Nodokļi

Reizniece - Ozola: Valdība maina nodokļu sistēmu kā zeķes

Dienas Bizness, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Latvijā nodokļu administrēšana jau tagad maksā ievērojami dārgāk nekā Igaunijā. Ja tiek ierobežota iespēja veidot mikrouzņēmumus, nodokļu administrēšana būs vēl sarežģītāka. No pārvaldes efektivitātes viedokļa tas ir nejēdzīgi. Turklāt vēl jo sliktāka ir nestabilitāte. Valdība iedomājas, ka vajag vairāk naudas valsts budžetam, un maina nodokļu sistēmu kā zeķes, intervijā laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Fragments no intervijas

Kā Latvijas ekonomiku ietekmējis periods, kurā pastāv Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) ražojumiem?

Kopumā Latvijas tautsaimniecība labi tikusi galā – kopējais eksporta apjoms pat audzis, bezdarba kāpums nav vērojams. Tomēr atsevišķiem uzņēmumiem, it īpaši pārtikas nozarē, gads kopš embargo ieviešanas bijis smags. Protams, var teikt, lai uzņēmēji meklē jaunus tirgus, bet Krievijas sankcijas attiecas ne tikai uz Latvijas ražojumiem, bet arī daudzu citu valstu ražojumiem, tāpēc spriedze Latvijai tuvajos tirgos ir liela un ar savu produkciju mūsu valsts uzņēmējiem tajos iekļauties ir grūti. Risinājums ir skatīties tālāk par Eiropas robežām. Patlaban notiek process, ka uzņēmumi pārorientē darbību uz citiem tirgiem. Daži uzņēmumi šajā aspektā bijuši ļoti veiksmīgi, piemēram, Food Union nesen Ķīnā nogādāja pirmo saldējuma klāstu. Redzam, ka arī kopumā eksports uz Ķīnu ir audzis, pat dubultojies. Palielinājies arī eksports uz ASV.

Domāju, mūsu valsts uzņēmējiem palīdz tas, ka viņi jau bija guvuši mācību 1998. gada krīzē un bija sapratuši, ka eksporta tirgu izvēle jādažādo, it īpaši, ja runa ir par Krievijas tirgu, kas ir nestabils un kur lēmumi bieži tiek pieņemti politisku, nevis ekonomisku iemeslu dēļ.

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja jūsu izteikumi par mikrouzņēmumu nodokli (MUN), kad paudāt kritiku Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumam noteikt 41 nozari, kurā nevarēs piemērot MUN režīmu. Jūsuprāt, nevajag dalīt nozares, kurās var un kurās nevar strādāt MUN režīmā, vai jums ir iebildumi pret konkrētām nozarēm FM sarakstā?

Man ir iebildumi, ka vienkārši tiek iedots nozaru saraksts bez nopietna pamatojuma. Turklāt, nosakot nozares, kurās nevarēs piemērot MUN režīmu, mikrouzņēmumu ideja tiktu sabojāta. Latvijā nodokļu administrēšana jau tagad maksā ievērojami dārgāk nekā Igaunijā. Ja tiek ierobežota iespēja veidot mikrouzņēmumus, nodokļu administrēšana būs vēl sarežģītāka. No pārvaldes efektivitātes viedokļa tas ir nejēdzīgi. Turklāt vēl jo sliktāka ir nestabilitāte. Valdība iedomājas, ka vajag vairāk naudas valsts budžetam, un maina nodokļu sistēmu kā zeķes.

MUN vajadzīgs jauniem, tikko izveidotiem uzņēmumiem to darbības pirmo gadu laikā, lai palīdzētu nostāties uz kājām. Turklāt MUN režīms ir vienīgais atbalsta mehānisms mazajiem sīkuzņēmumiem. Tad, kad valdībā bija diskusija par MUN režīma ierobežošanu un nodokļa likmes palielināšanu, es asi cīnījos pret to, jo redzu, ka mikrouzņēmumos ir nodarbināti cilvēki, kuri ilgstoši bijuši bezdarbnieki. Zinu arī tādus gadījumus, kad cilvēkiem tieši iespēja veidot mikrouzņēmumu palīdzējusi pieņemt lēmumu sākt biznesu. Ja nebūtu MUN režīma, šie cilvēki neuzdrošinātos nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja mēs lūkojamies no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa, Latvija ir valsts ar nelielu jauno uzņēmēju skaitu, salīdzinot ar jauno uzņēmēju skaitu citās valstīs.

Cēlonis tam, ka Latvijā proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu ir maz uzņēmēju, meklējams izglītības sistēmā, mainīgajās prasībās, ko valsts izvirza uzņēmējiem, vai iedzīvotāju mentalitātē?

Mentalitātei noteikti ir nozīme. Jau par klasiku kļuvusi atziņa, ka lietuvieši ir tirgotāju nācija, igauņi – ekspertu nācija, savukārt latvieši – politiķu nācija. Latvietis ir tendēts uz strādāšanu pie kāda cita, nevis savas uzņēmējdarbības veidošanu. Latvijas iedzīvotājiem nepatīk risku uzņemšanās, patīk vienmēr būt pēc iespējas lielākā drošībā.

Tomēr tas, ka Latvija ierindojas 23. vietā pasaulē uzņēmējdarbības vides kvalitātes ziņā, pierāda, ka nosacījumi biznesa veidošanai un attīstīšanai nav sliktāki kā daudzās citās valstīs. Nevar gan noliegt problēmas, piemēram, to, ka trūkst stabilitātes nodokļu politikā, tāpēc, runājot par nākamā gada budžetu, viena no manām prioritātēm ir panākt, lai tiktu turēti solījumi par darbaspēka nodokļu mazināšanu.

Domājat iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu?

Jā, darba devēji ir elastīgi un ir gatavi diskutēt, vai tā būtu nepaliekamā minimuma palielināšana, piemēram, arī saistot ar apgādībā esošajām personām, kas var būt labs risinājums nevienlīdzības mazināšanai.

Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, ko piedāvā Vienotības kolēģi, uzskatu, ka minimālā alga ir jāpalielina. Mēs dzīvojam atvērtā tautsaimniecībā, mūsu valsts darba devēji konkurē ar tām algām, kādas tiek maksātas citās valstīs, tāpēc minimālajai algai jāaug. Tomēr minimālās algas kāpumam jābūt saistītam ar produktivitātes pieaugumu, citādi zūd konkurētspēja, ko redzam eksporta rādītāju kritumā.

Plašāk lasiet rakstā Solījumi par darbaspēka nodokļu mazināšanu noteikti jātur pirmdienas, 10.augusta laikrakstā Diena (4.,5.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Saimnieciskās darbības veicēji, pamēģinot MUN mundieri, bieži vien secina, ka tas īsti viņu biznesiņam nederot.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka šā gada februārī mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāju statusā strādā 43 922, bet šo statusu zaudējušo skaits ir vēl lielāks – 46 026, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, ka vairāk nekā puse no MUN jau šo statusu ir zaudējuši, viedokļi atšķiras, jo daļa uzskata, ka MUN sākotnēji esot bijis izveidots kā savdabīgs nodokļu ofšors, ko sekmīgi izmantojuši daudzi apsviedīgi cilvēki, savukārt otra daļa uzskata, ka MUN deva iespēju cilvēkiem uzsākt savu biznesu un nebraukt peļņā uz ārzemēm.

Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī, un kopš tā laika šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši dažādus raibus laikus – nodokļa likmes paaugstināšanu, apgrozījuma griestu samazināšanu, ieceri ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku, kas gan pēdējā brīdī tika atcelts, tāpat arī bija plānots liegt MUN darboties konkrētās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Mikrouzņēmumi 2017.gadā nav deklarējuši 35,6% no nodarbināto algām

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta- Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta MUN palielināšanu līdz 15%; mazajiem uzņēmumiem MUN būs 12%

LETA, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot MUN likmi palielināt līdz 15%. Savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā MUN likme nākamgad būs 12%.

Šādu kompromisa ierosinājumu atbalstīja komisijas vairākums, tostarp vairāki opozīcijas deputāti no "Saskaņas". "Vienotības" parlamentārieši balsojumā atturējās, bet Mārtiņš Bondars (LRA) balsoja pret.

Deputātu atbalstītais ierosinājums paredz, ka 12% MUN likme būs izņēmums uz vienu gadu mazajiem uzņēmumiem. Pārējiem mikrouzņēmumiem nodokļa likme no nākamā gada būs 15%.

Vienlaikus komisija noraidīja "Vienotības" iesniegto priekšlikumu ļaut uzņēmumiem izvēlēties - maksāt sociālās iemaksas par visiem darbiniekiem un MUN likmi 5%, vai arī tikai MUN likmi 15%. "Vienotības" ierosinājumus atbalstīja tikai šī politiskā spēka pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) ieviešanas diskusiju centrā vienmēr ir bijusi MUN likme. 2010. gada vidū apspriežot MUN likumprojektu, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar vienas spalvas vilcienu samazināja Finanšu ministrijas piedāvāto MUN 20% likmi līdz 9%. Arī pašlaik politiķi turpina «žonglēt» ar dažādām MUN likmēm – 9%, 11%, 12% un 15%. Diemžēl diskusijās nepietiekama uzmanība tiek pievērsta tādiem jautājumiem kā MUN izmantošana nodokļu plānošanā, niecīgās sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem un nepietiekama nodokļa diferenciācija.

Valsts apmaksāts ievadkurss nodokļu plānošanā

MUN ieviešanas galvenais mērķis bija atdzīvināt krīzes laikā komas stāvoklī nonākušo ekonomiku un mazināt ēnu ekonomikas izaugsmes tempu. Tomēr veids, kā nodoklis tika ieviests, drīzāk atgādina valsts apmaksātu ievadkursu nodokļu plānošanā. Konsultanti, grāmatveži, pārvadātāji un sportisti ir tikai daži no tiem, kuri izmanto MUN, lai apietu darbaspēka nodokļu maksāšanu, mākslīgi nodalot daļu uzņēmuma funkciju. Saskaņā ar VID informāciju puse no tā sauktajiem «jaunajiem uzņēmējiem» ir personas, kuras līdz MUN ieviešanai bija pašnodarbinātas personas un maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no visa sava ienākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mikroplaisa nodokļos

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#MUN maksātāju kopienas turpmāko likteni noteiks drīzās vēlēšanas, kurās var aprauties dotie solījumi nodokļu likmes vismaz tuvāko gadu laikā neraustīt.

Jauns gads mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem atnesa paaugstinātu nodokļu likmi – 15% pērno 12% vietā, līdz ar to daudziem mikro režīmā strādājošajiem ir brīdis pārdomām par to, vai, ņemot vērā līdzšinējo tendenci, prasības mikrouzņēmumiem arvien turpinās augt.

Un tas ir pamatoti, jo režīma mērķis taču bija pastutēt biznesa iesācējus. Un patiesi, MUN režīma lietotāji nekādas biznesa haizivis vis nav. Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem, pērn lielākā daļa mikrouzņēmumu darbojošies ar apgrozījumu robežās līdz 10 tūkstošiem eiro. Kāpjot nodokļu administrācijai uzrādītajam apgrozījumam līdz 25 tūkst. eiro, MUN maksātāju skaits sarūk dubultā. Un vēlreiz dubultā kategorijā ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro. Par šo slieksni lielākas apgrozījuma summas ir retajam MUN maksātajam. Piemēram, Latgales reģionā tikai viens MUN maksātājs bija strādājis ar apgrozījumu virs 100 tūkst. eiro, Zemgalē un Vidzemē – divi, Kurzemē – neviens, toties Rīgā – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas tēma: Politiķi «čakarē» mazo biznesu

Māris Ķirsons, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu gatavotā mikrouzņēmumu nodokļa 9% likmes saglabāšana ar nosacījumiem būs neizdevīgāka nekā iepriekš paredzētā šī nodokļa likmes paaugstināšana, būs vajadzīgs jauns likums

Tādu ainu iezīmē Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija par to, kas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājus sagaida – pašreizējās 9% likmes saglabāšana ar papildu (pašlaik vēl nezināmo) sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu, kā arī liegto jomu sarakstu, kurās MUN nevarēs piemērot. Efektīvā (valstij maksājamās naudas apmērs pret apgrozījumu) šī nodokļa likme pēc grozījumiem būs 19 – 23%. Minētajiem riskiem vēl līdzās jānostāda tā dēvētā nodokļu pretizvairīšanās norma (iestrādāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā), kas MUN maksātājam draud ar šī nodokļa maksātāja statusa atņemšanu un soda naudām gadījumā, ja darbinieks, kurš ticis pieņemts darbā, pēdējo 12 mēnešu laikā ir strādājis uzņēmumā, kuram pašlaik MUN maksātājs sniedz pakalpojumus. Savukārt MUN likumā ir paredzēta vēl viena norma, kas 9% likmi automātiski (bez trīs gadu termiņa) paaugstina līdz 12%, ja šī nodokļa maksātājs pieņem darbā darbinieku, kurš jau iepriekš strādājis pie cita MUN maksātāja. Paaugstinātā riska apstākļos tiek prognozēta masveida MUN maksātāju izmiršana, kurā izdzīvot varēšot retais. Uzņēmēji gaida Saeimas lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma slieksni varētu noteikt virs 1000 eiro, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Patlaban Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no MUN maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

Finanšu ministres ieskatā 720 eiro mēnesī ir pārāk maza summa gadījumos, kad mikrouzņēmuma darbinieks vēlas saņemt lielāku vai nozarei atbilstošu atalgojumu. «Piemēram, informācijas tehnoloģiju MUN maksātājs, kam vajadzētu saņemt lielāku algu, nekā MUN regulējums atļauj, viņš it kā pieņem darbā draugus vai ģimenes locekļus un tādā veidā rod iespēju sev maksāt lielāku algu,» atzina ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Parlaments ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalsta MUN paaugstināšanu līdz 15% un atteikšanos no minimālajām sociālajām iemaksām

LETA, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalstīja likumprojektus, kas paredz no nākamā gada palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi līdz 15% un atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu.

Grozījumus MUN likumā atbalstīja 59 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret balsoja seši Latvijas Reģionu apvienības deputāti, bet 18 Vienotības parlamentārieši atturējās.

Līdzīgi Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, paredzot atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu no nākamā gada. Par šo ieceri bija 65 deputāti, bet 18 Vienotības deputāti atturējās.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus MUN likumā, kas paredz nākakmgad MUN likmi noteikt 15%, un no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās paredzēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pārsteigti par ideju paaugstināt šī nodokļa apmēru un vienlaikus cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām nebūs jāsaskaras ar kārtējiem tā «maigās likvidācijas» mēģinājumiem.

Parlamenta vēlēšanas ir sava veida iespējas un vienlaikus draudi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tomēr šoreiz par šīs kategorijas uzņēmēju pārsteigšanu parūpējās veselības ministre Anda Čakša. Intervijā DB 06.07.2018. viņa sacīja, ka «viens no problēmjautājumiem gan ir par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo tas ir legāls nodokļu režīms. Iespējams, jādomā par šā nodokļa likmes paaugstināšanu, lai mikrouzņēmēji būtu sociāli apdrošināti un varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Kamēr tas nav izdarīts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat kā jebkurš cits sociāli neapdrošināts iedzīvotājs, kuru neapdrošina valsts, var brīvprātīgi pievienoties sistēmai. Tas ir ļoti viegli izdarāms, turklāt apdrošināšanas maksājums gadā ir daudzkārt zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsludina pēdējā brīdī pieņemtās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā

LETA, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pēdējā darbadienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis Saeimā pēdējā brīdī pieņemtās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada.

Saeimā 20.decembrī pieņemtās un šodien izsludinātās likuma izmaiņas paredz, ka nākamgad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme pieaugs līdz 15%, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro - līdz 12%.

Likumu atbalstīja 78 deputāti, tostarp "Vienotības" parlamentārieši. Vēl desmit deputāti - Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji, Solvita Āboltiņa (V), Andrejs Judins (V) un Jūlija Stepaņenko (S) - balsojumā nepiedalījās. Vienojoties par zemāku MUN likmi mazajiem uzņēmumiem, tika daļēji atbalstīti opozīcijas politisko spēku - "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" - ierosinājumi.

Nosakot MUN likmi 15% apmērā, no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās iecerēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem. Šīs izmaiņas tika veiktas saistībā ar atteikšanos no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tikai Dienas Biznesā: Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju nākotne miglā tīta

Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība nav izpildījusi Saeimas uzdevumu līdz 1. augustam noteikt tās nozares, kurās MUN režīmā nevarēs strādāt, pēc provizoriskām aplēsēm tas varētu skart vismaz trešdaļu pašreizējo šī nodokļa maksātāju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu.

Pārmiņas sākas

Saeima, izdarot grozījumus MUN likumā, nolēma, ka līdzšinējā 9% likme tiek saglabāta uz trijiem gadiem (pēc tam būs 12% likme), taču ar papildu (pašlaik vēl nezināmo) valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu, kā arī liegto jomu sarakstu, kurās MUN nevarēs piemērot. Grozījumi paredz, ka valdība noteiks nozares, kurās uzņēmums nevarēs būt MUN maksātājs. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi valdībai bija jāpieņem līdz 1.augustam, un plānots, ka ierobežojums attiecībā uz nozarēm stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra. MUN liegtajās nozarēs jau reģistrētiem maksātājiem tiek dots trīs gadu pārejas periods, lai turpinātu darbu jau kā parastā nodokļu režīmā strādājošs uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

2017.gadā varētu atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa, piedāvāt jaunu regulējumu mazajiem uzņēmumiem

LETA, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada varētu piemērot jaunu regulējumu maziem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības sācējiem, atsakoties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja, ka jauns regulējums būtu piemērojams uzņēmumiem, kuri sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā arī uzņēmumiem ar zemiem ieņēmumiem. Līdz ar to mikrouzņēmuma nodokļa režīmu varētu transformēt šajos divos virzienos, skaidroja Ašeradens.

Ja nākamgad līdz 1.septembrim Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju piedāvātu šādu regulējumu, tas varētu stāties spēkā no 2017.gada.

Paredzēts, ka tiks izstrādāts likumprojekts par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības sācējiem to sākotnējās darbības posmā. Tāpat plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikrouzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni, ja Latvija izvēlēsies īstenot OECD rekomendāciju pakāpeniski pārtraukt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu

Par to, kāds liktenis sagaida mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu un tā izmantotājus, pašlaik ir grūti spriest, taču ir vairāki atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo nodokļu maksāšanas režīmu.

Vairāki DB aptaujātie MUN maksātāji atteicās publiski paust savu nostāju, jo «tās ir tikai rekomendācijas» un neesot arī skaidrs, ko nozīmējot «pakāpeniski pārtraukt» šo režīmu, jo tādējādi varot saprast, ka nevienam jaunpienācējam vairs nav iespējas izmantot šādu nodokļu maksāšanas režīmu, vai arī tiek noteikts laiks, piemēram, trīs vai pieci gadi, kuru laikā esošie, godīgi strādājošie MUN maksātāji pāriet uz citu nodokļu režīmu, vai varbūt valsts piedāvās citu nodokļu maksāšanas un darbības režīmu mazajam biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Nav pieņemami, ka mikrouzņēmumu forma tiek izmantota kā līdzeklis nodokļu optimizēšanai

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) pauž neizpratni un uzskata par nekorektu ekonomikas ministres publiski pausto kategorisko nostāju pret FM sākotnējo nozaru saraksta piedāvājumu, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, norāda FM.

Šo sarakstu FM izplatījusi kā sākotnējo darba versiju iesaistītajām institūcijām diskusiju uzsākšanai un tā pilnveidošanai, tāpēc sagaida konstruktīvus priekšlikumus darba grupas ietvaros, lai pēc tam varētu to pārrunāt ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Lai sasniegtu MUN likumā ietverto mērķi un nodrošinātu atbilstošu MUN režīma piemērošanu, saskaņā ar Saeimas deleģējumu un Ministru kabineta (MK) rīkojumu FM, Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests šobrīd strādā pie nozaru saraksta izveides, kurās, veicot saimniecisko darbību, nevarēs piemērot MUN režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja priekšrocības no 2019. gada vēlējušās izmantot 693 personas, savukārt šo statusu zaudējis vairāk nekā četras reizes lielāks skaits – 2860 – personu.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Šie dati būtībā norāda, ka aktīvo mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju skaits ir ap 40 000 un tos nav ietekmējis nedz savulaik īstenotā šī nodokļa likmes pieaugums līdz 15% no to neto apgrozījuma, nedz arī šajā formā strādājošo gada neto apgrozījuma griestu samazināšana no 100 000 eiro (2017. gadā) līdz 40 000 eiro 2018. gadā. Daži DB aptaujātie MUN maksātāji norādīja, ka «sliktam dejotājam traucē viss, kas vien var traucēt», bet tiem, kas patiešām strādā un pēc kuru pakalpojumiem ir pieprasījums, vienmēr var atrast risinājumu. Bez tam tiek norādīts, ka tādi laiki, kad kaut kas ies tikai vairumā un nekas neies zudumā, arī ir iespējami, tikai kāda procesa sākumposmā – pirmajos mēnešos vai gados, tāpēc arī no MUN statusa atbirušo skaits nepārsteidzot, jo bez prakses teorijas dzīvotspēja neesot pārbaudāma, jo īpaši biznesa uzsākšanā. Bez tam tika norādīts, ka minētie procesi MUN sistēmā signalizējot par atsijāšanos jeb dabisko atlasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Reizniece-Ozola pieteikusi kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu

LETA, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova piekritusi kandidēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir gatava virzīt viņu apstiprināšanai valdībā.

Tā pēc abu amatpersonu tikšanās informēja finanšu ministre.

Galīgo lēmumu Reizniece-Ozola pieņemšot pēc tam, kad Koļegova būs tikusies ar valdības koalīcijas partijām, kā arī uzņēmēju organizācijām. Tāpat pirms galīgā lēmuma Reizniece-Ozola plāno tikties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš patlaban devies atvaļinājumā. Premjers uz vienu dienu atgriezīsies no atvaļinājuma nākamnedēļ, 2.augustā.

Reizniece-Ozola cer, ka Koļegova ar partiju un uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem tiksies jau šonedēļ.

«Man un Koļegovai sakrīt redzējums par VID nākotni. Koļegova ir sevi pierādījusi kā spēcīga vadītāja, par kuru nav šaubu arī sabiedrībā. VID ir jābūt uzņēmējiem draudzīgai iestādei, un Koļegova to izprot. Ceru, ka šonedēļ Koļegovas kandidatūra saņems uzņēmēju organizāciju atbalstu,» sacīja finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Maksimālais mikrouzņēmumu apgrozījums mainīsies uz 40 000 eiro gadā. Tiks mainīta arī kārtība, kādā drīkst nodarbināt mikrouzņēmumu darbiniekus. Izmaiņas paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Nodokļu reformas ietvaros tiks mainīts MUN maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Iepriekš maksimālais gada apgrozījums bija 100 000 eiro, taču, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kalendārajā gadā pieļaujamais apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 eiro.

Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 eiro. 2018. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 eiro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas, par ko notika kaismīgas diskusijas politiķu un arī uzņēmēju vidū, 2018. gadā kļūs par reālu faktu, jo samaksāto nodokļu apmērs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam (MUN) un parastā režīmā strādājošajam mazajam uzņēmumam būs ļoti līdzīgs, kaut arī atšķirība būs,» aprēķina rezultātu laikrakstam Dienas Bizness rāda SIA ABZ Finance valdes priekšsēdētāja Agnese Pastare.

Viņa norāda, ka MUN režīmā vienīgā priekšrocība paliks tikai vienkāršā šī nodokļa maksāšanas kārtība – 15% no neto apgrozījuma.

«Nedaudz pārsteidzoši, ka MUN ar diviem darbiniekiem ieskaitāmā daļa valsts sociālās apdrošināšanas budžetā būs pat nedaudz lielāka – 250 eiro mēnesī salīdzinājumā ar parastā nodokļu režīmā strādājošu uzņēmumu – 246 eiro,» uz iepriekš kultivētā mīta par to, ka MUN darbinieki būs sociāli neaizsargāti un cietīs trūkumu, neatbilstību realitātei norāda A. Pastare. Viņa gan atzīst, ka MUN ir mazāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, tomēr jārēķinās, ka MUN darbiniekam nav tiesību uz šī nodokļa atvieglojumiem – neapliekamo minimumu gan par pašu maksātāju, gan tā apgādībā esošajiem bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jauni griesti mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Māris Ķirsons, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads atnesīs lielāku nodokļu slogu un jaunus ierobežojumus, virkne uzņēmumu šo režīmu pametīs, savukārt citi tajā metīsies iekšā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī atšķirībā no pērnā gada nogales, kad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem strauji tika mainīti nosacījumi (atcelts minimālais fiksētais valsts sociālās apdrošināšanas maksājums par katru darbinieku, taču vienlaikus palielināta nodokļa likme, ko maksā no neto apgrozījuma), šogad viss ir skaidrs jau kopš augusta. Paši MUN maksātāji atzīst, ka nākamajā gadā netiek plānotas tik negatīvas izmaiņas, ar kādām bija jācīnās iepriekšējo divu gadu decembros, taču situācija ar šī nodokļa maksātājiem ir līdzīga kā ar visu nodokļu reformu – nav pavisam slikti, salīdzinot ar esošo sistēmu, bet ne arī būtiski labāk.

Valdošie politiķi MUN maksātājiem šogad ir būtiski samazinājuši neto apgrozījuma griestus, jo līdzšinējo 100 000 eiro vietā tie būs divarpus reizes zemāki – tikai 40 000 eiro apmērā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, vairāk par 40 000 eiro apgrozījums ir tikai 1639 MUN maksātājiem, un faktiski šie neto apgrozījuma griesti skar tikai 3,9% no visiem MUN maksātājiem. Savukārt nedaudz vairāk par 96% MUN maksātāju būtībā šie griesti nav ietekmējošs faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļu maksātāju skaits samazināsies vismaz par 10%, ja tiks īstenota ideja par neto apgrozījuma griestu pazemināšanu šī nodokļa maksātājiem no 100 tūkst. eiro līdz 40 tūkst. gadā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina DB aplēses. Lielākais vairums no teju 29,6 tūkst. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju (MUN) gada neto apgrozījums ir līdz 10 tūkst. eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Teju trīs reizes mazāks – 9936 – ir to MUN skaits, kuru neto apgrozījums ir no 10 001 līdz 25 tūkst. eiro un vēl mazāks - tikai 5357 -, ir to, kuru apgrozījums ir no 25 001 līdz 40 tūkst. eiro. Savukārt 5266 MUN pērnā gada apgrozījums bija vairāk nekā 40 tūkst. eiro.

DB jau rakstīja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vidēja termiņa nodokļu stratēģijas kontekstā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka pēc 2016. gada nogalē veiktajiem grozījumiem (tika palielināta MUN likme no 9% līdz 12% un 15% tiem, kuru gada neto apgrozījums lielāks par 7 tūkst. eiro) nav racionāli vēlreiz atvērt jautājumu par šī nodokļu režīma nākotni. Pieļaujama vien būtu MUN neto apgrozījuma griestu samazināšana līdz 40 tūkst. eiro pašreizējo 100 tūkst. eiro vietā. Tā kā vienlaikus tiek piedāvāts arī PVN reģistrācijas slieksni pazemināt no pašreizējiem 50 tūkst. eiro līdz 40 tūkst. eiro, tad MUN maksātāji faktiski nebūtu reģistrējami kā PVN maksātāji. Vienlaikus MUN dividendēm tiktu piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Vai šis risinājums tiks īstenots, parādīs laiks, jo tapšanas stadijā ir jauns likumprojekts mazajam biznesam, kuram jau līdz šā gada vasarai būtu jāiegūst reālas aprises.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pirms nāves liks maksāt vairāk

Māris Ķirsons, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā vairumam mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju jārēķinās ar lielākiem nodokļu maksājumiem dažu simtu vai pat vairāku tūkstošu eiro apmērā. Izņēmums ir tie, kuriem ir liels apgrozījums, bet tikai viens darbinieks, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu iezīmē SIA ABZ Finance veiktās aplēses par to, cik daudz būs jāmaksā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem atkarībā no to reģistrācijas, nodarbināto skaita un neto apgrozījuma apmēra. Jārēķinās, ka valdība jau ir iezīmējusi MUN nāves brīdi – 2018. gada 15. decembri. No 2019. gada 1. janvāra tie MUN maksātāji, kuri nebūs nomainījuši savu statusu, tiks sodīti ar sankcijām. Pašlaik Saeimā iesniegtie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi jau paredz sankcijas (nodokļu aprēķins, kā viņi strādātu parastā nodokļu režīmā) MUN maksātājiem, kuri nebūs pārgājuši uz citu formu.

Tā kā Latvijā vidējais MUN maksātājs nodarbina 2,5 darbiniekus un tā apgrozījums ir ap 25 tūkst. eiro, tad 2017. gadā par katru darbinieku neatkarīgi no tā, vai viņš strādā vēl kaut kur citur, kur par viņu maksā sociālo nodokli, būs jāmaksā 75% no minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra. Tas nozīmē, ka MUN maksātājam izdevumi pieaugs. Proti, ja šogad MUN maksātājs, nodarbinot divus darbiniekus, maksā nodokli 9% apmērā no neto apgrozījuma, kas ar 25 tūkst. eiro gada apgrozījumu ir 2250 eiro, tad 2017. gadā šī summa atkarībā no tā, vai MUN maksātājs reģistrēts pirms 2013. gada 31. decembra vai pēc tam, būs jau par 1332 vai 2082 eiro lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem 9% likmi saglabās, taču tikai uz trīs gadiem, turklāt tiks ieviesti liegumi, ierobežojumi un papildu maksājumi, kas atbaidīs šī režīma pievilcību, bet daļai no esošajiem nāksies pāriet uz parasto nodokļu režīmu vai likvidēties.

Šādu ainu ieskicē vairāki DB aptaujātie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, vērtējot vakar Saeimā akceptētos grozījumus.

«Dīvaini, bet pēc šādu grozījumu pieņemšanas mēs būsim pirmā valsts ES un varbūt arī pasaulē, kas postmodernismā likumiskā kārtā būs legalizējusi sava veida «verdzību», jo MUN maksātāju darbiniekiem būs grūti atrast darbu, tāpēc ka vienīgā vieta būs parastā nodokļu režīmā strādājoša kompānija,» analizē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja SIA Biznesa attīstības risinājumi īpašnieks Kaspars Kociņš. Viņaprāt, papildu ierobežojumi nevis veicinās, bet gan bremzēs mazo biznesu izmantot MUN režīmu. «Cik ir pārdomāts šāds risinājums un kā interesēs tas ir pieņemts – vai to, kuriem šis MUN ir vajadzīgs realitātē, vai arī to, kuri vēlas slēgt šo iespēju vai, citiem vārdiem sakot, to padarīt par nepieejamu,» uz jautājumu, kam šādas izmaiņas izdevīgas, ar pretjautājumu atbild K. Kociņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik vēl nav oficiāli zināmas MUN darbībai liegtās nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie valsts nodokļu pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus eiro (paredzētais PVN reģistrācijas slieksnis ar 2018. gada 1. janvāri) un nodarbināto skaits nepārsniedz 5 cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

No 2018. gada 80% no valsts budžetā iemaksātā MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Tāpat MK nolēma, ka pēc 2018. gada 1. janvāra, kad grozījumiem jāstājas spēkā, maksimālā darba alga mikrouzņēmumos (MU) nodarbinātajiem jāsaglabā līdzšinējā apmērā - 720 eiro mēnesī.

EM atzīmē, ka jau šonedēļ likumprojektu plānots skatīt Saeimā.

Vienlaikus valdība uzdeva EM līdz likumprojekta 2. lasījumam Saeimā iesniegt priekšlikumu, nosakot, ka viens mikrouzņēmumā nodarbinātais var saņemt MUN paredzētās nodokļu nomaksas priekšrocības tikai vienā mikrouzņēmumā, lai ierobežotu negodīgu konkurenci uz nodokļu optimizācijas rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stingrās prasības liks šajā režīmā strādājošajiem izdarīt izvēli, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājam būs jāizdara smaga izvēle – sākt strādāt parastā nodokļu režīmā, pārprofilēties uz citu jomu, kura nav iekļauta mikrouzņēmumiem liegto 37 nozaru skaitā vai arī likvidēties. Diemžēl pieļauju, ka daļa no MUN maksātājiem nespēs adaptēties jaunajiem apstākļiem un izbeigs darbību, tādējādi būs kārtējais aizbraucēju vilnis,» šādu ainu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās attīstības komisijā iezīmēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka jau pašlaik vairākos segmentos strādājošo MUN maksātāju samaksāto nodokļu īpatsvars pret apgrozījumu pat ir lielāks nekā parastā nodokļu režīmā strādājošajam.

Komentāri

Pievienot komentāru