Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien rīkotajā diskusijā par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu no deputātiem izskanēja gan reformu atbalstoši, gan noliedzoši viedokļi.

Deputāte Aiva Vīksna (AS) vērsa uzmanību, ka, gatavojot reformu, viņasprāt, tiek aizmirsts, ka primārais ir patērētājs, un nevienā dokumentā nav pateikts, ko un kā patērētājs no reformas iegūst, un cik tas viņam maksās. Tāpat Vīksna pauda uzskatu, ka no 2027. gada 1. janvāra plānoto reformu nevarēs ieviest, objektīvi tā būtu ieviešama no 2028. gada.

Savukārt deputāts Edgars Putra (AS) pauda, ka viņam reforma patlaban izskatoties pēc "procesa un skaļiem virsrakstiem". Putra norādīja, ka, viņaprāt, patlaban nav atbildēts, vai Latvijas Bankai, pārņemot nebanku kreditētāju uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), tiks palielināts spiediens uz patēriņa kredītu likmēm. Putram reforma šķiet pāragra, jo ir daudz neatbildētu jautājumu un vajag papildu argumentus.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un prezidenta vietniece Santa Purgaile 20.janvārī tikās ar "Fintech Latvija Asociācija" vadītāju Tīnu Lūsi un nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu ieceri par nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības institūcijas maiņu.

Tikšanās laikā nozares pārstāvji iezīmēja tos aspektus, kas līdz šim nav plašāk diskutēti un uzņēmējiem rada bažas. Tika panākta vienošanās veidot tematiskas darba grupas, lai praksē izvērtētu neskaidros pārmaiņu aspektus.

Līdzšinējā diskusijā no nebanku kreditētāju puses izskanējušas bažas, piemēram, ka pēc pārmaiņām iecerēts pārskatīt un padarīt stingrākas regulējuma prasības. Šīs bažas "Fintech Latvija Asociācija" atkārtoja arī šīs dienas tikšanās laikā, un M.Kazāks un S.Purgaile stingri apliecināja – godprātīgiem uzņēmumiem nav nekāda pamata satraukties. Latvijas Banka nerosina stingrāka regulējuma ieviešanu un šā sektora prudenciālo (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzību. Šis sektors nepiesaista noguldījumus un nav tik apjomīgs, lai radītu komercbanku darbībai līdzīgus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, līdz ar to nav pamata ieviest komercbankām līdzvērtīgu uzraudzības mehānismu.

Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par iespējamo nebanku kreditētāju uzraudzības un kontroles pārņemšanu, un turpinās šī jautājuma padziļināta izpēte, kas uzdota līdz 2026.gada pavasarim, skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka atbilstoši valdības un Finanšu sektora attīstības padomes uzdevumam Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par iespējamo nebanku kreditētāju uzraudzības un kontroles pārņemšanu Latvijas Bankas pārziņā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC).

Sākotnējais vērtējums liecina, ka šāds solis uzlabotu finanšu sektora integritāti un caurskatāmību, ļautu nodrošināt vienādus uzraudzības apstākļus un godīgu konkurenci starp dažādiem kreditētājiem - gan bankām, gan nebanku kreditētājiem, - kalpotu patērētāju interesēm un to labākai aizsardzībai un ļautu ietaupīt valsts līdzekļus, samazinot PTAC darbības izdevumus. Tā būtu iespēja arī mazināt tirgus dalībnieku uzraudzības izmaksas.

Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.

Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.

Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.

Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.

Finanšu ministrijas (FM) rosinājums nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai nozarei neradītu skaidru pievienoto vērtību un rada būtiskus jautājumus par proporcionalitāti, ietekmi uz kreditēšanas pieejamību un administratīvo slogu, īpaši mazākiem tirgus dalībniekiem, norādīja "Fntech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Asociācijai bažas raisa arī tas, ka reformas virzība notiek ar konkurējošus biznesa modeļus pārstāvošu interešu iesaisti, savukārt nozares pusē nav skaidrības par reformas patieso motivāciju.

Lūse skaidro, ka publiski reformas pamatojumā tiek uzsvērts, ka šis solis veicinās nozares izaugsmi, tomēr nozares vērtējumā "fintech" un nebanku kreditēšanas segments jau patlaban attīstās stabilos tempos un šāda veida "atbalsts" nav identificēts kā nepieciešams izaugsmes priekšnoteikums. Vienlaikus politiskajā diskusijā kā iespējamais iemesls tiek minēta nepietiekama patērētāju tiesību uzraudzība, taču par šo apgalvojumu patlaban nav veikta datos balstīta izpēte. Turklāt arguments par uzraudzības trūkumu pēc būtības ir apšaubāms, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) regulāri piemēro sankcijas tirgus dalībniekiem par normatīvu pārkāpumiem.

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs – Latvijā licencētā elektroniskās naudas iestāde SIA "xpate" veiksmīgi sākusi dalību EKS klīringa servisā.

Latvijas Banka ir pirmā eirozonā, kas centrālās bankas uzturētā maksājumu sistēmā nodrošina nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiešo dalību.

Kopš 2024. gada 17. oktobra Latvijas Banka sniedz iespēju arī nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm) un krājaizdevu sabiedrībām kļūt par EKS dalībniekiem. Šāds risinājums tika ieviests, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un sekmētu maksājumu pakalpojumu attīstību Latvijā.

Latvijas Bankas nodrošinātais pakalpojums raisījis nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju interesi, un pirmais nebanku pakalpojumu sniedzējs jau veicis visus priekšdarbus un veiksmīgi pievienojies EKS, sākotnēji izmantojot EKS nodrošināto klīringa servisu.

Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu ir ļoti labs (A), labs (B) vai vidējs (C) kredītreitings, kamēr 54 % nebanku sektora klientu kredītreitings ir slikts (D) vai ļoti slikts (E), liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotā informācija.

Tāpat dati rāda, ka aptuveni 7 % aizņēmēju ir vairāk nekā pieci aktīvi aizdevuma līgumi, bet 3,5 % ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Tirgus izaugsme viļņveidīgaPēdējo 3 gadu laikā no 2022. līdz 2024. gadam patēriņa kreditēšanas tirgus attīstība bijusi svārstīga. Banku sektorā visaktīvākais bijis 2023. gads – noslēgts par 21 % vairāk līgumu nekā gadu iepriekš. Taču 2024. gadā piedzīvots 12 % kritums. Vienlaikus kopējā aizdevumu summa banku sektorā turpinājusi augt.

Nebanku sektorā šajā periodā vērojams noslēgto līgumu skaita kritums, 2023. gadā tas samazinājies par 6 %, bet 2024. gadā vēl par 4 %, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākā kopējā noslēgto patēriņa kredītlīgumu summa ir bijusi 2023. gadā.

Latvijā arī nebanku kreditētāju uzraudzību būtu lietderīgi nodot Latvijas Bankai, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais vienīgais kandidāts, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd nebanku kreditētāju uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē, taču varētu diskutēt par to, ka visa finanšu sektora uzraudzība būtu koncentrējama Latvijas Bankā.

"Manuprāt ir mērķtiecīgi visu uzraudzību koncentrēt Latvijas Bankā. Tas dotu gan efektivitātes ieguvumu, gan arī visiem tirgus spēlētājiem apmēram līdzīgus nosacījumus," sacīja Kazāks.

Savukārt, runājot par Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem, Kazāks minēja, ka ir jāstrādā pie drošības, proti, lai iedzīvotāji varētu norēķināties arī dažādās krīzes situācijās, lai finanšu sektors būtu drošs, lai inflācija ir zema, tāpat ir jāstrādā pie finanšu pakalpojumu pieejamības, lai pakalpojumi ir lētāki, lai tie ir mūsdienīgi un reģionāli plaši pieejami.

Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums, revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.

Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.

Latvijas nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma būtu jāpārskata un jāoptimizē, likvidējot funkciju pārklāšanos, ieviešot vienotu pieeju risku novērtēšanai un digitalizējot informācijas apriti starp iestādēm - tas uzlabos sistēmas efektivitāti un lietderību.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros.

Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta - to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. OECD konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.

Licencētie nebanku kreditētāji 2025. gada pirmajā pusgadā izsniedza jaunus kredītus 452,08 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Zaiga Liepiņa.

Kopumā tika noslēgti 529 050 jaunu darījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Distances kredītiem darījumu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā pieauga par 11,3%, bet līzingiem - par 19,3%. Vienlaikus samazinājās patēriņa kredītu (par 28%), hipotekāro kredītu (par 22,4%) un kredītu pret kustamas lietas ķīlu (par 10,8%) darījumu skaits.

Savukārt distances kredītu summa pieauga par 19,7%, līzingu - par 29,6%, bet hipotekāro kredītu summa samazinājās par 5%. Arī patēriņa kredītiem turpinājās kritums - par 23,9%.

Kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis 2025. gada 30. jūnijā bija pieaudzis līdz 1,318 miljardiem eiro, kas ir par 179 miljoniem eiro jeb 15,7% vairāk nekā 2024. gada 30. jūnijā, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni.

Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, informēja tiesā.

Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus.

Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Aizvadītais gads Latvijas fintech nozarei iezīmē būtisku pāreju. No nozares, par kuru ilgstoši tika runāts nākotnes kontekstā, finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare jau šobrīd kļuvusi par izmērāmu un nozīmīgu tautsaimniecības sektoru. Šīs pārmaiņas ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas ir svarīgi ne tikai nozares dalībniekiem, bet arī politikas veidotājiem un investoriem.

Fintech nozare – no jaunuzņēmumiem līdz nobriedušam tirgus segmentam

Šobrīd Latvijā, saskaņā ar RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra “Fintech observatorijas” datiem, darbojas 127 fintech uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbinieku, rada gandrīz 370 miljonu eiro apgrozījumu un, kā rāda dati, 2024. gadā nodokļos samaksāti vairāk nekā 90 miljoni eiro. Šie rādītāji apliecina, ka fintech vairs nav tikai jaunuzņēmumu vide vai atsevišķu tehnoloģisku risinājumu kopums, bet gan stabila ekonomikas daļa ar reālu pienesumu valsts budžetam un nodarbinātībai.

Būtiski uzsvērt, ka nozare šo pozīciju nav sasniegusi pēkšņi. Fintech nozare Latvijā ir attīstījusies pakāpeniski, un šodien tā būtiski atšķiras no situācijas, kādā atradās pirms desmit gadiem. Straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos šis ir segments, ar kuru Latvijai ir pamats lepoties. To spilgti ilustrē arī investīciju platformu sektors – viens no nozīmīgākajiem nozares virzieniem –, kur Latvijā reģistrētas platformas apkalpo vairāk nekā 645 000 investoru visā Eiropā, apliecinot vietējo uzņēmumu spēju konkurēt Eiropas Savienības tirgos.

Eiropas Savienības (ES) zaļo mērķu sasniegšanā liela nozīme ir plastmasas pārstrādei, un dalībvalstīm jārēķinās ar aizvien stingrāku regulējumu. Lai veicinātu pārstrādātu materiālu izmantošanu un plastmasas pudeļu ražošanas ilgtspējību, jau šobrīd PET pudelēs saskaņā ar noteikumiem jābūt vismaz 25 % pārstrādātas plastmasas, bet līdz 2030. gadam visās dzērienu plastmasas pudelēs – vismaz 30 % pārstrādāta materiāla.

Šis ir ES praksē pirmais vienotais regulējums par pārstrādāta materiāla lietojumu iepakojuma ražošanā, kas parādīs, vai un cik efektīvi šāda iniciatīva Eiropā var darboties. Tiesa, pagaidām nav īsti skaidrs, kā pārliecināties par godprātīgu regulējuma ievērošanu un sodīt pārkāpējus.

Mērķi – skaidri, uzraudzība – miglā tīta

Šobrīd to, cik procentu pārstrādātā materiāla iekļaut pudeļu sastāvā, izlemj paši ražotāji, jo tas tiešā veidā ietekmē galaprodukta konkurētspēju tirgū. Pārstrādātais materiāls šobrīd ir dārgāks nekā pirmreizējais (pirmreizējā materiāla cenas ir cieši saistītas ar naftas cenu svārstībām, ko savukārt ietekmē globālie politiskie procesi, un pērn naftas cena ASV būtiski samazinājās). Tādējādi divās dažādās pudelēs var būt iepildīts vienlīdz labs dzēriens, bet lētāk maksās pudele, kuras sastāvā ir mazāk pārstrādātu materiālu. Dzērienu tirdzniecībā valda milzīga konkurence, pieprasījums ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas, un katrs cents var izrādīties izšķirošs. Tāpēc var saprast ražotājus, kuri uz šo lietu skatās pragmatiski un nesteidzas pāriet uz lielāku pārstrādātā materiāla īpatsvaru: ja cenas starpība ir būtiska, dzērienu ražotājiem ir liela ekonomiska motivācija likt ilgtspējas mērķus otrajā plānā, tiecoties pēc savas konkurētspējas nodrošināšanas.

Norisinājusies asociācijas "Fintech Latvija" (FLA) un Finanšu ministrijas (FM) pirmā kopīgā darba sanāksme, kurā piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikšanās mērķis bija uzsākt detalizētu darbu pie nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības centralizācijas procesa, lai nodrošinātu pārdomātu un prognozējamu pāreju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Bankas uzraudzību.

Puses vienojās, ka pirms informatīvā ziņojuma tālākas virzības valdībā ir nepieciešams ieviest pilnīgu skaidrību par virkni praktiskiem uzraudzības aspektiem.

“Fintech Latvija” uzsver, ka veiksmīgai reformai ir būtiski izstrādāt skaidru "ceļa karti", kas ietvertu prasības, termiņus un praktiskus piemērus pārejai.

Nākamnedēļ sarunu plānots turpināt, pieaicinot nozares pārstāvjus.

“Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse: “Valdības mērķis ir padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un finanšu sektoru dinamiskāku. Nozare šos mērķus vērtē kā atbalstāmus, bet uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas atbildes uz jautājumiem, kuri reāli ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un spēju dinamiski reaģēt uz tirgus tendencēm.”

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Līdz šim vienīgais reālais piekļuves punkts SEPA sistēmai EEZ valstu maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm (EMI-electronic money institution) bija Lietuvas Bankas pārvaldītais CENTROlink.

Kā faktiskie vārti uz SEPA teju visiem EMI un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP-payment service provider), CENTROlink kļuva par monopolstāvoklī esošu maksājumu centru bez reālas tirgus konkurences. Līdz šim brīdim.2025. gada aprīlī xpate kļuva par pirmo nebanku iestādi, kas saņēmusi tiešu, integrētu piekļuvi Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmai (EKS) SEPA maksājumu veikšanai.

xpate sadarbības panākumi ar Latvijas Banku SEPA tiešās piekļuves nodrošināšanā rada jaunu precedentu — ne tikai Latvijai, bet visam Eiropas finanšu tehnoloģiju sektoram. xpate ir pirmais pierādījums, ka EMI var lokalizēt SEPA piekļuvi ārpus Lietuvas, novirzot daļu Eiropas naudas plūsmas caur Latviju un atverot ceļu arī citām iestādēm.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS Indexo Atklāto Pensiju Fondu, AS Indexo Banku un pēc nesen iesāktā darījuma pabeigšanas arī pensijas pārvaldes uzņēmumu VAIRO, plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijā lielākā nebanku kreditēšanas uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi izveidot vienu no spēcīgākajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā.

Piedāvājuma izteikšanai ir nepieciešams uzraudzības institūciju saskaņojums un IPAS Indexo akcionāru lēmums par akciju emisiju.

Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Pēc pašreizējās Indexo cenas biržā šis akciju apmaiņas piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas par aptuveni 1,41 eiro. Kā otra iespēja DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1,30 EUR par 1 akciju. Līdz ar to gan akciju apmaiņas, gan akciju iegādes piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas virs to šī brīža un arī pēdējā laika biržas cenas. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

Birža "Nasdaq Riga" atcēlusi nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" piemēroto uzraudzības statusu, teikts biržas paziņojumā.

Ņemot vērā, ka ir noslēdzies akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums un akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" izteica "DelfinGroup" akcionāriem, ir beiguši pastāvēt apstākļi, kuru dēļ "Nasdaq Riga" valde 2025. gada 7. augustā piemēroja un 2025. gada 10. decembrī saglabāja uzraudzības statusu.

Jau ziņots, ka "Indexo" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā iegūs 4,09% jeb 1 862 021 nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akciju, kopumā palielinot līdzdalību līdz 71,52%.

Akciju iegādē "Indexo" iegūs 1 765 588 "DelfinGroup" akcijas, kas veido 3,88% no uzņēmuma pamatkapitāla, bet akciju apmaiņā "Indexo" iegūs vēl 96 433 "DelfinGroup" akcijas jeb 0,21% no uzņēmuma pamatkapitāla. Akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums izteikts pēc akciju atpirkšanas brīvprātīgā piedāvājuma, kurā šogad janvārī "Indexo" jau ieguva 67,42% "DelfinGroup" balsstiesīgo akciju.