Ekonomika

Latvijas diplomāti pilnveido zināšanas uzņēmumu eksportspējas veicināšanā

Rūta Lapiņa, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

23. un 24. novembrī Ārlietu ministrijā norisinās seminārs Latvijas ekonomisko diplomātu ārvalstīs kompetenču un prasmju pilnveidei Latvijas uzņēmumu eksportspējas veicināšanai, informē Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa.

Atklājot pasākumu, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra ekonomiskās diplomātijas pieaugošo nozīmi, īpaši jauno tirgus apgūšanā. Kā veiksmīgus piemērus viņš minēja Latvijas vēstniecību aktīvo darbību Apvienotajos Arābu Emirātos, Indijā un Korejas Republikā, kur būtiski pieauguši Latvijas eksporta rādītāji.

Lai pārrunātu sadarbības jautājumus, kā arī veidotu kontaktus Latvijas uzņēmēju interešu atbalstam ārvalstu tirgos, diplomāti tiekas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu, kā arī «The Red Jackets» kustības pārstāvjiem un vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmējiem. Ar proaktīvas investīciju piesaistes mehānismiem dalībniekus iepazīstinās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko un Ministru prezidenta padomnieks ekonomiskajos jautājumos Artis Grīnbergs.

Seminārā ir paredzētas tikšanās ar dažādu Latvijas asociāciju pārstāvjiem, nozaru speciālistiem un uzņēmējiem, kā arī uzņēmumu «Hansamatrix», «Baltic3D» un tehnoloģiju koprades telpas «TechHub Riga» apmeklējumi.

Tāpat plānotas sarunas ar nozaru pārstāvjiem no Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas, kā arī Augstākās izglītības eksporta apvienības un domnīcas «Certus».

Par transporta un loģistikas nozares aktuālajiem jautājumiem diplomāti uzzinās, apmeklējot Rīgas brīvostas pārvaldi un uzklausot Satiksmes ministrijas sniegto informāciju.

Seminārā piedalās 40 Latvijas diplomāti no 34 pasaules valstīm, un tas tiek rīkots sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šobrīd lielajiem uzņēmumiem ir piemērots laiks eksportspējas sekmēšanai

Biznesa augstskolas Turība finanšu direktors Jānis Zeibots, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mācoties no trekno gadu kļūdām, pakāpeniski kreditēšanas sistēma Latvijā atgūstas. Lai arī piesardzīgi, tomēr kāpjam ārā no grāvja, kurā bijām nokļuvuši pēc 2004. – 2008. gada kreditēšana buma.

Izsniegto kredītu portfeļu skaits pieaug. Šobrīd ir iespēju laiks tiem, kuriem ir pārliecība par savu produktu un nepieciešamība sekmēt ražošanas kapacitāti.

Kļūdu labojums pēc 2004.-2008. gada

Ekonomikā neviens nav atcēlis cikliskumu – pēc 2004. gada iestāšanās Eiropas Savienībā valdīja izteikts banku un finanšu investoru optimisms, turklāt investīcijas galvenokārt plūda nevis uz eksportspējas veicināšanu, bet nekustamā īpašuma, būvniecības nozari un patēriņa kredītiem. Kreditēšana bija agresīva un pārgalvīga, taču pēc nosacītā buma sekoja kredītiestāžu vilšanās, bet virknei klientu – bankrots. Vēl daļa bija uzņēmusies saistības, ar kurām cīnās joprojām. Šim posmam sekoja krasas izmaiņas kreditēšanas politikā – daudz stingrāki nosacījumi, kuri saglabājās arī posmā, kad virkne makroekonomisko rādītāju signalizēja par izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas Klasteru tīkls: ES fondu finansējums jāinvestē uzņēmējdarbības un eksporta attīstībā

Db.lv, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktīvi notiek diskusijas par ekonomikas atveseļošanas plāniem un atbalsta pasākumiem, kas uzņēmumiem palīdzētu stabilizēt darbību un mazinātu ārkārtējās situācijas radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Latvijas Klasteru tīkls aicina stiprināt uzņēmējdarbības ekosistēmu, lai attīstītu eksportu un uzņēmējdarbības procesus, piemērojoties mainīgajiem tirgus apstākļiem.

Ekonomikas attīstībai izšķirošs ir valdības dienas kārtībā esošais jautājums par Eiropas Savienības struktūrfondu (ES SF) finansējuma pārdali.

Latvijas Klasteru tīkls aicina sniegt stabilu un pietiekamu publisko finansējumu pasākumiem, ko īsteno uzņēmumus apvienojošās organizācijas, atbalstot strukturētu un ilgtspējīgu ekosistēmu, kuras neatņemama sastāvdaļa ir nozaru asociācijas un klasteri, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izstrādē, veicina to attīstību un realizāciju, sevišķu uzmanību pievēršot augstas pievienotās vērtības produktu eksportam. Klasteru darbība veicina Latvijas uzņēmumu dalību starptautiskās piegādes ķēdēs, kuru nozīmība šobrīd tiek akcentēta ikvienā publiskajā diskusijā par uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem ekonomikas atveseļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diplomāti gatavo Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentu tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēsta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

ERR portāls raksta, ka Igaunijas un ASV diplomāti gatavo šo tikšanos saistībā ar nākamgad gaidāmo Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības pasludināšanas simtgadi.

Portālā teikts, ka tikšanās tiek plānota jau ilgāku laiku, un to, kad un kur tā notiks, pirmām kārtām izlems ASV.

Šāda tikšanās var notikt nākamgad Vašingtonā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites preses sekretāre Daiva Ulbinaite. «Šāda tikšanās tiek provizoriski saskaņota,» sacīja Ulbinaite.

Igaunijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons savā komentārā portālā «Edasi.org» norāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā Igaunijas politiķi un diplomāti ir pieredzējuši vislielāko uzmanību un atbalstu no ASV, un ka tikšanās ir notikušas visos līmeņos, tostarp Igauniju apmeklējuši ASV viceprezidents Maiks Penss un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Pols Raians.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver, cik daudz papildus laika būtu nepieciešams piešķirt Londonai, lai nodrošinātu gludu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, un tas varētu liecināt, ka bezvienošanās «Brexit» faktiski jau izdevies novērst, otrdien vēsta diplomāti.

ES dalībvalstu līderi trešdien pulcēsies ārkārtas samitā Briselē, lai lemtu, vai vēlreiz atlikt pēc trim dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja lūgusi «Brexit» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu. Londonai nepieciešama «Breksita» atlikšana, lai beidzot panāktu parlamenta atbalstu jau trīskārt noraidītajam izstāšanās līgumam, un Lielbritānijas aiziešana no bloka, kas sākotnēji bija paredzēta 29.martā, vienreiz jau tikusi atlikta. Šobrīd nav jālemj, vai «Brexit» atlikt, bet uz cik ilgu laiku to atlikt, pēc dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Luksemburgā pavēstījuši anonīmi diplomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES līderi panākuši kompromisu jautājumā par ES fondu saistīšanu ar likuma varu

LETA--AFP/DPA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Londona aptur diplomātiskos kontaktus ar Krieviju

LETA—AFP/DPA.BBC/REUTERS, 14.03.2018

Nervus paralizējošās vielas pēdas atrastas itāļu restorānā Zizzi un krogā The Mill, kurus Skripaļs un viņa meita apmeklēja 4.martā.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka Krievijas valsts ir atbildīga par 4.martā Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi notikušo uzbrukumu bijušam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Meja parlamentā pavēstīja, ka sakarā ar notikušo no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 Krievijas diplomāti un ka Londona aptur augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju.

Viņa paskaidroja, ka izraidāmie diplomāti identificēti kā «nepieteikti izlūkdienesta virsnieki».

Premjerministre arī uzsvēra, ka tik plaša krievu diplomātu izraidīšana, kāda nav pieredzēta pēdējo 30 gadu laikā, turpmāk ievērojami ierobežos Krievijas izlūkdienestu iespējas Lielbritānijā.

Meja piebilda, ka Londona anulē ielūgumu Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apmeklēt Apvienoto Karalisti.

Premjerministre arī paziņoja, ka Lielbritānija nesūtīs uz šovasar Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu futbolā nedz kādu augstāka ranga amatpersonu, nedz kādu karaliskās ģimenes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) no jauna noteiks ceļošanas ierobežojumus cilvēkiem, kas blokā iebrauc no Kanādas, Tunisijas un Gruzijas, nerimstot bažām par koronavīrusa pandēmiju, ziņu aģentūrai DPA apliecināja ES diplomāti.

Šī ir pirmā reize pēc divarpus mēnešu pārtraukuma, kad ceļošanas ierobežojumi tiek padarīti stingrāki.

Cilvēki no Kanādas, Tunisijas un Gruzijas, kas līdz šim blokā varēja ieceļot, tagad ES varēs iebraukt vienīgi tad, ja viņu brauciena iemesls tiks atzīts par būtisku.

Vienlaikus ceļošanas ierobežojumi atcelti Singapūrai.

ES vēstnieki trešdien vienojušies par šādām izmaiņām, norādīja diplomāti.

Atbilstoši pārskatītajām vadlīnijām, kas vēl ir jāpieņem rakstiskā formā, vienīgi pilsoņi no Singapūras, Austrālijas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes un Urugvajas varēs bez ierobežojumiem ieceļot blokā.

Valstu saraksts ir balstīts datos par inficēšanās apjomiem pēdējo 14 dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, šī gada janvārī dibināta Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Eksporta atbalsta kustības paspārnē turpmāk apvienos Latvijas eksportējošos uzņēmumus un organizācijas, kas strādā pie valsts eksportspējas veicināšanas. Asociācijas mērķis ir pašmāju eksportējošo uzņēmumu atbalstīšana un izaugsmes stimulēšana, kā arī Latvijas stāsta radīšana un popularizēšana ārzemēs.

Savas darbības pamatā asociācija ir izvirzījusi trīs prioritāros uzdevumus - pirmkārt, veicināt un rūpēties par Latvijas un pašmāju eksportētāju tēla pozicionēšanu globālajā tirgū, sākot ar to, lai izveidotu un iedzīvinātu vienotu Latvijas zīmola stāstu "Created in Latvia".

Otrkārt, asociācijas uzdevums ir būt par eksportētāju balsi, aizstāvot aktuālus jautājumus dialogā ar valsts pārvaldi un atbildīgajām institūcijām, kā primāro no tēmām šobrīd izvirzot finansējuma nodrošinājumu eksporta veicināšanai ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņošanās a/s Olainfarm akcionāru un augstākās vadības līmenī saimniecisko darbību īstermiņā nav ietekmējusi, tagad tiks izstrādāta uzņēmuma nākamo 3–5 gadu darbības stratēģija

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pavisam nesen par a/s Olainfarm valdes priekšsēdētāju apstiprinātais Lauris Macijevskis. Viņš norāda, ka iepriekšējā darbošanās finanšu sektorā, tur iegūtās zināšanas un pieredze lieti noder, strādājot ķīmijas rūpniecībā.

Fragments no intervijas

Kā no banku sektora nonācāt vēl specifiskākā – farmācijas jomā?

Finanšu sektorā, konkrēti banku sektorā, kopumā nostrādāju 16 gadus, no kuriem 15 ir bijis darbs ar uzņēmumiem, to biznesa plāniem, kreditēšanu. Tas ir ļoti ilgs laiks, un tāpēc bija vēlme iziet ārpus finanšu jomas. Protams, neviens uzņēmums nevar darboties bez sakārtotas finanšu jomas, taču tikpat svarīgi kā finanses ir arī noieta tirgi, izejvielas, ražošanas process, produkti un inovācijas. Bankā strādājot, ir iegūtas zināšanas un arī, tā sakot, skats no malas uz ražošanu kā tādu. Tieši tas arī ir tas, ko varu iedot Olainfarm koncernam, kurā ir ne tikai ražošana, bet arī saražotās produkcijas pārdošanas tīkls. Faktiski darbs bankā ir sava veida zināšanu resurss, kuru tagad varu likt lietā. Gan bankā, gan arī uzņēmuma vadībā svarīgākais resurss ir informācija, bankas gadījumā tie lielākoties ir finanšu dati par uzņēmumiem, to produkcijas noietu, arī notiekošo lielākajos noieta tirgos, savukārt no uzņēmuma vadības puses viss minētais, bet līdztekus tam arī – ko un kā rīkoties, lai vairotu ienākumus, attīstītu jaunus produktus, atrastu jaunus tirgus un pircējus, kā strādāt efektīvāk un, darot gudrāk, paveikt vairāk. Strādājot finanšu nozarē, guvu plašu ieskatu par to, kas notiek Ziemeļeiropas un Baltijas tirgos, turklāt šo tirgus informāciju vienmēr man ir bijusi vēlme nodot bankas klientiem – uzņēmumiem, lai tie varētu pieņemt jau konkrēti savam biznesam svarīgus datos balstītus lēmumus. Tādējādi pašlaik varu izmantot visas savas zināšanas (datu analītiku, pieredzi ražošanas projektu attīstībā) un arīdzan finanšu instrumentu pārzināšanu tieši, lai vairotu Olainfarm ieņēmumus un konkurētspēju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos 12 mēnešos uzņēmumi Latvijā un Igaunijā vēlētos paaugstināt produktivitāti, attīstot inovācijas, savukārt Lietuvā – palielinot ražošanas apjomu, secināts "SEB bankas" veiktajā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujā. 24%

Latvijas un 29% Igaunijas lielo uzņēmumu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda digitālo risinājumu attīstīšanu, procesu automatizāciju un inovācijas, savukārt 24% Lietuvas uzņēmumu galvenokārt vēlētos palielināt ražošanas apjomu. Tikmēr Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomu kāpināšanu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda attiecīgi tikai 9% un 13% uzņēmumu.

“Latvijas uzņēmumi inovatīvus risinājumus vairāk ievieš, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un iekšējos procesus, tādējādi vienlaikus veicinot uzņēmuma efektivitāti. Tiek ieviesti gan dažādi roboti un čatboti, gan risinājumi, lai sekotu līdzi noteiktiem rādījumiem, piemēram, atrašanās vietai vai iekārtu noslodzei. Retāk uzņēmumi inovāciju apzināti izvēlas kā ilgtermiņa stratēģiju, lai uzturētu konkurētspēju un meklētu jaunus vērtības piedāvājumus un biznesa modeļus gan esošiem, gan jauniem klientu segmentiem, kas, savukārt, ļautu paaugstināt produktivitāti. Jaunu, iepriekš nebijušu risinājumu izstrāde vienmēr ir nenoteikts process, kas liek izkāpt no esošās komforta zonas, līdz ar to arī uzņēmumu darbiniekiem nepieciešams iegūt jaunas zināšanas, lai spētu ātrāk saprast inovāciju dzīvotspēju agrīnā to izstrādes fāzē,” skaidro "SEB bankas" inovāciju vadītājs Kārlis Karolis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Žanete Hāka, 23.09.2019

Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru