Ražošana

Piena kooperatīvi aicina pārskatīt atbalsta iespējas jaunu eksporta tirgus apguvei

Dienas Bizness, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pirmdien, 6.jūlijā tiksies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus ātrākai projekta iesniegumu izvērtēšanai, kā arī iespējas palielināt atbalsta intensitāti pasākumos, kuru mērķis ir jaunu eksporta tirgu apgūšana piena produktiem, teikts paziņojumā medijiem.

LLKA tikšanās reizē pārstāvēs LLKA priekšsēdētāja vietniece, LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece un SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Šobrīd LIAA aktuālā aktivitāte Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings ir ļāvusi arī piena kooperatīviem un tiem piederošiem pārstrādes uzņēmumiem pretendēt uz atbalsta saņemšanu mārketinga pasākumiem. Taču maziem un vidējiem uzņēmumiem ievērojamas problēmas sagādā naudas aprite. LIAA projekta iesniegumus vērtē atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.582 noteiktajai kārtībai un noteiktajos termiņos. Tas nozīmē, ka no projekta iesniegšanas brīža līdz naudas saņemšanai var būt, sākot no 3 mēnešiem. Izvērtēšanai nepieciešamo laiku nosaka projekta iesnieguma kvalitāte. Līdz ar to šobrīd attiecināmo dokumentu vērtēšanas termiņš ir aptuveni 6 mēneši.

«Mūsu mēroga uzņēmumam šāda naudas iesaldēšana un, jo īpaši, šajā krīzes brīdī, sagādā nopietnas problēmas. Mēs aicinām LIAA ierēdņus izrādīt lielāku izpratni, labo gribu un paātrināt dokumentu izvērtēšanu, nodrošināt maksimāli ātrāku naudas apriti, piemēram, atmaksājot iztērētos finanšu līdzekļus mēneša laikā,» saka I.Aizsilniece.

Ņemot vērā Krievijas embargo, Latvijas piena pārstrādātāji intensīvi strādā pie jaunu noieta tirgus meklēšanas, piemēram, šobrīd aktīvs darbs notiek pie Ķīnas kā potenciālā mērķa valsti piena produktu realizācijā. Tādēļ tikšanās reizēs tiks pārrunāts jautājums arī par atbalsta intensitātes palielināšanu maziem un vidējiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Š.g. 12.jūnijā LLKA ir nosūtījusi vēstuli LR Ekonomikas ministrijai ar aicinājumu veikt grozījumus MK noteikumu Nr.582 23.1.punktā, paredzot, ka maziem un vidējiem piena pārstrādes uzņēmumiem tiek palielināta pieļaujamā finansējuma intensitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LLKA: Kooperatīviem gads būs izaicinājumu pilns

Žanete Hāka, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ikgadējā kopsapulcē tās dalībnieki atskatījās uz pērno gadu, kurš iezīmējis lejupslīdi gan kooperatīvu apgrozījumā, gan biedru skaitā, informē LLKA.

Kooperatīvu vadītāji ar bažām raugās arī uz šo gadu, jo arvien vairāk būs jūtamas pagājušā gada notikumu sekas. Līdzās diskusijām par lauksaimniecības un kooperācijas nākotni, tika ievēlēta arī jauna organizācijas valde.

Kopsapulcē sanākušie kooperatīvu vadītāji bija vienisprātis, ka iepriekšējais gads bijis smags visās nozarēs. Situācijas nopietnību iezīmēja arī skaitļi – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, LLKA biedru neto apgrozījuma rādītāji kritušies par vairāk nekā 46,6 miljoniem eiro (2013.gadā 393,64 miljoni eiro, 2014. – 347,47 miljoni eiro). Samazinājies arī LLKA ietilpstošo kooperatīvu biedru skaits (2013.gadā 9235 biedri, 2014. – 9196).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LLKA: Arī nākotnē nepieciešams atbalsts mazajām un vidējām piensaimniecībām

Žanete Hāka, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) organizētajā Piena nozares darba grupas sanāksmē piena kooperatīvu vadītāji aktualizēja mazo un vidējo saimniecību lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, informē LLKA.

LLKA piena nozares darba grupas izbraukuma sanāksmē, kas norisinājās Jēkabpils novada Zasas pagastā, kooperatīvu vadītāji kā vienu no Latvijas tautsaimniecības attīstības instrumentiem uzsvēra mazo un vidējo piena saimniecību attīstību.

LLKA Piena nozares darba grupas vadītāja un piena kooperatīva „Pienupīte” vadītāja Mirdza Feldmane: «Ņemot vērā Latvijas lauku ģeogrāfiskās īpatnības un zemes resursu izmantošanas iespējas, kas galvenokārt skar Vidzemes, Latgales un Ziemeļkurzemes piena nozarē strādājošos lauksaimniekus, arī turpmāk nepieciešams atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām, kurās ganāmpulka lielums ir līdz 100 govīm. Tas saglabātu nodarbinātību laukos, kā arī sekmētu tīras vides saglabāšanu. Taču viens no aspektiem, kam zemniekiem joprojām ir jāpievērš uzmanība, ir piena kvalitātes nodrošināšana.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piensaimnieki veidos vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu vadītāju sanāksmē 20.augustā tika nolemts rakstīt kopīgu vēstuli EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem. Vienlaikus piensaimnieki vienojās par nepieciešamību ciešākai sadarbībai, izveidojot vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem un kopīgi virzot iniciatīvu par godīgu ienākumu sadali starp ražotāju, pārstrādi un tirgotāju, teikts paziņojumā medijiem.

Kopīgajā vēstulē Filam Hoganam piensaimnieki norāda uz Baltijas valstu īpaši smago situāciju kopš Krievijas noteiktā pārtikas embargo, akcentējot, ka vidējā piena cena Baltijā šobrīd ir 20 eiro centi par kilogramu, salīdzinājumā ar 30 eiro centiem par kilogramu pārējā Eiropā. Ambiciozā lauku attīstības programma iepriekšējā periodā (2007.-2014.g.), kas paredzēja saimniecību modernizāciju un jaunu fermu skaita pieaugumu, lai sasniegtu prasīto lopu skaita pieaugumu situāciju padara vēl saspringtāku. Ņemot vērā, ka kooperācija Baltijā joprojām turpina attīstīties un nav pietiekamā apmērā, nepieciešami ilgtermiņa risinājumi - inovatīvi Eiropas Savienības (ES) pasākumi turpmākai kooperācijas veicināšanai starp Baltijas lauksaimniekiem un jau esošajiem kooperatīviem, atbalstītu savas pārstrādes un produktu realizācijas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada sākuma pārstrādes uzņēmumu kooperatīviem piedāvātā piena iepirkuma cena piedzīvojusi dramatisku kritumu.

Lai vērtētu situāciju nozarē un lemtu par piena kooperatīvu tālāko rīcību, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena nozares darba grupa 9.janvārī rīko ārkārtas sanāksmi.

LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane: «Situācija piena tirgū kļuvusi saspringta, tādēļ piena kooperatīviem jāvienojas par risinājumiem, kā noturēt pieņemamu iepirkuma cenu saviem zemniekiem. Tā kā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi vienlaicīgi visiem kooperatīviem samazinājuši iepirkuma cenu, viens no risinājumiem ir lemt par ilgtermiņa sadarbības partneru meklēšanu ārpus Latvijas robežām.»

Sanāksmes laikā piena kooperatīvu pārstāvji uzklausīs Zemkopības ministrijas speciālistu vērtējumu par aktualitātēm Eiropas un Latvijas piena tirgū, diskutēs par straujāku piena kooperatīvu apvienošanās procesu un lems par iespējām slēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar Polijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat kooperatīvu pārstāvji vērtēs, vai nepieciešams aicināt Konkurences padomi veikt kārtējo pārbaudi Latvijas piena tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauja piena iepirkuma cenas krituma dēļ zemniekiem var nākties likvidēt ganāmpulkus, apsver sadarbību ar citām valstīm, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai stiprinātu savas pozīcijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas rīkotās sanāksmes laikā otrdien 18 piena kooperatīvu pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību. Kā informē LLKA, piena kooperatīvi apvienos spēkus piena tirgus problēmu risināšanai. Kooperatīvu sadarbības mērķis ir vispirms panākt, lai situācijās, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkuma cenu.

Tieši pagājušā gada nogales pēdējās divās darbadienās vairums Latvijas piena kooperatīvu saņēmuši paziņojumu no pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu krasu samazinājumu – vidēji par pieciem centiem, neizskaidrojot tik krasa cenas krituma iemeslus un izvairoties no dialoga ar kooperatīviem, pauda asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Latvijas Institūtu (LI) pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), aģentūrai LETA atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rožkalns stāstīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar priekšlikumu apvienot abas institūcijas, lai stiprinātu vienota valsts tēla ieviešanu.

Patlaban tiek gatavots konceptuāls ziņojumus Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts lemt par abu institūciju apvienošanu. Plānots, ka LI varētu pievienot LIAA līdz nākamā gada jūnijam.

Apvienošanas rezultātā LIAA paspārnē tiks izveidots atsevišķs departaments, kas nodarbosies ar vienota valsts tēla jautājumiem. Departamentā kopumā būs 15 amata vietas, no kurām trīs aizpildīs esošie LI darbinieki, desmit - līdzšinējie LIAA darbinieki no dažādiem departamentiem, bet uz divām amata vietām plānots sludināt konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp LIAA direktora amata kandidātiem - premjera biroja vadītājs, LIAA un EM darbinieki

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata kandidātiem ir premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Patlaban konkurss ir noslēdzies, taču uzvarētāja vārds netiek atklāts.

Aģentūrai LETA no neoficiāliem avotiem zināms, ka LIAA vadītāja amata konkursa pēdējā kārtā iekļuva Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, EM Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta, LIAA pārstāvis Vācijā Kaspars Rožkalns un bijušais LIAA direktors Andris Ozols, kurš arī iepriekš neslēpa, ka ir pieteicies šim amatam.

Ozols atzina, ka bijis starp pieciem pretendentiem uz LIAA direktora amatu, bet pērn 27.decembrī no konkursa rīkotājiem saņēmis ziņu, ka viņš konkursā nav uzvarējis, lai arī, pēc Ozola teiktā, saņemts labs vērtējums.

Vienlaikus Ozols pauda, ka konkurss noritējis pārlieku ilgi. Viņš klāstīja, ka amata konkursa komisija iepriekš solīja rezultātu paziņot 18.decembrī, pēc tam to atlika uz 23.decembri, bet reāli vēsts par konkursa iznākumu tika saņemta 27.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LIAA: Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir daudzsološa nākotne

LETA, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro par VA "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (LIAA) direktoru iecēlis Kasparu Rožkalnu, kurš LIAA direktora pienākumus sāks pildīt no 2020.gada 20.janvāra, informē EM pārstāve Vineta Vilistere - Lāce.

"Viens no svarīgākajiem LIAA direktora uzdevumiem būs atrast risinājumus Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem esam apzinājuši jomas, kur būtu veicami uzlabojumi, lai sekmētu inovāciju ieviešanu un produktivitāti, veicinātu eksportu un piesaistītu investīcijas. Sagaidu no LIAA direktora konkrēta plāna izstrādi un ieviešanu, lai celtu Latvijas ekonomiku starptautiskā līmenī un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Ilgtermiņā tas uzlabos arī iedzīvotāju dzīves līmeni," teica R.Nemiro.

K.Rožkalns kā vienu no savām prioritātēm jaunajā amatā izvirzījis uz zināšanām bāzētu uzņēmumu atbalstu, tādējādi veicinot Latvijas starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Nākotnē veidot LIAA kā atvērtu, caurskatāmu un proaktīvu vienas pieturas aģentūru uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Popularizējot valsts tēlu, plānots piesaistīt 128 miljonus eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,3 miljonus eiro Latvijas tēla popularizēšanā, plānots piesaistīt ārvalstu investīcijas 128 miljonu eiro apmērā.

Tā, komentējot valsts tēla popularizēšanas ietekmi uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rezultātiem 2021. līdz 2023.gadam, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA direktors pavēstīja, ka 450 000 eiro plānots ieguldīt starptautiska mēroga kampaņās, 350 000 eiro iezīmēti mārketinga izdevumiem, 100 000 eiro paredzēti vietējā mārketinga kampaņām, savukārt valsts tēla koordinēšanas izdevumi varētu veidot 467 761 eiro.

Runājot par Latvijas Institūta (LI) pievienošanu LIAA, Rožkalns pavēstīja, ka LI tiks iekļauts atsevišķā departamentā, kura tiešais pienākums būs vienota valsts tēla ieviešana. Paredzēts, ka par padarīto un vēl darāmo tiks informēta Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas un Lietuvas valstu lauksaimnieki pārrunās situāciju piena nozarē

Žanete Hāka, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. janvārī Bauskas novadā notiks Latvijas un Lietuvas lauksaimniecības kooperatīvu vadītāju un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās, kuras laikā tiks apspriestas nozīmīgākās aktualitātes piensaimniecībā, informē Zemnieku saeima.

Kā būtiskākās tēmas kopīgajām diskusijām izvirzītas esošā situācija un turpmākās perspektīvas, izaicinājumi jaunās ES vides, klimata un Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, kā arī sadarbības iespējas bioloģiskā piena realizācijā.

Diskusijas par kopīgu piena kooperatīvu rīcību piensaimniecības krīzes risināšanā aizsākās jau tikšanās reizē pagājušā gadā Lietuvā. Uz to, kā situācija ir mainījusies kopš iepriekšējās tikšanās reizes, kopīgi atskatīsies Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētāja vietniece un LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece un Lietuvas Lauksaimnniecības kameras vadītājs Andriejus Stančikas. Latvijas puses pārstāvji ir sagatavojuši arī virkni būtisku jautājumu, kurus izvirzīs kopīgām diskusijām. Par tuvākās desmitgades nozares attīstības perspektīvu pasākumā uzstāsies LLKA Piena nozares darba grupas vadītāja un LPKS Pienupīte valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane. Kādus izaicinājumus piena nozarei izvirza jaunā ES vides, klimata un Kopējās lauksaimniecības politika, iezīmēs biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru