Jaunākais izdevums

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Baltijas valstu M&A tirgus uz Eiropas fona nu jau otro gadu kā izskatās labi. Pagājušais gads sākās ļoti labi, bet tad radās bažas par Ukrainā notiekošo, kas to visu otrajā pusgadā sabremzēja. Bet tagad izskatās, ka atkal nevienam ne par ko nekādu baiļu nav, un arī mūsu birojā mēs redzam stipru M&A aktivitāti. Nupat Vienna Insurance Group iegādājās apdrošināšanas uzņēmumu Baltikums, Olympic Casino Latvia – Melno kaķi un Vulkan, un līdz gada beigām būs vēl vairāki paziņojumi par Latvijai lieliem darījumiem.

Pasaulē M&A vilnis notiek līdz ar kompāniju fokusēšanos uz savu specializāciju. Vai Latvijas un Baltijas tendence arī ir konsolidācija?

Jā, tas ir redzams lielākajos darījumos, piemēram, piensaimniecībā. Ir nozares, kurās ir pārāk daudz spēlētāju mūsu nelielajai ekonomikai, un tur konsolidācija arī notiek. Iespējami šādi darījumi ir arī IT sektorā, mēs varētu runāt arī par telekomunikācijām.

Līdz šim mēs runājam par tiem, kam nauda ir. Tomēr ekonomikai akūts jautājums ir arī kapitāla pieejamība. Ar bankām mums, kā zināms, nav problēmu. Proti, bankām nav problēmu, bet to, acīmredzot, tomēr nevarētu teikt par tiem, kurus bankas nekreditē, jo viņi iekrīt riska kapitāla kategorijā, kas Latvijā ir visai rudimentāra. Kāpēc tā?

Jā, riska kapitāls ir veids, kā Latvijā varam radīt jaunus eksportspējīgus uzņēmumus, un tā tiešām ir viena no top tēmām. Un jāsaka, ka tas, kā riska kapitāla joma Latvijā izskatījās pirms desmit gadiem un kāda tā ir tagad, ir kā melns pret baltu, sākot ar to, ka šāda industrija vispār ir.

Darāmā gan vēl ir ļoti daudz. Viens ir turpināt valsts atbalstu tam, ko sākumā darīja Latvijas Garantiju aģentūra, bet tagad – attīstības finanšu institūcija Altum.

Pašreizējais princips ir, ka labākais piedāvājums ir tas, kurš ir vislētākais. Punkts. Bet finanšu instrumentu apsaimniekošanai tas neder. Altum izdod riska kapitāla komandām mandātu ieguldīt, tai skaitā arī valsts naudu, un lētums te nav tas labākais kritērijs, jo jāizvēlas ir efektīvākie, tie, kam ir vislielākā pieredze, nevis lētākie. Ir skaidrs, ka no riska kapitāla saņēmējiem sevišķi agrīnajā jeb sēklas kapitāla stadijā izdzīvo kādi 10%. Tas ir riska kapitāls, un tas ir fakts, kas ir jāpieņem, tāpēc visas šīs sistēmas sāls ir pieredze, un principam par lētāko piedāvājumu tajā nav loģikas. Šī ir svarīga lieta, kas tuvākajos gados būtu jāizdara, lai Altum palīdzētu.

Otra problēma ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā. Kā panākt to, ka privātā nauda tiek ieguldīta riska kapitālā un nevis burkā? Viena atbildes daļa ir Komerclikuma reforma. Nesen ir dibināts pirmais tiešām Latvijas riska kapitāla fonds Livonia Partners. Tradicionāli šādi fondi tiek dibināti kā līguma sabiedrības, un Komerclikuma sadaļa par tām ir apmēram 1937. gada Civillikuma līmenī. Tā nav piemērota mūsdienu realitātei.

Latvijas riska kapitāla anēmisko stāvokli varētu skaidrot ar to, ka kaimiņos ir noticis kritiskais izrāviens, jo Igaunijā ir Skype radītāju kapitāls, lietuviešiem ir tehnoloģiju miljardieris Iļja Laurs – jaunā nauda, kas šo tirgu saprot un arī veicina, bet mums tādas vēl nav. Bet jūsu teiktais par likumdošanas nepilnībām tātad nozīmē, ka Latvijā riska kapitāls ir klibs uz abām kājām?

Klibi mēs esam droši vien uz visām četrām kājām, un iemesli tam ir dažādi, bet tieši likumdošanas iemesls, manuprāt, nav gana izcelts.

Kas ir – vai jūsu asociācija ir tik slikts lobijs?

Nē, kā lobijs mēs paliekam aizvien stiprāki, un mūsos aizvien vairāk ieklausās, vienkārši problēmas ir lielas un strukturālas. Otrā pēc likumdošanas ir nodokļu struktūra, kas riska kapitāla jomā noteikti ir jālabo, bet Finanšu ministrija nav bijusi gatava radikālām reformām.

Budžets?

Protams, tas ministrijai ir svarīgāks. Bet ir jāsaprot, ka bez pilnīgi reāla valsts atbalsta potenciālajiem privātā kapitāla investoriem, it sevišķi startup uzņēmumos agrīnajā fāzē, nekas nenotiks. Nodokļu atlaides ir pavisam reāls veids, kā stimulēt privātās investīcijas riska jomās, un bez tā ir grūti iedomāties, ka privātā kapitāla tur kļūs vairāk.

Ir jau šķēršļi startup uzņēmumiem, kurus varētu noņemt bez kāda sloga budžetam – piemēram, paredzēt akciju opcijas.

Tā ir tipiska startup situācija – ka nav naudas, bet ir gatavība dalīties ar nākotnes peļņu, ja nu gadījumā viss sanāk. Problēma ir tajā, ka startup uzņēmumi parasti tiek veidoti kā SIA, jo tam ir vajadzīgs mazāks pamatkapitāls nekā akciju sabiedrībai un ir arī vienkāršāka korporatīvā pārvaldība, bet SIA nav iespējams uztaisīt uzņēmuma dažādu kategoriju daļas. Ja tas būtu iespējams, tas sākumuzņēmumiem jeb startapiem noteikti palīdzētu.

Pašlaik ar līgumiem var panākt kaut ko alternatīvu. Neiespējami tas nav, un mēģinām jau izlāpīties, tomēr skaidra iespēja daļu opcijām jaunajiem uzņēmumiem būtu tikai par labu.

Un tomēr – vai fakts, ka Latvijā riska kapitāla daļa ekonomikā ir 53 reizes mazāka nekā vidēji Eiropā, nav skandalozs?

Tas tāpēc, ka viss balstās uz valsts finansējumu, un tas ir tik daudz, cik nu ir. Un ko nozīmē – valsts? Faktiski jau tā ir ES nauda. Iemesli tam ir jau minētie – nepietiekama likumdošana un citi šķēršļi, kā arī mūsu salīdzinoši jaunā neatkarīgā ekonomika. Britiem un citiem, kur riska kapitāla daļa ir daudz lielāka, ir bijis laiks uzkrāt naudu.

Pāris gadsimtus pļāva zāli, krāja naudu, un iznākumā radās angļu mauriņš un riska kapitāls – tur nav nekā iebilstama. Tomēr mainās laiki un arī ekonomikas dinamika, un vai šī mūsu disfunkcionālā vide vispār ir cerīga?

Gluži disfunkcionāls šis tirgus nav, tomēr nevar sagaidīt, ka, nedarot kaut ko pietiekami radikālu, kaut kas mainīsies – ka ar labām cerībām uztaisīsim Altum, varbūt vēl kaut ko un mūsu labās cerības īstenosies. Nē, kamēr mēs būsim vienkārši «par», nekas nenotiks. Un notiks, ja būs aktīvs atbalsts no nodokļu puses un sakārtota likumdošana. Nākamais solis tad būtu Baltijas padarīšana par vienotu riska kapitāla tirgu. Lai investors, kas šeit ienāk, neredzētu robežas nodokļu u.c. ziņā, kā ir pašlaik. Investoriem mēs interesējam kā vienots tirgus, jo pa vienam mēs esam pārāk mazi un neinteresanti. Tad kāpēc lai mēs neuztaisītu maksimāli vienotu režīmu gan likumdošanas un regulējumu, gan nodokļu ziņā, lai Baltijas valstis būtu vienotas ne tikai vārdos, bet arī kā investīciju tirgus? Jau globālāka problēma ir izglītība un inovācijas un kā stimulēt jauniešus mācīties inženierzinātnes.

Tā vispār ir ļoti globāla tēma, un, piemēram, fiziķis Mārcis Auziņš, LU rektors, jau saka gluži pretēji – ka ir pēdējais laiks atgūt humanitārās kompetences, un es sliecos tam piekrist.

Līdzsvaram, protams, ir jābūt.

Turpinot par investīcijām, vai Latvijas investīciju vide nav pārāk politizēta, lai būtu patīkama? Arī tādā ziņā, ka jūs, riska kapitālisti, kādi nu mums ir, tomēr sēžat drošajā zonā, kur ir valsts garantijas? Iznāk tāds kā riska kapitāls bez riska. Vai tas nav iemesls, kāpēc ārējie investori šeit neienāk?

Mēs nevaram gaidīt, ka ārējie investori ienāks pavisam sākuma stadijās kādos vietējos uzņēmumos, jo tā vienkārši nenotiek. Tiem fondiem, kas būtu ieinteresēti ieguldīt Baltijā, atļautā darījumu vērtība ir pārāk liela pat mūsu lielākajiem darījumiem. Viņiem ir jāizdara īpaši izņēmumi attiecībā uz šīm valstīm, lai te vispār investētu. Viņi sagaida, ka startapa stadijā uzņēmumi attīstās ar vietējo naudu, un tas ir tikai normāli. Ir pārāk dārgi ieguldīt kāda ASV fonda naudu mazā Latvijas startapā, kam vajag varbūt tikai 300 tūkst. eiro.

Bet mums ar to ir problēmas.

Jā, mums, savukārt, šis kapitāls ir ļoti ierobežots. Jo nav stimula vietējiem spēlētājiem investēt riska kapitālā.

Tad problēma ir burkā?

Noteikti. Latvijā drīzāk izvēlas investēt depozītā, lai gan tas neko nepelna, vai arī gatavos uzņēmumos, kas sevi ir jau pierādījuši, bet ne jaunās un trakās idejās, kas reizē ir arī labas iespējas. Nav tādu pētījumu, bet es uzdrošinos minēt, ka vidējais Latvijas uzņēmējs ir konservatīvs investors, un likumdošanas un nodokļu vide, kā arī krīžu pieredze pārmaiņas uz lielāku uzņēmīgumu ar augstāku risku neveicina.

Visu interviju Problēma ir nauda burkā lasiet pirmdienas, 10. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāju un vecāko partneri Evu Berlaus

Lelde Petrāne, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iniciatīvu ieviest obligātu notariālu formu visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem vērtē kā pretrunīgu

LETA, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīva ieviest obligātu notariālu formu visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem ir pretrunīga, šīs ieceres lietderība ir apšaubāma, uzskata zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Agris Repšs.

Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi gatavo priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu jomas sakārtošanai, tostarp apsverot obligātas notariālā akta formas ieviešanas iespējas atsavināšanas darījumos. Notariālā akta plašāka izmantošana stiprinātu pušu interešu aizsardzību un paaugstinātu darījumu drošību, argumentējusi ministrija.

Savukārt Repšs ierosinājumu vērtē kā pretrunīgu un norāda, ka šādi grozījumi var nopietni ietekmēt uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Viens no argumentiem ieceres ieviešanai ir tēze, ka tas novērsīs krāpšanas gadījumus, taču Sorainen partneris vērsa uzmanību, ka krāpšanas gadījumi notiek arī reizēs, kad darījumi slēgti pie notāriem, tādējādi aiziešana pie notāra krāpšanas darījumu vēl nenovērsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts

Māris Ķirsons, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu PVN izkrāpšanas iespējas un vienlaikus pildītu valsts budžetu, ES dalībvalstis plaši izmanto reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī citus ieročus; Latvijai jāņem vērā citu valstu pieredze, jo Latvija iekasē vien ap 70% no PVN, kas tai būtu jāiekasē

To liecina arī Sorainen pētījums. «Eiropas Komisijas dati par to, cik daudz PVN vajadzēja iekasēt un cik ir iekasēts, rāda, ka šī starpība mūsu valstī ir 721 milj. eiro (pēc šogad publicētajiem datiem par 2013. gadu) jeb 30%, kas ir viens no augstākajiem īpatsvariem visā ES, kas nozīmē, ka Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts,» pētījumu par citu ES dalībvalstu darbībām, lai iekasētu maksimāli lielāku PVN apmēru, skaidro Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka nav nevienas valsts ES, kurā tiktu iekasēts viss PVN, cik būtu jāiekasē, tomēr tikai dažās valstīs neiekasētais apmērs sasniedz trešdaļu, bet labākie rādītāji ES ir virs 95%. «Protams, valstu ekonomiskā jauda ir atšķirīga, tāpēc, piemēram, Zviedrijā neiekasētā PVN apmērs (1,78 miljardi eiro) uz Latvijas fona (721 milj. eiro) šķiet milzīgs, taču procentuālā izteiksmē ir niecīgs – tikai 4,3%, savukārt Latvijā tas ir 29,9%,» pamato J. Taukačs. Viņš arī atgādina, ka, iekasējot tikai pusi no neiekasētā PVN apmēra, tas būtu teju vai visa 2016. g. prognozētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (397 milj. eiro) līmenī. Viņš konstatē, ka pērn tika veikti 1088 auditi (rezultatīvi 94%) – tas ir tikai 0,5% no visiem nodokļu maksātājiem, bet kopumā auditos uzrēķinātais PVN ir 107 milj. eiro. «Fakts, ka lielākā daļa ar PVN saistīto strīdu Latvijā attiecas uz PVN izkrāpšanu, norāda, ka PVN izkrāpšanas problēma mērāma krietni virs 107 milj. eiro. Uz šo ciparu fona nožēlojami, ka valsts PVN iekasēšanas krīzes situācijā (pēc 2011. gada EK aprēķiniem Latvijā bija sliktākais PVN iekasējamības rādītājs visā ES) likumdevēju un izpildvaras fokuss aprobežojas vien ar konstitucionāli apšaubāmu solidaritātes nodokli 38 milj. eiro vērtībā,» secina J. Taukačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie M&A darījumi Baltijas valstīs pērn

Žanete Hāka, 19.01.2017

1. Pircējs: -
Iegūtā sabiedrība (dalība): DNB un Nordea apvienošana Baltijā
Darījuma summa: 13 000 miljoni eiro (Darījuma vērtība netika atklāta, bet iekļauta vērtējumā, balstoties uz apvienošanas pušu aktīvu vērtību.)
Mērķa sabiedrības valsts: Igaunija, Latvija, Lietuva

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līmenī 2016. gads M&A jomā ir bijis ļoti ražīgs, norāda Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus.

Ir būtiski pieaudzis gan izziņoto darījumu skaits, gan to vērtība. 2016. gads ir bijis īpašs ar salīdzinoši lielu skaitu tādu darījumu, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro. Top 5 lielākie darījumi Baltijā bija DNB/Nordea banku apvienošanās, kas vēl gan ir procesā; Rimi veiktā Palink veikalu tīklu iegāde Lietuvā; Elis veiktā Igaunijas TV/Interneta pakalpojumu tirgus līdera Starman iegāde; Margueritte Fund veiktā Latvijas Gāzes akciju iegāde un Polaris Invest veiktā Starman akciju iegāde Igaunijā. Kā ierasts, no gada uz gadu nav īsti prognozējams M&A aktivitātes sadalījums pa Baltijas valstīm.

Pagājušajā gadā vislielākā aktivitāte tieši lielo M&A darījumu jomā bija vērojama Igaunijā – 5 no 10 lielākajiem darījumiem Baltijas tirgū ir notikuši tieši Igaunijā, papildus vēl 2 no top 10 darījumiem attiecās uz visām Baltijas valstīm, tātad arī Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eva Berlaus: ABLV Bank likvidācija ir pārbaudījums valsts tiesiskumam

Anita Kantāne, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank likvidācija ir pārbaudījums ne tikai Latvijas finanšu sektora reputācijai, bet arī valsts tiesiskumam, šodien, tiekoties ar medijiem, sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

«Nesenie notikumi saistībā ar ABLV kreditoru pārbaužu metodoloģijas apstiprināšanu diemžēl liek uzdot jautājumu par to, vai izpratne par tiesiskuma nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas nodrošināšanā Latvijā ir pietiekama,» norāda E. Berlaus.

Tiesiskuma riski rodas, vērtējot MK rīkojumu par nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, ko Finanšu ministrija «iztulkojusi» kā nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar ASV.

«Tiesiskā valstī jebkuri lēmumi tiek pieņemti un jebkuras institūcijas rīkojas likuma ietvaros. Arī krīzes situācijās. Ja esošie likumi nav piemēroti kādas situācijas risināšanai, jāuzlabo likums, nevis jārīkojas tam pretēji. Rīcība pretēji likumam izraisa būtiskus tiesvedību riskus un rada bīstamu precedentu,» skaidro E. Berlaus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID komentē zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnera Jāņa Taukača viedokli par dienesta darbību

Lelde Petrāne, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto auditu mērķis ir tikai un vienīgi sodīšana, nevis palīdzība uzņēmumam sakārtot savu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, pagājušajā nedēļā žurnālistiem sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Viņa viedoklis lasāms, klikšķinot šeit.

Lai būtu atspoguļoti abu pušu viedokļi, db.lv lūdza VID komentēt Jāņa Taukača sacīto:

«VID darbinieki, veicot jebkādus kontroles pasākumus, tajā skaitā auditus, savu darbību organizē, vadoties pēc spēkā esošajiem un piemērojot spēkā esošos normatīvos aktus. Runa ir gan par tiem, kas regulē VID darbību, gan tiem, kuri regulē uzņēmumu pienākumus maksāt un administrēt nodokļus.

Taču VID nav likumdevējs, līdz ar to nenosaka kādā redakcijā pieņemtas Latvijā spēkā esošās likuma normas, piemēram, VID darbinieki nevar patvaļīgi izdomāt, cik lielu nokavējuma naudu piemērot, bet vadās no likumā noteiktā (par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķina nokavējuma naudu — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu). Tāpat attiecīgas likuma normas skaidri nosaka, ka VID darbiniekiem nav tiesību publiski izpaust informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem, līdz ar to subjektīvais viedoklis, ka VID slēpj informāciju, ir aplams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank akcionāru sapulce otrdien, 5.februārī, pieņēma lēmumu par Likvidācijas komitejas sastāva izmaiņām, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē apstiprināti divi jauni likvidatori Lauma Bērziņa un Ringolds Balodis, savukārt likvidatora darbu atstās Elvijs Vēbers.

Lauma Bērziņa ir individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi, sniedzot juridiskās konsultācijas un praktizējot komerctiesībās, korporatīvās pārvaldības un civiltiesībās, darba tiesībās un administratīvajās tiesībās. Pārstāvējusi klientu intereses valsts un pašvaldības institūcijās, veidojusi korporatīvās pārvaldības modeļus, kā arī sniegusi konsultācijas privātā kapitāla piesaistē, aktīvu iegādē vai atsavināšanā, darījumu un biznesa restrukturizācijā. Iepriekš vadījusi «Deloitte Latvia» Juridisko departamentu, kā arī strādājusi zvērināto advokātu birojā «Sorainen».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Krāpšanos dārgmetālu tirdzniecībā izskauž gliemeža tempā

Aļona Zandere, Māris Ķirsons, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā vilcināšanās ar reversā PVN ieviešanu dārgmetālu nozarē atsevišķiem uzņēmumiem izrādījusies liktenīga, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No šī gada sākuma spēkā ir grozījumi par reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu attiecībā uz neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm. DB jau iepriekš rakstījis, ka šādas kārtības ieviešana tika pamatota ar to, lai ierobežotu PVN izkrāpšanu dārgmetālu tirdzniecībā.

ZAB Sorainen PVN ekspertu Sabīnes Vuškānes un Daces Evertes vērtējums jaunajam regulējumam ir atzinīgs - PVN reversā maksāšanas kārtība ir būtiskākais veids, kā krāpšanu var radikāli apturēt. Tomēr par ātru reaģēšanu to Sorainen ekspertu skatījumā nekādi nevar nosaukt: 4-5 gadi, lai nolemtu beidzot cīnīties ar acīmredzamu problēmu, ir pārāk ilgs laiks un sabiedrībai ir izmaksājis nesamērīgi dārgi. «Turklāt uzskatīt, ka viss darbs nu ir padarīts, vēl nevar. Saskaņā ar bieži novēroto citu valstu pieredzi, krāpnieki pēc reversā PVN ieviešanas ierastajā nozarē mēdz vai nu mainīt darbības valsti, vai arī izvēlas citu nozari krāpšanas īstenošanai. Spriežot pēc tā, ka Latvija Eiropas Savienībā ieņem 8.vietu pēc neiekasētā PVN apjoma, jāsecina, ka citur Eiropas Savienībā cīņa pret PVN izkrāpšanu ir sekmīgāka un Latvijā krāpnieki joprojām jūtas droši. Tādēļ Finanšu ministrijai un VID jau tagad vajadzētu sākt mobilizēt savus spēkus nākamajām cīņām, novērot krāpnieku aktivitāti dažādās nozarēs, lai laicīgi novērstu nākamās krāpšanas sāgas atkārtošanos,» norāda S. Vuškāne un D. Everte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Juristi: būtiski saprast, kam pieder ss.lv saistītie aktīvi un intelektuālais īpašums

Elīna Pankovska, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā ir grūti komentēt situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv bez iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un konkrētā komersanta iepriekšējo saraksti, kā arī VID pieņemto lēmumu. Katrā ziņā no publiski pieejamās informācijas var secināt, ka komersants mērķtiecīgi izvairās no VID pieņemtā lēmuma izpildes, DB norāda zvērinātu advokātu biroja Fort advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un adresātam saskaņā ar likumu ir pienākums to izpildīt labprātīgi. Līdz ar lēmuma pieņemšanu komersantam aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Izņēmums ir tāda darījumu pabeigšana, arī maksājumu saistību izpildīšana, kas nav veikti, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes, skaidro advokāts.

Tomēr, ja mājaslapas uzturēšanu īsteno cits komersants un citā domēna adresē, tad šāds gadījums ir strīdīgs. Formāli raugoties, VID lēmums nerada aizliegumu turpināt saimniecisko darbību citiem saistītiem komersantiem. «Ja portāls turpina darbu citā domēna adresē (piemēram, ss.com) un no cita komersanta puses, tad VID būtu grūti panākt, ka šādu darbību veikšana tiktu aizliegta ar sākotnēji pieņemto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus neizslēdzu, ka varētu būt dažādi nozīmīgi blakus apstākļi, kuriem ir ietekme uz situācijas galīgo juridisko risinājumu,» piebilst S. Bērtaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: ss.lv spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents (viedoklis publicēts A. Kulberga <i>Facebook</i> profilā), 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka tiesa maija beigās ir pieņēmusi SIA Internet prasību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), visām pret Internet vērstajām darbībām patlaban nav pamata, šodien žurnālistiem sacīja Internet jurists Māris Ruķers.

«Uzņēmums līdz šim ir sniedzis visu pieprasīto informāciju gan no VID, gan Valsts policijas, jo pieprasījumi bija individuāli, samērīgi un par konkrētām personām,» skaidroja Ruķers.

Viņš norādīja, ka patlaban ir runa par likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta 6.daļu, kas iebalsota budžeta likumos steidzamības kārtībā, tā netika saskaņota starp ministrijām.

«Internet nepiekrīt šādai situācijai, likuma norma nesaka, ka informācijas pieprasījums jāizpilda nekavējoties, pārsūdzēšana tiesā aptur šo lēmumu. Attiecīgi visas VID darbības patlaban nav pamatotas, jo patlaban Internet nav pienākuma izpildīt VID pieprasījumu,»

skaidroja Ruķers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SS.LV domēna vārds ir atslēgts,» savā Twitter kontā ziņo Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC).

Vienlaikus NIC norāda, ka, «pateicoties kešatmiņai, daudziem portāla apmeklētājiem vēl kādu laiku tas būs pieejams, izmantojot ss.lv».

«NIC.LV nav tiesīgs pieņemt lēmumu par VID [Valsts ieņēmumu dienests] pieprasījuma nepildīšanu, to nosaka likums par nodokļiem un nodevām 34.4.panta desmitā daļa,» teikts citā tvītā.

VID nolēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

VID apturēja arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību. Internet 1.augustā pieņemto VID lēmumu par Internet saimnieciskās darbības apturēšanu 3.augustā ir pārsūdzējusi VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei, ziņoja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank akcionāri kārtējā akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu par izmaiņām Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Ņemot vērā vienošanos stājoties amatā, likvidatora amatu ar šā gada 1. jūniju atstās Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus (pēdējā diena likvidatora amatā - 2019.gada 31.maijs).

Sabiedrības likvidatora amatā Eva Berlaus tika ievēlēta 2018. gada 23. aprīlī.

Sorainen turpinās sniegt atbalstu likvidācijas īstenošanā. Likvidatoru amatā darbu turpina zvērināta advokāte Lauma Bērziņa, tiesību zinātņu doktors un zvērināts advokāts Ringolds Balodis, korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs un nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks.

Likvidācijas komiteja turpinās darbu pie FKTK apstiprinātā kontrolētas likvidācijas plāna īstenošanas, profesionāli, caurspīdīgi un tiesiski īstenojot ne tikai uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanu, bet arī nodrošinot kreditoru pārbaudes, piemērojot FKTK apstiprināto metodoloģiju, kuru izstrādāja un īstenos neatkarīgais starptautiskais konsultants EY.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālais sociālais maksājums – revolūcija nodarbinātībā

Māris Ķirsons, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu 2017. gadā izjutīs gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, gan vairākās vietās nepilnu darba laiku strādājoši, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda ZAB Sorainen pētījums par tām personām, kuras ir pakļautas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Lai arī par šo minimālā nodokļa apmēru parlaments nobalsoja jau 2015. gada nogalē, tomēr šīs prasības stāšanās spēkā paredzēta no 2017. gada, bet pilnā apmērā no 2018. gada. Šīs prasības gan ir izraisījušas atbildes reakciju, jo daži klusiņām, bet citi skaļi (piemēram, SIA Latvijas propāna gāze) paziņo par darbinieku, kuri nestrādā pilnu slodzi, atlaišanu.

Sagaidāms, ka par šiem jaunievedumiem vēl būs diskusija Saeimā un iespējami grozījumi pērn pieņemtajā kārtībā.

«Minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs ir jaunums tikai nepilnu darba laiku un pie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja strādājošajiem, bet ne valdes locekļiem,» skaidro ZAB Sorainen vecākā nodokļu menedžere Aija Lasmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs valdes locekļiem (no algas vai domājamā ienākuma) jau tiek piemērots vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļāvusi ABLV Bank veikt pašlikvidāciju, preses pasākumā informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK šā gada 3.martā saņēma bankas akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu, kurš tika pamatots kā iespējami labākais risinājums bankas klientu un kreditoru interešu aizsardzībai. FKTK ir izskatījusi pašlikvidācijas plānu un visus bankas papildu iesniegtos dokumentus, tajā skaitā, tos, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli, izvērtējot bankas spēju noteiktā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret saviem kreditoriem, informē komisija.

Šajā izvērtēšanas mehānismā bija iesaistītas vairākas banku uzraugošās institūcijas, kā arī neatkarīga zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas veica bankas aktīvu kvalitātes pārbaudi un pašlikvidācijas pieņēmumu izvērtējumu. Rezultātā FKTK ir secinājusi, ka bankai ir pietiekams aktīvu apmērs, lai apmierinātu visu kreditoru prasījumus, un atļauj sākt pašlikvidācijas procesu, kurā turpmāku uzraudzību, nodrošinot nepieciešamos kontroles mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamas legalizācijas novēršanā, veiks FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmēji pieprasa sakārtot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka. Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt finansiāli veiksmīgu.

ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.

Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Hansabuss paplašina biznesu Igaunijā

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Hansabuss ir iegādājusies 74% akcijas Igaunijas autobusu pārvadājumu uzņēmumā AS Samat, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus sabiedriskajos un komercmaršrutos valsts iekšienē, kā arī čartera pakalpojumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Hansa Group valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norāda, ka ar šo soli uzņēmums vēlas stiprināt savu pozīciju Igaunijas autobusu pasažieru pārvadājumu tirgū, stāstot: «Samat ir autobusu pārvadājumu uzņēmums, kas tirgū darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un ir nostiprinājis stabilu pozīciju tirgū. Hansabuss šeit redz iespēju veicināt Samat turpmāko attīstību. Apjoma radītie ieguvumi un efektivitāte, kas iespējami, pateicoties uzņēmuma izmēram, ļaus ilgtermiņā nodrošināt transporta risinājumus pasažieriem par pievilcīgām un konkurētspējīgām cenām, vienlaikus arī turpinot ieguldīt personālā un autobusu parkā. Mēs plānojam turpināt paplašināties Igaunijā un, ja radīsies atbilstoša iespēja, – arī plašākā Baltijas mērogā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes prasības gremdē lielo patērētāju konkurētspēju, uzņēmēji veic pasākumus, lai izvairītos no soda «sitiena» – nodevas 7% apmērā par iepriekšējā gadā patērētās elektroenerģijas izmaksām

Tādu ainu ieskicē DB aptaujātie uzņēmēji. Šādu situāciju ir radījis Enorgoefektivitātes likums. Tajā paredzēta arī virkne obligāto prasību, kas noteiktiem komersantiem jāīsteno un kuru veikšanai nepieciešamas papildu investīcijas, kas mērāmas desmitiem un pat simtiem tūkstošos eiro, secina ZAB Sorainen zvērināta advokāte Viktorija Smirnova-Čerkasa. Viņa atzīst, ka daļa pienākumu, kas jāpilda, nav pietiekami izvērtēti un nesasniedz sākotnējo ieceri. «Energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas, ir Energoefektivitātes regulējuma mērķis, kur valstij katru gadu ir jānodrošina gala patērētāju energoefektivitātes pasākumi, kas ļautu ietaupīt 1,5% no visas valstī gala patērētājiem piegādātās enerģijas,» likuma mērķi atgādina V. Smirnova-Čerkasa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ievēlēta jauna Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» valde

Lelde Petrāne, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv biedri ievēlējuši jaunu valdi, kas turpinās attīstīt organizāciju nākamajos divos gados. Valdē ir gan jaunuzņēmumu pārstāvji, gan nozares pasākumu rīkotāji. Valdes darbu turpmāk vadīs Egita Poļanska, akceleratora Startup Wise Guys start-up uzņēmumu atlases vadītāja.

Jaunajā valdes sastāvā ievēlēti:

  • B2B akceleratora Startup Wise Guys Startup uzņēmumu atlases vadītāja Egita Poļanska, viņa būs arī valdes priekšsēdētāja.

  • Naftas ieguves industrijas jaunuzņēmuma Vortex Oil Engineering līdzdibinātājs un vadītājs Sergejs Jakimovs.

  • Nevalstiskās organizācijas TechChill pārstāve Līva Pērkone.

  • Pasākuma Digital Freedom Festival līdzdibinātāja un vadītāja Dagnija Lejiņa.

  • E-pasta mārketinga uzņēmuma Mailigen dibinātājs un vadītājs Jānis Rozenblats.

  • Igaunijas jaunuzņēmuma Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

  • Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Jānis Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank likvidatoru atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neparedzot procentu maksājumus par pašlikvidācijas procesā veiktajiem darījumiem, aģentūrai LETA apstiprināja bankā.

ABLV Bank sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA norādīja, ka tostarp zvērinātajam advokātam Elvijam Vēberam un zvērinātajai advokātei Evai Berlaus, kura ir Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, ir noteikta stundas likme, bet kopējais atalgojums nevarēs pārsniegt 22 000 eiro mēnesī, savukārt likvidatoriem Andrim Kovaļčukam un Arvīdam Kostomārovam atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

«Tā ir mēneša maksa pirms nodokļu nomaksas, neparedzot nekādus procentu maksājumus vai koeficientus par piesaistītajiem naudas līdzekļiem, aktīvu pārdošanu vai citiem darījumiem,» uzsvēra Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā stājās spēkā vairākas nozīmīgas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā — vienas skar reversā PVN piemērošanu, otras dod lielākas tiesības nodokļu administrācijai attiecībā uz uzņēmumu izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.

DB jau vēstīja, ka no 2019. gada 1.jūlija tiek atcelta reversā PVN maksāšanas kārtība metālizstrādājumu pakalpojumiem, bet attiecībā uz metālizstrādājumiem (melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem) tiek sašaurināts produktu klāsts, kuriem arī turpmāk varēs piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem, kuri kopš 2018.gada 1.janvāra ar metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem (griešana, locīšana, mehāniskā apstrāde, metināšana, velmēšana, tīrīšana, virsmas apstrāde un citas apstrādes formas) piemēroja reverso PVN maksāšanas kārtību, sākot ar 2019.gada 1.jūliju atkal būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība, t.i., jāsniedz pakalpojums, piemērojot PVN. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji atzina, ka šīs izmaiņas ir sava veida pārsteigums, turklāt to spēkā stāšanās termiņš no brīža, kad tās tika akceptētas Saeimā, ir bijis tikai viens mēnesis, kas uzskatāms par salīdzinoši īsu periodu. Bez tam pašlaik jūlija pirmajās dienās faktiski esot jāmācās, kā strādā pa jaunam. Loģiskāk būtu bijis, ja šādas izmaiņas stātos spēkā no 2020. gada 1. janvāra, vēl jo vairāk tāpēc, ka 1 jūlijā nemaz neesot izdarītas izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos par PVN normu piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Izcelties var dažādi – arī kā PVN izkrāpšanas lielvalsts

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi deklarē vēlmi pēc lielākiem budžeta ieņēmumiem, tikmēr valstij gar degunu iet vairāk nekā 700 miljoni eiro

Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija plāno skatīt grozījumus Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likumā.

Pēc Eiropas Komisijas datiem Latvija ir topā pēc neiekasētā PVN apjoma – 2013. gadā valstī netika iekasēts 721 miljons eiro jeb aptuveni 30% no tā PVN apjoma, kas bija jāiekasē.

Protams, simtprocentīgi visu PVN neiekasē neviena valsts, tomēr ir starpība, ja, piemēram, Zviedrija spēj iekasēt teju 97% no paredzētā PVN apjoma, bet Latvija – tikai 70%. Līdz ar to grozījumi PVN likumā, lai uzlabotu šī nodokļa iekasēšanas apjomus, ir vairāk nekā nepieciešami, un paredzētā reversā PVN maksāšanas kārtība kokmateriāliem un elektronikas precēm ir labāk nekā nekas.

Komentāri

Pievienot komentāru