Pirmie no ēnas izbrauks taksometri 

80% taksometru firmu pašlaik darbojas pelēkajā zonā, sarunā ar DB uzsver Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis

Sandris Točs, speciāli DB, 11.11.2015

Foto: LETA

Fragments no intervijas

Vai 2016. gada valsts budžets ir ēnu ekonomiku veicinošs vai apkarojošs?

Budžets ir ēnu ekonomiku apkarojošs. Pats budžets gan atspoguļo tikai ieņēmumu un izdevumu sarakstu. Jautājums ir par budžetu pavadošo likumprojektu paketi, kurā, nenoliedzami, ir ēnu ekonomikas apkarošanas elementi. Finanšu ministrija ir nospraudusi sev mērķi vismaz par 1% gadā samazināt ēnu ekonomiku. Tas ir gan reālistiski, gan ambiciozi. Mēs ēnu ekonomikas apjoma ziņā par 6% atpaliekam no tām valstīm, ar kurām gribētu līdzināties.

Kuras iniciatīvas nākamā gada budžetā ietekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu?

Pirmkārt, reversā PVN ieviešana datortehnikas un mobilo iekārtu jomā, kas ļaus uzlikt nopietnas barjeras konkrētām krāpniecības shēmām, jo prece Latvijā tiek ievesta ar 0% PVN. Pēc tam parādās viens fiktīvais starpnieks, kur par PVN tiesu tiek samazināta preces cena. Daļa aiziet ķēdes nodrošināšanai un peļņai, daļa – cenas samazināšanai. Un tad, kad mēs lasām, ka Latvijas tirgū ienāk jauns produkts un zinām, kāda ir izplatītāja cena, bet redzam, ka interneta veikalā Latvijā to var nopirkt lētāk, tad katram skaidrs, ka tas nav tīrs darījums. Negodīgi darījumi īpaši kropļo konkurenci. Līdz šim divas trešdaļas šādu mobilo telefonu, kas bija pirkti Eiropas Savienībā, gāja caur Poliju. No šī gada jūlija Polija ir ieviesusi reverso PVN maksāšanas kārtību. Un tagad mēs jau redzam, kā šis tirgus pārceļas uz Latviju un Baltiju. Otrkārt, ir jārunā par aplokšņu algu kriminalizāciju. No Tieslietu ministrijas puses ir iesniegti atbilstoši grozījumi Krimināllikumā – arī es tos esmu nodublējis. Nākamais jautājums ir par iejaukšanās kases automāta darbībā kriminalizāciju. Un trešais ir sektorālā pieeja, kur Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar Finanšu ministriju analizē riska nozares un skatās, ko tajās var darīt lietas labā.

Kuras ir izteiktākās pelēkās zonas riska nozares Latvijā?

Viena no tām, nenoliedzami, ir taksometru bizness. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, tajā 80% ir ēnu sektors. Deklarētais apgrozījums te ir 9,6 miljoni eiro, bet ekspertu novērtējums ir, ka šajā nozarē apgrozās 50–60 miljoni eiro. Tātad mēs tiešām redzam, cik liela daļa nozares apgrozījuma atrodas pelēkajā zonā. Ja taksometru firmas nodokļus maksā vidēji no 80 eiro algas, gribas uzdot jautājumu – no kā gan šie taksisti dzīvo? Jo par 80 eiro algu izdzīvot acīmredzami nav iespējams. Pēc grāmatvedības atskaitēm izskatās, ka visi taksometri, kas Latvijā ir, stāv pie sētas. Bet mēs tomēr taksometrus redzam arī ielās.

Tomēr tieši taksometru nozare ir tā, kas pati ir nākusi ar būtiskām iniciatīvām problēmu sakārtošanā. Vai nozare tiks saklausīta?

Jā, man ir prieks, ka šajā nozarē ir pārstāvji, kas vēlas strādāt tīrā, godīgā biznesā un sakārtot šo nozari. Viena no galvenajām iniciatīvām, ko es redzu no Finanšu ministrijas un VID sadarbības ar nozari, ir ieviest taksometra automašīnas standartu, proti, kādam ir jāizskatās taksometram, lai mašīnā nebūtu kauns sēdināt pasažieri un viņš saņemtu atbilstoša komforta pakalpojumu. Un vēl ir jautājums par taksometra nodevas ieviešanu. Pēc savas formas tā ir valsts nodeva, ko samaksā taksometra īpašnieks, divas reizes gadā izejot auto tehnisko apskati. Pašlaik ar Finanšu ministriju vēl notiek sarunas par to, kāda būtu saprātīga taksometra nodevas summa.

 

Plašāk lasiet rakstā Pirmie no ēnas izbrauks taksometri trešdienas, 11.novembra laikrakstā Dienas Bizness (7.lpp)!

Tevi varētu interesēt

Sīvā konkurence taksometru vidū braucienu izmaksas padara arvien zemākas. Atšķirība starp...

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību,...

Rīgas Taksometru parka (RTP) vadība vēlas kardināli mainīt situāciju taksometru biznesā un...

Valsts policija pēc notikuša kautiņa Vecrīgā astoņiem taksistiem noformējusi administratīvā...

Taksometru vadītāji būs gatavi Jaungada naktī izdot pārpalikumu arī eiro, taču vienlaikus...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda otrdien norādīja, ka naftas cenu...

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību...

Otrdien valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos...

Uzņēmēji nākotnē neplāno pieņemt darbā vai pat samazināt darbinieku skaitu, liecina jaunākais...

80 miljonu eiro aizdevums airBaltic valsts budžeta kontekstā nav liela nauda, šorīt...

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) nevēlēšanās ierobežot naftas izlaides...

Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas...

Latvija no nākamā gada pievienojas automātiskajai informācijas apmaiņai starp valstu nodokļu administrācijām,...

ASV novembra sākumā iepriecinājuši labāki darba tirgus dati, kas daudziem tirgus dalībniekiem...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka Enerģijas dzērienu aprites likumprojektā iekļautās...