«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.
Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.
Taujāts, kas paveikts energoefektivitātes uzlabošanā, Preiļu novada domes izpilddirektors V. Ivanovs uzsver, ka pašvaldība iesaistās daudzdzīvokļu māju siltināšanas jautājumu sakārtošanā. «Latgales reģionā ar to esam unikāli, jo ir nosiltinātas jau 10 daudzdzīvokļu māju – katrā ir 60 dzīvokļi. Citos novados brīnās, kā esam spējuši pārliecināt iedzīvotājus. Rīkojām dažādas kampaņas, taču uzskatu, ka vislabākais pārliecināšanas veids ir fakts, ka kaimiņam māja nosiltināta un ir reāls izmaksu ietaupījums,» stāsta V. Ivanovs un piebilst, ka caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aktivitāti daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas ietvaros bija iespējams saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 50% apmērā.
Pavisam Preiļos ir 120 daudzdzīvokļu māju ar kopējo platību vairāk nekā 230 tūkstošu kvadrātmetru. Tomēr, kā norāda domes izpilddirektors, kaut arī 10 siltinātu māju nešķiet daudz, Latgalē iedzīvotāji visai kūtri izmantoja iespējas iegūt Eiropas līdzfinansējumu, tāpēc Preiļos paveiktais vērtējams kā pozitīvs piemērs. «Pēdējos gados esam labi pastrādājuši arī siltumapgādes jomā. Lai gan Preiļus šķērso maģistrālais gāzesvads, tomēr katlumājas strādā uz šķeldu. 98% maģistrālo siltumapgādes cauruļu ir nomainītas. Pašvaldība maksimāli atbalsta energoefektivitātes taupības pasākumus. Palīdzam arī apmaksāt energoauditu un tehniskās pārbaudes atzinuma izstrādi līdz 853,72 eiro apmērā tām mājām, kuras vēlas panākt lietderīgāku enerģijas izmantošanu,» piebilst V. Ivanovs.
SIA Preiļu saimnieks ir Preiļu novada domes 100% kapitālsabiedrība. Uzņēmuma pārziņā ir siltumenerģijas ražošana, pārvade, sadale un realizācija, centralizētā ūdensapgāde, dzīvojamo ēku apsaimniekošana, kā arī atkritumu apsaimniekošana un pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana. «Laika posmā no 2006. līdz 2013. gadam apguvām četrus lielus projektus, kuru izmaksas lēšamas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā,» stāsta uzņēmuma Preiļu saimnieks valdes priekšsēdētājs Jānis Mūrnieks un turpina: «Ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu esam sakārtojuši ūdenssaimniecību. Divās kārtās renovējām vecos un izveidojām jaunus kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, izveidojām jaunus pieslēgumus privātmājām. Vēl divos projektos ierīkojām atdzelžošanas staciju ūdens ieguves vietā un izbūvējām attīrīšanas iekārtas. Visa ūdenssaimniecības sistēma sakārtota tiktāl, ka pie tās var pieslēgties 95% pilsētas iedzīvotāju mājokļu.»
Pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai gan notiek pamazām, un J. Mūrnieks nenoliedz – tas varētu būt ilgstošs process. «Pašlaik tehniskie noteikumi ir izsniegti 42% iedzīvotāju individuālajā sektorā, tas liecina, ka šie cilvēki ir ieinteresēti risināt jautājumu par pieslēgumu, tomēr no atlikušajām daudzas ir vecas mājas, kuru saimniekiem jārēķinās ar ievērojamām papildu izmaksām. Ne visi pensionāri tam ir gatavi,» stāsta J. Mūrnieks. Savukārt domes izpilddirektors V. Ivanovs norāda, ka 2016. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kurā definēta arī pašvaldību loma: «Pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem varēs daļēji vai pilnībā šo procesu paātrināt, piešķirot finansējumu.»
Vai tas paātrinās procesu, rādīs laiks – teic domes pārstāvji, taču līdz ar atdzelžošanas stacijas izbūvi Preiļos būtiski uzlabojusies ūdens kvalitāte. «Analīzes pierāda, ka paceltais un no dzelzs piejaukumiem attīrītais ūdens mums tagad ir labāks, nekā to prasa Eiropas Savienības normas. Arī lauku ciematos tiek realizēti ERAF projekti ūdenssaimniecību attīstībai, taču tur iedzīvotāju mājokļu pieslēgšanās centralizētajiem tīkliem atpaliek no pilsētas tempiem,» atzīst V. Ivanovs.
Plašāk lasiet rakstā Kompaktā novadā vides jautājumus risina kompakti pirmdienas, 12.oktobra laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
#1/4
Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā darbs notiek ar rokām. Pēc tam vēlreiz sašķirotos atkritumus sapresē ķīpās.
#2/4
Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku ir Preiļu vēstures mantojuma lielākais lepnums. Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts norāda, ka dīķus pie pludmales pašvaldība iztīrījusi par saviem līdzekļiem, izbūvējusi arī jaunu aizsprostu.
#3/4
Ja cilvēkiem nebūs nodrošinātas iespējas nodot atkritumus, viņi tos izmetīs citur, varbūt arī mežā, uzskata Preiļu saimnieki.
#4/4
«Man patīk, ka varu aiziet uz parku un paglaudīt savu kociņu – šopavasar iestādīto liepu,» priecīgs par paveikto ir SIA Preiļu saimnieks vadītājs Jānis Mūrnieks.
