Bankas

Problemātiskos Trasta komecbankas aktīvus turpmāk pārdos citādi

Māris Ķirsons, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

#Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks

Iepriekšējā administratora laikā aktīvu pārdošana notika atbilstoši likumam, bet vairākos gadījumos neefektīvi no kreditoru skatupunkta. Savukārt, padziļināti izpētot pircējus, kuri uzvarēja izsolēs, var secināt, ka reizēm tie ir tieši vai netieši saistīti ar parādnieku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Turpmāk problemātiskos bankas aktīvus pārdos citādi. Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks, tiks meklēti iespējami labākie pircēji, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk naudas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgās AS Trasta komercbanka administrators Armands Rasa. Viņš atzīst, ka bankas likvidācijas procesu nekādi neietekmēs tās īpašnieku risinātais tiesas process pret Eiropas Centrālo banku par komercbankas licences atsaukšanu, jo no pašas bankas nekas pāri jau nav palicis, un līdz ar to atgriezt to situāciju, kāda bija 2016. gada martā, nav iespējams.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar bankas aktīviem?

Aktīvu bilances vērtība ir viena lieta, bet pavisam kas cits - to reālā vērtība. Proti, aktīvi pēc bilances vērtības ir aptuveni 50 milj. eiro, bet to reālā vērtība ir daudzkārt mazāka, jo tie ir tā dēvētie problemātiskie aktīvi, turklāt tie atrodas ārvalstīs. Piemēram, ir izsniegtie kredīti gan Latvijā, gan ārzemēs pret nekustamā īpašuma ķīlu. To kopējā novērtētā cena ir aptuveni 20 milj. eiro, taču tādu naudu par tiem iegūt nav iespējams. Interesanti, ka bankas izsniegtie kredīti pret komercķīlām un nekustamā īpašuma ķīlu (kuru saistības kredītņēmēji pilda) ir grūti pārdodams aktīvs, jo uz tiem pieteicās tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi pretendenti, bet labākais piedāvājums ne tuvu nebija iecerētajai (novērtētajai) summai. Tā kā šādu kredītu ir salīdzinoši maz, tad arī viens neveiksmīgs pārdošanas darījums ietekmēs visa šī nepārdotā kredītportfeļa realizācijas kopējo skaitli. Protams, ir fiziskās personas – hipotekāro kredītu ņēmēji, kuri pārkreditējas citās bankās, ir arī tādi, kuri cer, ka parāda summa tiks būtiski samazināta, piemēram, par 30%. Bija arī mēģinājums kredītņēmējiem piedāvāt soda un kavējuma naudas dzēšanu apmaiņā pret atlikušā parāda samaksu, kas nesa savus rezultātus. Problemātiskie aktīvi pašlaik ir Ukrainā, Tadžikijā, taču pašiem nodarboties ar to realizāciju ir sarežģīti, jo ir zināms, ka minētajās valstīs to īstenot ir grūti un dārgi, kā rezultātā izmaksas (kopējie zaudējumi) var būt pat lielāki, kaut ko darot, nekā nedarot neko. Minēto iemeslu dēļ katra aktīva pārdošanas iespējas tiek pragmatiski analizētas un tiek meklēts labākais iespējamais risinājums. Nenodrošināto kredītu 40 milj. eiro apmērā novērtētā atgūstamā summa bija tikai 40 000 eiro jeb 0,1%. Šo aktīvu izsolē dalību pieteica trīs pretendenti, kā rezultātā arī nācās atcelt šo izsoli. Tie vienkārši un labi realizējamie Trasta komercbankas aktīvi jau ir pārdoti. Būtībā ir palikuši problemātiskie, kur jālauza galva, kā tos pārdot vai realizēt, lai atgūtu pietiekami daudz. Diemžēl ir aktīvi, kuriem pat 10% no to nominālvērtības var būt laba cena. Vienmēr jau būs viedoklis, ka var labāk, un vienmēr var veikt papildus pasākumus, kas ļautu pārdot par augstāku cenu. Visu maksimāli ātri izpārdodot (ātrā pārdošana), jau daudz atgūt nav iespējams.

Kā pārdosiet vēl esošos aktīvus?

