Priekšvēlēšanu gaisotnē iesaka neapstiprināt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

2018. gada 13. augusts plkst. 15:40
Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 175 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju var būt liegta iespēja aizņemties nelielas naudas summas no nebanku aizdevējiem, ja Saeima nobalsos par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izskatītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL).

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gatavo otrajam lasījumam grozījumus PTAL, kurus savā komisijas sēdē plāno izskatīt 14. augustā.

Grozījumi paredz ierobežot patēriņa kredītu kopējās izmaksas līdz 0,07% dienā. Tas nozīmē, ka gan bankas, gan nebanku aizdevēji varēs izsniegt aizdevumus, kuru gada kopējā likme nepārsniedz 25%.

Tik lielu skaitu iedzīvotāju grozījumi ietekmes, jo viņu oficiālais atalgojums ir tik mazs, ka bankas viņiem naudu neaizdod, turklāt bankas neaizdod tik mazas summas kā nebanku aizdevēji, norāda pētījuma «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze» līdzautors, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA profesors Ilmārs Kreituss.

Banku piedāvātais minimālais patēriņa kredīts ir 500 eiro, bet nebanku aizdevēji nodrošina iespēju aizņemties daudz mazākas summas, sākot no 50 eiro, noskaidrots pētījumā «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze». Turklāt bankas noteikušas minimālo slieksni ienākumiem, lai klients varētu aizdevumu saņemt, turpretī nebankas šādu slieksni nav nodefinējušas.

Lai bankā aizņemtos 200 eiro, ienākumiem ir jāsasniedz 225 eiro, nebanku aizdevējs ienākumu slieksni šādam aizdevumam nav nodefinējis, norāda profesors I. Kreituss.

Pašreizējo patēriņa kredītu izsniegšanas sistēmu var mainīt PTAL grozījumi, kurus ierosināja Latvijas Reģionu apvienība un tie ir pieņemti Saeimā 1.lasījumā.

Ja grozījumi likumā tiks pieņemti, legālais nebanku aizdevēju sektors var izzust, atzīst tirgus dalībnieki. Nebanku aizdevēji vērtē, ka tas ir absurds priekšlikums, kas izteikts, lai vairotu partijas popularitāti priekšvēlēšanu laikā, tādēļ atbildīgajām institūcijām šobrīd nevajadzētu pārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, bet uzklausīt tirgus dalībnieku viedokli un veikt padziļinātu analīzi par šādu grozījumu ietekmi uz tirgu.

«Lai gūtu kvalitatīvu priekšstatu par patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, banku un nebanku sektorus nedrīkst turpmāk vērtēt atsevišķi. Nepieciešams noteikt vienotu datu apkopošanas un atspoguļošanas metodoloģiju,» iesaka profesors I. Kreituss.

Patlaban nebanku sektoru uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bet bankas uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Arī nebanku nozares uzņēmēji iesaka banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei un pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgū, nevis pieņemt pārsteidzīgus grozījumus PTAL, kas var sagraut nozari.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka pretēji publiskajā telpā valdošajam priekšstatiem, kredītu kvalitāte gan banku, gan nebanku sektorā ir līdzīga. Abu sektoru kredītportfeļiem ir novērojama tendence pakāpeniski uzlaboties.

Gan banku, gan nebanku kreditēšanas sektorā nekavēto kredītu apjoms ir līdzīgs. Kopš 2013. gada abos sektoros «labo» kredītu apjoms ir pieaudzis. Pērn 89 % banku klienti laikā spēja norēķināties par saņemtajiem patēriņa kredītiem. Nebanku sektorā pērn 85 % patērētāju nekavēja maksājumus, skaidro I. Kreituss.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds