Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.
Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.
“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.
Nacionālā identitāte ir eksportspējas faktors, ko visas valstis izmanto tūrisma veicināšanā. Un gastronomiskā identitāte ir uztverama kā daļa no valsts tēla un kopējā tūrisma galamērķa tēla. Pašlaik diemžēl gastronomiskā tūrisma produktu pieprasījuma tendences atšķiras Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā. Tāpēc ir kritiski svarīga viesmīlībā strādājošo prasmju un zināšanu pilnveide un attīstība, veicinot izpratni par eksportspējas veicināšanas nozīmīgumu, ekonomiskajiem ieguvumiem un ar to saistīto nozares attīstību.
“Pētījums atklāj, ka lai gan visas nozares iesaistītās puses saredz gastronomiskā tūrisma attīstības virsmērķus – tūristu skaita pieaugums, uzturēšanās ilguma pagarināšana un tūrisma ieņēmumu palielināšana, pastāv iekšējās koordinācijas trūkums par prioritāri veicamajiem uzdevumiem. Lai gan spējam identificēt gastronomiju kā daļu no kultūras vērtības, praktiskā produktu veidošanā ne vienmēr tas tā notiek. Ja dzīvesstila restorāni un pilna servisa restorāni daudz biežāk izprot gastronomiskā tūrisma attīstību, tad cita ēdināšanas segmenta uzņēmumi daudz biežāk domā tikai atsevišķu gastronomisko piedāvājumu kategorijās. Nereti gastronomiskais tūrisms tiek uztverts tikai kā elitārs tūrisma produkts un, iespējams, tas pašlaik ir šķērslis, lai mazā pilsētas kafejnīcā daudz biežāk parādītos vietējās tradīcijās balstīts piedāvājums. Tūrisma pārvaldības organizācijas un pašvaldības var palīdzēt šāda plašāka konteksta izpratnes radīšanā, bet primāri līderība ir jāuzņemas tieši pašiem ēdināšanas uzņēmumiem,” komentē Ē.Lingebērziņš.
Pētījumā secināts, ka Skandināvijas valstīs un Vācijā, ir vērojama gastronomiskā tūrisma produktu pieprasījuma tendence, kas ir saistāma ar Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu pie Baltijas jūras un priekšstatu, piemēram, par zivīm kā neatņemamu Latvijas gastronomijas piedāvājuma sastāvdaļu. Rietumeiropas mērķa tirgos, tajā skaitā Vācijā, pieprasa pasākumus, kas paredz degustācijas, meistarklases, atsevišķos gadījumos haut-cuisine piedāvājumu kā ceļojuma pieredzi paspilgtinošus elementus, vietējo gastronomisko piedāvājumu, tirgus apmeklējumus.
Pētījumā tika analizēta citu valstu pieredze un pieprasījums, kā arī Latvijas ēdināšanas segmenta uzņēmēju piedāvājums. Tāpat tūrisma galamērķu pārvaldības organizāciju redzējums par gastronomiskā tūrisma attīstību (padziļinātās intervijas, kvalitatīvie dati). Notika arī fokusgrupu diskusijas ar tūrisma iesaistītajām pusēm, tajā skaitā pakalpojumu sniedzējiem, ienākošā tūrisma operatoriem.
Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2000 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas 2021. gadā nodarbināja aptuveni 21 tūkst. cilvēku. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas pirms Covid-19 pandēmijas veidoja 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, Latvijas valstij nodokļos samaksāja 147 miljonus eiro, bet 2021. gadā tie joprojām bija nepilni 100 milj. eiro.
