Pasaulē

Putins pagarina lauksaimniecības produktu importa embargo līdz 2017.gada beigām

LETA, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Krievijas prezidents Vladimirs Putins līdz 2017.gada beigām pagarinājis lauksaimniecības produktu importa embargo no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Krievijas valdības oficiālajā portālā publicētajā Putina dekrētā teikts, ka embargo tiek pagarināts līdz 2017.gada 31.decembrim.

Dekrētā arī norādīts, ka Krievijas valdībai tiek dotas pilnvaras nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par šo pasākumu termiņa maiņu.

Jau vēstīts, ka Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs 27.maijā paziņoja, ka Krievijas valdība ierosinās Putinam pagarināt embargo līdz 2017.gada beigām.

Krievija no 2014.gada 7.augusta noteica lauksaimniecības produkcijas embargo no ASV, ES, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas. 2015.gadā embargo tika pagarināts līdz šā gada 5.augustam. No pagājušā gada 13.augusta embargo noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet no šā gada 1.janvāra - pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija pagarinās lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām

LETA, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskava pagarinās Eiropas Savienībai (ES) un citām rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām, piektdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Mūsu ražotāji vairākkārt ir aicinājuši saglabāt pārtikas produktu embargo lauksaimniecības precēm un produktiem no valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju vai pievienojās to ieviešanai. Vēlos teikt, ka esmu devis rīkojumu attiecīgo pasākumu pagarināšanai nevis par gadu, bet līdz 2017.gada beigām, Medvedevs pavēstīja Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības biedriem.

Viņš norādīja, ka tiks sagatavots atbilstošs aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un izstrādāti nepieciešamie valdības lēmumi.

Tādēļ tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecības biznesu, agrāro rūpniecību iegūs vēl ilgāku, vēl tālāku horizontu savu investīciju plānošanai, ko mums vairākkārt lūdza. Gan lielās, gan salīdzinoši nelielās lauksaimniecības kompānijas iegūs iespēju rēķināties ar to, kas notiks tālākā perspektīvā, piebilda Krievijas premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jūsma par embargo mācībām ir mazohistiska

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 30.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju apmaiņas un rubļa vērtības krituma sakausējuma bomis smagi iedragājis ekonomikas pakausi ne tikai Latvijā

Tāpat kā nevar ietekmēt saulaino dienu skaitu vai novecošanos, uzņēmēji ir bezspēcīgi pret ģeopolitiskās «gaļasmašīnas» darbību. Lielvaru cīkstiņus starp Krieviju un ES uz savas ādas visvairāk izjutuši uzņēmēji, jo tieši viņiem uz saviem pleciem bija jāiznes politisko teķu ragošanās radītās sekas. Diemžēl par politiskās varas dalīšanu un ietekmes demonstrēšanu nācies norēķināties ražotājiem un eksportētājiem. Latvijas uzņēmēji par to samaksājuši pusmiljardu eiro, bet kopumā ES ienākumi no eksporta uz Krieviju sarukuši par 45,5 miljardiem eiro. Kopš 2014. gada augusta, kad Krievija, atbildot ES par tās ieviestajām ekonomiskajām sankcijām, noteica pilnīgu embargo piena, gaļas un citu pārtikas produktu importam, Latvijas biznesa vidē sērga sāka izplatīties kā vēzis. Tas smagi skāra arī virkni citu nozaru bez šajā sakarā plaši daudzinātā piena nozares kraha vai zivrūpniecības krīzes apogejas. Lai gan kaimiņzemes embargo sarakstā nebija ne tūrisma, ne iekārtu ražotāju, ne arī tekstila izstrādājumu ražošanas, farmācijas, vieglās rūpniecības un daudzu citu jomu, cieta arī tās, jo pēc rubļa krituma Krievijas tirgus faktiski aizvērās. Pirktspējas panīkums Krievijā līdz tādam līmenim, kad mūsu ražotos produktus var atļauties tikai bagātie, nav pat vājš mierinājums. Tomēr nevar neņemt vērā, ka, ievērojami sarūkot krievu valūtas vērtībai, arī mūsu zemē tapušo izstrādājumu realizācija ciestu pamatīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Krievija pagarina embargo pārtikas produktiem no ES un citām valstīm

LETA--RBK, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm līdz nākamā gada beigām.

Putina parakstītais dekrēts noteic, ka embargo paliks spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim.

Krievija 2014.gada 7.augustā noteica embargo lauksaimniecības produkcijai no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Tā bija Maskavas reakciju uz sankcijām, kas pret to tika noteiktas pēc Krimas aneksijas.

2015.gada augustā embargo tika noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet 2016.gadā pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Jau ziņots, ka ES pagājušajā nedēļā nolēma pagarināt sankcijas, ko tā noteikusi pret Krieviju par agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena ražotāju ieņēmumi līdz nākamā gada beigām varētu samazināties par 233 milj. eiro

Elīna Pankovska, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā kopš Krievijas importa embargo noteikšanas kopējais produktu eksporta no Latvijas samazinājums līdz pagājuša gada beigām veido 205,6 milj. eiro, tādas aplēses veikusi Zemkopības ministrija (ZM), kura valdība sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par situāciju piena, cūkgaļas un zivsaimniecības nozarē Latvijā saistībā ar nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem.

No minētās summas piena un piena produktu eksporta samazinājums ir 129,3 milj. eiro, cūkgaļas (svaigas, atdzesētas, saldētas u.tml.) eksporta samazinājums - 11,4 milj. eiro, bet zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta samazinājums veido 24,9 milj. eiro. Savukārt zivju konservu aizlieguma rezultātā kopējais samazinājums eksportam no Latvijas ir 53,7 milj. eiro, norādīja ZM Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

Tomēr kaut arī vairākās nozarēs Latvijā ražotāji sastopas ar tirgus un finanšu problēmām, ko radījis importa embargo izraisīts Eiropas Savienības iekšējā tirgus pārsātinājums, vissmagāk importa embargo Latvijā ietekmē tieši piena un piena produktu ražošanu. Piena iepirkuma cena līdz šā gada maijam ir samazinājusies par 38%, bet piena ražotāju ieņēmumu samazinājums, ņemot vērā arī izmaksāto atbalstu, līdz 2017. gada beigām jeb 3,5 gadu laikā cenas lejupslīdes dēļ varētu sasniegt 233,5 milj. eiro, aprēķinājusi ZM. R. Krieviņa piebilst, ja situācija nemainīsies, tad piena iepirkuma cena varētu samazināties pat par 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Krievija pagarina embargo pārtikas produktiem no ES un citām valstīm līdz nākamā gada beigām

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm līdz nākamā gada beigām.

Putina parakstītais dekrēts noteic, ka embargo paliks spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim.

Krievija 2014.gada 7.augustā noteica embargo lauksaimniecības produkcijai no Eiropas Savienības (ES), ASV, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas. Tā bija Maskavas reakciju uz sankcijām, kas pret to tika noteiktas pēc Krimas aneksijas.

2015.gada augustā embargo tika noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet 2016.gadā pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien pagarinājis embargo pārtikas produktiem no Rietumiem līdz 2018.gada beigām.

Putina parakstītais un oficiālajā valdības datubāzē publicētais dekrēts nosaka, ka embargo paliks spēkā līdz 2018.gada 31.decembrim.

Krievija 2014.gada 7.augustā noteica embargo lauksaimniecības produkcijai no ASV, Eiropas Savienības (ES), Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas.

2015.gada augustā embargo tika noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet 2016.gadā pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskais embargo un Krievijas rubļa vērtības kritums komplektā ar reģionālās konkurences pieaugumu un iekšējā tirgus zaudējumu Latvijai radījis skādi 1,766 miljardu eiro apmērā

To liecina RTU Inženierekonomikas fakultātes pētījums, kurš tika prezentēts Dienas Biznesa sadarbībā ar LTRK, a/s Latvijas dzelzceļš un a/s Latvijas Gāze kopīgi rīkotajā forumā «Latvijas–Krievijas ekonomiskā sadarbība. Vakar, šodien, rīt?» (Foruma fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!). «Pētījumā tika vērtēti gan eksporta, importa apjomi, gan embargo preču grupu cenas iekšējā tirgū, tika analizēts konkurences pieaugums, tā ietekme uz cenām,» metodoloģiju skaidro fakultātes dekāns Remigijs Počs.

2014. g. augusta sākumā Krievija kā atbildi uz ES ieviestajām ekonomiskajām sankcijām noteica liegumu (uz gadu) ievest un realizēt liellopu un vistu gaļu, cūkgaļu, pienu un piena produktus, dārzeņus un augļus. Pētījums rāda, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankcijas preču grupās 2014. g. samazinājās par 6,7 milj. eiro, bet 2015. g. – par 50,4 milj. eiro (salīdzinājumā ar 2013. g.), kopā par 57,3 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu ES nosaka sankcijas trim uzņēmumiem

LETA--AFP, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ANO Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteikusi sankcijas trim uzņēmumiem - pa vienam no Turcijas, Kazahstānas un Jordānijas.

Uzņēmumiem iesaldēti ES aktīvi, tie izslēgti no ES finanšu tirgus un tiem aizliegts veikt darījumus ar uzņēmumiem un personām ES, sanāksmē Briselē nolēma ES ārlietu ministri.

Lībijas piekrastes ūdeņos darbojas ES flotes misija. Tās uzdevums ir uzraudzīt embargo ievērošanu un vākt operatīvo informāciju par pārkāpējiem.

Diviem cilvēkiem noteiktas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Lībijā.

Lībijas konkurējošās valdības nule kā tikušās miera sarunās Marokā, paziņojušas par uguns pārtraukšanu un sola sarīkot vēlēšanas visā valstī.

"Pēc daudziem mēnešiem mums ir iemesls piesardzīgam optimismam. Ir pozitīva virzība, ir uguns pārtraukšana, un mums tas ir jāizmanto," ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē, sacīja bloka augstais ārlietu pārstāvis Žozefs Borreljs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā ir konstatēts trako govju slimības jeb sūkļveida encefalopātijas (BSE) atipisks gadījums, tomēr šis izolētais gadījums nav radījis risku cilvēku veselībai, pirmdien paziņoja Polijas galvenais veterinārāsts Kšištofs Nemčuks.

«Polijā ir apstiprināts atipiskas BSE formas gadījums,» sacīja Nemčuks, kuru citēja Polijas ziņu aģentūra PAP.

«Saskaņā ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) datiem, BSE atipiskā formā, kāda konstatēta Polijā, neietekmē Polijas kā valsts ar nenozīmīgu BSE risku statusu,» viņš piebilda.

BSE tika konstatēta govij Mirskas ciemā Polijas dienvidrietumos, Čehijas un Vācijas robežu tuvumā. Šī govs ir iemidzināta, sacīja Nemčuks.

Slimības atipiskais paveids tika konstatēts 24.janvārī rutīnas pārbaudes laikā, paziņoja OIE.

Organizācija piebilda, ka atipiskā BSE «notiek spontāni visās liellopu populācijās ar ļoti zemu biežumu» un kā tāda «neietekmē oficiālo BSE riska novērtējumu Polijā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielā krīze pāri

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sankcijas un tam sekojošais Krievijas rubļa vērtības kritums Latvijai «atņēmis» 0,5 miljardus eiro, citām valstīm pat vēl vairāk

To liecina Eurostat vietnē atrodamie dati par ES dalībvalstu eksporta ienākumiem, realizējot savus izstrādājumus Krievijā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu, kad vēl nebija ne preču eksporta un importa embargo, ne Krievijas rubļa vērtības katastrofālā krituma.

Naudas izteiksmē visiespaidīgāko eksporta ienākumu kritumu 2015. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu rāda Vācija – par 14,1 miljardu eiro, kas ir par 39%. Maltai procentuālā izteiksmē kritums sasniedz 91% (no 35 milj. eiro 2013. gadā līdz 3,2 milj. eiro 2015. gadā), Kiprai tas ir 63% (no 24,2 milj. eiro 2013. gadā līdz 8,9 milj. eiro pērn). Latvija ar kritumu procentuālā izteiksmē – 29% apmērā – ir viena no «vismazāk» cietušajām, vēl mazāks kritums procentuālā izteiksmē ir Rumānijai – 28%, Slovēnijai – 28%. Kopumā ES ienākumi no eksporta uz Krieviju sarukuši par 38% jeb 45,5 miljardiem eiro. Minētie cipari tikai apliecina, kāpēc tādu valstu kā Ungārijas, Itālijas un citu atbildīgas amatpersonas runā par nepieciešamību nepagarināt sankcijas pret Krieviju, cerot, ka šī valsts atcels savu pārtikas embargo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dūklavs: Vasarā piena nozare var nonākt kritiskā stāvoklī

LETA, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena nozarē vasarā var kļūt kritiska, un nav skaidrs, kad tā uzlabosies, šodien pēc valdības sēdes atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Vasara piena nozarē ir periods, kad piena apjomi palielinās, bet cenām paaugstināšanās pagaidām nav prognozēta. Tāpat arī neesot prognozējams, kad situācija nozarē uzlabosies, un neesot ziņu, ka tuvākajā laikā no Krievijas puses varētu tikt atcelts embargo.

Mēs esam apsprieduši situāciju ar piena ražotājiem, tiek piedāvāti daudz un dažādi pasākumi, kas ir saistīti ar nodokļu samazināšanu, atlikšanu vai pārcelšanu. Taču tas viss ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļiem, noteica ministrs.

Kā viens no risinājumiem ir meklēt eksporta tirgus piena produkcijai, ko Zemkopības ministrija arī piensaimniekiem iesaka darīt, klāstīja Dūklavs. Risinājumi, kā rīkoties, gan varot būt dažādi, piemēram, pārprofilēšanās. Ministrs uzsvēra, ka lauksaimniekiem nebūs visiem viens risinājums, bet katram atšķirīgs, ņemot vērā konkrēto situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Jaunpils biezpiens

Sandra Dieziņa, 24.11.2017

Viss process sākas ar piena pieņemšanu.


Lai redzētu, kā notiek ražošana, klikšķini raksta galeriju!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena un siera ražošanas apjomi auguši, sviests un krējums saražots mazāk

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā pasaules piena tirgū joprojām nebūs atgūts piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars, nestabilitāte turpināsies, jaunākajā apskatā prognozē Zemkopības ministrija.

Būtiska nozīme joprojām būs tendencēm Ķīnas importā. ES 2015.gadā prognozē piena iepirkuma pieaugumu par 1%, salīdzinot ar 2014.

Tādējādi arī piena iepirkuma cenai nebūs pamata būtiski pakāpties 2016.gadā.

Kopš embargo noteikšanas līdz 2015.gada septembrim piena iepirkuma cena Latvijā bija pazeminājusies par 31%. Savukārt no 2015.gada oktobra līdz 2016.janvārim cena pakāpusies par 8%. Tomēr, sekojot tendencēm ES un pasaulē, arī Latvijā piena iepirkuma cenas būtisks uzlabojums 2016.gadā nav sagaidāms, uzsver ZM.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi 2015.gadā sekmīgi uzsāka eksportu uz vairākiem jauniem tirgiem (uz kuriem pirms embargo eksports nenotika), kaut arī eksports uz šiem galamērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas pasta operatora Posti darbinieku streika dēļ, kas notiks no 2019.gada 11. līdz 24.novembrim, divas nedēļas noteikts pilnīgs pasta aviosūtījumu embargo uz un no Somijas, informē Starptautiskā pasta korporācija (International Post Corporation).

Sauszemes sūtījumu apmaiņa ar Somiju šajā periodā saglabāsies, bet tiek brīdināts par iespējamiem tās ierobežojumiem. Tādējādi minētajā periodā pasta sūtījumu apmaiņa ar Somiju būs apgrūtināta.

Embargo dēļ no Latvijas uz Somiju adresētie pasta sūtījumi, sākot ar 11.novembri, tiks pieņemti Latvijas Pastā un iespēju robežās atbilstoši Somijas pasta operatora norādēm virzīti uz šo valsti pa sauszemes maršrutiem, taču jārēķinās ar šā transportēšanas veida ierobežojumiem un ilgāku piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena iepirkuma cena turpina lejupslīdi

LETA, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena iepirkuma cena Latvijā turpina lejupslīdi, viena mēneša laikā samazinoties vēl par 3,4%, pēc jaunāko datu analīzes informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā.

Aprīlī svaigpiena cena noslīdējusi līdz vidēji 19,52 eiro par vienu centneru, kas ir par 14% mazāka nekā tieši pirms gada un par 33% mazāka nekā 2014.gada jūlijā - vienu mēnesi pirms Krievija noteiktā embargo.

ZM jaunākajā datu analīzē norādīts, ka arī visā Eiropas Savienībā (ES) turpinās cenas kritums, martā sasniedzot 28,36 eiro par vienu centneru piena. Latvija martā ar tā brīža vidējo cenu - 20,7 eiro - bijusi pēdējā vietā ES valstu vidū. Lietuvā maksātā vidējā iepirkuma cena bijusi 20,73 eiro, bet Igaunijā - 22,74 eiro par centneru piena. Augstākā cena - 56,32 eiro - maksāta Kiprā, kam seko Malta ar 43,66 eiro un Grieķija ar 38,92 eiro rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasta sūtījumu apmaiņa ar Somiju būs apgrūtināta līdz 8.decembrim

Žanete Hāka, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas pasta operatora Posti darbinieku streika norise pagarināta līdz 2019.gada 8.decembrim, tādējādi joprojām pasta sūtījumu apmaiņa ar šo valsti ir apgrūtināta, informē VAS Latvijas Pasts.

Streika laikā noteikts pilnīgs pasta aviosūtījumu embargo uz un no Somijas. Ierobežotā apjomā ar Somiju tiek nodrošināta sūtījumu apmaiņa tikai pa sauszemes ceļiem. Somijas pasta darbinieku streiks sākās 11.novembrī, un sākotnējais tā termiņš bija divas nedēļas, līdz 24.novembrim, taču patlaban streika termiņš pagarināts jau līdz 8.decembrim.

Streika dēļ šīs valsts pasta operators Posti līdz 8.decembrim noteicis aizliegumu pasta aviosūtījumu pieņemšanai no un uz Somiju. Vienlaikus pasta sūtījumu apmaiņa ierobežotā apjomā tiek turpināta pa sauszemes ceļiem. Tas nozīmē, ka pasta sūtījumu apmaiņa ar Somiju joprojām ir apgrūtināta.

Embargo dēļ no Latvijas uz Somiju adresētie pasta sūtījumi, sākot ar 11.novembri, tiek pieņemti Latvijas Pastā un iespēju robežās atbilstoši Somijas pasta operatora norādēm virzīti uz šo valsti pa sauszemes maršrutiem, taču jārēķinās ar šā transportēšanas veida ierobežojumiem un ilgāku piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki tūkstoši somu lauksaimnieku piektdien Helsinkos rīko demonstrācijas, lai protestētu pret finansiālajām grūtībām, ko izraisījis cenu kritumus un Krievijas noteiktais embargo.

Vismaz 500 traktori tikuši izvietoti centrālajā Senāta laukumā, lauksaimniekiem piedaloties protesta akcijā, kuru organizē Somijas Centrālā lauksaimnieku un meža īpašnieku biedrība (MTK) un tās māsas organizācija SLC, vēsta raidorganizācija YLE.

Lauksaimnieki Somijas premjerministram Juham Sipilam un lauksaimniecības un vides ministram Kimo Tilikainenam nodevuši sarakstu ar viņu izteiktajām prasībām.

Šajā sarakstā ietverta prasība pēc pamatotām kompensācijām zaudējumiem, kurus tieši un netieši rada Krievijas noteiktais embargo, norāda MTK.

Sipila uzskata, ka Somijas iedzīvotāji var palīdzēt mazināt šo krīzi, vairāk ēdot iekšzemē izaudzēto produkciju, un pavēstīja, ka tiks aplūkotas iespējas valstij iegūt atbalstu no Eiropas Savienības (ES) ārkārtas fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis pērn saražoja 14,1 miljonu kārbu dažāda (148) sortimenta zivju konservu, no tā 6 miljoni bija kārbu šprotes, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārdeva 13,3 miljonus kārbu par 7,2 miljoniem, kas ir par 44% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrības realizācijas zemo pārdošanas apjomu ietekmēja noteiktais Krievijas ekonomiskais embargo, Krievijas rubļa vērtības kritums un Ukrainas grivnas devalvācija, it īpaši 2015.gada jūnijā Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas noteiktais embargo zivju konserviem ievešanai šajās valstīs.

Kompānijas 2015.gada saimnieciskās darbības rezultāts ir zaudējumi 760,6 tūkstošu eiro apmērā. Sabiedrības rezultātu ietekmēja taksācijas gadā norakstīto un šaubīgo debitoru uzkrājumu izveidošana 520 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Deja ar cenām un solījumiem

Raivis Bahšteins, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pārtikas nozari skāruši gan globālie procesi, kas ietekmējuši graudu un piena cenas, gan Latvijas politiķu centieni mainīt normatīvos aktus, neņemot vērā industrijas viedokli un neturot iepriekš dotos solījumus

Tā 2016. gadu nozarē vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas ražotāju kritika attiecas uz Dabas resursu nodokļa palielināšanu, jo iepriekš tika solīts nodokļus necelt, «bulciņu kariem», kur tika pieņemts lēmums, ignorējot uzņēmēju iebildes (pašlaik ir parādījusies cerība, ka tiks panākts kompromiss, kas apmierina visas iesaistītās puses), kā arī plāniem aizliegt alus tirgošanu divu litru PET iepakojumā un alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumiem. «Nozare kārtējo reizi pārliecinājās, ka nevar rēķināties ar politiķiem, jo bieži vien viņi savu viedokli veido, balstoties uz savu personīgo pieredzi, nevis objektīviem rādītājiem – datiem, kā arī konkrēto jautājumu skata ļoti šauri, neaptverot, kā attiecīgais lēmums var ietekmēt citus būtiskus aspektus. Tas ražotājus satrauc, jo šāda neprognozējamība kļūst problemātiska uzņēmumiem, kuri šobrīd balansē uz rentabilitātes robežas,» uzsver I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas TOP 100: Apgrozījuma līderi – lietuvieši

Aleksejs Sentuhovskis, PwC Finanšu vadības un darījumu konsultāciju nodaļas menedžeris, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu saraksta izslēdz vairākus Latvijas uzņēmumus

LETA, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku.

Līdz šim uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi. No tiem no saraksta izslēgts 21 uzņēmums, tostarp seši gaļas produktu ražotāji, divi piena produktu ražotāji, 12 zvejas produktu ražotāji, viens olu produktu ražotājs. Savukārt apturēta sertifikācija ir 44 uzņēmumiem, tostarp astoņiem gaļas ražotājiem, deviņiem piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru