Problemātiskos Trasta komecbankas aktīvus turpmāk pārdos citādi

2018. gada 26. janvāris plkst. 12:58
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā administratora laikā aktīvu pārdošana notika atbilstoši likumam, bet vairākos gadījumos neefektīvi no kreditoru skatupunkta. Savukārt, padziļināti izpētot pircējus, kuri uzvarēja izsolēs, var secināt, ka reizēm tie ir tieši vai netieši saistīti ar parādnieku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Turpmāk problemātiskos bankas aktīvus pārdos citādi. Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks, tiks meklēti iespējami labākie pircēji, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk naudas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgās AS Trasta komercbanka administrators Armands Rasa. Viņš atzīst, ka bankas likvidācijas procesu nekādi neietekmēs tās īpašnieku risinātais tiesas process pret Eiropas Centrālo banku par komercbankas licences atsaukšanu, jo no pašas bankas nekas pāri jau nav palicis, un līdz ar to atgriezt to situāciju, kāda bija 2016. gada martā, nav iespējams.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar bankas aktīviem?

Aktīvu bilances vērtība ir viena lieta, bet pavisam kas cits - to reālā vērtība. Proti, aktīvi pēc bilances vērtības ir aptuveni 50 milj. eiro, bet to reālā vērtība ir daudzkārt mazāka, jo tie ir tā dēvētie problemātiskie aktīvi, turklāt tie atrodas ārvalstīs. Piemēram, ir izsniegtie kredīti gan Latvijā, gan ārzemēs pret nekustamā īpašuma ķīlu. To kopējā novērtētā cena ir aptuveni 20 milj. eiro, taču tādu naudu par tiem iegūt nav iespējams. Interesanti, ka bankas izsniegtie kredīti pret komercķīlām un nekustamā īpašuma ķīlu (kuru saistības kredītņēmēji pilda) ir grūti pārdodams aktīvs, jo uz tiem pieteicās tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi pretendenti, bet labākais piedāvājums ne tuvu nebija iecerētajai (novērtētajai) summai. Tā kā šādu kredītu ir salīdzinoši maz, tad arī viens neveiksmīgs pārdošanas darījums ietekmēs visa šī nepārdotā kredītportfeļa realizācijas kopējo skaitli. Protams, ir fiziskās personas – hipotekāro kredītu ņēmēji, kuri pārkreditējas citās bankās, ir arī tādi, kuri cer, ka parāda summa tiks būtiski samazināta, piemēram, par 30%. Bija arī mēģinājums kredītņēmējiem piedāvāt soda un kavējuma naudas dzēšanu apmaiņā pret atlikušā parāda samaksu, kas nesa savus rezultātus. Problemātiskie aktīvi pašlaik ir Ukrainā, Tadžikijā, taču pašiem nodarboties ar to realizāciju ir sarežģīti, jo ir zināms, ka minētajās valstīs to īstenot ir grūti un dārgi, kā rezultātā izmaksas (kopējie zaudējumi) var būt pat lielāki, kaut ko darot, nekā nedarot neko. Minēto iemeslu dēļ katra aktīva pārdošanas iespējas tiek pragmatiski analizētas un tiek meklēts labākais iespējamais risinājums. Nenodrošināto kredītu 40 milj. eiro apmērā novērtētā atgūstamā summa bija tikai 40 000 eiro jeb 0,1%. Šo aktīvu izsolē dalību pieteica trīs pretendenti, kā rezultātā arī nācās atcelt šo izsoli. Tie vienkārši un labi realizējamie Trasta komercbankas aktīvi jau ir pārdoti. Būtībā ir palikuši problemātiskie, kur jālauza galva, kā tos pārdot vai realizēt, lai atgūtu pietiekami daudz. Diemžēl ir aktīvi, kuriem pat 10% no to nominālvērtības var būt laba cena. Vienmēr jau būs viedoklis, ka var labāk, un vienmēr var veikt papildus pasākumus, kas ļautu pārdot par augstāku cenu. Visu maksimāli ātri izpārdodot (ātrā pārdošana), jau daudz atgūt nav iespējams.

Kā pārdosiet vēl esošos aktīvus?

Man kā administratoram bija vajadzīgs kreditoru viedoklis, ko darīt ar aktīviem, kuri jau ir novērtēti un kuriem ir jau bijusi pirmā izsole, bet tā nav notikusi potenciālo interesentu trūkuma dēļ. Kredītiestāžu likums saka, ka jārīko nākamā izsole jau ar zemāku sākuma cenu, kas nozīmē sliktāko scenāriju - 10% no sākotnējās (novērtētās) cenas. Tas nav labākais risinājums, kas ļautu izpildīt izvirzīto mērķi – atgūt maksimāli iespējami lielākas summas. Tāpēc var izmantot citu Kredītiestāžu likuma pantu, kas prasa līdzekļu atgūšanas efektivitāti. Minēto iemeslu dēļ arī jautāju Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai: vai pēc pirmās nenotikušās izsoles administratoram ir tiesības realizēt šo pašu (uz izsoli uzliktu) mantu personai, kura ir izteikusi vēlmi iegādāties par labāku cenu nekā 10% no sākotnējās vērtības. Tādējādi novērtēto 100% vietā varētu iegūt vismaz 50% vai pat līdz 75- 80%, kas būtu tuvu novērtētajam līmenim, bet ne 10%. Jo šāds risinājums – mantas pārdošana bez izsoles, neizsludinot jaunu izsoli, - rada garantētus ienākumus. Izsoles gadījumā pastāv risks, ka viens pretendents, kurš saprot savu unikalitāti, var arī faktiski izvēlēties cenu (pagaidīt, kamēr izsoles cena nonāk zemākajā punktā), kuru maksāt. Saņemtā atbilde skan: ja kreditoru sapulce to atbalsta, tad tā arī var administrators rīkoties. Šis jautājums 16. novembra kreditoru sapulcē arī tika uzdots un saņemta pozitīva atbilde. Tas nozīmē, ka administrators gadījumos, kad pirmā izsole bijusi izsludināta, bet tā nav notikusi, var nerīkot jaunu izsoli ar samazinātu aktīva pārdošanas starta cenu, bet gan to pārdot jebkuram citam interesentam par cenu, kas nav mazāka par 50% no aktīva sākotnējās novērtētās vērtības. Tas dod iespēju administratoram kā māklerim meklēt labāko iespējamo pircēju, kā rezultātā atgūt vairāk naudas kreditoriem.

Visu rakstu Rūpēsimies, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk lasiet trešdienas, 26.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

LASI ARĪ:

Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu
Maksātnespējas administratoru lieta nodota kriminālvajāšanai

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds

Populārākās ziņas

Nepalaid garām