Man kā administratoram bija vajadzīgs kreditoru viedoklis, ko darīt ar aktīviem, kuri jau ir novērtēti un kuriem ir jau bijusi pirmā izsole, bet tā nav notikusi potenciālo interesentu trūkuma dēļ. Kredītiestāžu likums saka, ka jārīko nākamā izsole jau ar zemāku sākuma cenu, kas nozīmē sliktāko scenāriju - 10% no sākotnējās (novērtētās) cenas. Tas nav labākais risinājums, kas ļautu izpildīt izvirzīto mērķi – atgūt maksimāli iespējami lielākas summas. Tāpēc var izmantot citu Kredītiestāžu likuma pantu, kas prasa līdzekļu atgūšanas efektivitāti. Minēto iemeslu dēļ arī jautāju Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai: vai pēc pirmās nenotikušās izsoles administratoram ir tiesības realizēt šo pašu (uz izsoli uzliktu) mantu personai, kura ir izteikusi vēlmi iegādāties par labāku cenu nekā 10% no sākotnējās vērtības. Tādējādi novērtēto 100% vietā varētu iegūt vismaz 50% vai pat līdz 75- 80%, kas būtu tuvu novērtētajam līmenim, bet ne 10%. Jo šāds risinājums – mantas pārdošana bez izsoles, neizsludinot jaunu izsoli, - rada garantētus ienākumus. Izsoles gadījumā pastāv risks, ka viens pretendents, kurš saprot savu unikalitāti, var arī faktiski izvēlēties cenu (pagaidīt, kamēr izsoles cena nonāk zemākajā punktā), kuru maksāt. Saņemtā atbilde skan: ja kreditoru sapulce to atbalsta, tad tā arī var administrators rīkoties. Šis jautājums 16. novembra kreditoru sapulcē arī tika uzdots un saņemta pozitīva atbilde. Tas nozīmē, ka administrators gadījumos, kad pirmā izsole bijusi izsludināta, bet tā nav notikusi, var nerīkot jaunu izsoli ar samazinātu aktīva pārdošanas starta cenu, bet gan to pārdot jebkuram citam interesentam par cenu, kas nav mazāka par 50% no aktīva sākotnējās novērtētās vērtības. Tas dod iespēju administratoram kā māklerim meklēt labāko iespējamo pircēju, kā rezultātā atgūt vairāk naudas kreditoriem.

Visu rakstu Rūpēsimies, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk lasiet trešdienas, 26.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Lasi Arī:

Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu

Maksātnespējas administratoru lieta nodota kriminālvajāšanai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 5054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 4900 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas - 154 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,56 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,376 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 62 822 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā - 50 251 eiro. Atlīdzība administratoram un administratora palīgam jūnijā bija 12 343 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā arestēts miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu Trasta komercbankā

LETA, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā «Krievijas mazgātavas» lietā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu likvidējamā «Trasta komercbankā», informēja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava.

Vācijas tiesībsargājošās iestādes nākušas klajā ar paziņojumu par veiksmīgi noslēgušos naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu, aģentūru LETA informēja VP.

«Tā dēvētā Krievijas mazgātavas lieta ir spilgts piemērs starptautiskās sadarbības efektivitātei, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noziegumus. Šāda veida noziegumiem nepastāv valstu robežas un līdz ar to veiksmīga un efektīva izmeklēšana iespējama tikai sadarbojoties un strādājot kopā. Tas nozīmē augsti uzticamu un profesionālu attieksmi starptautiskā sadarbībā, kur citas valsts tiesiskās palīdzības lūgumi izpildāmi visaugstākajā līmenī, pretī saņemot tieši tādu pašu profesionālu attieksmi un rezultātu,» sacījis VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 203 163 eiro, kas ir 14,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 202 753 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 10 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 400 eiro.

Tādējādi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,532 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 143,655 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 26 908 eiro.

Nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 25 892 eiro, izdevumi izsoļu organizēšanai - 787 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos - 229 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administrators augustā atguvis 52,4 tūkstošus eiro

LETA, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad augustā atguvis 52 408 eiro, kas ir 6,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūts 323 681 eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem augustā atgūti 4574 eiro, no kustamās un citas mantas pārdošanas - 300 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem atgūti 47 534 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,931 miljonu eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,752 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi augustā bija 91 137 eiro, tostarp atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav maksāta, bet nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 90 820 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators par pusgada darbu nopelnījis 2,9 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu

LETA, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas kreditoriem martā plāno izmaksāt gandrīz divus miljonus eiro

LETA, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators Armands Rasa martā bankas kreditoriem plāno izmaksāt gandrīz divus miljonus eiro, pavēstīja likvidators.

Rasa norādīja, ka martā paredzēts veikt izmaksas kreditoriem, jo pēdējos mēnešos sekmīgi izdevies atgūt naudas līdzekļus no debitoriem, kā arī realizēta «Trasta komercbankas» manta, noslēdzot 2018.gadā sāktus darījumus - kopumā pēdējo triju mēnešu laikā realizēti trīs būtiski darījumi, atgūstot līdzekļus, kas ļaus kreditoriem izmaksāto summu palielināt līdz 77% no prasījumu kopsummas.

«Esam realizējuši lielus un sarežģītus darījumus, gan pārdodot nekustamos īpašumus, gan sekmīgi atrodot pircējus prasījumu tiesībām. Ir veikts nozīmīgs pasākumu kopums, lai »Trasta komercbankas« maksātnespējas procesā spētu apmierināt pēc iespējas vairāk kreditoru prasījumu. Visu likvidācijas un maksātnespējas procesā veikto pasākumu laikā, tostarp pēdējo mēnešu laikā veikto darījumu rezultātā, būs segtas vairāk nekā trīs ceturtdaļas parasto kreditoru prasījumu,» sacīja Rasa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankā garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamajā «Trasta komercbankā» garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem, tostarp sešiem klientiem garantētā atlīdzība pienākas maksimāli izmaksājamās summas apmērā, proti, 100 000 eiro, pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.

Viņš sacīja, ka kopš bankas likvidācijas procesa sākšanas garantētās atlīdzības ir izmaksātas kopumā 2979 bankas klientiem 57,377 miljonu eiro apmērā, tostarp atlīdzības izmaksātas 1761 rezidentam 20,937 miljonu eiro apmērā un 1218 nerezidentiem 36,44 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš bankas administrators ir Rasa garantētās atlīdzības ir izmaksātas 113 klientiem par kopējo summu 1,322 miljoni eiro, tostarp atlīdzības izmaksātas 64 rezidentiem 220,3 tūkstošu eiro apmērā un 49 nerezidentiem 1,102 miljonu eiro apmērā.

Rasa arī informēja, ka garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta 2351 bankas klientiem par kopējo summu 4,077 miljoni eiro, jo nav saņemts šo noguldītāju iesniegums par garantētās atlīdzības izmaksu vai arī noguldītājs nav iesniedzis papildus pieprasītos dokumentus, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML procedūras ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas administratoru lieta nodota kriminālvajāšanai

Zane Atlāce - Bistere, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu saistībā ar A/S Trasta komercbanka likvidācijas procesu 2017.gada nogalē nodota prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai, informē Valsts policijā (VP).

VP pērnā gada decembra beigās pabeidza izmeklēšanu tā dēvētajā maksātnespējas administratoru lietā, kuras laikā izmeklēja iespējamu noziedzīgu nodarījumu saistībā ar A/S Trasta komercbanka likvidācijas procesu. Par izspiešanu savtīgās interesēs, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, kriminālprocesā sešas personas atzītas par aizdomās turētām.

Pēc tam, kad Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes rīcībā nonāca informācija par iespējamiem pārkāpumiem A/S Trasta komercbankas likvidācijas procesā, 2017.gada 27.janvārī tika uzsākts kriminālprocess par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielā krīze pāri

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krūms apstrīdējis maksātnespējas administratora sertifikāta izbeigšanu

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolaidībā apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms ir pārsūdzējis Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) (iepriekš Maksātnespējas administrācijas) lēmumu izbeigt Krūma administratora sertifikāta darbību, aģentūra LETA noskaidroja MKD.

Savukārt pats Krūms aģentūrai LETA norādīja, ka «šis jautājums ir sens» un plašākus komentārus nevēlējās sniegt.

Lieta rakstveida procesā tika skatīta 12.oktobrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka nolēmums lietā būs pieejams 26.oktobrī pēc plkst.14.

Jau vēstīts, ka Valsts policija (VP) pagājušā gada nogalē lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām, tostarp bijušajiem maksātnespējas procesa administratoriem Māri Sprūdu un Krūmu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu.

VP paziņojumā presei norādīja, ka pēc tam, kad Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes rīcībā nokļuva informācija par iespējamiem pārkāpumiem «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā, 2017.gada 27.janvārī tika sākts kriminālprocess par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process

LETA, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Lieta pret Rimšēviču sākta pēc divu Trasta komercbankas akcionāru iesniegumiem

LETA, 29.06.2018

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu AS «Trasta komercbanka» (TKB) akcionāru iesnieguma, šodien preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.

Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairākos kriminālprocesos iesaistītais uzņēmējs Martinsons aizvien uzturas KNAB

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos kriminālprocesos figurējušais uzņēmējs Māris Martinsons vēl aizvien uzturas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kur tiek veiktas procesuālās darbības.

Patlaban nav zināms, vai KNAB lūgs piemērot Martinsonam jebkāda veida drošības līdzekli.

Jau vēstīts, ka KNAB aizturējis vairākos kriminālprocesos figurējušo uzņēmēju Martinsonu.

Martinsona advokāts Didzis Vilemsons pagaidām nekomentēja, vai viņa klients ir aizturēts.

KNAB apstiprināja, ka kādā krimināllietā birojs veic procesuālās darbības, taču nekomentēja, vai šajā kriminālprocesā aizturēts Martinsons.

Birojs saprot sabiedrības interesi, bet vienlaikus lūdz plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un sabiedrību būt saprotošiem un ļaut birojam dažas dienas strādāt un veikt nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības. Tiklīdz tas būšot iespējams, neapdraudot izmeklēšanu, KNAB sola sniegt papildu informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds.

Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.

Komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka izmeklēšanas gaitā Rimšēvičs ir sācis sniegt liecības, aizstāvis norādīja, ka Rimšēvičs kopš apsūdzības uzrādīšanas brīža jūnija beigās ir sniedzis liecības. Aizstāvība krimināllietā veicot aktīvu darbu, un esot iegūti un prokuroram iesniegti objektīvi pierādījumi, kas, pēc aizstāvju domām, atspēko Rimšēvičam apsūdzībā izteiktos apgalvojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Latvija ES tiesai nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus Rimšēvičam izvirzītajām apsūdzībām

LETA, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šodien apstiprinātās valdības finanšu ministra Jāņa Reira (V) biogrāfiju.

Reirs ir dzimis 1961.gadā. Viņš Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Reirs vairāk nekā desmit gadus darbojies politikā, savulaik bijis viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, ir «Jaunā laika» politiskās pēcteces «Vienotības» biedrs. Reirs bijis 8.Saeimas, 9.Saeimas, 10.Saeimas, 11.Saeimas un 12.Saeimas deputāts. 13.saeimā Reirs tika ievēlēts no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» saraksta.

No 2010.gada Reirs bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

Reiram ir arī pieredze valdības darbā, no 2004.gada līdz 2006.gadam viņš bija īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Ministra amatu viņš atstāja, kad partija «Jaunais laiks» aizgāja no Kalvīša valdības. Savukārt no 2014.gada 5.novembra Laimdotas Straujumas (V) valdībā Reirs ieņēma finanšu ministra amatu, bet no 2016.gada 11.februāra Reirs bija Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības labklājības ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan uzņēmējs Māris Martinsons ir sākuši liecināt, tāpēc ieilgusi pret viņiem sāktās kukuļu lietas izmeklēšana, otrdien LTV «Rīta panorāmā» pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers atgādināja, ka lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena bija plānojusi to nodot tiesai vēl 2018.gadā, taču šāda prognoze tikusi izteikta apstākļos, kad neviens no aizdomās turamajiem nesniedza liecības. Vēlāk abi sākuši sniegt liecības, līdz ar to parādījies jauns pārbaudāmās informācijas apjoms un lieta ievilkusies.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tagad nekādas prognozes par lietas virzības laika grafiku nenosauks, uzsverot, ka prokurore strādā un pārbauda abu aizdomās turamo sniegtās versijas.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis: Latvijas mērķis ir atjaunot finanšu reputāciju un atgūt norēķinus ASV dolāros

LETA, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mērķis ir atjaunot starptautiski iedragāto finanšu reputāciju un atgūt norēķinus ASV dolāros, tāpēc arī «ABLV bankas» pašlikvidācijas procesam valsts ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību, šorīt intervijā telekanālā LNT sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis uzsvēra, ka ASV paziņojumi par «ABLV banku» pamatīgi satricināja Latvijas finanšu sistēmu, no kā vēl ilgi būs grūti atgūties. Šādos apstākļos salīdzinoši ilgi vilkusies «ABLV bankas» pašlikvidācijas procesa saskaņošana, kur bijis vajadzīgs nodrošināt valsts kontroles procesu.

Tā kā valsts mērķis ir atgūt ASV dolāru norēķinus, tad par procesu padziļināta informācija sniegta ASV pusei, piemēram, pagājušajā nedēļā tiekoties ar ASV finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju.

Bankas pašlikvidācija būtu ļoti vienkāršs process - banka pati pieņem lēmumu un mēs neliekamies ne zinis, bet mūsu interesēs ir pieskatīt procesu, situāciju skaidroja premjers un atzina, ka pašlikvidāciju starptautiski uztver skeptiski. Kučinskis solīja, ka valsts pārbaudīšot visus naudas pārskaitījumus no «ABLV bankas» tās likvidācijas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru