Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka nav zinājis par ASV militārās palīdzības iesaldēšanu Ukrainai, kad viņam 25.jūlijā bijusi telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Pēc viņa teiktā, telefonsarunā ar Trampu nebija nekādas šantāžas, kā arī jautājumu par ieroču piegādēm Ukrainai un par kompāniju «Burisma Holdings».

«Ar ieročiem un «Burisma» lietu tas nekā nav saistīts. (..) Šantāžas nebija, tas nebija sarunas priekšmets,» pavēstīja Zelenskis, Kijevā tiekoties ar žurnālistiem. «Zvans nekā nevarēja ietekmēt mūsu attiecības ar Ameriku.»

Zelenskis norādīja, ka viņš visupirms gribējis pierādīt Trampam, ka Ukraina nav korumpantu valsts un jaunā vara ir apņēmusies cīnīties ar šo problēmu.

«Ne tikai Trampu, bet arī daudzus ASV pārstāvju interesē jautājums par to, kur iet amerikāņu nodokļu maksātāju nauda. Tas ir normāli,» sacīja Zelenskis.

16 no ASV štatiem, tai skaitā Kalifornija, pirmdien uzsāka tiesas prāvu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, apstrīdot viņa izsludināto ārkārtas stāvokli.

Štatu grupa Kalifornijas ģenerālprokurora Zevjera Beserras vadībā uzsāka prāvu Kalifornijas Ziemeļu apgabala tiesā.

«Mēs iesūdzam prezidentu Trampu, lai viņu atturētu no nodokļu maksātāju līdzekļu vienpusējas nolaupīšanas, kurus Kongress likumīgi paredzējis mūsu štatu cilvēkiem,» paziņoja Beserra.

Tramps piektdien izsludināja nacionālu ārkārtas stāvokli, lai apietu Kongresu un nodrošinātu finansējumu mūrim gar ASV dienvidu robežu ar Meksiku.

Beserra un Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms savā paziņojumā sacīja, ka Trampa apgalvojumi par krīzi uz dienvidu robežas nav pamatoti ar faktiem un ir iegansts, lai novirzītu līdzekļus mūra finansēšanai.

ASV valdības locekļi trešdien apsprieduši iespēju atcelt Donaldu Trampu no prezidenta amata, vēsta trīs ASV telekanāli.

Valdības locekļi apsprieduši ASV konstitūcijas 25.labojumu, kas ļauj viceprezidentam un valdībai atcelt prezidentu no amata, ja viņš tiek novērtēts kā nespējīgs pildīt sava amata uzliktos pienākumus.

Trampa atbalstītāji ieņem Kapitoliju, kad ASV kongresmeņi grib apstiprināt Baidena uzvaru 

"Trampa atbalstītāji ir "pārņēmuši kontroli" Kapitolijā." "Maiks Penss, iespējams, ticis saņemts...

ASV viceprezidentam Maikam Pensam tādā gadījumā būtu jāsasauc valdības locekļi uz balsojumu par Trampa atcelšanu.

Vairāki republikāņu līderi izteikušies, ka Trampa uzvedība izgājusi ārpus kontroles, un apstiprinājuši, ka apspriests konstitūcijas 25.labojums, vēstīja telekanāls CNN.

Arī kanāls ABC, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēstīja, ka šis labojums apspriests, bet kanāla CBS žurnāliste Margarēta Brenana ziņoja, ka nekāds oficiāls lūgums Pensam nav iesniegts.

Trampa pamudinājumi protestētājiem, nepamatotie apgalvojumi, ka 3.novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudējis tikai tāpēc, ka vēlēšanu procesā notikusi plaša krāpšanās, un citas Trampa dīvainības raisījušas jautājumus par viņa spējām vadīt valsti.

Lai gan līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijai palikušas tikai divas nedēļās, pēc Trampa atbalstītāju ielaušanās Kapitolija ēkā, demokrātu likumdevēji aicinājuši izmantot konstitūcijas 25.labojumu.

Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā pārstāvētie demokrāti nosūtījuši vēstuli Pensam, aicinot viņu rīkoties, lai atceltu Trampu no amata.

Vēstulē norādīts, ka Tramps kūdījis uz sacelšanos un mēģinājis graut demokrātiju.

Tramps ar savu uzrunu trešdien parādījis, ka "nav garīgi vesels un joprojām nespēj aptvert un pieņemt 2020.gada vēlēšanu rezultātus", teikts vēstulē.

Arī ietekmīgais laikraksts "Washington Post" aicināja atcelt Trampu no amata, norādot, ka viņa palikšana prezidenta amatā rada nopietnus draudus ASV demokrātijai.

"Prezidents nav piemērots, lai paliktu amatā nākamās 14 dienas. Katra sekunde, kurā viņš saglabā plašās prezidenta pilnvaras, ir drauds sabiedriskajai kārtībai un nacionālajai drošībai," vēstīja "Washington Post".

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam nekādā gadījumā nevajadzētu atsacīties no ASV pilsonības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras premjers ir ASV pilsonis. Tāpēc izmantosim to, ka mūsu premjeram ir Amerikas pase, lai nostiprinātu attiecības ar ASV!

Kariņa pase var būt Latvijas iespēja. Turklāt ne tikai, lai jaunā līmenī paceltu attiecības ar ASV. Latvijas premjers Kariņš var izveidot tiešas attiecības ne tikai ar ASV valdības pārstāvjiem, bet arī pašu ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši ņemot vērā to, ka arī kā Eiropas Parlamenta deputāts Kariņš vienmēr ir aktīvi stāvējis ASV interešu sardzē. Nevajag kautrēties no acīmredzamā fakta, ka, vienlaikus būdams Latvijas un ASV pilsonis, Kariņš darbosies gan Latvijas, gan ASV interesēs.

Kariņa ASV pilsonība ļauj veidot citādākas un Latvijai izdevīgākas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka formāli viņš ir tikai Latvijas valdības galva, jebkurš citas valsts vadītājs saprot, ka Kariņš pirmkārt ir ASV pilsonis, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Amerikas intereses. Tas ļauj Latvijas ārpolitiku pacelt pasaules līmenī, ja vien mēs atsakāmies no līdzšinējās provinciālās ārpolitikas, kurā mēs esam uzvedušies kā lauku dukši. Šādu stulbu uzvedību mums uzspieda mazvērtības kompleksi un gļēvums. Premjeram ar ASV pasi jārīkojas tikpat mērķtiecīgi un drosmīgi, kā to vienmēr ir darījuši ASV līderi.

Pasaules akciju cenu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences pēc ziņām par uzsāktu impīčmenta izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu un par atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Volstrītas indeksi kritās pēc politiski dramatiskas dienas, kurā tika publiskota anonīma trauksmes cēlāja sūdzība par Trampu, ka viņš esot izdarījis spiedienu uz Ukrainas jauno prezidentu Volodimiru Zelenski, lai atrastu kompromitējošus materiālus par iespējamo Trampa prezidenta vēlēšanu sāncensi Džo Baidenu.

LBBW analītiķis Karls Heilings sacīja, ka tirgus atbilde vedina pieņemt, ka impīčmenta risks var būt lielāks, nekā sākotnēji tika uzskatīts. Viņš piebilda, ka mērenie kritumi parādījuši to, ka tirgi vēl arvien ir «stabili».

Daži analītiķi ir raksturojuši tirgus reakciju uz impīčmenta izmeklēšanu kā nogaidošu.

Eiropas biržu indeksi pieauga pēc Trampa optimistiskiem izteikumiem par atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā. Iepriekšējā dienā viņš bija informējis par daļu no jaunas tirdzniecības vienošanās ar Japānu.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis no 2018. gada 2. aprīļa līdz 7. aprīlim darba vizītes ietvaros apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis un 8. aprīlī un 9. aprīlī Franciju, vēsta pieejamā informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.

Vizītes ietvaros Valsts prezidents otrdien, 3. aprīlī, piedalīsies trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa samitā Vašingtonā.

«Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei, plānots pieņemt deklarāciju, kurā sagaidām spēcīgu politisku vēstījumu attiecībā uz ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai. Samita laikā plānots iezīmēt turpmāko Baltijas valstu un ASV sadarbību, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī sadarbību ekonomikā, enerģētikā, izglītībā un citās jomās,» uzsver Raimonds Vējonis.

Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām «Facebook» un «Google». Tāpat darba vizītes laikā plānots LIAA pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver, cik daudz papildus laika būtu nepieciešams piešķirt Londonai, lai nodrošinātu gludu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, un tas varētu liecināt, ka bezvienošanās «Brexit» faktiski jau izdevies novērst, otrdien vēsta diplomāti.

ES dalībvalstu līderi trešdien pulcēsies ārkārtas samitā Briselē, lai lemtu, vai vēlreiz atlikt pēc trim dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja lūgusi «Brexit» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu. Londonai nepieciešama «Breksita» atlikšana, lai beidzot panāktu parlamenta atbalstu jau trīskārt noraidītajam izstāšanās līgumam, un Lielbritānijas aiziešana no bloka, kas sākotnēji bija paredzēta 29.martā, vienreiz jau tikusi atlikta. Šobrīd nav jālemj, vai «Brexit» atlikt, bet uz cik ilgu laiku to atlikt, pēc dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Luksemburgā pavēstījuši anonīmi diplomāti.

23. un 24. novembrī Ārlietu ministrijā norisinās seminārs Latvijas ekonomisko diplomātu ārvalstīs kompetenču un prasmju pilnveidei Latvijas uzņēmumu eksportspējas veicināšanai, informē Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa.

Atklājot pasākumu, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra ekonomiskās diplomātijas pieaugošo nozīmi, īpaši jauno tirgus apgūšanā. Kā veiksmīgus piemērus viņš minēja Latvijas vēstniecību aktīvo darbību Apvienotajos Arābu Emirātos, Indijā un Korejas Republikā, kur būtiski pieauguši Latvijas eksporta rādītāji.

Lai pārrunātu sadarbības jautājumus, kā arī veidotu kontaktus Latvijas uzņēmēju interešu atbalstam ārvalstu tirgos, diplomāti tiekas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu, kā arī «The Red Jackets» kustības pārstāvjiem un vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmējiem. Ar proaktīvas investīciju piesaistes mehānismiem dalībniekus iepazīstinās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko un Ministru prezidenta padomnieks ekonomiskajos jautājumos Artis Grīnbergs.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri cer pirmdien panākt vienošanos par sankciju vēršanu pret Baltkrievijas svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, lai sodītu autoritāro Aleksandra Lukašenko režīmu par lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, vēsta diplomāti.

Ministru sanāksmē Luksemburgā paredzēts apspriest plaša mēroga sankcijas, lai tādējādi ietekmētu Lukašenko "maku", sarunā ar aģentūru AFP piektdien izteicies kāds Eiropas diplomāts.

Plānots sankcijas vērst pret Baltkrievijas ekonomikas galvenajiem balstiem, tostarp pret potaša eksportu, tabakas industriju un naftas pārstrādes rūpniecību, stāsta diplomāti.

Vienlaikus paredzēts pastiprināt eksporta ierobežojumus, kas liedz Baltkrievijai piegādāt ieročus un aprīkojumu, kuru iespējams izmantot demonstrāciju apspiešanai.

"Mēs runājam par sankcijām, kas būs sāpīgas," norādījis viens no diplomātiem.

Tomēr diplomāti atzīst, ka joprojām pastāv domstarpības par sankcijām pret finanšu nozari, jo pret to iebilst Austrija, kuras bankas cieši sadarbojas ar Baltkrieviju.

Bijušais Ņujorkas mērs miljardieris Maikls Blumbergs trijos mēnešos iztērējis aptuveni miljardu dolāru cīņā par demokrātu nomināciju ASV prezidenta vēlēšanās, paziņojusi Federālā vēlēšanu komisija.

Blumbergs finansēja kampaņu pats un nepieņēma ziedojumus.

Viņš izstājās no sacensībām marta sākumā pēc tikai trīs mēnešiem, uzrādot vājus rezultātus demokrātu priekšvēlēšanās.

Viņš reklāmām televīzijā iztērēja simtiem miljonus dolāru, krietni vairāk nekā jebkurš cits kandidāts.

Blumbergs apsolījis turpināt atbalstīt demokrātus finansiāli, lai sakautu prezidentu Donaldu Trampu novembrī paredzētajās vēlēšanās.

Ar Trampu novembra vēlēšanās cīnīsies bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens.

Trešdien ASV Pārstāvju palātas impīčmenta izmeklēšanā pret prezidentu Donaldu Trampu sāksies pirmās publiskās sēdes.

ASV likumdevēji izvaicās divus karjeras diplomātus, kuri pauduši bažas, ka Tramps militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai saistījis ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska gatavību izmeklēt korupcijas lietu, kurā varētu būt iesaistīts Trampa politiskais pretinieks Džo Baidens un viņa dēls Hanters. Šo epizodi demokrāti uzskata par varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Demokrāti arī apsūdz Trampa administrāciju paralēla diplomātiskā dienesta izveidē ar Trampa personīgā advokāta Rūdija Džuliāni iesaistīšanu, kas varētu potenciāli apdraudēt nacionālo drošību.

Pirmie liecības sniegs ASV pilnvarotais lietvedis Ukrainā Viljams Teilors un karjeras diplomāts Džordžs Kents.

ASV biržu indeksi otrdien kritās, Pārstāvju palātas demokrātu kongresmeņiem gatavojoties sākt impīčmenta izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, un saruka arī Eiropas biržu indeksi.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas Augstākās tiesas otrdienas lēmuma, ar kuru nelikumīgu tika atzīts premjerministra Borisa Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu. Šis lēmums samazināja bezvienošanās breksita iespējamību.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā bija palielinājušies, bet vēlāk kritās pēc datu publicēšanas, kas liecina, ka Trampa tirdzniecības karš ar Ķīnu un tarifu celšana grauj ASV patērētāju pārliecību.

Investoru satraukumu pastiprināja arī Trampa runa ANO, kurā viņš ieņēma stingru nostāju pret Ķīnu, un ASV demokrātu kongresmeņu nodoms sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu. Par šīs izmeklēšanas oficiālu uzsākšanu paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi jau pēc tirdzniecības sesijas beigām.

NATO dalībvalstīm «Varbūt Amerikas prezidentam nav nekas pretī būt izolētam. Mēs neiebilstam arī būt seši, ja tas būs nepieciešams.» Šie Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdi, kas veltīti G7 sammita domstarpībām starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un pārējo sešu lielvalstu līderiem, liecina, ka savstarpējais saspīlējums starp sabiedrotajiem (!) ir sasniedzis teju maksimumu.

To uzskatāmi demonstrēja arī ASV prezidents D. Tramps, pēdējā brīdī atsaucot savu parakstu kopējam G7 komunikē. Strīda iemesls ir savstarpējā tirdzniecība, proti, ASV vienpusēji noteiktie tarifi tēraudam un alumīnijam, kas tiek importēts no ES valstīm un Kanādas. Pret to kā pret pilnīgi nepieņemamu praksi iestājas gan ES valstis, gan Kanāda. E. Makrons ASV noteiktos tarifus ir nodēvējis par nelikumīgiem un kļūdainiem. Savukārt Kanādas premjers Džastins Trudo jau runā par atbildes soļiem ASV, solot paaugstināt tarifus tādām ASV precēm kā apelsīnu sula un burbons, Harley Davidson motocikli, džinsi u.c. Arī ES negrasās palikt atbildi parādā un ir gatava vērsties Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Gadiem ilgi pie mums ir vaicāts, kur gan kavējas nozīmīgas ASV investīcijas Latvijā, un, lūk, kur tās ir! ASV politika, protams, ir un paliek vispirms ASV interesēs, īpaši, kopš par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Bet ASV politikai arī nav jābūt kādas citas valsts kā tikai ASV interesēs. Un tas ir tas, kas no ASV ir jāmācās Latvijai, kuras politikai tāpat būtu jābūt tikai un vienīgi Latvijas interesēs.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Mūsdienās internetā iespējams nopirkt gandrīz visu, taču pirms pirkuma veikšanas nepieciešams izpētīt tirgu un atlasīt labus piedāvājumus. Arī šo uzdevumu var viegli un operatīvi paveikt tiešsaistē, pateicoties mūsdienīgiem produktu un pakalpojumu salīdzināšanas portāliem. Salīdzināšanas portāls nodrošina pieeju svarīgākajai informācijai un palīdz veikt zinošu izvēli. Vai vēlies uzzināt vairāk par šo procesu? Tad lasi tālāk!

##Salīdzināšanas portāls tiem, kuri novērtē ik minūti

Kur Tu būtu meklējis informāciju par dažādiem pakalpojumiem, ja salīdzināšanas portāls nebūtu pieejams? Droši vien izmantotu Google, lasītu pakalpojumu aprakstus dažādās mājaslapās un meklētu atsauksmes blogos un komentāros. Šī stratēģija nav slikta, taču tā ir laikietilpīga, turklāt ne vienmēr patstāvīgi var atrast visus pakalpojumu sniedzējus.

Salīdzināšanas portāls Comparo.me atrisina abas šīs problēmas – tas apkopo informāciju par visiem uzņēmumiem, kas piedāvā konkrētu pakalpojumu: aizdevumus, apdrošināšanas polises, viesnīcas utt. Pateicoties tam, produktu salīdzināšana kļūst ātra un efektīva – lai iepazītos ar visu informāciju, atlasītu piedāvājumus un veiktu izvēli, ir nepieciešamas tikai pāris minūtes.