Jaunākais izdevums

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Nozaru griezumā tieši tirdzniecības uzņēmumiem apgrozījuma un peļņas noturēšana vai palielināšana ir lielāks izaicinājums nekā citu jomu uzņēmumiem - atzīmējuši 67 % respondentu. Piemēram, būvniecības nozares uzņēmumu lielākais izaicinājums (59 %) ir tieši kvalificētu darbinieku piesaiste, un tikai tad seko apgrozījuma un peļņas noturēšana vai palielināšana (42 %).

Pētījums arī atklāj, ka lielajiem uzņēmumiem, kas nodarbina 250 un vairāk darbinieku, nozīmīgākais izaicinājums ir tieši kvalificētu darbinieku piesaiste un noturēšana - to kā prioritāti atzīmējuši 83 % aptaujāto. Salīdzinājumam - uzņēmumi, kas nodarbina līdz 9 darbiniekiem, to atzīmējuši kā trešo nozīmīgāko izaicinājumu (35 %).

"Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante skaidro, ka šie dati ļoti labi atspoguļo ekonomikā notiekošo - lai arī izaugsme turpinās, vairākās jomās ir jūtama izaugsmes tempu bremzēšanās, kas atsaucas klientu piesardzīgumā. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka lielākā uzņēmēju daļa pievērš vairāk uzmanības tieši jaunu klientu meklējumiem un apgrozījuma noturēšanai.

Savukārt zemais bezdarba līmenis liek uzņēmējiem vairāk domāt par darbinieku piesaisti un motivēšanu. Priecē, ka aptuveni piektā daļa uzņēmēju ir gatavi izmantot šo brīdi, lai ieguldītu inovācijās, kas ne tikai ļaus atbrīvot darba spēku jaunu uzdevumu veikšanai, bet arī ļaus palielināt pievienoto vērtību saražotajām precēm un pakalpojumiem.

Kā rāda aptauja, Latvijas uzņēmumu vadītāji kopumā ir optimistiski par sava vadītā uzņēmuma izaugsmi - tikai 7 % respondentu norādījuši, ka nekas to neietekmēs. Pārsvarā uzņēmēji savu izaugsmi galvenokārt saskata jaunu klientu piesaistē.

Tai pašā laikā gandrīz tikpat liela uzņēmēju daļa savu izaugsmi plāno veicināt ar iekšējo procesu sakārtošanu, proti, 34 % Latvijas uzņēmumu vadītāji plānoja efektivizēt uzņēmuma darbību, bet vēl 27 % bija iecerējuši uzlabot savas produkcijas kvalitāti. Uzņēmēji (29 %) retāk plāno savu izaugsmi uz jaunu produktu ieviešanas vai eksporta rēķina, kas nereti ir laikietilpīgs un arī dārgs process, prasot arī papildu zināšanas un radošumu.

Lai arī globālais tīmeklis mūsdienās uzņēmējiem sniedz milzu iespējas piedāvāt savu produkciju un pakalpojumu plašam klientu lokam visā pasaulē, tikai 12 % Latvijas uzņēmēji starp galvenajiem izaugsmi veicinošiem faktoriem atzīmē e-komerciju.

Likumsakarīgi, ka lielo uzņēmumu vadītāji (250 un vairāk darbinieku) kā uz galveno izaugsmes veicinātāju mazāk skatās uz jaunu klientu piesaisti, bet vairāk tieši uz efektivitātes uzlabošanu un iekšējo procesu sakārtošanu.

"Kā liecina pētījuma rezultāti, liela daļa uzņēmēju plāno savu izaugsmi veicināt tieši pievēršot uzmanību dažādiem kvalitātes rādītājiem. Iekšējo uzņēmumu procesu sakārtošana, efektīvāku darba metožu ieviešana vai arī kvalitatīvākas produkcijas ražošana ir rādītāji, kas ilgtermiņā nodrošinās augstāku pievienoto vērtību. Tāpat, lai arī uzņēmēju atbildēs tas vēl neparādās, ir skaidrs, ka viena no tēmām, kas jau 2020.gadā ienāks uzņēmēju dienaskārtībā, būs saistīta ar ilgtspējīga biznesa attīstīšanu. Un tas nav tikai stāsts par atbildību pret vidi, bet daudz plašāku izpratni par to, kas ir atbildīga uzņēmējdarbības attīstība, kas ietver arī ekonomisko un sociālo jomu, piemēram, ilgtspējīgu patēriņa paradumu un ražošanas modeļu veicināšana un citas stratēģiskas iniciatīvas," norāda I.Vīgante.

Latvijas Uzņēmumu vadītāju pētījums par efektivitāti un izaugsmi tika veikts pēc "Swedbank" pasūtījuma, sadarbībā ar SKDS, aptaujājot 750 respondentus - uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus 2019. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Igauņi bija ātrāki par latviešiem

Māris Ķirsons, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz viss transports izmanto dabasgāzi.

Lēmums tika pieņemts ātri, ar vienu lēmumu par stingrām prasībām.

Skaties Māra Ķirsona video, lai uzzinātu, ko par to saka AS "GASO" Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode un "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Neaizmirsti noskatīties arī visu video "Eiropas zaļā plāna izaicinājumi", kur uzzināsi vairāk par:

  • Latvijas sašķidrinātās dabasgāzes autoparku attīstību,
  • Elektroautomobiļu un saistītās infrastruktūras šķēršļiem,
  • Kā līdz ar jaunajām tehnoloģijām mainīsies komerctransporta ikdiena,
  • Kā šo procesu var paātrināt, tajā pat laikā nekropļojot tirgu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanses zem viena jumta

Māris Ķirsons, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Attālināti strādājošajiem visvairāk traucējusi darbam nepiemērotā mājas vide

Db.lv, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divus mēnešus ilgajā izolācijas periodā no mājām strādājošajiem nācies saskarties ar daudziem izaicinājumiem un neikdienišķām situācijām.

Vislielākie traucēkļi izrādījušies darbam nepiemērotā mājas vide, kas novērsusi uzmanību no darba lietām, nenormēts darba laiks un neparastā saziņa, liecina grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas "Tildes Jumis" veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Līdz ar ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu 12. marta vakarā liela daļa uzņēmumu ļāva saviem darbiniekiem strādāt no mājām. Tas tūkstošiem strādājošo pilnībā mainīja darba ritmu. Sākumā cilvēki priecājās par iespēju ilgāk gulēt un netērēt laiku ceļam, bet drīzumā iezīmējās attālinātā darba izaicinājumi.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 22% aptaujāto visgrūtāk bija tikt galā ar koncentrēšanās problēmām, cauru diennakti atrodoties mājoklī, kur līdz tam nebija pierasts strādāt. Turklāt daudziem respondentiem telpas bija jādala ar citiem mājiniekiem, kuri arī strādāja vai pildīja skolas uzdevumus. Šie apstākļi lielā mērā ietekmēja darba laika robežu izplūšanu. Aptuveni 15% aptaujāto atzina, ka izolācijas mēnešos bijis grūti noteikt, kad darba diena sākas un kad beidzas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Līga Krūmiņa, “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Kam pieder nākotne - gāzei vai elektrībai?

Māris Ķirsons, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējo diskusiju "Eiropas zaļā plāna izaicinājumi", joprojām ir aktuāls jautājums par alternatīvajiem energoresursiem un vai tie ir rentabli. Skaties un spried, kam pieder nākotne!

Uz diskusijas 2. daļu tika aicināts AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs, SIA Jēkabpils autobusu parks valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis un SIA Dinotrans valdes loceklis Allans Aukštikalnis. Diskusiju vadīja Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Ierakstā uzzināsi vairāk par to, kāpēc gāze joprojām netiek plaši izmantota, kā Vācija pagaidām ir nonākusi pretrunās ar ieņemto zaļo kursu un ko Latvijas valdība var darīt, lai motivētu un paātrinātu pāreju uz zaļo enerģiju!

Video fragmenti:

00:01:23 - Latvijā ir tikai 600 elektroauto

00:03:03 - Latvenergo un CSDD attīsta uzlādes tīklus

00:06:32 - Eiropa dod 80-90% līdzfinansējumu un kā to izmantoja Jēkabpili

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārsteidz ieraksta dzēšana Uzņēmumu reģistrā

Māris Ķirsons, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar Teslas akcijām šogad aizvien teju 100% peļņa

Jānis Šķupelis, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības apskatu un šogad arī 1000 lielāko uzņēmumu sarakstu, kas tiek apkopoti zīmola izdevumā "TOP 500".

"Lursoft" apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā turpinājusies ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļojas arī uzņēmumu finanšu rādītājos. Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums 2018. gadā palielinājies par 9,4%, savukārt vidējā peļņa bijusi par 46,4% lielāka nekā 2017. gadā. Pērn Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums veido 62,33 miljardus eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 4,13 miljardi eiro. 2018.gada apgrozījuma un peļņas rezultāti ir visu laiku augstākie, pārsniedzot arī tā dēvēto «trekno gadu» rādītājus, kad visu uzņēmumu kopējais apgrozījums svārstījās robežās no 48 līdz 50 miljardiem eiro, bet peļņas augstākais rādītājs bija gandrīz divas reizes mazāks – 2,3 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Asociācija: Pandēmijas laiks pierādīja mobilo tehnoloģiju nepieciešamību sabiedrībā

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laiks ir pierādījis, ka mobilās tehnoloģijas ir nepieciešamas un bez tām mūsdienu sabiedrībai ir ārkārtīgi grūti funkcionēt, norāda mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Valdis Vancovičs.

Kā sacīja asociācijas pārstāvis, novērojumi liecina, ka daudzas sabiedrības grupas ir novērtējušas šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai gan iepriekš tās faktiski nelietoja. Piemēram, seniori, kas atklāja video zvana funkcijas, iepirkšanās un izklaides iespējas digitālajā vidē.

"Lai arī ceram, ka otrajā pusgadā koronavīrusa ietekme mazināsies, mēs esam gatavi dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Apzināmies, ka pandēmija maina sabiedrības ikdienu un ieradumus, ietekmējot ekonomisko situāciju valstī, un tas atsauksies arī uz pieprasījumu pēc dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem," sacīja Vancovičs.

Viņš piebilda, ka nozarē turpinās valdīt ļoti sīva konkurence, ņemot vērā mobilo sakaru operatoru dažādās biznesa stratēģijas un pieejas klientu piesaistē, kā arī demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmē arī nozari. Iepriekš šo demogrāfisko aspektu kompensēja tūrisma un ceļošanas industrija, kas ir piedzīvojusi milzīgu kritumu, piebilda Vancovičs. "Tas būtiski ietekmē operatoru ieņēmumus no viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī priekšapmaksas kartēm," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rada aplikāciju darbinieku labumu pārvaldībai

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu darbinieku lojalitāti un darbaspēka izdevumu samazinājumu uzņēmumiem, uzņēmums MobillyTX radījis aplikāciju, kas pārvalda dažādu labumu piešķiršanas sistēmu darbiniekiem, ļaujot uzņēmumiem gada laikā ietaupīt pat vairāk nekā 36 000 eiro uz 100 darbiniekiem.

Aplikācija paredz, piemēram, pusdienu, transporta, medicīnas un sporta pakalpojumu, kā arī dažādu pasākumu un citu ikdienas pakalpojumu apmaksu, izmantojot Mobilly mobilo maksājumu aplikāciju.

Jaunais mobilā pakalpojuma risinājums tapis pēc tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" iniciatīvas un nepieciešamības saviem darbiniekiem nodrošināt inovatīvus un ērtus norēķinus par darbinieku labumiem.

Kā liecina uzņēmuma "Fontes" aptauja 2019. gadā, kurā piedalījās vairāk nekā 9000 IT nozares darbinieku, lielākie izaicinājumi darba tirgū šobrīd ir labāko darbinieku piesaiste un noturēšana.

Darba alga ir tikai viens no galvenajiem faktoriem, kas motivē cilvēkus pievienoties un būt lojāliem kādam no uzņēmumiem. Arvien biežāk darba devēji piedāvā darbiniekiem dažādus papildu labumus un motivācijas programmas, radot elastīgu un individuāli pielāgotu darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik WhatsApp grupas ir tavā uzņēmumā?

Aija Bite-Ozere - "Tele2" personāldaļas vadītāja, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mums būtu iespēja salīdzināt vienu darba dienu teju jebkurā no profesijām šodien un pirms nieka 20 gadiem, - mēs novērotu būtiskas atšķirības.

Digitalizācija ir ietekmējusi un mainījusi gan dažādu speciālistu ikdienu un nepieciešamās kompetences, gan arī darba kultūru uzņēmumā.

Veiksmīga uzņēmuma un tā pakalpojumu digitalizācija nav tikai brutāla tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā. Proti, ja tehnoloģiju ieviešana nav saskaņota ar uzņēmuma vērtībām un darbinieku uzvedības paradumiem, tas var radīt papildu riskus organizācijai. Tādēļ ir svarīgi veikt visaptverošus pasākumus, lai digitalizācija būtu veiksmīga un no tā iegūtu uzņēmums, tā darbinieki un galu galā arī klienti. Digitālās transformācija pamatā ir stāsts par cilvēkiem.

Darbinieku iesaistes līmenis ikvienas organizācijas darbā ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem tās pastāvēšanai un sekmēm. Tikai iesaistīti un ieinteresēti darbinieki spēj paveikt to, ko ir iecerējusi organizācijas vadība. Šodienas digitalizētajā pasaulē panākt darbinieku iesaisti ir tikai šķietami vienkāršāk (ērta, ātra cilvēku sasniedzamība). Plašie komunikācijas rīki vieni paši nenodrošina tik vērtīgo emocionālo piesaisti organizācijai, jo svarīgs ir gan saturs, ko darbinieki saņem, gan arī šo vēstījumu pasniegšanas veids un organizācijas darba vide kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver nepieciešamību saredzēt veselības aprūpes nozari kā ieguldījumu, kas nozīmē pienācīgu finansējumu, lai turpinātu šīs nozares ilgtspējīgu attīstību.

FICIL aicina atcerēties, ka jābūt arī gataviem potenciālam otrajam Covid-19 uzliesmojumam. Neskatoties uz veselības aprūpes darbinieku milzīgo darbu, nozarē joprojām pastāv izaicinājumi, kuriem nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi. 2019. gada novembrī Latvijas veselības aprūpes darbinieki rīkoja protestu par nepietiekamu finansējumu un pārmērīgu darba slodzi. Lai arī valsts atzina ilgstošos veselības aprūpes nozarē pastāvošos izaicinājumus un problēmas, Ministru kabinets lēma šos jautājumus risināt pakāpeniski.

FICIL uzskata, ka pašreizējā situācija globālā un nacionālā līmenī pieprasa nekavējoties pārskatīt risinājumus izaicinājumiem, kas saistītas ar nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu. Valstij ir jākoncentrējas ne tikai uz uzņēmējdarbības un valsts uzņēmumu turpmāko darbību, bet arī jānodrošina atbilstošs finansējums veselības aprūpes sistēmai, tai skaitā nepietiekami atalgotajiem veselības aprūpes nozares speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tagad jāatbalsta stiprākie ķēdes posmi, lai spēcinātu visu ekonomiku

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību - lielāko būvniecības nozares nevalstisko organizāciju - no šī gada 1.marta vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (LIBP) vadītājs Gints Miķelsons.

Abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

Kopš 2015.gada Partnerību vadīja Baiba Bļodniece, kas nolēma atstāt vadītājas amatu līdz ar ģimenes pieaugumu. "Šajos gados būvniecība piedzīvojusi daudzus svarīgus notikumus, kas gan uzlabo, gan pilnībā maina nozares turpmāko attīstību - tika izstrādāta un parakstīta ģenerālvienošanās par minimālo algu, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas valdību ar mērķi veicināt godīgu konkurenci un sakārtot būvniecības uzņēmējdarbības vidi u.c. Tomēr daudzi izaicinājumi vēl ir priekšā. Tieši tāpēc Partnerībai kā vadošai būvniecības organizācijai šobrīd ir nepieciešams vadītājs, kas varēs pilnvērtīgi ieguldīt savu laiku un spēkus biedrības darbā, ko vairs nevaru realizēt es līdz ar ģimenes pieaugumu. Ticu, ka Gints varēs veiksmīgi pārstāvēt nozares viedokli, veicinot būvniecībā ilgtspēju, kvalitāti un drošību," komentē B. Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koplietošanas transportlīdzekļu programmaparatūras izstrādātājs "Atom Mobility" piesaista 200 tūkstošu eiro investīcijas no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN".

Finansējumu uzņēmums ieguva Igaunijas jaunuzņēmumu konferences "Latitude59" laikā, kur "Atom Mobility" ieguva arī 10 tūkstošu eiro finansējumu bez saistībām no "Latitude59", kā ar juridiskā biroja "Hedman Partners" atbalstu nākotnē.

Piesaistītais finansējums ļaus paplašināt pārdošanas un inženieru komandu. "Šobrīd strādājam 20 pilsētās 13 valstīs, bet piesaistītās investīcijas tuvāko divu gadu laikā ļaus mums būt simt pilsētās. Tas mums ļaus būt par vienu no lielākajiem spēlētājiem koplietošanas tirgū. Šo gadu plānojam pabeigt, strādājot 30 līdz 40 pilsētās," teic Artūrs Burņins, "Atom Mobility" (SIA "ATOM Tech") līdzdibinātājs.

Šobrīd "Atom Mobility" pakalpojumus izmanto 25 uzņēmumi dažādās valstīs. Šobrīd uzņēmums fokusējas uz Eiropu, jo par šo reģionu tam ir visvairāk zināšanu. Katru dienu kompānijas klientu sniegtos pakalpojumus izmanto aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

Jānis Maršāns, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV sankcijas nav likums, bet tās ir jāievēro. Tas ir ASV uzlikts apgrūtinājums, par kuru mums nav skaidrs, kā to var atcelt.

Skaties sarunu ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai uzzinātu vairāk par ASV sankcijām un neskaidrībām par aizstāvības un juridisko procesu, sasteigto ģenerālprokuratūras reformu, kuru koalīcija ar balsu vairākumu viennozīmīgi pieņems, paveiktajām reformām un neizdarītajiem darbiem.

Video fragmenti:

00:00:00 - ASV sankciju apstrīdēšanas juridiskā kārtība Latvijas Republikā

00:04:06 - Rūdolfa Meroni mantas glabāšanas process

00:07:16 - Jāņa Bordāna (JKP) ideja par jaunu ģenerālprokurora izvēles kārtību

00:13:37 - Tieslietu ministrija neņem vērā Eiropas Savienības Ministru Padomes komitejas un Romas hartas rekomendācijas un likumu bez šaubām pieņems ar koalīcijas balsu vairākumu

Komentāri

Pievienot komentāru