Jaunākais izdevums

Neskatoties uz Āfrikas cūku mēra mesto ēnu pār nozari, cūkkopības saimniecība Kunturi gatavojas investēt 2,5 milj. eiro un paplašināties, kā pirmais lielražotājs Baltijā sperot soļus bioloģiskās cūkgaļas ražošanā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rūjienas novada Kunturos ir gandrīz 5000 konvencionāli turētu cūku un to dzīve rit līdzīgi kā citās intensīvajās fermās. «Pēc apjoma esam ne īsti ģimenes saimniecība, ne īsti ražojošs konvencionāls uzņēmums,» vērtē SIA Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš. Taču pirms diviem gadiem sākts bioloģiskās cūkkopības eksperiments, kas izdošanās gadījumā varētu pagriezt populārā cūkkopības uzņēmuma attīstības ceļu citā virzienā, nekā dodas konkurenti.

Ņemot vērā globālos procesus nozarē, kad Eiropa ir pārpludināta ar cūkgaļu un ražotājiem Latvijā turklāt jārēķinās ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības rezultātā noteiktajiem aizliegumiem un ierobežojumiem, Kunturos pieņemts lēmums mēģināt iet tirgū ar nišas produktu. Lai izveidotu bioloģiskās cūkkopības eksperimentālo saimniecību, 2014. gadā nodibināts atsevišķs uzņēmums Ecoland Latvia un sākta sivēnmāšu audzēšana un nobaroti pirmie bioloģiski audzētie bekoni. Pašlaik eksperimentālajās kūtīs ērtākos apstākļos nekā konvencionālajā fermā kopā ar pulku jaundzimušo sivēnu mitinās 22 brangas sivēnmātes. Baudīt pastaigas izbūvētajos aplokos svaigā gaisā cūkas gan nedrīkst, jo to neļauj Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktie stingrie ierobežojumi.

Visu rakstu Latvijas Skype cūkkūtī lasiet 2. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā pieprasījums pēc cūkkopības uzņēmuma "Kunturi" ražotās gaļas būtiski pieauga, taču aprīlī tirdzniecība ir atgriezusies ierastajā "pirmskrīzes" līmenī, biznesa portālam db.lv stāsta SIA "Kunturi" projektu vadītāja Gunta Bole.

Atšķirība ir viena pirkuma apjomā - ja iepriekš pircēji iegādājās vairāk mazus pirkumus, tad skaitliski šobrīd klienti nāk uz veikaliem mazāk, bet iepērkas ilgākam laikam.

"Šobrīd daudzkārtīgi palielinās pasūtījumi internetā, arī mums. Tie klienti, kuri līdz šim bija piesardzīgi ar pārtikas pasūtīšanu internetā, tagad, apstākļu spiesti, to dara un secina – nav nemaz tik slikti. Iespējams, arī pēc krīzes turpināsies internetveikalu un piegāžu mājās uzvaras gājiens, jo klientam ir ērti, ja vien ir, kas saņem atvesto. Mūsu priekšrocība bija mūsu jau gatavā e-veikala platforma, ko palaidām apmēram pirms pusgada," piebilst G. Bole.

Plāns attīstīt liellopu gaļas piegādi attaisnojas 

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas...

Kopumā "Kunturiem" pašreiz ir 8 firmas veikali un 2 autoveikali, bet cūkgaļu tirgo 11 "top!" veikalos Vidzemē, kā arī uzņēmums vairāk nekā 10 gadus noteiktās dienās veic piegādes mājās Vidzemē un Rīgā.

"Esam pateicīgi, ka mūsu nozare ir lauksaimniecība un pārtikas ražošana – lai vai kādas krīzes nāktu, šie produkti ir un būs vajadzīgi. Velkam zināmas paralēles ar 2008.gada krīzi – arī tās sākuma stadijā bija milzīgs pieprasījums pēc Latvijas precēm, visi importa preču cienītāji pēkšņi atcerējās, ka arī Latvijā ražo un piegādā labas lietas. Tagad notiek tas pats. Kā būs tālāk, to rādīs laiks, jo tieši šāda krīze pasaulē vēl nekad nav bijusi," viņa piebilst.

"Mēs visi straujiem soļiem esam spiesti kļūt gudrāki tieši tehnoloģijās, kā arī pārvērtēt katrs savas prioritātes. Tas nemaz nav slikti. Ticam un ceram, ka no krīzes iznāksim gudrāki un spēcīgāki – katrs pats un uzņēmums kopumā," saka "Kunturi" pārstāve. Viņa gan atzīst, ka visas tikšanās ar piegādātājiem un sadarbības partneriem ir pārceltas uz nenoteiktu laiku "pēc krīzes", cik iespējams, kompānijas pārstāvji sazinās e-pastos, sazvanās un tiekas "Zoom" platformā.

G. Bole uzsver, ka kopumā saimniecība "Kunturi" šajā laikā strādā, kā ierasts, ievērojot papildus noteikumus par aizsargstikliem starp klientu un pārdevēju, dezinfekcijas līdzekļu un cimdu lietošanu tirdzniecības vietās, tāpat iespēju robežās tiek dalītas laikā dažādu ražošanas mikrokolektīvu atpūtas pauzes, lai darbinieki maksimāli ievērotu distancēšanos, un veic papildus durvju kliņķu un citu dažādu virsmu dezinfekciju.

"Lursoft" dati liecina, ka uzņēmumam SIA "Kunturi" pagājušais gads bijis stabils, jo apgrozījums audzis par 3,9%, taču tajā pašā laikā, kā norāda uzņēmuma vadība, 2019.gads nav bijis labākais, jo lopbarības cenas pirmajos deviņos mēnešos turējās ļoti augstas, kas attiecīgi samazināja iespējamo peļņu no cūkkopības. Šī iemesla dēļ SIA "Kunturi" vadība ir gandarīta par to, ka 2019.gadu tomēr izdevies noslēgt lai arī ar nelielu, taču peļņu.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka cūkkopības uzņēmuma peļņa gada laikā samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, sarūkot no 66,52 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 12,97 tūkstošiem eiro pērn. SIA "Kunturi" apgrozījums pērn sasniedzis 2,06 miljonus eiro. Kā savā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, apgrozījuma pieaugumu nodrošinājis gaļas produktu cenas pieaugums.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Kunturi" nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2019.gadā palielinājušies līdz 420,79 tūkstošiem eiro.

SIA "Kunturi" dalībnieku sarakstā atrodamas deviņas personas, no kurām lielākais kapitāldaļu turētājs ir SIA "SAKTAS ZS" ar 87% kapitāldaļu. SIA "Kunturi" patiesais labuma guvējs ir Jurģis Krastiņš, kuram pieder 98,5% SIA "SAKTAS ZS" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Kunturi par gandrīz pusmiljonu eiro vēlas iegādāties gaļas pārstrādes ceha iekārtas

Žanete Hāka, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūjienas novada SIA Kunturi izsludinājis konkursu gaļas pārstrādes ceha iekārtu komplekta iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 470 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – 2019.gada 31.marts.

Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz šā gada 9.decembrim.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka, neskatoties uz Āfrikas cūku mēra mesto ēnu pār nozari, cūkkopības saimniecība Kunturi gatavojas investēt 2,5 milj. eiro un paplašināties, kā pirmais lielražotājs Baltijā sperot soļus bioloģiskās cūkgaļas ražošanā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rūjienas novada Kunturos ir gandrīz 5000 konvencionāli turētu cūku un to dzīve rit līdzīgi kā citās intensīvajās fermās. «Pēc apjoma esam ne īsti ģimenes saimniecība, ne īsti ražojošs konvencionāls uzņēmums,» vērtē SIA Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš. Taču pirms diviem gadiem sākts bioloģiskās cūkkopības eksperiments, kas izdošanās gadījumā varētu pagriezt populārā cūkkopības uzņēmuma attīstības ceļu citā virzienā, nekā dodas konkurenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Covid-19 martā veicināja Kunturu cūkgaļas patēriņu

Monta Glumane, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā viens no vidējiem Latvijas cūkaudzētājiem, SIA "Kunturi", piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas, taču nestabilitātes sajūtu par nākotni rada bažas par Covid-19 turpmāko ietekmi uz ekonomiku, un arī Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis.

Saimniecība Rūjienas novada Jeru pagastā darbojas jau kopš 1993. gada, pašreizējie īpašnieki saimnieko kopš 2006. gada, kad sākotnēji audzēja aptuveni 1300 cūkas. Šobrīd dzīvnieku skaits "Kunturos" ir no 4500 līdz 5000.

"Strādājam esošajās fermās uz pilnu jaudu, jaunas fermas celt neplānojam," žurnālam "Dienas Bizness" teic uzņēmuma projektu vadītāja Gunta Bole.

Tirdzniecību "Kunturi" pirms vairāk nekā desmit gadiem uzsāka tikai ar svaigo gaļu. Šobrīd uzņēmums attīstījies jau līdz cūkgaļas pārstrādei un realizācijai. Gadu gaitā soli pa solim atvērti veikali un izstrādāti dažādi cūkgaļas produkti.

"Kunturu" nākamais izaicinājums būs, kā uzrunāt pircēju lielveikalā, kad acis ir raibas no piedāvājuma. Lai startētu lielveikalu ķēžu virzienā, izveidots jauns produktu iepakojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Cūku bēres bez mielasta

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kunturi: Parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu

Gunta Bole, SIA Kunturi projektu vadītāja, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pusē parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu.

Kopš 2008. gada pamazām esam attīstījuši savu zīmolu Kunturi, pirmos 10 gadus ar smaidīgo cūciņu, tagad ar lakoniskāku un modernāku vizuālo izskatu. Visus šos gadus esam prezentējuši sevi kā izcila un dabīga produkta ražotājus, un tie, kas mūs zina, ir pārliecināti, ka Kunturu produkts ir labs.

Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Vienmēr ir bijuši kādi ne tik godīgi darboņi, kas uz mūsu labās slavas rēķina grib pārdot savu saražoto. Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Cūkas barojam ar barību, kurā netiek izmantoti ĢMO. Gaļas izstrādājumiem nepievienojam liekas e-vielas, tāpēc mūsu produktiem ir samērā īsi realizācijas termiņi, toties laba garša un veselīgs sastāvs. To novērtē klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru