Jaunākais izdevums

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Baltijas valstu M&A tirgus uz Eiropas fona nu jau otro gadu kā izskatās labi. Pagājušais gads sākās ļoti labi, bet tad radās bažas par Ukrainā notiekošo, kas to visu otrajā pusgadā sabremzēja. Bet tagad izskatās, ka atkal nevienam ne par ko nekādu baiļu nav, un arī mūsu birojā mēs redzam stipru M&A aktivitāti. Nupat Vienna Insurance Group iegādājās apdrošināšanas uzņēmumu Baltikums, Olympic Casino Latvia – Melno kaķi un Vulkan, un līdz gada beigām būs vēl vairāki paziņojumi par Latvijai lieliem darījumiem.

Pasaulē M&A vilnis notiek līdz ar kompāniju fokusēšanos uz savu specializāciju. Vai Latvijas un Baltijas tendence arī ir konsolidācija?

Jā, tas ir redzams lielākajos darījumos, piemēram, piensaimniecībā. Ir nozares, kurās ir pārāk daudz spēlētāju mūsu nelielajai ekonomikai, un tur konsolidācija arī notiek. Iespējami šādi darījumi ir arī IT sektorā, mēs varētu runāt arī par telekomunikācijām.

Līdz šim mēs runājam par tiem, kam nauda ir. Tomēr ekonomikai akūts jautājums ir arī kapitāla pieejamība. Ar bankām mums, kā zināms, nav problēmu. Proti, bankām nav problēmu, bet to, acīmredzot, tomēr nevarētu teikt par tiem, kurus bankas nekreditē, jo viņi iekrīt riska kapitāla kategorijā, kas Latvijā ir visai rudimentāra. Kāpēc tā?

Jā, riska kapitāls ir veids, kā Latvijā varam radīt jaunus eksportspējīgus uzņēmumus, un tā tiešām ir viena no top tēmām. Un jāsaka, ka tas, kā riska kapitāla joma Latvijā izskatījās pirms desmit gadiem un kāda tā ir tagad, ir kā melns pret baltu, sākot ar to, ka šāda industrija vispār ir.

Darāmā gan vēl ir ļoti daudz. Viens ir turpināt valsts atbalstu tam, ko sākumā darīja Latvijas Garantiju aģentūra, bet tagad – attīstības finanšu institūcija Altum.

Pašreizējais princips ir, ka labākais piedāvājums ir tas, kurš ir vislētākais. Punkts. Bet finanšu instrumentu apsaimniekošanai tas neder. Altum izdod riska kapitāla komandām mandātu ieguldīt, tai skaitā arī valsts naudu, un lētums te nav tas labākais kritērijs, jo jāizvēlas ir efektīvākie, tie, kam ir vislielākā pieredze, nevis lētākie. Ir skaidrs, ka no riska kapitāla saņēmējiem sevišķi agrīnajā jeb sēklas kapitāla stadijā izdzīvo kādi 10%. Tas ir riska kapitāls, un tas ir fakts, kas ir jāpieņem, tāpēc visas šīs sistēmas sāls ir pieredze, un principam par lētāko piedāvājumu tajā nav loģikas. Šī ir svarīga lieta, kas tuvākajos gados būtu jāizdara, lai Altum palīdzētu.

Otra problēma ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā. Kā panākt to, ka privātā nauda tiek ieguldīta riska kapitālā un nevis burkā? Viena atbildes daļa ir Komerclikuma reforma. Nesen ir dibināts pirmais tiešām Latvijas riska kapitāla fonds Livonia Partners. Tradicionāli šādi fondi tiek dibināti kā līguma sabiedrības, un Komerclikuma sadaļa par tām ir apmēram 1937. gada Civillikuma līmenī. Tā nav piemērota mūsdienu realitātei.

Latvijas riska kapitāla anēmisko stāvokli varētu skaidrot ar to, ka kaimiņos ir noticis kritiskais izrāviens, jo Igaunijā ir Skype radītāju kapitāls, lietuviešiem ir tehnoloģiju miljardieris Iļja Laurs – jaunā nauda, kas šo tirgu saprot un arī veicina, bet mums tādas vēl nav. Bet jūsu teiktais par likumdošanas nepilnībām tātad nozīmē, ka Latvijā riska kapitāls ir klibs uz abām kājām?

Klibi mēs esam droši vien uz visām četrām kājām, un iemesli tam ir dažādi, bet tieši likumdošanas iemesls, manuprāt, nav gana izcelts.

Kas ir – vai jūsu asociācija ir tik slikts lobijs?

Nē, kā lobijs mēs paliekam aizvien stiprāki, un mūsos aizvien vairāk ieklausās, vienkārši problēmas ir lielas un strukturālas. Otrā pēc likumdošanas ir nodokļu struktūra, kas riska kapitāla jomā noteikti ir jālabo, bet Finanšu ministrija nav bijusi gatava radikālām reformām.

Budžets?

Protams, tas ministrijai ir svarīgāks. Bet ir jāsaprot, ka bez pilnīgi reāla valsts atbalsta potenciālajiem privātā kapitāla investoriem, it sevišķi startup uzņēmumos agrīnajā fāzē, nekas nenotiks. Nodokļu atlaides ir pavisam reāls veids, kā stimulēt privātās investīcijas riska jomās, un bez tā ir grūti iedomāties, ka privātā kapitāla tur kļūs vairāk.

Ir jau šķēršļi startup uzņēmumiem, kurus varētu noņemt bez kāda sloga budžetam – piemēram, paredzēt akciju opcijas.

Tā ir tipiska startup situācija – ka nav naudas, bet ir gatavība dalīties ar nākotnes peļņu, ja nu gadījumā viss sanāk. Problēma ir tajā, ka startup uzņēmumi parasti tiek veidoti kā SIA, jo tam ir vajadzīgs mazāks pamatkapitāls nekā akciju sabiedrībai un ir arī vienkāršāka korporatīvā pārvaldība, bet SIA nav iespējams uztaisīt uzņēmuma dažādu kategoriju daļas. Ja tas būtu iespējams, tas sākumuzņēmumiem jeb startapiem noteikti palīdzētu.

Pašlaik ar līgumiem var panākt kaut ko alternatīvu. Neiespējami tas nav, un mēģinām jau izlāpīties, tomēr skaidra iespēja daļu opcijām jaunajiem uzņēmumiem būtu tikai par labu.

Un tomēr – vai fakts, ka Latvijā riska kapitāla daļa ekonomikā ir 53 reizes mazāka nekā vidēji Eiropā, nav skandalozs?

Tas tāpēc, ka viss balstās uz valsts finansējumu, un tas ir tik daudz, cik nu ir. Un ko nozīmē – valsts? Faktiski jau tā ir ES nauda. Iemesli tam ir jau minētie – nepietiekama likumdošana un citi šķēršļi, kā arī mūsu salīdzinoši jaunā neatkarīgā ekonomika. Britiem un citiem, kur riska kapitāla daļa ir daudz lielāka, ir bijis laiks uzkrāt naudu.

Pāris gadsimtus pļāva zāli, krāja naudu, un iznākumā radās angļu mauriņš un riska kapitāls – tur nav nekā iebilstama. Tomēr mainās laiki un arī ekonomikas dinamika, un vai šī mūsu disfunkcionālā vide vispār ir cerīga?

Gluži disfunkcionāls šis tirgus nav, tomēr nevar sagaidīt, ka, nedarot kaut ko pietiekami radikālu, kaut kas mainīsies – ka ar labām cerībām uztaisīsim Altum, varbūt vēl kaut ko un mūsu labās cerības īstenosies. Nē, kamēr mēs būsim vienkārši «par», nekas nenotiks. Un notiks, ja būs aktīvs atbalsts no nodokļu puses un sakārtota likumdošana. Nākamais solis tad būtu Baltijas padarīšana par vienotu riska kapitāla tirgu. Lai investors, kas šeit ienāk, neredzētu robežas nodokļu u.c. ziņā, kā ir pašlaik. Investoriem mēs interesējam kā vienots tirgus, jo pa vienam mēs esam pārāk mazi un neinteresanti. Tad kāpēc lai mēs neuztaisītu maksimāli vienotu režīmu gan likumdošanas un regulējumu, gan nodokļu ziņā, lai Baltijas valstis būtu vienotas ne tikai vārdos, bet arī kā investīciju tirgus? Jau globālāka problēma ir izglītība un inovācijas un kā stimulēt jauniešus mācīties inženierzinātnes.

Tā vispār ir ļoti globāla tēma, un, piemēram, fiziķis Mārcis Auziņš, LU rektors, jau saka gluži pretēji – ka ir pēdējais laiks atgūt humanitārās kompetences, un es sliecos tam piekrist.

Līdzsvaram, protams, ir jābūt.

Turpinot par investīcijām, vai Latvijas investīciju vide nav pārāk politizēta, lai būtu patīkama? Arī tādā ziņā, ka jūs, riska kapitālisti, kādi nu mums ir, tomēr sēžat drošajā zonā, kur ir valsts garantijas? Iznāk tāds kā riska kapitāls bez riska. Vai tas nav iemesls, kāpēc ārējie investori šeit neienāk?

Mēs nevaram gaidīt, ka ārējie investori ienāks pavisam sākuma stadijās kādos vietējos uzņēmumos, jo tā vienkārši nenotiek. Tiem fondiem, kas būtu ieinteresēti ieguldīt Baltijā, atļautā darījumu vērtība ir pārāk liela pat mūsu lielākajiem darījumiem. Viņiem ir jāizdara īpaši izņēmumi attiecībā uz šīm valstīm, lai te vispār investētu. Viņi sagaida, ka startapa stadijā uzņēmumi attīstās ar vietējo naudu, un tas ir tikai normāli. Ir pārāk dārgi ieguldīt kāda ASV fonda naudu mazā Latvijas startapā, kam vajag varbūt tikai 300 tūkst. eiro.

Bet mums ar to ir problēmas.

Jā, mums, savukārt, šis kapitāls ir ļoti ierobežots. Jo nav stimula vietējiem spēlētājiem investēt riska kapitālā.

Tad problēma ir burkā?

Noteikti. Latvijā drīzāk izvēlas investēt depozītā, lai gan tas neko nepelna, vai arī gatavos uzņēmumos, kas sevi ir jau pierādījuši, bet ne jaunās un trakās idejās, kas reizē ir arī labas iespējas. Nav tādu pētījumu, bet es uzdrošinos minēt, ka vidējais Latvijas uzņēmējs ir konservatīvs investors, un likumdošanas un nodokļu vide, kā arī krīžu pieredze pārmaiņas uz lielāku uzņēmīgumu ar augstāku risku neveicina.

Visu interviju Problēma ir nauda burkā lasiet pirmdienas, 10. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāju un vecāko partneri Evu Berlaus

Lelde Petrāne,11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv,09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iniciatīvu ieviest obligātu notariālu formu visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem vērtē kā pretrunīgu

LETA,02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīva ieviest obligātu notariālu formu visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem ir pretrunīga, šīs ieceres lietderība ir apšaubāma, uzskata zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Agris Repšs.

Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi gatavo priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu jomas sakārtošanai, tostarp apsverot obligātas notariālā akta formas ieviešanas iespējas atsavināšanas darījumos. Notariālā akta plašāka izmantošana stiprinātu pušu interešu aizsardzību un paaugstinātu darījumu drošību, argumentējusi ministrija.

Savukārt Repšs ierosinājumu vērtē kā pretrunīgu un norāda, ka šādi grozījumi var nopietni ietekmēt uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Viens no argumentiem ieceres ieviešanai ir tēze, ka tas novērsīs krāpšanas gadījumus, taču Sorainen partneris vērsa uzmanību, ka krāpšanas gadījumi notiek arī reizēs, kad darījumi slēgti pie notāriem, tādējādi aiziešana pie notāra krāpšanas darījumu vēl nenovērsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru skaits turpina augt un šā gada aprīlī tam pievienojies Jorens Jaunozols, kļūstot par Latvijas biroja devīto partneri.

J.Jaunozols birojam un tā Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupai pievienojās tieši pirms astoņiem gadiem no privātā sektora uzņēmuma.

J.Jaunozols ir zvērināts advokāts un vada Sorainen Nekustamā īpašuma un būvniecības sektora grupu, savukārt šī gada sākumā viņš kopā ar partneri Leldi Laviņu vada arī Latvijas biroja Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupu.

J.Jaunozols ir strādājis pie daudziem nozīmīgiem projektiem, tostarp: vairākiem nekustamā īpašuma attīstītāja Linstow veiktiem īpašumu iegādes un pārdošanas darījumiem, nesen – SEB ēkas Rīgā attīstību un nomu; Rail Baltica būvniecības un attīstības projektiem, ieskaitot līgumu par RIX savienojuma būvniecību; Rīgas Cirka rekonstrukcijas projektu; Sāga tirdzniecības centra attīstību; strīdu par Jaunā Rīgas Teātra atjaunošanu; daudzām citām strīdu lietām, ieskaitot tādas, kur pārstāvējām klientus Latvijas Satversmes tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

M&A darījumu TOP 10 Baltijā

Jānis Goldbergs,05.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus 2020. gadā bijis stabils, saglabājot pērnā gada apgrozījumu. Latvijā stabilitāti nodrošina valsts ieguldījums airBaltic Corporation. Gadu kopumā raksturo attālinātas darījumu sarunas un elektroniski noslēgti darījumi.

Neraugoties uz diviem Covid-19 pandēmijas viļņiem un ar tiem saistītajiem ierobežojumiem visa 2020. gada garumā, kā arī ietekmi uz dažādiem biznesa procesiem, gads uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgū vērtējams labi, savā tirgus pētījumā secina zvērināta advokāte un Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus un biroja zvērināta advokāte Renāte Purvinska.

Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus par spīti 2020. gada sākuma prognozēm spēja saglabāt gan darījumu skaitu, gan atklāto darījumu vērtību 2019. gada līmenī, secina Sorainen.

Paziņoto darījumu skaita ziņā Latvija joprojām nav sasniegusi 2018. gada līmeni, tomēr kopējā darījumu vērtība pērn ir sasniegusi 453 miljonus eiro, kas ir pēdējo desmit gadu augstākā atklātā darījumu vērtība Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Juristi: būtiski saprast, kam pieder ss.lv saistītie aktīvi un intelektuālais īpašums

Elīna Pankovska,07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā ir grūti komentēt situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv bez iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un konkrētā komersanta iepriekšējo saraksti, kā arī VID pieņemto lēmumu. Katrā ziņā no publiski pieejamās informācijas var secināt, ka komersants mērķtiecīgi izvairās no VID pieņemtā lēmuma izpildes, DB norāda zvērinātu advokātu biroja Fort advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un adresātam saskaņā ar likumu ir pienākums to izpildīt labprātīgi. Līdz ar lēmuma pieņemšanu komersantam aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Izņēmums ir tāda darījumu pabeigšana, arī maksājumu saistību izpildīšana, kas nav veikti, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes, skaidro advokāts.

Tomēr, ja mājaslapas uzturēšanu īsteno cits komersants un citā domēna adresē, tad šāds gadījums ir strīdīgs. Formāli raugoties, VID lēmums nerada aizliegumu turpināt saimniecisko darbību citiem saistītiem komersantiem. «Ja portāls turpina darbu citā domēna adresē (piemēram, ss.com) un no cita komersanta puses, tad VID būtu grūti panākt, ka šādu darbību veikšana tiktu aizliegta ar sākotnēji pieņemto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus neizslēdzu, ka varētu būt dažādi nozīmīgi blakus apstākļi, kuriem ir ietekme uz situācijas galīgo juridisko risinājumu,» piebilst S. Bērtaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv,17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: ss.lv spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents (viedoklis publicēts A. Kulberga <i>Facebook</i> profilā),07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas topošās valdību veidojošo politisko spēku koalīcijas paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa standarta likmes palielināšanu no pašreizējiem 20% līdz 22% var atbalsoties Latvijā gan ar ziemeļu kaimiņvalstu pircēju pieplūdumu, gan ar vēlmi šī nodokļa likmi paaugstināt arī šeit, jo īpaši, ja valsts makā naudas trūkst sabiedrībai svarīgiem pakalpojumiem.

Jau Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai vairākās ES dalībvalstīs uz laiku tika ieviestas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Vācija, kura bija veikusi bezprecedenta pievienotās vērtības nodokļa likmju pazemināšanu — pamatlikme no 19% tika samazināta līdz 16% un samazinātā likme 7% bija pazemināta līdz 5%.

Savukārt pērn inflācijas pieauguma slāpēšanai vairākās valstīs, piemēram, Polijā, Spānijā, tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis energoresursiem. Vēl vairāk - Spānija pērn PVN likmi no 4 % līdz 0 % samazināja pamata pārtikas produktiem, pirms tam arī Polija pārtikai uz laiku noteica PVN likmi 0% apmērā. No 2023. gada janvāra Lietuvā tika samazināta PVN likme līdz 9 % ēdināšanas un līdzņemšanas pakalpojumiem, un tā būs spēkā līdz 2023. gada nogalei. PVN direktīva nosaka, ka minimālais apmērs nevienā ES dalībvalstī nevar būt zemāks par 15%, bet papildus tai ir atļauts piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes, kas nevar būt mazākas par 5 %, un papildus divām šīm samazinātajām likmēm dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 %, un atbrīvojumu no PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness,03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka tiesa maija beigās ir pieņēmusi SIA Internet prasību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), visām pret Internet vērstajām darbībām patlaban nav pamata, šodien žurnālistiem sacīja Internet jurists Māris Ruķers.

«Uzņēmums līdz šim ir sniedzis visu pieprasīto informāciju gan no VID, gan Valsts policijas, jo pieprasījumi bija individuāli, samērīgi un par konkrētām personām,» skaidroja Ruķers.

Viņš norādīja, ka patlaban ir runa par likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta 6.daļu, kas iebalsota budžeta likumos steidzamības kārtībā, tā netika saskaņota starp ministrijām.

«Internet nepiekrīt šādai situācijai, likuma norma nesaka, ka informācijas pieprasījums jāizpilda nekavējoties, pārsūdzēšana tiesā aptur šo lēmumu. Attiecīgi visas VID darbības patlaban nav pamatotas, jo patlaban Internet nav pienākuma izpildīt VID pieprasījumu,»

skaidroja Ruķers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SS.LV domēna vārds ir atslēgts,» savā Twitter kontā ziņo Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC).

Vienlaikus NIC norāda, ka, «pateicoties kešatmiņai, daudziem portāla apmeklētājiem vēl kādu laiku tas būs pieejams, izmantojot ss.lv».

«NIC.LV nav tiesīgs pieņemt lēmumu par VID [Valsts ieņēmumu dienests] pieprasījuma nepildīšanu, to nosaka likums par nodokļiem un nodevām 34.4.panta desmitā daļa,» teikts citā tvītā.

VID nolēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

VID apturēja arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību. Internet 1.augustā pieņemto VID lēmumu par Internet saimnieciskās darbības apturēšanu 3.augustā ir pārsūdzējusi VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei, ziņoja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu birojs un Finanšu nozares asociācija (FNA) vebinārā šodien informēs par banku vienoto vides, sociālo un pārvaldības (ESG) prasību anketu, informē "Sorainen" pārstāvji.

Bankām ir jāapkopo ar ESG kritērijiem saistīta informācija, tāpēc FNA kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas ir izstrādājusi Baltijas līmeņa ESG jomas anketu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kalkulatoru, lai veidotu labāku izpratni par nepieciešamo informāciju un palīdzētu saviem klientiem datu apkopošanas un sastrukturēšanas aktivitātēs.

Pasākumā plkst.15 FNA pārstāvis un "SEB bankas" Ilgtspējas vadītājs Viktors Toropovs pastāstīs par FNA izstrādātajiem instrumentiem, kas palīdzēs ne vien formālo prasību izpildē, bet, pareizi tos lietojot, veicinās papildu efektivitāti un palielinās uzņēmuma konkurētspēju ESG jomā.

Tāpat tiks stāstīts par specifiskiem jautājumiem, kurus ar lielu varbūtību uzdos banku sektors un izstāstīti pamatprincipi, uz kuriem šī anketa ir balstīta, kā arī tiks sniegti praktiski skaidrojumi un ieteikumi šīs anketas aizpildīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Rīgā notiks lielākais kapitāla tirgus pasākums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference, fokusā tirgus izaugsme

Db.lv,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Juris Celmārs, "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs,29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank akcionāri kārtējā akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu par izmaiņām Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Ņemot vērā vienošanos stājoties amatā, likvidatora amatu ar šā gada 1. jūniju atstās Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus (pēdējā diena likvidatora amatā - 2019.gada 31.maijs).

Sabiedrības likvidatora amatā Eva Berlaus tika ievēlēta 2018. gada 23. aprīlī.

Sorainen turpinās sniegt atbalstu likvidācijas īstenošanā. Likvidatoru amatā darbu turpina zvērināta advokāte Lauma Bērziņa, tiesību zinātņu doktors un zvērināts advokāts Ringolds Balodis, korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs un nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks.

Likvidācijas komiteja turpinās darbu pie FKTK apstiprinātā kontrolētas likvidācijas plāna īstenošanas, profesionāli, caurspīdīgi un tiesiski īstenojot ne tikai uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanu, bet arī nodrošinot kreditoru pārbaudes, piemērojot FKTK apstiprināto metodoloģiju, kuru izstrādāja un īstenos neatkarīgais starptautiskais konsultants EY.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālais sociālais maksājums – revolūcija nodarbinātībā

Māris Ķirsons,02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu 2017. gadā izjutīs gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, gan vairākās vietās nepilnu darba laiku strādājoši, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda ZAB Sorainen pētījums par tām personām, kuras ir pakļautas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Lai arī par šo minimālā nodokļa apmēru parlaments nobalsoja jau 2015. gada nogalē, tomēr šīs prasības stāšanās spēkā paredzēta no 2017. gada, bet pilnā apmērā no 2018. gada. Šīs prasības gan ir izraisījušas atbildes reakciju, jo daži klusiņām, bet citi skaļi (piemēram, SIA Latvijas propāna gāze) paziņo par darbinieku, kuri nestrādā pilnu slodzi, atlaišanu.

Sagaidāms, ka par šiem jaunievedumiem vēl būs diskusija Saeimā un iespējami grozījumi pērn pieņemtajā kārtībā.

«Minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs ir jaunums tikai nepilnu darba laiku un pie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja strādājošajiem, bet ne valdes locekļiem,» skaidro ZAB Sorainen vecākā nodokļu menedžere Aija Lasmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs valdes locekļiem (no algas vai domājamā ienākuma) jau tiek piemērots vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts

Māris Ķirsons,16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu PVN izkrāpšanas iespējas un vienlaikus pildītu valsts budžetu, ES dalībvalstis plaši izmanto reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī citus ieročus; Latvijai jāņem vērā citu valstu pieredze, jo Latvija iekasē vien ap 70% no PVN, kas tai būtu jāiekasē

To liecina arī Sorainen pētījums. «Eiropas Komisijas dati par to, cik daudz PVN vajadzēja iekasēt un cik ir iekasēts, rāda, ka šī starpība mūsu valstī ir 721 milj. eiro (pēc šogad publicētajiem datiem par 2013. gadu) jeb 30%, kas ir viens no augstākajiem īpatsvariem visā ES, kas nozīmē, ka Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts,» pētījumu par citu ES dalībvalstu darbībām, lai iekasētu maksimāli lielāku PVN apmēru, skaidro Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka nav nevienas valsts ES, kurā tiktu iekasēts viss PVN, cik būtu jāiekasē, tomēr tikai dažās valstīs neiekasētais apmērs sasniedz trešdaļu, bet labākie rādītāji ES ir virs 95%. «Protams, valstu ekonomiskā jauda ir atšķirīga, tāpēc, piemēram, Zviedrijā neiekasētā PVN apmērs (1,78 miljardi eiro) uz Latvijas fona (721 milj. eiro) šķiet milzīgs, taču procentuālā izteiksmē ir niecīgs – tikai 4,3%, savukārt Latvijā tas ir 29,9%,» pamato J. Taukačs. Viņš arī atgādina, ka, iekasējot tikai pusi no neiekasētā PVN apmēra, tas būtu teju vai visa 2016. g. prognozētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (397 milj. eiro) līmenī. Viņš konstatē, ka pērn tika veikti 1088 auditi (rezultatīvi 94%) – tas ir tikai 0,5% no visiem nodokļu maksātājiem, bet kopumā auditos uzrēķinātais PVN ir 107 milj. eiro. «Fakts, ka lielākā daļa ar PVN saistīto strīdu Latvijā attiecas uz PVN izkrāpšanu, norāda, ka PVN izkrāpšanas problēma mērāma krietni virs 107 milj. eiro. Uz šo ciparu fona nožēlojami, ka valsts PVN iekasēšanas krīzes situācijā (pēc 2011. gada EK aprēķiniem Latvijā bija sliktākais PVN iekasējamības rādītājs visā ES) likumdevēju un izpildvaras fokuss aprobežojas vien ar konstitucionāli apšaubāmu solidaritātes nodokli 38 milj. eiro vērtībā,» secina J. Taukačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie M&A darījumi Baltijas valstīs pērn

Žanete Hāka,19.01.2017

1. Pircējs: -
Iegūtā sabiedrība (dalība): DNB un Nordea apvienošana Baltijā
Darījuma summa: 13 000 miljoni eiro (Darījuma vērtība netika atklāta, bet iekļauta vērtējumā, balstoties uz apvienošanas pušu aktīvu vērtību.)
Mērķa sabiedrības valsts: Igaunija, Latvija, Lietuva

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līmenī 2016. gads M&A jomā ir bijis ļoti ražīgs, norāda Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus.

Ir būtiski pieaudzis gan izziņoto darījumu skaits, gan to vērtība. 2016. gads ir bijis īpašs ar salīdzinoši lielu skaitu tādu darījumu, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro. Top 5 lielākie darījumi Baltijā bija DNB/Nordea banku apvienošanās, kas vēl gan ir procesā; Rimi veiktā Palink veikalu tīklu iegāde Lietuvā; Elis veiktā Igaunijas TV/Interneta pakalpojumu tirgus līdera Starman iegāde; Margueritte Fund veiktā Latvijas Gāzes akciju iegāde un Polaris Invest veiktā Starman akciju iegāde Igaunijā. Kā ierasts, no gada uz gadu nav īsti prognozējams M&A aktivitātes sadalījums pa Baltijas valstīm.

Pagājušajā gadā vislielākā aktivitāte tieši lielo M&A darījumu jomā bija vērojama Igaunijā – 5 no 10 lielākajiem darījumiem Baltijas tirgū ir notikuši tieši Igaunijā, papildus vēl 2 no top 10 darījumiem attiecās uz visām Baltijas valstīm, tātad arī Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru