Piektdienas intervija ar Gjensidige Baltic ģenerāldirektoru Aleksandru Rjabovu 

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Lelde Petrāne, 2014. gada 17. aprīlis plkst. 8:11

Uz jautājumiem šonedēļ (sakarā ar gaidāmajām brīvdienām - ceturtdienā) atbild Aleksandrs Rjabovs, apdrošinātāja Gjensidige Baltic ģenerāldirektors:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 20 gadiem, kad es beidzu studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, sāku strādāt par juristu Parex bankā, un man kopā ar manu kolēģi Sergeju Savradimu, kas joprojām ir arī mans kolēģis Gjensidige Baltic, ienāca prātā ideja piedāvāt bankas vadībai izmantot milzīgo klientu datu bāzi un piedāvāt viņiem arī apdrošināšanas pakalpojumus. Viss bija jāsāk no nulles, un man ir liels prieks, ka tagad, pēc 20 gadiem, mēs varam lepoties ar to, kas ir paveikts un cik daudz ir sasniegts – esam viens no līderiem apdrošināšanas nozarē Latvijā. Tāpēc varu teikt, ka esmu audzis un pilnveidojies kopā ar kompāniju. Kopā ar kolēģiem ir pārdzīvotas gan veiksmes, gan neveiksmes, izturēts krīzes laiks, pirktas kompānijas un atvērtas filiāles Baltijas valstīs. 1994.gadā mēs bijām tikai 5, bet tagad Gjensidige Baltic ir daļa no starptautiskas grupas un viens no lielākajiem apdrošinātājiem Baltijā ar vairāk nekā 600 darbiniekiem. Un galvenais – mēs turpinām attīstīties, mums ir grandiozi plāni un izaicinājumi. Tāpēc man joprojām ir interesanti strādāt un kopā ar maniem kolēģiem pieņemt jebkurus ambiciozus izaicinājumus.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Esmu patiešām priecīgs, ka vērojamas pozitīvas tendences ekonomikas izaugsmē, bezdarbnieku skaita samazinājumā, bankas pamazām atsāk pirkumu finansējumu. Līdz ar to cilvēkiem ir lielākas iespējas strādāt, pilnveidoties, veicināt valsts uzplaukumu, sniedzot arī savu individuālo ieguldījumu, jo tikai visi kopā mēs varam paveikt daudz un veidot mūsu valsti stabilu, sakoptu un pievilcīgu ikvienam. Galvenais ir jāgrib un jāstrādā – rezultāts noteikti būs! Diemžēl sabiedrībā vēl joprojām nav pilnīgas izpratnes par apdrošināšanas nepieciešamību, jo neprotam mācīties no citu kļūdām – polisi bieži vien pērk tikai tad, kad pašam kaut kas notiek un tad ir jāmeklē milzu līdzekļi, lai atjaunotu nodegušu māju, jāguļ slimnīcā pēc nopietnām traumām, kas būtiski var ietekmēt ģimenes finansiālo stāvokli. Patiesībā, ja polises gada maksu par nekustamo īpašumu un mantu sadala uz mēnesi, tad dažkārt tie ir tikai daži eiro. Vēl nekādi nevaru saprast, kas nosaka augstās cenas medicīnas aprūpē un kāpēc liela daļa medicīnas pakalpojumu nav pieejami par valsts finansētajiem līdzekļiem, īpaši, ja steidzami nepieciešams kāds izmeklējums un ja nav veselības apdrošināšanas polise, pacientam par steidzamu izmeklējumu ir jāmaksā pašam, turklāt ļoti liela nauda.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu uzņēmumu?

Godīgi varu teikt, ka mums ir brīnišķīgi, uzņēmīgi un motivēti darbinieki, kas noteikti veido mūsu kompāniju, kāda tā ir šobrīd. Mūsu vērtīgākais aktīvs ir mūsu Baltijas komanda. Atšķirībā no daudzām kompānijām, kuras strādā Baltijā, visās trīs valstīs mēs esam pārstāvēti nevis kā atsevišķi uzņēmumi, bet kā vienots uzņēmums ar centralizētām funkcijām. Tas noteikti dod mums lielu priekšrocību un ļauj mums strādāt daudz efektīvāk. Protams, kā jebkurā uzņēmumā mums ir zināmas iekšējās un arējās problēmas, bet galvenais ir tas, ka mēs esam spējīgi visas problēmas veiksmīgi risināt.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Reizēm – jā. Bet tā ir apdrošināšanas nozares problēma, jo diemžēl Latvijā nav iespējams iegūt labu izglītību apdrošināšanas nozarē, līdz ar to trūkst šādu speciālistu. Tāpēc mums pašiem jāinvestē mūsu darbinieku apmācībā. Mēs arī to darām, ar katru gadu palielinot investīcijas šajā budžeta pozīcijā. Turklāt kā vienotam Baltijas uzņēmumam mums ir iespēja prātīgi un efektīvi izmantot cilvēkresursus visās trīs valstīs. Arī no mūsu mātes kompānijas Norvēģijā un no kolēģiem Dānijā mēs saņemam atbalstu ikdienas darbā.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu uzņēmumā?

Šim cilvēkam jāprot strādāt starptautiskā komandā, jārunā dažās valodās, jābūt atvērtam, aktīvam un mērķtiecīgam.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Kā jebkurš strauji augoša tirgus dalībnieks, mēs vēlamies augt, un mūsu mērķis ir augt ātrāk par tirgu. Vispirms es runāju par organisko izaugsmi, pakāpeniski palielinot mūsu klientu skaitu. Bet, protams, mēs neizslēdzam iespēju piedalīties arī kompāniju pirkšanas un apvienošanas procesos un nopietni skatīsimies uz visiem piedāvājumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Lielu izmanību mēs veltīsim mūsu efektivitātes uzlabošanai. Esam viens no efektīvākajiem apdrošinātājiem Baltijā, bet nepārtraukti meklējam iespējas uzlabot procesus un samazināt izdevumus. Ar šo nolūku šogad mēs paredzam diezgan ievērojamas investīcijas vairākos IT projektos, ar kuru palīdzību mēs uzlabosim savu infrastruktūru un piedāvāsim mūsu partneriem un klientiem efektīvas, modernas un lietotājiem ērtas IT sistēmas.

Biznesa mērķis ir pelnīt, un es varu lepoties ar to, ka mēs vienmēr esam bijuši rentabli un valsts ekonomikā nodokļu un nodarbinātības veidā ik gadu sniedzam ievērojamu pienesumu. Tāpēc mūsu mērķis ir turpināt strādāt ar peļņu.

- Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eirozonai?

Eiro ieviešana mūsu kompānijai bija diezgan sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs process. Esam to veiksmīgi izdarījuši, jau otro reizi, jo pirms diviem gadiem to pašu paveicām Igaunijā. Nākamais solis būs eiro ieviešana Lietuvā, un pēc tam, kad visas trīs valsts būs eirozonā, mēs noteikti jutīsim visu labumu no šīm izmaiņām.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.

Kā iepriekš minēju, jau gandrīz 20 gadu strādāju Gjensidige Baltic. Sāku kā jurists, vēlāk kļuvu par galveno juristu. 2004.gadā biju iekļauts sabiedrības valdē un atbildēju par apdrošināšanas atlīdzību un juridisko lietu kārtošanu visās trīs Baltijas valstīs. 2012.gada februārī ieņēmu jaunu posteni - kļuvu par kompānijas ģenerāldirektoru (CEO).

- Kā radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?

Gjensidige Baltic akcionāri ir Norvēģijas apdrošinātājs Gjensidige Forsikring, kam Norvēģijā ir 25% liela tirgus daļa. Kompānijas pirmsākumi meklējami 19.gs. 20.gados, lai gan Gjensidige vārds, kas tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē «savstarpēji saistīts», tiek lietots kopš 1932.gada. Vēsturiski Norvēģijā akcionāri vienlaikus bija arī klienti, tāpēc arī vienoti un savstarpēji saistīti.

Jāpiebilst, ka lēmums arī Baltijā strādāt ar Gjensidige vārdu, nebija viegls, ņemot vērā nosaukuma sarežģītību Baltijā dzīvojošajiem. Mums bija dažādi varianti, bet mēs esam lepni, ka izdarījām šo izvēli, paveikuši daudz, lai kompānija un tās nosaukums būtu atpazīstams, ar labu reputāciju un spēju nodrošināt klientiem nepieciešamo drošības sajūtu, iegādājoties mūsu produktus, kā to jau vairāk nekā 200 gadus dara mūsu kolēģi Skandināvijā.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Manuprāt, likumdošana apdrošināšanas jomā ir diezgan labi attīstīta un atbilst šodienas prasībām. Protams, tā visu laiku attīstās ar galveno mērķi pasargāt apdrošināto intereses, ko mēs ļoti atbalstām. Jebkuram klientam, kurš ir iegādājies polisi, jābūt drošam, ka viņa izvēlētais apdrošinātājs ir finansiāli stabils un būs gatavs izpildīt apsolīto nelaimes gadījumā.

Domāju, ka visu apdrošināšanas sabiedrību vadība piekritīs, ka nepieciešamas izmaiņas iepirkumu regulējumā – gan valsts, gan pašvaldību. Šobrīd nav noteikti vienoti standarti, katrs veic iepirkumus pēc «savas saprašanas» – tiek noteiktas neadekvāti mazas summas, pretī prasot ļoti plašu piedāvājuma klāstu. Reizēm ir īpašas prasības, ko grūti izskaidrot, kādēļ pašvaldība uzstāj, lai KASKO polise ir bez izņēmumiem, piemēram, apdrošinātājs maksās negadījuma atlīdzību pat, ja šoferis nav apstājies pie STOP zīmes vai sēdies pie stūres alkohola reibumā.

- Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?

Esmu pārliecināts, ka neveiksmīgo cilvēku vispār nav. Vienkārši reizēm, zaudējot dažas reizes pēc kārtas, ļoti bieži arī sīkumos, mēs sākam uzskatīt sevi par neveiksminiekiem. Un aizmirstam par to, ka veiksme iet roku rokā ar darba mīlestību, pacietību, cieņu pret sevi un apkārtējiem, vēlmi vienmēr visur saskatīt labo un vērtīgo.

Par veiksminiekiem varam uzskatīt mūsu olimpiešus, kuri atnesuši Latvijai 4 medaļas. Jā, var teikt, ka veiksme ir viņu uzvaru nopietna daļa. Personīgi pazīstot dažus, es zinu, cik grūts bija viņu ceļš uz Olimpu, cik daudz darba, nervu, līdzekļu ieguldīts, lai sasniegtu šo rezultātu.

- Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Ēd, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai ēstu - tā ir mana pārliecība. Galvenais, lai uzturs būtu veselīgs un sniegtu enerģiju, kas nepieciešama darbā. Man ļoti garšo tējas, īpaši zāļu. Gandrīz nemaz nelietoju alkoholu.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

No pēdējā laikā izlasītajām grāmatām mani ir iedvesmojis viss, ko ir uzrakstījis Haleds Hoseini (Khaled Hosseini). Neesmu pārliecināts, ka viņa grāmatas ir tulkotas latviešu valodā, bet ir pieejamas angļu un arī krievu valodās. Haleds ir afgānis, kas emigrējis uz ASV, un raksta par Afganistānu un tās tautas neparasto likteni. Viņa grāmatas ir ļoti dziļas, žēlsirdīgas un motivējošas. Tās stāsta par cilvēkiem, kuri, neskatoties uz visām grūtībām, nav zaudējuši savu identitāti un ir kļuvuši par īstiem cilvēkiem.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Katram cilvēkam ir jāatrod tā vieta, kurā viņš jūtas īpaši labi, var labi atpūsties, atgūt spēkus, apkopot domas. Mana vieta ir Mežaparks. Ļoti patīk pavadīt tur laiku, tā patiešām enerģētiski ir ļoti laba vieta, tāpēc to iesaku ikvienam! Pirms kādiem desmit gadiem Mežaparks rīdzinieku vidū nebija tik populārs, bet tagad, arī meža takās var satikt ļoti daudz cilvēku, kuri droši vien arī jūt šīs vietas pozitīvo auru. 

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Atgadījums no darba, neteiksim, ka smieklīgs, bet neparasts gan – Atlīdzību nodaļas kolēģi parādīja kāda auto bildes un lika minēt, kas ar to noticis. Pētīju, iespaidīgu bojājumu foto, bet tā arī nesapratu - spēkrats bija cietis kaķa un suņa strīdā. Viss saskrāpēts, sabuktēts, bamperi sagrauzti, izrauts metāls ar gabaliem, sadauzīta lampa un bojāta numura zīme. Ikviens saimnieks, ko šādu ieraugot apjuktu un uzreiz nesaprastu, kas noticis.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Ikvienam iesaku pilnveidoties – gan profesionāli, gan garīgi, jo tiecoties pēc harmoniskām attiecībām, pirmkārt, jau pašam ar sevi, apkārtējiem un sev tuvajiem, mēs noteikti ikviens izstarosim labestību, ko varam dot citiem. Noteikti ir vērts produktīvi strādāt, jo darbā mums ir iespēja pilnveidoties, gūt pieredzi, nodzīvot piepildītu un interesantu dzīvi. Vēlu ikvienam baudīt šo skaisto pavasari, piedalīties mūsu valsts sakopšanā, Lielajā Talkā, lai vasarā, kad viss ziedēs, mums pašiem būtu prieks pavadīt brīvo laiku dabā un smelties tās labo enerģiju.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 20. februāris plkst. 15:39

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Gjensidige Baltic pērno gadu noslēgusi ar 4,11 miljonu...

2012. gada 11. decembris plkst. 16:37

Latvijas Banka noslēgusi iepirkumu par apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanu...

2012. gada 03. decembris plkst. 11:52

Norvēģijas investoriem piederošā nedzīvības apdrošināšanas a/s Gjensidige...

2011. gada 01. septembris plkst. 13:48

Nedzīvības apdrošināšanas kompānija Gjensidige Baltic, kas darbojas visās Baltijas...

2011. gada 16. maijs plkst. 13:44

Gjensidige Baltic parakstīto bruto prēmiju apjoms Latvijā pērn samazinājās par 39,4% un...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...