Redakcijas komentārs: Simtgades vēlēšanu gada butaforijas

2017. gada 05. decembris plkst. 7:35
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Tuvākās Saeimas vēlēšanas būs ar kārtas skaitli 13, un tās iekritīs nācijai zīmīgajā valsts simtgadē, pie urnām vēlētājus saucot 6. oktobrī.

Sanāk gan ne tikai viens, bet pat divi velna duči, ja pieskaitām Māra Kučinska valdības 13 ministrus. Jau tagad varam pārliecināties, ka šīs svinības pavada dažādu cildenu tekstu atražošana caur politikas personībām (un citiem iesaistītajiem indivīdiem), taču nākamais gads sola nepieredzēti pamatīgu Napoleona kūku, kur kārtu kārtām varēsim baudīt kā jubilejas suminājumus, tā saldus solījumus un frāzes, kas sakultas no politiskā sviesta. Kas zina, kādas priekšvēlēšanu kūciņas dalīs partijas, ņemot vērā to, ka viens no politiskajiem flagmaņiem ir izjucis pa detaļām. Neskatoties uz Vienotības krahu un daļas sabiedrības un uzņēmēju neapmierinātību ar nodokļu reformas blaknēm, pašlaik, premjera ieskatā, valdība vada «saskanīgas laulības» dienas – budžets pieņemts viegli kā nekad, ministri viens otram palīdzot un respektējot kolēģu centienus, un kopumā Ministru kabinets esot ļoti solīds kolektīvs. Tā kolēģu darbu raksturojis valdības vadītājs. M. Kučinskis gan intervijā laikrakstam Diena pasūkstījies, ka ir bažīgs par nākamo gadu, jo sagaida, ka tas nesīs sev līdzi jaunu populisma vilni, turklāt, atšķirībā no pašreizējās vairāk vai mazāk vienu vārtu politikas, «katrs gribēs pozicionēties», un tas sarežģīs lēmumu pieņemšanu, jo «kāds pirms vēlēšanām gribēs izskatīties ļoti labs». Pēc premjera domām, sagaidāms priekšlikumu skaistumkonkurss, politiķiem pērkot vēlētāju uzmanību un balsis. Premjers jau esot brālīgi uzrunājis Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai atrotī piedurknes, gatavojoties atdot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā vairāk likumu. Acīmredzot nākamgad sagaida nenovēršamība – valdība ražos likumu brāķus. Un tam būs legāls attaisnojums – vēlēšanu gads kā nekā. Tāpat kā simtgade, arī vēlēšanu gads kā arguments derēs visiem gadījumiem par aizbāzni. Droši vien arī izglītības un veselības reformu virzīšanas veiksmēm vai neveiksmēm, ja šo jomu «sakārtošana» turpināsies pa vecam.

Cita sāpīgā tēma, kurai pa šiem gadiem izveidojušās dažādas metastāzes, ir darbaspēka aizplūšana prom no Latvijas un politiķu gaisā zīmētais reemigrācijas plāns. Tas nav devis izmērāmu atdevi, tāpēc premjers tagad var pasmaidīt – tas reemigrācijas plāns jau esot bijusi vien tāda butaforija. Valdības vadītāja ieskatā, saprotama vēstījuma noformulēšana par to, ka Latvija grib atpakaļ savus darbiniekus un reizē nodokļu maksātājus, ir vien tāda, teiksim, muļķošanās vai izlikšanās. Varbūt tieši tāpēc, ka šāds formulējums nekad nav tapis, emigrācijas process impulsīvi turpinās, kamēr dienaskārtībā arvien izteiksmīgāk sevi piesaka jautājums par darbaspēka ievešanas regulējumu. Kādas politiskas butaforijas piedzīvosim turpmāk, rādīs simtgades vēlēšanu gads.