Jaunākais izdevums

Pirmā mājokļa iegādes programmai varētu noteikt izsniegtās garantijas griestus, atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, kas paredz no termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas iegūtos līdzekļus 859 385 eiro apmērā pārskaitīt AS Attīstības finanšu institūcija Altum ar mērķi finansēt pirmā mājokļa programmas īstenošanu. Taču šīs summas pietiks vien diviem ar pusi mēnešiem, tāpēc EM tika uzdots rast risinājumu, kā šo programmu turpināt.

Ašeradens stāstīja, ka pirmā mājokļa iegādes programma tiek finansēta no termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas, taču patlaban pieprasījums pēc termiņuzturēšanas atļaujām ir būtiski sarucis un ar šiem līdzekļiem vairs nebūs iespējams finansēt pirmā mājokļa iegādes programmu.

«Resursu pirmajai mājokļu programmai ne tuvu nav tik daudz, lai varētu to finansēt. Tāpat pēc programmas ir ļoti liels pieprasījums. Patlaban valdībai ir jāatrod vismaz četri miljoni eiro, lai nodrošinātu pieprasījumu nākamajam gadam, bet šogad šo programmu finansēsim no programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Summu patlaban nezinu, bet tie aptuveni ir 400 000 eiro mēnesī,» atzina ministrs.

Ašeradena ieskatā programmā vajadzētu noteikt izsniedzamo garantiju griestus. Viņš minēja gadījumu, kad kādai ģimenei, kas kvalificējas programmai, tika izsniegta garantija tuvu 300 000 eiro. «Nenoliedzami šī ģimene kvalificējas pēc visiem kritērijiem, tomēr šis gadījums liek mums saprast, ka programma tik lielam slieksnim nebija domāta,» atzina ekonomikas ministrs.

Patlaban politiskā līmenī vēl tiek debatēts par saprātīgu garantiju līmeni, taču vissmagākais jautājums ir par to, kur ņemt finansējumu. «Kopumā ir skaidrs, ka programma tiks turpināta,» uzsvēra Ašeradens.

Mājokļa galvojumu programmas darbība tika sākta 2015.gada janvārī. Līdz šā gada 14.martam programmā piešķirti jau 1753 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug 2556 bērni. Kopējā piešķirtā galvojumu summa ir 10 906 111 eiro.

Līdz šim visvairāk galvojumu piešķirts mājokļu iegādei Rīgā - 805 galvojumi. Pierīgas novados - 318 galvojumi. Mājokļa iegādei Liepājā piešķirti 86 galvojumi, Jelgavā - 78, Ventspilī - 37, Jūrmalā - 34, Daugavpilī - 27, Valmierā - 22, Rēzeknē - 12. Pārējā teritorijā piešķirti 334 galvojumi, kas ir 19% no kopējā skaita.

7% no visiem galvojumiem ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem, 31% - ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt lielākā daļa - 62% no visiem galvojumiem - piešķirta ģimenēm ar vienu bērnu.

Lai ģimenēm ar bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets 2014.gada 5.augustā apstiprināja EM izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Atbalsta programmas ietvaros Attīstības finanšu institūcija Altum izsniedz uz laiku līdz desmit gadiem un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Altum galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts.

Šobrīd sešas komercbankas - AS Citadele banka, AS SEB banka, AS Swedbank, Nordea banka, AS ABLV Bank un AS DNB banka - izsniedz hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm ir bijis būtiskākais šķērslis sava mājokļa iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Daļu riska uzņēmējs var atdot valstij

, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērē vidēji 142 eiro mēnesī

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā mājsaimniecību ikmēneša izdevumi mājokļa uzturēšanai pieauga par 4,4%, sasniedzot 142 eiro uz vienu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ja 2014. gadā mājokļa izdevumi veidoja 16,1% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, tad 2015. gadā šī proporcija ir sarukusi līdz 15,2%. Tas saistīts ar to, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga straujāk (par 9,3%) nekā mājokļa izdevumi.

