Jaunākais izdevums

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

“Gribēju saprast, kā šis process notiek no A līdz Z - sākot no komunikācijas ar klientu līdz produkta palaišanai tirgū. Ze Guru galvenokārt fokusējās uz dažādu pasākumu organizēšanu - strādāju gan ar korporatīvajiem, gan produktu ieviešanas un cita veida pasākumiem. Jāsaka, ka man šis process ļoti patika, taču manu entuziasmu nedaudz aizēnoja ekonomiskā krīze, tās dēļ es biju spiesta darbu mainīt,” atminas L.Kļaviņa, kas krīzes laikā pievienojas Ninja Communications komandai.

Izaug uzņēmumā

“Laiks reklāmas aģentūrās lika man apjaust to, ka man ļoti patīk pārdot produktus un konceptus, taču es gribēju iet vēl tālāk un saprast, kā mārketings darbojas uzņēmumu iekšienē,” pauž L.Kļaviņa. “Pēc teju četriem gadiem divās aģentūrās pietiecos darbā Philip Morris Latvia pārdošanas nodaļā. Man tā šķita laba iespēja, jo Philip Morris bija starptautiska kompānija ar labu reputāciju, tāpēc domāju, ka šeit varēšu daudz ko mācīties. Lai gan tolaik man nebija praktiski nekādas pieredzes pārdošanā, tiku pieņemta, un tā sākās mans ceļš Philip Morris Latvia,” stāsta pašreizējā uzņēmuma vadītāja.

Helmuts Linde, bijušais Philip Morris Latvia vadītājs, kurš šobrīd darbojas Philip Morris International globālajā vadības centrā, L.Kļaviņu atceras kā talantīgu, enerģisku un radošu personību. “Tajā laikā biznesa un personāla vadībā centāmies ieviest pārmaiņas - gribējām, lai darbinieki uzņemas vairāk iniciatīvas, jūtas brīvi savu lēmumu pieņemšanā un ne vienmēr gaida, ka kāds no augšas pateiks, ko darīt. Šajā procesā mums ļoti paveicās, jo izdevās piesaistīt Leldi, kurā jau sākotnēji pamanījām milzīgu potenciālu. Lai arī konkurence bija liela, Leldes pieņemšana darbā nešaubīgi ir bijis viens no veiksmīgākajiem lēmumiem,” atzīmē H.Linde, norādot, ka L.Kļaviņa ļoti ātri prata iejusties komandā un ne tikai izveidoja labas attiecības ar kolēģiem, bet arī kritiskos brīžos aktīvi iesaistījās, lai komandu saliedētu un motivētu jauniem izaicinājumiem. “Tādējādi jau no paša sākuma viņa veiksmīgi parādīja savu līdera un personālvadības potenciālu,” teic H.Linde.

Mērķis jāsasniedz

Vairāk nekā 11 gadu laikā L.Kļaviņa Philip Morris ieņēmusi dažādus amatus, tajā skaitā vairākus gadus strādājusi arī par zīmolu vadītāju Baltijā. “Lai to darītu, es pārcēlos uz Lietuvu, jo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmolu vadības procesi tolaik galvenokārt koncentrējās tieši Viļņā. Lai izveidotu veiksmīgāku sadarbību ar saviem Lietuvas kolēģiem, es pat iemācījos lietuviešu valodu, jo kādā brīdī sapratu, ka tikai ar angļu valodu man nepietiek. Es gribēju šiem cilvēkiem tikt klāt pa īstam, vēlējos, lai viņi mani pieņem un es nebūtu tikai kaut kāda ārzemniece, kas atbraukusi pie viņiem mācīt, ko un kā darīt,” atminas L.Kļaviņa, uzsverot, ka darbs Lietuvā viņai ļāva būtiski paplašināt savas zināšanas gan par mārketingu un pārdošanu, gan zīmolvadību.

“Sapratu, ka, lai gan visas Baltijas valstis atrodas ģeogrāfiski tuvu, mēs tomēr esam dažādi, tāpēc vienam un tam pašam produktam bija nepieciešams izstrādāt trīs atsevišķas stratēģijas. Tas bija izaicinoši, taču ļoti aizraujoši un interesanti,” stāsta L.Kļaviņa, kas pēc atgriešanās Latvijā turpināja darbu vadošo klientu menedžeru komandā, pēc tam piecus gadus strādāja par Pārdošanas nodaļas vadītāju, bet šā gada septembrī kļuva par Philip Morris Latvia vadītāju.

Pati L.Kļaviņa uzskata, ka nokļūt šajā amatā viņai galvenokārt palīdzējusi pacietība un mērķtiecība. “Savās pirmajās darba pārrunās ar toreizējo Philip Morris Latvia vadītāju vienojāmies - kādreiz es gribēšu ieņemt šo amatu. Protams, ka viss nenotiek uzreiz - mērķis ir jāsasniedz soli pa solim. Katrā pozīcijā esmu daudz mācījusies un bijusi pacietīga, lai beigās nonāktu tur, kur es esmu. Šajā gadījumā gan jāatzīmē arī uzņēmuma cilvēku un kultūras politika, kas sniedz iespēju darbiniekiem kāpt pa karjeras kāpnēm – gan vienas valsts ietvaros, gan veidot starptautisku karjeru,” atzīmē L.Kļaviņa.

Sniedz lielu pienesumu

Lelde ir ļoti mērķtiecīgs, enerģisks un profesionāls cilvēks, kas nebaidās no grūtiem un sarežģītiem lēmumiem, secina H.Linde. “Viņas radošā pieeja mums vienmēr ir palīdzējusi izstrādāt jaunus stratēģiskos plānus ar ambicioziem mērķiem, bet viņas apņēmība, drosme un neatlaidība ļāvusi to visu realizēt. Lelde neapšaubāmi ir milzīgs ieguvums uzņēmumam, darbiniekiem un nozarei kopumā ne tikai Latvijā vai reģionā, bet arī globālā līmenī. Es personīgi esmu priecīgs, ka mēs veiksmīgi turpinām sadarbību, turklāt esmu pārliecināts, ka par Leldes turpmākajiem sasniegumiem mēs vēl dzirdēsim ļoti daudz,” uzskata H.Linde.

Karolina Vozgirdaite, Philip Morris Vācijas patērētāju pieredzes nodaļas vadītāja, L.Kļaviņu savukārt raksturo kā pozitīvu, talantīgu un mērķtiecīgu kolēģi. “Mēs iepazināmies apmēram pirms desmit gadiem laikā, kad strādājām Viļņas ofisā. Atceros, ka Lelde vienmēr bija smaidīga, enerģiska un ar visskaļākajiem smiekliem birojā! Jāsaka, ka es viņu uzskatu par ļoti labu komandas spēlētāju, jo viņa lieliski māk ne tikai sastrādāties ar kolēģiem, bet arī sniegt pozitīvas enerģijas lādiņu. Mūsu līdzšinējo sadarbību es raksturotu kā godīgu, patiesu, atklātu, labi strukturētu, bet tajā pašā laikā arī jautru un radošu,” teic K.Vozgirdaite.

Sportiska un azartiska

Leldei ir ļoti harizmātiska enerģija, kas spēj paraut citus līdzi, spriež Sandra Amare, Henkel mārketinga vadītāja Sadzīves ķīmijas nodaļai Baltijā. “Zvaigznes salikās tā, ka, atbraucot mācīties uz Rīgu, mēs ar Leldi nonācām vienā kopmītņu istabiņā. Sākumā viņa likās ieturēta un klusa, taču, laikam ejot, Lelde sāka atvērties, līdz uzplauka un ir gatava kļūt par jebkuras kompānijas dvēseli,” atminas S.Amare, uzsverot, ka L.Kļaviņu jebkurā vidē ir grūti nepamanīt. “Viņai piemīt laba humora izjūta, un Leldes smiekli ir tik lipīgi, ka noteikti liks smieties līdzi arī apkārtējiem. Tāpat nedrīkst nepieminēt viņas cīņas sparu. Lelde ir īsta cīnītāja - sportiska un azartiska. Turklāt šīs īpašības atspoguļojas ne tikai sporta laukumā, bet arī biznesā un brīvajā laikā. Izaicinājums varētu būt Leldes otrs vārds, jo, ja Leldi izaicina, viņa var paveikt jebko. Tajā pašā laikā Lelde ir arī cilvēks, kuram var droši uzticēties un vienmēr zināt - viņa uzklausīs un atbalstīs,” norāda S.Amare.

Arī K.Vozgirdaite piekrīt - L.Kļaviņa ir ļoti mērķtiecīga, turklāt jebkurā problēmā vai izaicinājumā viņa spēj saskatīt arī pozitīvo pusi. “To citi no Leldes varētu mācīties, tāpat kā viņas spēju apvienot ģimenes dzīvi un mātes lomu ar veiksmīgu profesionālo karjeru, kā arī māku vienmēr palikt jaunai, sportiskai, drosmīgai un smaidīgai neatkarīgi no ieņemamā amata vai sabiedrībā piešķirtā titula,” atzīmē K.Vozgirdaite.

Visa pamatā cilvēks

Arī pati L.Kļaviņa apstiprina - viņai patīk būt ārpus komforta zonas un nemitīgi izaicināt sevi. “Ja runājam par būtiskākajiem izaicinājumiem jaunajā amatā, jāsaka, ka tie galvenokārt saistās ar pārmaiņām nozarē, kā arī darbinieku motivēšanu un iesaisti. Mums jāapzinās, ka visa nozare atrodas transformācijas procesā, bet Philip Morris ir šo pārmaiņu iniciators. Pateicoties zinātnei un tehnoloģijām, kas ļāvušas radīt mazāk kaitīgus bezdūmu produktus, būtiski mainās gan sektora, gan tirgus filozofija. Piedalīties šajā pārmaiņu procesā ir unikāla un interesanta pieredze, bet vienlaikus tas uzliek papildu atbildību gan vadītājam, gan ikvienam darbiniekam. Tāpat viens no maniem ikdienas izaicinājumiem ir izveidot arī vienotu un atsaucīgu komandu - to izdarīt mūsdienās ir daudz sarežģītāk nekā agrāk, jo liela daļa kolēģu klātienē satiekas reti. Tas nozīmē, ka vadītājam par komandas veidošanu jādomā citās kategorijās, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem. Lai saliedētu savus darbiniekus arī virtuālajā vidē, regulāri organizējam dažādas tiešsaistes sesijas un kopsapulces, tāpat veidojam arī dažādus saliedēšanās pasākumus un runājam par mūsu kopīgo vīziju un mērķiem. Domāju, ka ikvienam darbiniekam ir jāsaprot, kāda ir viņa pievienotā vērtība mērķa sasniegšanai - ikvienam ir jāzina, kā tieši viņa darbs ietekmēs mūsu sasniegumus. Ja visi darbinieki to zinās, rezultāti būs, jo mērķa vizualizēšana ir ļoti būtisks aspekts tā sasniegšanā,” spriež L.Kļaviņa, piebilstot, ka tikpat svarīgi ir, lai komanda būtu arī motivēta, kā arī zinātu, kādi kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji darbiniekiem jāsasniedz.

“Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka, vērtējot darbu, nerunājam tikai par cipariem, jo mums ir svarīgi, kā mūsu cilvēki jūtas. Jāsaprot, ka katrs cilvēks ir pilnīgi citāds, tāpēc arī vadības stils bieži ir jāpielāgo. Es mēģinu izprast, kas ir tas, kas maniem darbiniekiem no manis un uzņēmuma konkrētajā brīdī ir nepieciešams, lai viņš savu darbu spētu izdarīt maksimāli labi. Ja mēs parūpēsimies par mūsu cilvēkiem, cilvēki parūpēsies par uzņēmuma rezultātiem. Tas ir visa pamatu pamatā,” domā L.Kļaviņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā uzņēmuma Philip Morris International (PMI) grupā ietilpstošajai SIA “Philip Morris Latvia” mainās vadība – par uzņēmuma vadītāju kļuvusi Pārdošanas nodaļas vadītāja Lelde Kļaviņa, nomainot līdzšinējo Philip Morris Latvia vadītāju Jurģi Petri, kurš pievienosies PMI Eiropas Savienības biroja komandai Šveicē.

“Kā uzņēmuma vadītājs Jurģis ir uzstādījis augstu latiņu darba kvalitātei, mans uzdevums būs turpināt viņa uzsākto darbu uzņēmuma stratēģisko plānu īstenošanā, kā arī komandas stiprināšanā. Tomēr galvenais izaicinājums būs darbs pie kompānijas globālo pārmaiņu ieviešanas un jaunu produktu virzīšana Latvijas tirgū. PMI ir aizsācis visas nozares transformāciju – smēķētājiem tiek piedāvātas arvien jaunas cigarešu alternatīvas – inovatīvi bezdūmu produkti. Mēs paplašinām produktu portfeli un jau tuvākajā nākotnē arī Latvijas tirgū prezentēsim jauna veida tabakas karsēšanas sistēmu LIL Solid,” tuvākos uzdevumus iezīmē jaunā Philip Morris Latvia vadītāja L.Kļaviņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 11.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.oktobra numurā lasi:

Statistika

14. Saeimas vēlēšanu rezultāti

Aktuāli

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Enerģētika

Latvenergo līgums ar Klaipēdu sašūpo Skultes termināļa plānus

Nodokļi

Eiropa noteiks solidaritātes nodokli energokompāniju virspeļņai

Eksportspēja

Neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk. WWL Houses īpašnieks IvarsReinhards

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc 5 gadiem tirgū karsējamā tabaka veido 14% no tabakas produktu tirgus

Db.lv, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā cigarešu smēķēšana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, tomēr bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa šobrīd ir tikai 14%, un no cigarešu lietošanas ir atteicies katrs desmitais pieaugušais smēķētājs Latvijā, liecina Philip Morris Latvia aplēses.

Philip Morris Latvia pārstāvji norāda, ka visā pasaulē tabakas industrija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un pieaugušie smēķētāji pakāpeniski atsakās no tradicionālo cigarešu lietošanas, izvēloties mazāk kaitīgas alternatīvas. Atteikšanās no cigaretēm ir jāpadara pēc iespējas pieejamāka visām sabiedrības grupām, arī mazāk nodrošinātiem pieaugušajiem cigarešu smēķētājiem, kuri citādi turpinātu lietot kaitīgākos tabakas produktus – cigaretes.

Philip Morris Latvia vadītāja Lelde Kļaviņa: “Philip Morris International veicina bezdūmu nākotnes veidošanu visā pasaulē, iesaistot inovācijas un zinātni, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu. Tāpēc mēs aktīvi strādājam pie salīdzinoši mazāk kaitīgiem produktiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 31.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.maija numurā lasi:

Statistika. Zaudējam jaunus, arī izglītotus darbiniekus

Finanses. Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Nekustamais īpašums. Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem sasniedzis rekordaugstu līmeni

Militārais bizness. Aizsardzības nozares industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Tendences

Globalizācija, bet tikai ar draugiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 05.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 26.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju, intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.jūlija numurā lasi:

Statistika

Inflācijas un sankciju spiediens aug

Tēma

Dabasgāzes piegādē cer uz kaimiņiem

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Meža nozares dzinējspēks

Gāzi var ražot no pašmāju koksnes

Energoresursi

Neizmantoti energoresursi tepat Latvijā

Finanses

ECB jāmēģina kuģi stūrēt pie mazākā ļaunuma

Enerģētika

Vēja enerģijai Latvijā milzu potenciāls

Pasaule

Kas augs, ja ne Ķīna

Portrets

Inese Ļebedeva, SIA LPP Latvia ltd izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 23.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pēc inflācijas vētras satraukums par veselības aprūpes cenām

Tēma

Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams

Finansējums

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Reitingi

Nodokļu maksātāju reitingu sistēma piedzimusi ar jautājumiem

Industriālie parki

Rūpniecības izaugsme nav iespējama bez industriālajiem parkiem

Nodokļi

Latvija atliek direktīvas ieviešanu, bet uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 13.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 27.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 08.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.novembra žurnālā lasi:

Statistika. ES naudas apguvē esam pirmrindnieki

Tēma. Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Aktuāli. Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Transports. Elektroauto uzrāviens

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 23.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vai jūnijā ECB procentu likmes kritīs?

Tēma

Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?

Aktuāli

Investēt, lai dzīvotu labāk

Uzņēmējdarbība

Baltijas lielāko darba devēju līderos ir tirgotāji un slimnīcas

Nodokļi

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors? EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Drīz būsim trūcīgākie Eiropā

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 20.12.2022

Dalies ar šo rakstu

Straujākas izaugsmes īstenošanai un korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai vides pakalpojumu kompānija SIA CleanR restrukturizēta četros specializētos uzņēmumos un grupas līmenī emitētas obligācijas 15 milj. eiro apmērā, lai īstenotu digitalizācijas un darba efektivizācijas projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa īpašnieks Guntars Kokorevičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.decembra numurā lasi:

Statistika

Baltijā straujākā algu izaugsme desmit gados

Tēma

Latvija – administratoru un juristu zeme

Uzņēmējdarbība

Nav tūristu - nav biznesa

Ostas

Tehnisko pakalpojumu flote visām Latvijas ostām

Meža nozares dzinējspēks

Ilgtspējīgas mežsaimiecības formula

Ražošana

Turpinās sprādzienveida attīstību. Yukon Advanced Optics Worldwide izpilddirektors Aleksandrs Olševskis

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 14.02.2023

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksporta ieņēmumi 2022. gadā sasniedza nebijušu rekordu - 4 miljardus eiro, bet tā atkārtošana nenotiks 2023. gadā, kurš iezīmējies ar koksnes izstrādājumu cenu kritumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.februāra numurā lasi:

Statistika

Hipotēkas ņem mazāk, summas aug

Tēma

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Ārpolitika

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku. Krievijas opozīcijas politiķis Leonīds Gozmans

Aktuāli

Mācām vienus, vajag citus

Spēles noteikumi

Nomas maksas indeksācijas griesti jāmeklē līgumā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 11.04.2023

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Skaidras naudas izmantošana atkal pieaug

Metālapstrāde un mašīnbūve

Pērnā gada izaicinājumi neaptur izaugsmi

Tēma

Latviju pamet Krievijas, Ķīnas un Bulgārijas pilsoņi

Nodokļu maksājumi

Nodokļu parāds un depozīts vienlaicīgi

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda pavasara optimismu

Grāmatu izdošana

Lato Lapsa kaļ nākamos plānus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 30.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Prognozētais ēnu ekonomikas kritums ik gadu tiek lēsts par vienu procentpunktu, taču tas varētu būt arī lielāks, ja veiksmīgi tiks īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, pie kuriem pašlaik notiek intensīvs darbs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.maija numurā lasi:

Statistika

Makroekonomiskā aina kļūst labāka

Intervija

Nodokļu nemaksātājus ārstēs ar atšķirīgām zālēm. Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore Dace Pelēkā

Tēma

Latvijas nākotne: izcilības vietā - ceļš uz tumsonību

Komentāri

Pievienot komentāru