uzstādītie brīdinājuma signāli sniedz medicīnas personālam iespēju ātrāk reaģēt uz akūtām pacientu temperatūras izmaiņām.

Vienai "Aranet" bāzes stacijai ir iespējams pievienot līdz pat 100 sensoriem, dodot iespēju attālināti pārraudzīt pacientus, nenonākot tiešā saskarē. "Aranet" iebūvētā atmiņa nodrošina nepārtrauktu datu reģistrēšanu un uzglabāšanu 10 gadu garumā arī interneta pārrāvumu gadījumā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informē: "Šajā ārkārtas situācijā Latvijas uzņēmumiem, tāpat kā ārstniecības iestādēm, ir nācies meklēt inovatīvus risinājumus un jaunu pieeju darba ikdienai. Varam pielāgoties, varam nodrošināt palīdzību mūsu slimnīcas pacientiem, ieviešot ārstu un māsu ikdienas darbā arī dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Tādēļ dubults prieks par saņemto dāvinājumu – Latvijas uzņēmuma radīto ķermeņa temperatūras mērīšanas sistēmu, kas būtiski atvieglos atbildīgo ikdienas darbu mūsu māsām, kuru trūkuma dēļ nereti esošie darbinieki piedzīvo pārslodzi."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: 3 miljonus eiro vērta iekārta Stradiņa slimnīcā uzlabos onkoloģijas pacientu ārstēšanu

Ilze Žaime, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikā renovētās telpās atklāts ilgi gaidītais jaunais lineārais paātrinātājs.

Staru terapija ir viena no trim pamata ārstēšanas metodēm onkoloģijā, kopā ar ķirurģiju un medikamentozo terapiju. 2018. gadā Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas staru terapijas iekārta piedzīvoja tehniskas neveiksmes, kuras radīja neērtības pacientiem. Ņemot vērā lielo vēža pacientu skaitu, kam nepieciešama steidzama staru terapija, iekārta tika darbināta divkārt intensīvāk, nekā vajadzētu. 2019. gadā sagaidīts jaunais lineārais paātrinātājs, kas ir nozīmīgs solis onkoloģisko pacientu ārstēšanas kvalitātes uzlabošanā.

Kopš augusta vairākas tonnas smagais un 3 miljonus eiro vērtais lineārais paātrinātājs tika uzstādīts renovētās Onkoloģijas klīnikas telpās, lai novembrī varētu uzsākt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts konkurss par 56,8 miljonus eiro vērtajiem Stradiņa slimnīcas A korpusa būvdarbiem

LETA, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanu, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā mājaslapā publicētā informācija.

Iepirkuma prognozētā līgumcena ir 56 589 000 eiro. Konkurss sākotnēji izsludināts 9.februārī ar pieteikumu iesniegšanas termiņu marta sākumā, bet vēlāk veikti grozījumi un tagad savus piedāvājumus ieinteresētie būvnieki var iesniegt līdz 26.marta plkst.10

Patlaban norisinās arī konkurss par Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvprojekta ekspertīzes veikšanu. Arī tam pietiekumus var iesniegt līdz 26.martam. Šī iepirkuma prognozējamā līgumcena ir 185 423 eiro.

Minētais iepirkums norisinās no pērnā gada novembra - vienreiz par to saņemta sūdzība, kas noraidīta, bet divas reizes konkurss sludināts no jauna. Tam par iemeslu vienā gadījumā norādīts, ka netika saņemts neviens piedāvājums vai pieteikums, vai visi piedāvājumi vai pieteikumi tika noraidīti, bet otro reizi norādīts, ka tam bijuši citi iemesli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM pagaidām nav guvusi pārliecību par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa sadārdzināšanās pamatotību

LETA, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) pagaidām nav guvusi pārliecību, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksu provizoriskais pieaugums par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro ir pamatots.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ministrijas pārstāve Ieva Raboviča, patlaban FM eksperti vērtē Veselības ministrijas (VM) 22.oktobrī iesniegto informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo publisko finansējumu Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai, tomēr jau tagad esot redzams, ka ziņojumā iztrūkst detalizēta informācija un izvērtējums par sadārdzinājuma rašanos. Ziņojumā nav arī apskatīti un piedāvāti iespējamie alternatīvie risinājumi lemšanai valdībā, piebilda Raboviča.

Tāpat viņa norādīja, ka, sagatavojot atzinumu par iesniegto projektu, FM aicinās to papildināt ar minētajām lietām. Atzinums VM tiks sūtīts 5.novembrī vai 6.novembrī, vienlaikus minētie aspekti ar VM un Slimnīcas pārstāvjiem jau ir pārrunāti 25.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā māsu atalgojums ir pieaudzis par 50-60%, tomēr vēl nedaudz pietrūkst, lai tas būtu konkurētspējīgs, intervijā Latvijas Radio teica Stradiņa slimnīcas galvenā māsa Eva Cela.

Ja iepriekš par vienu pilnu slodzi Stradiņa slimnīcā māsas saņēma 500 līdz 600 eiro, tad tagad tie ir 1000 līdz 1500 eiro. Vienlaikus atalgojums aizvien ir nedaudz par zemu, lai būtu konkurētspējīgs, atzina Cela, piebilstot, ka Eiropā vidējā samaksa māsām par vienu slodzi ir 3000 līdz 5000 eiro.

Celai gan radies iespaids, ka veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) prioritāte ir meklēt šim mērķim papildus finansējumu.

Viņasprāt, ministre ir sākusi jaudīgu un lielu veselības aprūpes reformu, kas ir nepieciešama. Cela domā, ka Čakša ir vienīgā no pēdējiem veselības ministriem, kas ļoti atbalstījuši māsas profesijas prestiža celšanu un attīstību. Patlaban Veselības ministrijā strādā vairākās darba grupas, risinot jautājumus par māsu profesijas standarta izmaiņām, sertifikāciju un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Lai turpinātu Stradiņu būvniecību, valdībai līdz pavasarim jāpiešķir vismaz 16 miljoni eiro

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu turpināt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecību, līdz nākamā gada pavasarim nepieciešams valdības lēmums par vismaz 16 miljonu eiro paredzēšanu šim mērķim, otrdien žurnālistiem sacīja slimnīcas valdes loceklis, Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisars.

Viņš norādīja, ka finansējums nav nepieciešams uzreiz, bet tas jāiezīmē līdz pavasarim uz 2021.gadu. No kopumā 30,684 miljoniem eiro, kas nepieciešami papildus saistībā ar izmaksu sadārdzinājumu, galvenais, lai valdība pieņemtu lēmumu par šo 16 miljonu eiro piešķiršanu, pretējā gadījumā nebūs iespējams slēgt līgumu par būvniecību, piebilda Komisārs.

Pēc viņa paustā, sadārdzinājums saistīts ar daudziem faktoriem, tostarp par 30% sadārdzinājušās būvniecības izmaksas, tāpat daļa finansējuma paredzēta tehnoloģiskajam nodrošinājumam, kā arī autostāvvietas izbūvei.

Komisārs skaidroja, ka iepriekšējie aprēķini, kuros Stradiņa slimnīcas projekta izmaksas 91,069 miljonu eiro apmērā, tika veikti 2016.gadā, un kopš šī laika daudz kas mainījies, tostarp mainījušās slimnīcas funkcijas. Latvijā attīstījusies neatliekamās palīdzības sniegšana, tāpēc pieaugusi arī nepieciešamība pēc lielāka gultu apmēra un labāka tehniskā nodrošinājuma, piebilda slimnīcas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros Latvijas Mobilais Telefons (LMT) nodrošinājis Latvijas lielākajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai.

Latvijas medicīnas sistēma šobrīd tiek pakārtota darbam pandēmijas apstākļos, iespēju robežās ar plānveida pacientiem strādājot attālināti, lai pasargātu mediķus no fiziska kontakta un inficēšanās un mobilizētu visus iespējamos resursus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Tāpēc trīs lielākās slimnīcas Latvijā – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizē savu darbību, īstenojot apjomīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viņķeles vīzija - trīs universitātes slimnīcas un četras reģionālās slimnīcas

LETA, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.

Patlaban saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību Latvijas slimnīcu tīkls veidojas no 39 slimnīcām, kuras iedalītas piecos līmeņos.

Piektajā jeb augstākajā līmenī ir trīs Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ir septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā - vēl septiņas slimnīcas, otrajā - četras, bet pirmajā - sešas. Tikmēr vēl ir arī trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.

Viņķele sacīja, ka no 1.aprīļa vajadzētu sākties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši slimnīcu līmeņiem, tomēr viņai ir bažas, ka atsevišķas slimnīcas izvēlējušās pārāk augstu līmeni un nespēs nodrošināt apsolītos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes joma Latvijā ilgu laiku ir izjutusi akūtu finansējuma trūkumu, un tas ir nopietns izaicinājums šo jautājumu sakārtot. Latvija nav vienīgā valsts, kas domā, kā risināt problēmas veselības nozarē. Tomēr, kamēr citas valstis domā, kā nozari attīstīt un ieviest jaunas tehnoloģijas, Latvija joprojām cīnās ar akūtajām problēmām, tā Veselības aprūpes forumā norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Ministre atzīmēja, ka var runāt tikai par vidējo atalgojumu nozarē kopumā, jo katrā slimnīcā ir savas atšķirības. Pēc viņas teiktā, ārstu vidējais atalgojums ir pieaudzis par 31%, bet medmāsu - par 27%. Savukārt, ģimenes medicīnā ir iepludināti 15 milj. eiro. Kopumā medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai novirzīti 100 milj. eiro.

«Nevar dot cerību un tad to nogalināt. Ir jāvirzās uz mērķi: divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā ir vienādas ar vidējo darba samaksu ārstam, māsai - 60% un jaunākajam ārstniecības personālam - 40% no vidējās ārsta darba samaksas. Jāmin, ka 2020. gadā veselības aprūpes finansējuma pieaugumam ir jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ir politiskā apņemšanās un Saeimas atbildība, lai viss virzītos uz priekšu, jo ir būtiski turpināt finanšu pieaugumu nozarē. Tas ir viens no punktiem stabilai finansēšanas sistēmai veselības aprūpē,» norāda A. Čakša. Tāpat viņa piebilst, ka tieši atalgojuma pieaugumam nākamgad nepieciešami 70 milj. eiro, bet 2020. gadā – 65 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Stradiņa slimnīca atsākusi darbu; būs ierobežota pacientu plānveida uzņemšana

LETA, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdienas vakarā atsākusi darbu normālā režīmā, tomēr ceturtdien, 1.augustā, būs ierobežota pacientu plānveida uzņemšana.

Kā informēja PSKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Podniece, ārstniecības iestādes pacientiem un darbiniekiem nekādi apdraudējumi nepastāv un jau šonakt ir atvērta slimnīcas uzņemšanas daļa.

No ceturtdienas rīta pacientiem būs pieejami arī ambulatorie pakalpojumi, tas nozīmē, ka varēs apmeklēt, piemēram, poliklīniku, kā arī veikt procedūras un izmeklējumus, kuru dēļ nav ilgstoši jāpaliek slimnīcā.

Savukārt pacientu plānveida uzņemšana, piemēram, uz operācijām, ceturtdien būs ierobežota, taču iestādes personāls mēģinās ar konkrētajiem pacientiem sazināties personīgi, pastāstīja Podniece.

No slimnīcas trešdien uz laiku evakuēto pacientu piederīgie esot informēti par viņu tuvinieku atrašanās vietu. Podniece gan atzīmēja, ka pārvesto pacientu skaits esot salīdzinoši neliels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīca 2024.gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību

LETA, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS) 2024.gadā plāno sākt vēl viena vērienīga korpusa būvniecību, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs.

Slimnīcas pārstāvis informēja, ka B korpusa provizoriskās izmaksas ir 136 991 266 eiro. Iecerēts, ka šajā korpusā būs 315 gultas, bet tā kopējā platība - 39 830 kvadrātmetri. Provizoriskās būvniecības izmaksas ir 100 578 716 eiro, tostarp projektēšanai tiks atvēlēti 5%, bet būvuzraudzībai - 2% no būvdarbu summas.

Pēc Komisāra sniegtās informācijas, lai izbūvētu jauno B korpusu, būs jānojauc jau vairākkārt par tehnisko stāvokli kritizētais 32.korpuss. Tā nojaukšanas provizoriskās izmaksas ir 1 210 000 eiro.

B korpusā iecerētas tādas struktūrvienības kā Latvijas Kardioloģijas centrs, ieskaitot kardioloģisko neatliekamo palīdzību, Asinsvadu ķirurģijas centrs, Sirds un asinsvadu operāciju bloks, Rehabilitācija un fizikālā medicīna, Diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā pārtraukta uzņemšana, evakuē pacientus

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plkst. 13.44 saņemti anonīmi spridzināšanas draudi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā.

Kā liecina slimnīcas sniegtā informācija, nekavējoties uzsākta sadarbība ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un citām ārstniecības iestādēm.

Slimnīcā izsludināts ārkārtas stāvoklis, uzsākta pacientu evakuācija, apturētas plānveida operācijas, kā arī apturēta pacientu uzņemšana un apmeklēšana. Smagā stāvoklī esošie pacienti tiek pārvietoti uz citām ārstniecības iestādēm, savukārt tie, kuru veselības stāvoklis atļauj, nekavējoties tiek izrakstīti ar rekomendācijām ārstēšanai mājās.

Situācija tiek kontrolēta - Valsts policija, zemessardze un sapieri uzsākuši darbu pie draudu novēršanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā sadarbībā ar E. Gulbja laboratoriju šonedēļ uzstādīta pasaulē pirmā bezkontakta Covid-19 analīžu nodošanas iekārta darbinieku testēšanai, kur kā testējamais materiāls tiks izmatots siekalu paraugs.

Šāda iekārta nodrošinās pēc iespējas ātrāku inficēto personu identifikāciju un ļaus ātri reaģēt uz iespējamo Covid-19 infekcijas izplatību, kā arī samazinās noslodzi slimnīcas personālam. Iekārta dos iespēju uzlabot testēšanas procesa loģistiku, savukārt iekārtas programmatūra savlaicīgi nodrošinās informāciju darbiniekiem par nepieciešamajiem testēšanas algoritmiem.

“Katrs savlaicīgi atklāts inficēšanās gadījums darbinieku vidū ir būtisks, lai slimnīcā saglabātu drošu vidi gan darbiniekiem, gan pacientiem,” pauž slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

E.Gulbja laboratorija sadarbībā ar SIA “JK Energo” un AS “Latvijas Finieris” ir izgatavojuši inovatīvu bezkontakta analīžu nodošanas iekārtu. E.Gulbja laboratorijas valdes loceklis Didzis Gavars uzsver, ka iekārta no idejas līdz uzstādīšanai ir Latvijas speciālistu un uzņēmumu radīta. Tā ir pilnībā automatizēta un tās programmatūra nodrošina attālinātu iekārtas pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stradiņu slimnīcas A korpusa II kārtas īstenošanas finansējuma iztrūkums veido aptuveni 30 miljonus eiro, šo naudu lūdz atrast valsts makā, jo savulaik 2016. gadā pieņemtās aplēses bijušas aplamas.

Ar šādu lūgumu nosūtīta vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, to parakstījis Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Jāatgādina, ka pēc savulaik 2016. gada augustā valdībā skatītā Veselības ministrijas informatīvā ziņojuma A korpusa II kārtas īstenošana iecerēta par 91,068 milj. eiro (sākotnēji par 75,88 milj. eiro), no kuriem 68,47 milj. eiro paredzēti būvniecībai, 17,118 milj. eiro – telpu aprīkošanai, 3,423 milj. eiro – projektēšanai un 1,369 milj. eiro – būvuzraudzībai. Šīs ieceres īstenošanai ir trīs finanšu avoti – 64 milj. eiro no ES struktūrfondiem, 4,5 milj. eiro no pašas slimnīcas un 22 milj. eiro no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktīvi notiek Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2.

Vairāk par slimnīcas nākamo soli A korpusa būvniecības plānā slimnīcas vadības pārstāvji un veselības ministre Anda Čakša medijiem sola pastāstīt otrdien, 8.maijā.

Stradiņu slimnīca savā mājaslapā publiskojusi A korpusa 2. kārtas būvniecības plānus – telpu plānojumus un principiālos ēkas inženiertehniskos risinājumus.

Šobrīd aktīvi notiek A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Pārcelšanos uz A korpusa otrās kārtas telpām plānots veikt 2022. gadā. A korpusa 2. kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs (uzņemšana), operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku. Jaunajā korpusā ārstniecība noritēs mūsdienu prasībām atbilstošās telpās. Pacientiem plānotas pārsvarā divvietīgas un atsevišķas vienvietīgas palātas (infekciju izplatības ierobežošanai).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta piešķir 192,4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.-2022. gada ietvaram.

Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā apzināti fiskālo telpu palielinošie pasākumi un priekšlikumi nozaru ministriju pieteiktajām prioritātēm.

Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.

Izvērtējot iespējas atbrīvot līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai, attiecīgi palielinot fiskālo telpu, ir apzināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda snieguma rezerves finansējuma un citu neizmantoto finansējuma atlikumu novirzīšanas iespējas valsts budžeta līdzfinansējuma daļas aizstāšanai plānotajos un uzsāktajos ES fondu projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11.februārī, pret Covid-19 sāks vakcinēt eksprezidentus un valsts augstākās amatpersonas, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu, aģentūrai LETA apstiprināja Vakcinācijas projekta birojā.

Nelielais amatpersonu loks, kurām šobrīd tiek dota iespēja brīvprātīgi vakcinēties, esot stingri izvērtēts, ņemot vērā to pienākumus un lomu valsts procesu vadībā.

Atsaucoties uz socioloģiskajām aptaujām, Vakcinācijas projekta birojā skaidroja, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja poti pret Covid-19 saņemt jau vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Iecerēts, ka amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties būs kā uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Drīzumā ražošanā plānots laist Latvijā radītus ātros siekalu Covid-19 testus

LETA, 01.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā ražošanā plānots laist Latvijā radītus ātros siekalu Covid-19 testus, kuru validācijas procesu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā (PSKUS) iecerēts noslēgt līdz šā gada beigām, šodien vēstīja TV3 raidījums "900 sekundes".

Zinātniskā institūta laboratorijas ārsts Aigars Reinis norāda, ka tā dēvētais ātrais tests tiek izstrādāts jau sešus mēnešus. Ja Covid-19 pandēmijas tagadējie testi darbojas, identificējot vīrusa ribonukleīnskābes jeb RNS, tad ātrās diagnostikas tests darbojas pēc cita principa un ļaus saīsināt rezultāta noteikšanas laiku.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt - ir vīruss materiālā vai nav," stāstīja Reinis.

Precīzu laiku, kad varētu noslēgties validācijas process jeb veiktas visa veida pārbaudes, Reinis nevarēja nosaukt. Taču izstrādājamā testa precizitāte rāda ļoti labus rezultātus. "Mēs varam runāt par ap 90% precizitāti," saka ārsts.

Komentāri

Pievienot komentāru