Ja mājokļa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2015. gadā bija vidēji 59 eiro, tad vienas personas mājsaimniecībā izdevumi bija vidēji 103 eiro. Pieaugot personu skaitam mājsaimniecībā, samazinās mājokļa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli (no 66 eiro divu personu mājsaimniecībā līdz pat 31 eiro piecu un vairāk personu mājsaimniecībā). Arī mājokļa izdevumu slogs ir tieši atkarīgs no personu skaita mājsaimniecībā. Tā, piemēram, vienas personas mājsaimniecībā izdevumi par mājokli veido 24,5% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, turpretī četru personu mājsaimniecībā – gandrīz divas reizes mazāk (12,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākajai daļai iedzīvotāju ir grūtības segt mājokļa izdevumus

Dienas Bizness, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā tikai 20,2 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus. Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša 46,9 % mājsaimniecību (2016. gadā – 50,1 %). Šo izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša 32,9 % mājsaimniecību (2016. gadā – 30,5 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. Pērn 45,2 % šī reģiona mājsaimniecībām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Kurzemē un Rīgā bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,4 % un 28,6 %.

Dati liecina, ka vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem) un daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (49,7 %) vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem), 38,6 % nepilno ģimeņu un 36,1 % daudzbērnu ģimeņu. Savukārt starp pāriem ar vienu bērnu (13,8 %) un pāriem ar diviem bērniem (22,8 %) bija vismazākais īpatsvars, kas apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantijas mājokļa iegādei izsniegtas 1000 jaunajiem speciālistiem

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum jauno speciālistu mājokļu garantiju programmā šonedēļ piešķīrusi tūkstošo garantiju.

Komercbankas ar garantijas palīdzību hipotekārajos kredītos jaunajiem speciālistiem piešķīrušas kopumā 58 miljonu eiro.

Tūkstošā garantija piešķirta šonedēļ bankas Luminor aizdevumam mājokļa iegādei Rīgā par summu 63 tūkstoši eiro. Mājokļa iegādes darījuma finansējumā nepilnus 60 tūkstošus eiro veido bankas aizdevums, tai skaitā ar piesaistītu Altum garantiju aptuveni 9600 eiro apmērā. Pateicoties Altum garantijai, pirmās iemaksas apmērs klientam ir samazinājies līdz aptuveni 3000 eiro jeb 5% no kopējās darījuma summas.

Kopš pagājušā gada 1. marta, kad Altum sāka izsniegt garantijas jaunajiem speciālistiem, piešķirto garantiju kopējā summa sasniegusi 7 miljonus eiro. Garantijas izmanto jaunie speciālisti visā Latvijā, vienlaikus lielākais iegādāto īpašumu īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā – 84%. Kurzemē un Zemgalē katrā ir notikuši 5% no kopējā darījumu skaita, Vidzemē – 4%, Latgalē – 2%. No lielajām pilsētām lielākais iegādāto īpašumu skaits ir Rīgā (650), Jelgavā (31), Liepājā (30), Jūrmalā (15), Valmierā (14), Daugavpilī (10), Ventspilī (9). Kopumā darījumi veikti 80 dažādos novados un pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Latvijā bieži saskaras ar situāciju, ka tiem nav pietiekama nodrošinājuma un iespēju ieķīlāt aktīvus pietiekamā apjomā, lai bankā saņemtu finansējumu biznesa attīstībai vai saņemtu to nepieciešamajā apjomā. Īpaši raksturīgi tas ir uzņēmumiem izaugsmes fāzē, arī jauniem uzņēmumiem, to skaitā pārtikas ražotājiem, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, būvniekiem, kokrūpniekiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No LTAB Garantijas fonda atlīdzībās izmaksāti 23,13 miljoni eiro

Žanete Hāka, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu 19 gadu laikā no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda atlīdzībās izmaksāti 23,13 miljoni eiro, liecina LTAB dati.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu veido izmaksas par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Tāpat ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par CSNg cietušo personu zaudējumiem, ko CSNg rezultātā nodarījis autovadītājs, kas nav identificēts, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka 2015.gadā Garantijas fonds par 788 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņēmis 963 lēmumus par summu 2,24 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kontrole: Jāievieš skaidrība par mājokļu atbalsta programmas mērķauditoriju

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 140 eiro, kas ir par 1,6 % mazāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 167 eiro mēnesī, bet reģionos izdevumi bija mazāki: Pierīgā – 157 eiro, Zemgalē – 144 eiro, Kurzemē –111 eiro, Vidzemē – 110 eiro un Latgalē – 99 eiro mēnesī. 2016. gadā mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 14 % no tās rīcībā esošajiem ienākumiem.

2016. gadā pāri ar bērniem mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 216 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 14,4 % no viņu rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 18 gadiem mājokļa izdevumiem tērēja 162 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 23 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Ievērojami mazākas summas mājokļa uzturēšanai tērēja vienas personas mājsaimniecības. Vienas personas (līdz 64 gadiem) mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 121 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 20,6 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt vientuļo vecākā gadagājuma personu (no 65 gadiem) mājsaimniecības mājoklim tērēja 89 eiro mēnesī, un viņām šie izdevumi veidoja ievērojami lielāku daļu no rīcībā esošajiem ienākumiem – 27,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTAB uzlabojis līdzekļu atgūšanu no neapzinīgajiem autovadītājiem

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), kas administrē OCTA Garantijas fondu, pilnveidojis līdzekļu atgūšanas veidus no tiem autovadītājiem, kas izraisījuši CSNg bez OCTA apdrošināšanas, bet kavē vai izvairās no zaudējumu segšanas Garantijas fondam.

«Mūsu mērķis ir rast efektīvākas metodes, kā sabalansēt Garantijas fonda ienākumus un izdevumus, kas ir visu autoīpašnieku interesēs, jo obligātie atskaitījumi Garantijas fondā tiek veikti no ikviena spēkrata īpašnieka iegādātās OCTA polises,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lai sekmētu ātrāku un efektīvāku līdzekļu atgūšanu Garantijas fondā, LTAB turpmāk ciešāk sadarbosies ar apdrošinātājiem, apmainoties ar informāciju par tiem klientiem, kuri pretendē uz OCTA apdrošināšanas atlīdzību un vienlaikus ir arī Garantijas fonda parādnieki.

«Esam izstrādājuši mehānismu, kā tiesiskā ceļā saņemt Garantijas fondā līdzekļus no autoīpašniekiem - likumpārkāpējiem, kas iepriekš izraisījuši CSNg bez OCTA un radījuši zaudējumus Garantijas fondam un paralēli arī pretendē saņemt no apdrošinātāja OCTA atlīdzību,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot mājokļa iegādi, cilvēki visbiežāk uzmanību koncentrē uz trīs aspektiem – subjektīvu patiku pret potenciālo mājvietu, cenu un atrašanās vietu, novērojuši DNB bankas kreditēšanas eksperti.

Tomēr būtiski ir arī vairāki ar ēkas tehnisko stāvokli saistīti jautājumi, kas nākotnē var ietekmēt apsaimniekošanas izmaksas. Tādēļ DNB banka kopā ar sadarbības partneriem ir apkopojusi informāciju, kam papildus būtu jāpievērš uzmanība mājokļa iegādes procesā.

Neatkarīgi no ēkas vecuma potenciālajam mājokļa pircējam vienmēr jācenšas uzzināt iespējami vairāk par noskatītā īpašuma tehniskā stāvokļa raksturojumu. Ēku vizuāli apskatot, jāpievērš uzmanība, vai nav manāmas plaisas ārsienās, kā arī iekštelpās – kāpņutelpā, istabās un citviet. Ļoti būtiski noskaidrot arī jumta stāvokli un apskatīt pagrabu. Noteikti jāapjautājas, vai pagrabs mēdz pārplūst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 1. marta, ir paplašināts mājokļu garantiju programmas saņēmēju loks – valsts atbalstu mājokļa iegādei varēs saņemt arī jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu, un ģimenes ar bērniem līdz 23 gadu vecumam. Attīstības finanšu institūcija ALTUM jaunās garantijas izsniegs pēc līgumu noslēgšanas ar sadarbības komercbankām.

Valsts atbalsta programmas mērķis ir veicināt mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem – personām vecumā līdz 35 gadiem ar iegūtu augstāko vai profesionālo izglītību. ALTUM garantija ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet nepietiek uzkrājumu pirmajai iemaksai.

Garantijas ģimenēm ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot) tiks izsniegtas uz līdzšinējiem nosacījumiem. Persona, kuras apgādībā ir viens bērns, var saņemt ALTUM garantiju 10% apmērā no aizdevuma summas (maksimālais apmērs 10 tūkstoši eiro), ar diviem bērniem – 15% apmērā (līdz 15 tūkstošiem eiro), ar trīs vai vairāk bērniem – 20% apmērā (līdz 20 tūkstošiem eiro). Par garantiju ir noteikta vienreizēja maksa 2,5% apmērā no garantijas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Paplašinās atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Zane Atlāce - Bistere, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai Attīstības finanšu institūcijai Altum piešķirts valsts budžeta finansējums 7 026 000 eiro apmērā, kura ietvaros ģimenēm ar bērniem būs pieejamas valsts garantijas šā gada pēdējos mēnešos un 2020. gadā.

«Valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju nemainīgi lielā interese par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei Altum īstenotās mājokļu garantiju programmas ietvaros apliecina tās vitāli svarīgo lomu mājokļa pieejamības veicināšanai. Tādēļ Ekonomikas ministrija ne tikai turpina atbalsta sniegšanu, bet ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ar mērķi vēl vairāk sekmēt mājokļu pieejamību ģimenēm, Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas, lai no 2020. gada februāra atbalsts būtu pieejams arī personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki bērni un ir iestājusies grūtniecība, kā arī lai palielinātu garantijas apmēru līdz 30% (pašreizējo 20% vietā) no aizdevuma ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. Tāpat ministrijas iecere ir sniegt ģimenēm iespēju pretendēt uz garantiju atkārtoti pie nosacījuma, ka iepriekš piešķirtās garantijas saistības ir izbeigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" noslēgusi līgumu ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" par "Balsts" subsīdijām daudzbērnu ģimenēm aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, informē bankā.

Programma paredz, ka ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni vai ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība, varēs saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 12 000 eiro, un šī summa nebūs jāatmaksā. Atbalstam varēs pieteikties, līdzko Ministru kabinetā tiks apstiprināts programmas sākšanai nepieciešamais regulējums.

Subsīdijas apmēru noteiks ne tikai bērnu skaits ģimenē, bet arī, vai īpašums, ko ģimene plāno iegādāties vai būvēt, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Subsīdijai varēs pieteikties, iesniedzot pieteikumu bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Programmas ietvaros subsīdiju varēs saņemt tikai vienu reizi, un tās maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 50% no mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. marta tiks paplašināts mājokļu garantiju programmas saņēmēju loks – valsts atbalstu mājokļa iegādei varēs saņemt arī jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu, un ģimenes ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot), informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

«Līdz ar mājokļu garantiju programmas paplašināšanu veicināsim mājokļu pieejamību gan ģimenēm ar bērniem, gan personām ar augstāko vai profesionālo vidējo izglītību, līdz ar to motivēsim augstas kvalifikācijas speciālistus palikt uz dzīvi Latvijā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Vienlaikus tiks uzlabota Latvijas uzņēmējdarbības vide un sekmēta jaunu saimnieciskās darbības veicēju un privātpersonu piesaiste reālai saimnieciskai darbībai un rezidencei Latvijā, stimulēts kreditēšanas tempa pieaugums un pozitīvi ietekmēts investīciju apjoms. Mājokļu garantiju programmas īstenošanai atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem šogad paredzēti 6,6 miljoni eiro, savukārt atbalsts jaunajiem speciālistiem tiks sniegts uz tirgus nosacījumiem,» viņš atzīmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošinātājiem būs papildus izmaksas

Žanete Hāka, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasarā apdrošinātājiem būs jāatsāk veikt iemaksas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fondā, kā to paredz normatīvie akti gadījumā, ja tā apmērs samazinās zem 20 miljoniem eiro, informē LTAB.

Garantijas fonds izveidots 1997.gadā un kalpo kā aizsardzības garants un nodrošinājums, ka ikviens CSNg cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Garantijas fonda apmērs savu maksimumu sasniedza 2009.gadā, kad tā uzkrājums bija gandrīz 27 miljonus eiro. Tomēr ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē atstājusi ietekmi arī uz Garantijas fondu, un tā apmērs šobrīd samazinājies līdz 20,66 miljoniem eiro.

Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu ieguldīšanas. Katru gadu no Garantijas fonda līdzekļiem ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem tiek izmaksātas ievērojamas atlīdzības summas - kopš 1997.gada tie ir 23,13 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšanas dati apliecina - ticība rītdienai atgriežas

Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesardzība, neziņa un bažas šķiet būs galvenie raksturlielumi, atceroties 2020.gadu, kad COVID-19 dēļ cilvēki visā pasaulē mainīja ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī mazākus un lielākus plānus.

Tomēr, lai kāds arī nebūtu vīrusa stāsta turpinājums, šī vasara iezīmē sava veida robežu, kad cilvēkos ir atgriezusies ticība rītdienai. Vieni no šiem noskaņojuma indikatoriem ir mazumtirdzniecības rādītāji un pieprasījums pēc aizņēmuma mājokļa iegādei vai remontam. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš.

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms COVID-19 radītās krīzes.

Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ģimeņu mājokļa atbalsta programmai piešķirs četrus miljonus eiro; mājokļa maksimālā vērtība būs 200 000 eiro

LETA, 27.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas šodien vienojās ģimenes pirmā mājokļa atbalsta programmai piešķirt papildu četrus miljonus eiro, kā arī noteikt iegādājamā mājokļa maksimālo vērtību 200 000 eiro, šodien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vienošanās paredz mājokļa programmas turpināšanu, un līdzekļi šogad tiks piešķirti, lai nepārtrūktu tās īstenošana.

Mājokļa maksimālās vērtības griesti tiks noteikti, jo apmēram 25 mājokļi ir dārgāki par 200 000 eiro, līdz ar to redzams, ka šo programmu izmanto arī cilvēki, kuriem varbūt tik ļoti valsts atbalsts nav vajadzīgs, skaidroja Kučinskis. Rezultātā valsts nespēj iedot vairāk līdzekļu tiem, uz kuriem šī programma ir tieši mērķēta.

Minētos četrus miljonus veidos 2,5 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet no termiņuzturēšanās atļauju ienākumiem tiks segti 1,5 miljoni eiro, norādīja Kučinskis un Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,5 %). Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,9 %), tai skaitā mājputnu gaļai (+6,6 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,7 %). Cenu kāpums bija arī miltiem un citiem graudaugiem (+12,1 %), kartupeļiem (+12,3 %), augu eļļai (+19,8 %), rīsiem (+10,4 %), olīveļļai (+9,8 %), šokolādei (+2,3 %). Dārgāks bija jogurts (+10,2 %), piena produkti (+3,4 %), siers un biezpiens (+1,8 %), kā arī olas (+2,3 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-9,8 %), kafija (-2,5 %), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd mājokli izdevīgāk ir pirkt nevis īrēt

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (57%) uzskata, ka šobrīd mājokli izdevīgāk ir pirkt nevis īrēt, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Tikai katrs desmitais (13%) uzskata, ka labāk mājokli īrēt, turpretī trešdaļai vispār nav viedokļa šajā jautājumā. Galvenais apsvērums par labu mājokļa iegādei, pēc iedzīvotāju domām (72%), ir tas, ka šobrīd ikmēneša kredītmaksājums ir līdzvērtīgs vai zemāks līdzīga mājokļa īres izmaksām. Tāpat liela daļa (67%) kā būtisku argumentu norāda - nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums.

Tie iedzīvotāji, kuri uzskata, ka mājokli izdevīgāk īrēt nekā pirkt, galvenokārt norāda, ka viņiem nav pārliecības par savu spēju uzņemties ilgtermiņa saistības (53%). Zīmīgi, ka katrs trešais iedzīvotājs uzskata – šobrīd tirgū ir neatbilstošas cenas mājokļu kvalitātei (37%) un ir grūti atrast savām šī brīža vēlmēm un iespējām atbilstošu mājokli iegādei (35%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada jūnijā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,6 %, bet pakalpojumiem – par 12,7 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+17,6 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+12,2 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), makaronu izstrādājumiem (+8,9 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+12,0 %), gaļas izstrādājumiem (+7,9 %), skābajam krējumam (+6,1 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+10,8 %), šokolādei (+4,0 %), sviestam (+6,1 %). Savukārt lētāka kļuva kafija (-7,2 %), svaigi augļi (-2,8 %), mājputnu gaļa (-1,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru