Ražošana

LLKA: Kooperatīviem gads būs izaicinājumu pilns

Žanete Hāka, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Piektdien notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ikgadējā kopsapulcē tās dalībnieki atskatījās uz pērno gadu, kurš iezīmējis lejupslīdi gan kooperatīvu apgrozījumā, gan biedru skaitā, informē LLKA.

Kooperatīvu vadītāji ar bažām raugās arī uz šo gadu, jo arvien vairāk būs jūtamas pagājušā gada notikumu sekas. Līdzās diskusijām par lauksaimniecības un kooperācijas nākotni, tika ievēlēta arī jauna organizācijas valde.

Kopsapulcē sanākušie kooperatīvu vadītāji bija vienisprātis, ka iepriekšējais gads bijis smags visās nozarēs. Situācijas nopietnību iezīmēja arī skaitļi – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, LLKA biedru neto apgrozījuma rādītāji kritušies par vairāk nekā 46,6 miljoniem eiro (2013.gadā 393,64 miljoni eiro, 2014. – 347,47 miljoni eiro). Samazinājies arī LLKA ietilpstošo kooperatīvu biedru skaits (2013.gadā 9235 biedri, 2014. – 9196).

Valdes vēlēšanu rezultātā noskaidrojās, ka turpmāk graudu nozari LLKA valdē pārstāvēs Indulis Jansons (LPKS VAKS), Sandris Bēča (LPKS Durbes grauds) un Mārīte Ķikure (LPKS Saimnieks V). No piena kooperatīviem valdē turpmāk strādās Ilze Aizsilniece (LPKS Piena ceļš), Guntis Pirvits (LPKS Dundaga) un Mirdza Feldmane (LPKS Pienupīte). Augļu un dārzeņu nozari pārstāvēs LPKS Baltijas Ogu kompānija” valdes locekle Māra Rudzāte, bet gaļas nozari – Mārtiņš Vāgners no LPKS ABC Projekts.

Kopsapulce arī lēma atbalstīt biroja sagatavotos priekšlikumus par grozījumiem LLKA statūtos, kas paredz papildināt kooperatīvu pārstāvju skaitu valdē ar meža kooperatīvu pārstāvi. Šajā amatā kopsapulce ievēlēja LPKS L.V.Mežs pārstāvi Aigu Smiltāni.

Gan valdes priekšsēdētāja, gan valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu saglabā attiecīgi Indulis Jansons un Ilze Aizsilniece. I.Jansons norāda, ka šobrīd grūti prognozēt, kad tieši, taču tas, ka izaugsme būs, ir viennozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada sākuma pārstrādes uzņēmumu kooperatīviem piedāvātā piena iepirkuma cena piedzīvojusi dramatisku kritumu.

Lai vērtētu situāciju nozarē un lemtu par piena kooperatīvu tālāko rīcību, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena nozares darba grupa 9.janvārī rīko ārkārtas sanāksmi.

LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane: «Situācija piena tirgū kļuvusi saspringta, tādēļ piena kooperatīviem jāvienojas par risinājumiem, kā noturēt pieņemamu iepirkuma cenu saviem zemniekiem. Tā kā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi vienlaicīgi visiem kooperatīviem samazinājuši iepirkuma cenu, viens no risinājumiem ir lemt par ilgtermiņa sadarbības partneru meklēšanu ārpus Latvijas robežām.»

Sanāksmes laikā piena kooperatīvu pārstāvji uzklausīs Zemkopības ministrijas speciālistu vērtējumu par aktualitātēm Eiropas un Latvijas piena tirgū, diskutēs par straujāku piena kooperatīvu apvienošanās procesu un lems par iespējām slēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar Polijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat kooperatīvu pārstāvji vērtēs, vai nepieciešams aicināt Konkurences padomi veikt kārtējo pārbaudi Latvijas piena tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piensaimnieki veidos vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu vadītāju sanāksmē 20.augustā tika nolemts rakstīt kopīgu vēstuli EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem. Vienlaikus piensaimnieki vienojās par nepieciešamību ciešākai sadarbībai, izveidojot vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem un kopīgi virzot iniciatīvu par godīgu ienākumu sadali starp ražotāju, pārstrādi un tirgotāju, teikts paziņojumā medijiem.

Kopīgajā vēstulē Filam Hoganam piensaimnieki norāda uz Baltijas valstu īpaši smago situāciju kopš Krievijas noteiktā pārtikas embargo, akcentējot, ka vidējā piena cena Baltijā šobrīd ir 20 eiro centi par kilogramu, salīdzinājumā ar 30 eiro centiem par kilogramu pārējā Eiropā. Ambiciozā lauku attīstības programma iepriekšējā periodā (2007.-2014.g.), kas paredzēja saimniecību modernizāciju un jaunu fermu skaita pieaugumu, lai sasniegtu prasīto lopu skaita pieaugumu situāciju padara vēl saspringtāku. Ņemot vērā, ka kooperācija Baltijā joprojām turpina attīstīties un nav pietiekamā apmērā, nepieciešami ilgtermiņa risinājumi - inovatīvi Eiropas Savienības (ES) pasākumi turpmākai kooperācijas veicināšanai starp Baltijas lauksaimniekiem un jau esošajiem kooperatīviem, atbalstītu savas pārstrādes un produktu realizācijas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LLKA: Arī nākotnē nepieciešams atbalsts mazajām un vidējām piensaimniecībām

Žanete Hāka, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) organizētajā Piena nozares darba grupas sanāksmē piena kooperatīvu vadītāji aktualizēja mazo un vidējo saimniecību lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, informē LLKA.

LLKA piena nozares darba grupas izbraukuma sanāksmē, kas norisinājās Jēkabpils novada Zasas pagastā, kooperatīvu vadītāji kā vienu no Latvijas tautsaimniecības attīstības instrumentiem uzsvēra mazo un vidējo piena saimniecību attīstību.

LLKA Piena nozares darba grupas vadītāja un piena kooperatīva „Pienupīte” vadītāja Mirdza Feldmane: «Ņemot vērā Latvijas lauku ģeogrāfiskās īpatnības un zemes resursu izmantošanas iespējas, kas galvenokārt skar Vidzemes, Latgales un Ziemeļkurzemes piena nozarē strādājošos lauksaimniekus, arī turpmāk nepieciešams atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām, kurās ganāmpulka lielums ir līdz 100 govīm. Tas saglabātu nodarbinātību laukos, kā arī sekmētu tīras vides saglabāšanu. Taču viens no aspektiem, kam zemniekiem joprojām ir jāpievērš uzmanība, ir piena kvalitātes nodrošināšana.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena kooperatīvi aicina pārskatīt atbalsta iespējas jaunu eksporta tirgus apguvei

Dienas Bizness, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pirmdien, 6.jūlijā tiksies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus ātrākai projekta iesniegumu izvērtēšanai, kā arī iespējas palielināt atbalsta intensitāti pasākumos, kuru mērķis ir jaunu eksporta tirgu apgūšana piena produktiem, teikts paziņojumā medijiem.

LLKA tikšanās reizē pārstāvēs LLKA priekšsēdētāja vietniece, LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece un SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Šobrīd LIAA aktuālā aktivitāte Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings ir ļāvusi arī piena kooperatīviem un tiem piederošiem pārstrādes uzņēmumiem pretendēt uz atbalsta saņemšanu mārketinga pasākumiem. Taču maziem un vidējiem uzņēmumiem ievērojamas problēmas sagādā naudas aprite. LIAA projekta iesniegumus vērtē atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.582 noteiktajai kārtībai un noteiktajos termiņos. Tas nozīmē, ka no projekta iesniegšanas brīža līdz naudas saņemšanai var būt, sākot no 3 mēnešiem. Izvērtēšanai nepieciešamo laiku nosaka projekta iesnieguma kvalitāte. Līdz ar to šobrīd attiecināmo dokumentu vērtēšanas termiņš ir aptuveni 6 mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauja piena iepirkuma cenas krituma dēļ zemniekiem var nākties likvidēt ganāmpulkus, apsver sadarbību ar citām valstīm, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai stiprinātu savas pozīcijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas rīkotās sanāksmes laikā otrdien 18 piena kooperatīvu pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību. Kā informē LLKA, piena kooperatīvi apvienos spēkus piena tirgus problēmu risināšanai. Kooperatīvu sadarbības mērķis ir vispirms panākt, lai situācijās, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkuma cenu.

Tieši pagājušā gada nogales pēdējās divās darbadienās vairums Latvijas piena kooperatīvu saņēmuši paziņojumu no pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu krasu samazinājumu – vidēji par pieciem centiem, neizskaidrojot tik krasa cenas krituma iemeslus un izvairoties no dialoga ar kooperatīviem, pauda asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Domājot par nākamo gadu, iedzīvotāji vairs nav tik optimistiski kā iepriekš

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas un Lietuvas valstu lauksaimnieki pārrunās situāciju piena nozarē

Žanete Hāka, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. janvārī Bauskas novadā notiks Latvijas un Lietuvas lauksaimniecības kooperatīvu vadītāju un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās, kuras laikā tiks apspriestas nozīmīgākās aktualitātes piensaimniecībā, informē Zemnieku saeima.

Kā būtiskākās tēmas kopīgajām diskusijām izvirzītas esošā situācija un turpmākās perspektīvas, izaicinājumi jaunās ES vides, klimata un Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, kā arī sadarbības iespējas bioloģiskā piena realizācijā.

Diskusijas par kopīgu piena kooperatīvu rīcību piensaimniecības krīzes risināšanā aizsākās jau tikšanās reizē pagājušā gadā Lietuvā. Uz to, kā situācija ir mainījusies kopš iepriekšējās tikšanās reizes, kopīgi atskatīsies Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētāja vietniece un LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece un Lietuvas Lauksaimnniecības kameras vadītājs Andriejus Stančikas. Latvijas puses pārstāvji ir sagatavojuši arī virkni būtisku jautājumu, kurus izvirzīs kopīgām diskusijām. Par tuvākās desmitgades nozares attīstības perspektīvu pasākumā uzstāsies LLKA Piena nozares darba grupas vadītāja un LPKS Pienupīte valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane. Kādus izaicinājumus piena nozarei izvirza jaunā ES vides, klimata un Kopējās lauksaimniecības politika, iezīmēs biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atbilstīgie kooperatīvi 2017. gadā strādājuši ar 368 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, 16. aprīlī vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) apkopotie dati liecina, ka pērn audzis arī kooperatīvu biedru skaits – 2016. gadā tas bija 4499, bet 2017. gadā – jau 4718. Tiesa, daļai piensaimnieku kooperatīvu biedru skaits ir samazinājies. Jāpiebilst, ka lielākā daļa kooperatīvu datu ir provizoriski, jo gada pārskats iesniegšanas brīdī asociācijā vēl nav bijis apstiprināts iesniegšanai VID. KS Mūsmāju dārzeņi un LPKS Rūjienas piensaimnieks atbilstības statusu ir šogad ieguvuši pirmo reizi, savukārt LPKS Vecjērcēni šogad dokumentus atbilstības statusa iegūšanai nav iesnieguši.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver: «Aizvadītais gads kā lauksaimniekiem, tā arī kooperatīviem bijis sarežģīts. Īpaši piena nozarē joprojām bija vērojama tā saucamā cenu turbulence, kad piena cenas strauji un neparedzami svārstījās, rezultātā piena lopkopjiem nebija iespējams iegūt zināmu stabilitāti savā saimniecībā, nemaz nerunājot par attīstību. Arī turpmāk lauksaimniekiem ir jārēķinās ar cenu svārstībām un riskiem, kas var rasties pasaules ģeopolitisko notikumu ietvaros. Neskatoties uz to, prieks, ka, lai arī nedaudz, bet kooperatīvu apgrozījums 2017.gadā pret iepriekšējo gadu ir audzis un kooperatīvu ietekme tirgū palielinās. Arī turpmāk kooperatīviem visiem kopā un katram atsevišķi ir jāstrādā, lai uzlabotu kooperācijas efektivitāti, apvienojot gan produkciju, gan cilvēkresursus, kas veicinās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību, kā arī sekmēs lauksaimnieku saražotā kapitāla palikšanu Latvijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu rekordražas gadā piena ražotāju kooperatīvu rezultātu kritumu, visticamāk, kompensēs graudkopju kooperatīvu sekmes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gadā kooperatīvu līderis Latraps apgrozījis 166,99 milj. eiro un tā peļņa bijusi 2,02 milj. eiro liela (dati par finanšu periodu no 01.07.2013. līdz 30.06.2014.), kamēr LPKS VAKS strādājis ar ievērojamu atrāvienu no flagmaņa – ar 45,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 0,99 milj. eiro peļņu. Finanšu rādītāji dramatiski sarukuši piena ražotāju kooperatīvam Trikāta, savukārt graudaudzētājam LPKS Abra peļņa gada laikā augusi 38,5 reizes, bet Saimnieks-V – 29 reizes. Rentabilitātes rādītāju līderis pērn bijis LPKS Baltijas ogu kompānija. Kopumā 50 veiksmīgākie kooperatīvi 2014. gadā strādājuši ar nedaudz mazāku apgrozījumu – 373 milj. eiro, salīdzinot ar 414 milj. eiro gadu iepriekš. Arī peļņa sarukusi no 8,5 līdz 4,7 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Durbes grauds pirms jaunās ražas sezonas sākuma atklājusi jaunu graudu pieņemšanas kompleksu, kurā ieguldītā kopējo investīciju summa ir 2,6 miljoni eiro.

Kooperatīva biedru skaita palielināšanās, kā arī pieaugošie labības apjomi ir galvenie faktori, kādēļ radās nepieciešamība pēc jauna graudu pieņemšanas kompleksa izveidošanas. Pirmie sagatavošanās darbi graudu noliktavas būvniecības realizācijai tika uzsākti 2015.gadā, bet jau 2016.gada janvārī Lauku atbalsta dienestā tika iesniegts investīciju projekta pieteikums. Jaunā kompleksa būvniecība ilga vairāk kā gadu, sadarbībā ar būvniecības kompāniju SIA Mītavas celtnieks. Kopējā ieguldītā investīciju summa jaunā graudu pieņemšanas kompleksa celtniecībā ir 2,6 miljoni eiro, tajā skaitā, Eiropas Savienības fondu atbalsts 40 % apmērā.Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas biedrs – Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Durbes grauds ir lielākais kooperatīvs Kurzemē, apvienojot vairāk nekā 180 graudu audzētājus. Kooperatīvs veiksmīgi ir izveidojis ciešu sadarbību ar kooperatīvu LATRAPS, kopīgi realizējot un attīstot ar labības eksportu un ražošanas izejvielu iepirkumu saistītus jautājumus. Kooperatīvs ir darba devējs 12 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi attīstītt pop up restorāna Dinner in the Sky koncepciju Austrijā, Balkānu valstīs un Itālijā Uldis Kalniņš pārcēlies uz dzīvi Vīnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vīnē viņš dzīvo un strādā kopš 2011. gada. Pagaidām Ulda ambīcijas ir cieši saistītas ar Dinner in the Sky ģeogrāfiskā pārklājuma attīstīšanu un vismaz pagaidām par atgriešanos Latvijā nedomā. «Spēles noteikumi ārvalstīs, protams, ir citi, un vienmēr šeit būsi iebraucējs, vismaz sākotnēji nebūs tādu privilēģiju, kādas ir vietējiem iedzīvotājiem. Caur vienu, maksimāli divām paziņām nevarēsi sazvanīt sev nepieciešamo cilvēku. Būs nepieciešams laiks, lai izveidotu sociālo loku. Zināmu laiku būs akli jāseko vietējiem nerakstītajiem likumiem, lai pēc tam tajos piedāvātu korekcijas,» pieredzē dalās DITS Europe valdes loceklis, pop up restorāna Dinner in the Sky franšīzes ņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gandrīz puse iedzīvotāju sagaida, ka nākamais gads būs labāks par aizvadīto

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

47% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 30% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

22% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 15% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 57% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais. Šie vērtējumi kopumā ir labāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Lai gan pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 1 procentu punktu vairāk iedzīvotāju – 23% iedzīvotāju 2014.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, 22% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni biežāk nekā šī gada nogalē iegūtie 15%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku. Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi ir jāmaksā.

Piena ražotāji rīkos ārkārtas sapulci un vērsīsies pie kolēģiem Briselē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Piena iepirkuma cenas kopš gada sākuma pazeminājušās par 10 centiem kilogramā, sasniedzot 0,26 – 0,27 eiro/kg. Tas nozīmē, ka zemnieki saņem vēl mazāk, jo piens vēl jāsavāc. Daudziem zemniekiem tas rada izmisumu. Cenas visdramatiskāk samazinājis Rīgas Piena kombināts, Valmieras piens, Limbažu siers un Latvijas Piens, savukārt Latvian Dairy palicis parādā kooperatīviem par iepirkto pienu pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 1,8 miljonus eiro,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija: ELKO Grupa plāno 10 miljonu peļņu

Sanita Igaune, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzņēmuma ELKO Grupa apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 8%, sasniedzot 1,268 miljardus ASV dolāru; šogad plāno 9% samazinājumu

Tā intervijā DB stāsta ELKO Grupas līdzšinējais finanšu direktors un valdes loceklis Svens Dinsdorfs, kurš no šā gada janvāra stājies uzņēmuma direktora amatā, pārņemot pienākumu izpildi no Jāņa Casno. ELKO Grupa ir viens no vadošajiem IT produktu vairumtirgotājiem Austrumeiropā un viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā.

Ko uzņēmuma darbībā ietekmēs veiktās izmaiņas vadībā? Vai plānojat kaut ko fundamentāli mainīt?

Man personīgi izmaiņas nozīmē mazāk brīva laika un izaicinājumu, jo iepriekš profesionāli esmu strādājis finanšu jomā. Protams, vadīt uzņēmumu ir kaut kas cits. Ko tas nozīmē uzņēmumam? To ar laiku praksē redzēsim, jo katram vadītājam ir savs darba stils. Noteikti ir arī stress darbiniekiem, it īpaši vidējam vadības līmenim, kam ir jāstrādā ar jaunu cilvēku, tomēr ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši un pirmais stress sāk norimties. Mēs strādājam diezgan produktīvi. Es cenšos daudz uzticēties cilvēkiem un sagaidu, ka tas netiks izmantots, vienlaikus tādējādi uzņemos risku uz sevis. Fundamentāli neko mainīt neplānoju, esmu pietiekami piesardzīgs cilvēks, tāpēc strauju izmaiņu nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji tramīgi par Rīgas piensaimnieka pievienošanu Food Union; apvienotais uzņēmums spēcīgāk mērķēs uz austrumiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ietekme uz nozari būs līdzīga, kāda bija, apvienojot a/s Valmieras piens un a/s Rīgas piena kombināts (RPK), situāciju vērtē Latvijas Piena ražotāju asociācijas (LPRA) valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga. «Šis darījums tikai pastiprinās efektu, ka zemniekiem piedāvā ļoti diferencētas piena iepirkuma cenas un vidēji – ļoti zemas,» satraukusies I. Alpa-Eizenberga.

Noslīdēs par centu

«Ja viens ļoti liels piena pircējs maksā zemāku cenu, neviens cits augstāku nemaksās. Baltijas valstu piena tirgi ir ļoti saistīti, bet Lietuvā arī ir tikai pāris ietekmīgu kombinātu. Tādējādi viņiem savā starpā ir viegli risināma cenu politika,» uzskata I. Alpa-Eizenberga. «Zemnieki kā strausi galvu zemē iebāzuši negrib dzirdēt par to, ka jāveido pāris lielu piena ražotāju grupu, kurām jātirgo piens tieši kombinātiem. Pie tā agri vai vēlu nonāksim. Ja nē, Latvijas piena ražotājiem būs viena krīze pēc otras un piena pārstrādātāji turpinās mūs izmantot,» turpina LPRA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vienu miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tiks atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens,» kas novembrī plāno sākt produktu ražošanu, informē uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Ruskis.

«Manuprāt, Sērene nav iedomājama bez sava piena pārstrādes uzņēmuma. Tādēļ esmu gandarīts, ka bija iespēja iegādāties ražotni, kas vienlaikus ir gan tehniski piemērota mūsu ideju īstenošanai, gan arī ļauj sniegt kaut nelielu artavu piena pārstrādes rūpnīcas atdzimšanā Sēlijā. Mūsu mērķis ir izveidot uz eksportu orientētu, elastīgu biznesu ar atbildīgu ražošanas, kvalitātes un finanšu politiku, kas tirgū spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par saprātīgām cenām,» uzsvēra Ruskis.

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Atklāts piena pārstrādes uzņēmums Sērenes piens

Monta Glumane, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens».

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Ražotnē, kurā ir uzstādītas zīmola «DeLaval» iekārtas, plānots pārstrādāt aptuveni 40 tonnu piena dienā, šo apjomu sasniedzot pakāpeniski gada laikā. Izejvielas uzņēmums iegādāsies no piena ražošanas kooperatīviem, maksājot kvalitātei atbilstošu tirgus cenu. Uzņēmuma vadība cer, ka ar kooperatīviem izdosies izveidot labu sadarbību ar noteikumiem, kas būs izdevīgi un pieņemami abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru