Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" 155 milimetru (mm) artilērijas munīcijas rūpnīcā Lietuvas Radvilišķu rajonā ražošanu plānots sākt 2026.gada vidū, piektdien paziņoja uzņēmums.

"Rūpnīca sāks darbu 2026.gada vidū, un, kad tā būs pabeigta, tā varēs ražot desmitiem tūkstošu 155 mm artilērijas lādiņu gadā," piektdien paziņoja "Rheinmetall".

Lietuvas valdības un "Rheinmetall" pārstāvji piektdien Viļņā parakstīja nomas līgumu par zemes gabalu topošajai rūpnīcai Radvilišķu rajonā un līgumu par 155 mm munīcijas iegādi.

Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite teica, ka tas būs Lietuvas un "Rheinmetall" kopprojekts.

"Tā kā mums vēl jāpabeidz daži procesi, kas ir konfidenciāli, mēs par to paziņosim nedaudz vēlāk, bet pavisam drīz mēs atklāsim, kāds tieši būs kopuzņēmums. Bet būtībā tas būs kopīgs projekts, kurā piedalīsies Lietuva un "Rheinmetall"," pēc līgumu parakstīšanas sacīja Armonaite.

Vācijas ieroču ražošanas grupa "Rheinmetall" ceturtdien paziņoja, ka plāno izveidot vismaz četras ieroču rūpnīcas Ukrainā.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Uzņēmums paziņoja, ka rūpnīcas Ukrainā būs paredzētas artilērijas šāviņu, militārās autotehnikas, šaujampulvera un pretaviācijas ieroču ražošanai.

"Ukraina tagad mums ir svarīgs partneris, kur mēs redzam potenciālu apgrozījumu no diviem līdz trim miljardiem eiro gadā," sacīja "Rheinmetall" ģenerāldirektors Armīns Papergers uzņēmuma 2023.gada rezultātu prezentācijā.

Diseldorfā bāzētā grupa ziņoja par rekordlielu apgrozījumu pērn 7,2 miljardu eiro apmērā, un tās mērķis ir palielināt apgrozījumu šogad līdz 10 miljardiem eiro.

Latvijā simtiem miljonu vērtā artilērijas šāviņu rūpnīca varētu sākt darboties 2028. gadā, pastāstīja Valsts aizsardzības korporācijas valdes locekle Ingrīda Ķirse.

Kopš septembra beigām korporācija ļoti aktīvi strādājot pie šī projekta sagatavošanas ar Aizsardzības un Ekonomikas ministrijām, uzņēmumu "Rheinmetall" un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. "Turpinām darbu ar pašu "Rheinmetall" par sadarbības nosacījumiem, modeli, kad uzbūvēsim, par cik mēs uzbūvēsim," norādīja Ķirse.

Ķirse patlaban nekomentēja konkrētu rūpnīcas darbības sākumu laiku, taču pēc aplēsēm tas varētu būt 2028. gads.

Ķirse un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nekomentēja konkrētas rūpnīcas potenciālās atrašanās vietas, taču atzina, ka tās ir apzinātas un patlaban notiek sarunu process un izvērtēšana.

"Šogad jānoslēdz visi līgumi, lai mēs skaidri realizētu plānu. Tad arī sākam būvniecību. Tas šobrīd gan ir atkarīgs arī no procesa, kā vienosimies ar "Rheinmetall"," uzsvēra ministrs.

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" ieguldīs vairāk nekā 180 miljonus eiro artilērijas munīcijas ražotnē Lietuvā, kurā paredzēts izveidot vismaz 150 darbavietas, paredz investīciju līgums, ko pēc aptuveni desmit mēnešu ilgām sarunām parakstījuši Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un "Rhenmetall", pirmdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Rheinmetall" darbības sākšana Lietuvā ir nozīmīgs solis, lai apmierinātu mūsu valsts tūlītējās aizsardzības un drošības vajadzības," uzsvērusi Armonaite.

"Mēs [uzņēmumā] "Rheinmetall" esam ļoti pateicīgi par šo ilgtermiņa partnerību ar Lietuvu," sacījis "Rheinmetall" vadītājs Armīns Papergers.

"Esam gandarīti, ka varam sniegt ieguldījumu valsts suverenitātes veicināšanā munīcijas jomā," piebildis "Rheinmetall" starptautisko stratēģisko programmu vadītājs Maksimilians Frohs.

Rūpnīcā Lietuvā plānots ražot 155 milimetru artilērijas munīciju.

Drīzumā tiks oficiāli paziņota ražotnes atrašanās vieta. Gaidāms, ka to būvēs uz Lietuvas valstij piederoša zemesgabala Radvilišķu rajonā, valsts ziemeļos. Šo zemesgabalu netālu no Baisogalas pašlaik nomā Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.

Lietuvai kopuzņēmumā ar Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu "Rheinmetall", kas būvēs artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajona Baisogalā, piederēs 49% akciju, savukārt "Rheinmetall" piederēs 51% akciju, aģentūrai BNS uzzināja no vairākiem avotiem.

Lietuvas daļa tiks sadalīta starp diviem uzņēmumiem - investīciju pārvaldības uzņēmums "Epso-G Invest", ko nesen izveidoja valsts enerģētikas grupa "Epso-G", būs 48% akciju īpašnieks, bet atlikušais 1% akciju piederēs Lietuvas valstij piederošajai munīcijas rūpnīcai "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG), pastāstīja avoti.

Saskaņā ar avotu sniegto informāciju "Epso-G" valde pieņems lēmumu par ieguldījumu kopuzņēmumā un oficiāli paziņos par to šomēnes. Līdz tam nav paredzēts oficiāli publiskot nekādu informāciju.

Pēc BNS rīcībā esošās informācijas, GGG vēl nav pietiekami finansiāli spēcīga, lai izveidotu kopuzņēmumu ar "Rheinmetall", bet tā varētu pārņemt "Epso-G Invest" daļu piecu līdz sešu gadu laikā.

Lietuvas Radvilišķu rajonā otrdien sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" munīcijas rūpniecības būvniecība.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Inga Ruginene būvniecības sākšanas ceremonijā paziņoja, ka rūpnīcas produkcija palielinās Lietuvas un visas Eiropas aizsardzības spējas.

"Pēc uzbūvēšanas "Rheinmetall" rūpnīca apgādās ikvienu karavīru zem NATO karoga. Tas veicinās Eiropas aizsardzības spēju palielināšanu un tās munīcijas krājumu pārvaldību. Eiropu nevar šantažēt vai iebiedēt, Eiropa ir gatava rīkoties," sacīja Nausēda.

"Tas nozīmē ne tikai papildu darbavietas, investīcijas un papildu nauda budžetā, bet arī ļoti nozīmīgu ieguldījumu aizsardzības nozarē," teica Ruginene.

"Rheinmetall" izpilddirektors Armīns Papergers, kurš arī piedalījās ceremonijā, uzsvēra, ka rūpnīca ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai Lietuvai, bet visai Eiropai, un tas liecina par Vācijas gatavību aizsargāt NATO austrumu flangu.

Dažādos līmeņos patlaban notiek sarunas ar vairākiem ražotājiem par iespējamu lielkalibra munīcijas ražošanu Latvijā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām atbilstošāko risinājumu, vēstī Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viens no sarunu partneriem ir Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmums "Rheinmetall".

Patlaban nav zināms, kur potenciāli šāda ražotne atrastos un vai ražošanai būtu jābūvē jauna rūpnīcai vai arī iespējams izmantot kādas jau esošas telpas, norādīja Puriņš.

Patlaban arī nav zināms, cik detalizēti būs nepieciešama Latvijas valsts potenciālā dalība šādā projektā. Turklāt, kā norādīja Puriņš, šādās sarunās ir iesaistītas arī citas ministrijas.

Pirmdien ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, vēstīja, ka Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" ceturtdien paziņoja, ka piekritis samaksāt 100 miljonu eiro naudassodu, lai izbeigtu pret to sākto tiesvedību saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Naudassods tika piemērots par nolaidīgu uzraudzības pienākumu pārkāpšanu saistībā ar dzinēja vadības bloku un dzinēja vadības bloku programmatūras piegādi, norāda "Continental".

"Continental" tika ierauts dīzeļgeitas skandālā, jo bija detaļu piegādāts Vācijas autobūves koncernam "Volkswagen".

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Pēc tam līdzīgos skandālos tika ierauti arī vairāki citi Eiropas autobūves uzņēmumi.

Prokuratūra Hannoverē bija vērsusies pret "Continental" bijušo spēka piedziņas ražošanas struktūrvienību, kas 2021.gadā tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā, izveidojot "Vitesco".

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Lietuvas valsts enerģētikas grupa "Epso-G" ieguldīs vēl 18,6 miljonus eiro meitasuzņēmumā "Epso-G Invest", kas ir iesaistīts Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektā.

Ar grupas vienīgā akcionāra Lietuvas Enerģētikas ministrijas apstiprinājumu tās reģistrētais pamatkapitāls palielināts par 18,644 miljoniem eiro.

Cits munīcijas ražotnes projektā iesaistīts Lietuvas valsts uzņēmums - "Valstybes ivesticinis kapitalas" (VIK) - plāno obligāciju emisiju līdz 55 miljonu eiro apmērā, lai finansētu projektu.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē divi Lietuvas valstij piederoši uzņēmumi - "Epso-G Invest" un munīcijas ražotājs "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG) - parakstīja līgumu ar "Rheinmetall" par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajonā. Kopuzņēmumā "Rheinmetall Defense Lithuania" Vācijas kompānijai pieder 51%, "Epso-G Invest" - 48% un GGG - 1% akciju.

Inženierijas risinājumu uzņēmums "TEC Industry" pabeidzis Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektēšanas sākotnējo posmu, vēsta lietišķo ziņu laikraksts "Verslo žinios".

"Esam pabeiguši pirmo projektēšanas posmu, ir pabeigta ģenerāluzņēmēja atlasei nepieciešamā tehniskā dokumentācija. Īpašu uzmanību pievērsām sprādzienu kontroles risinājumiem. Šim projektam esam izveidojuši atsevišķu projektētāju komandu, kas kopš līguma parakstīšanas jūnijā ir konsekventi strādājusi un turpinās darbu," laikrakstam teica uzņēmuma vadītājs Vaids Laukaitis.

Paredzams, ka drīzumā tiks izsludināts konkurss par būvuzņēmēja darbu un sāksies būvdarbi.

Vācijas bruņojuma ražotājs "Rheinmetall" šoruden plāno sākt rūpnīcas būvniecību Radvilišķu rajona Baisogalā. Rūpnīcā strādās 150 darbinieku, kas gadā saražos desmitiem tūkstošu artilērijas šāviņu.

Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā, pirmdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu.

Sarunas esot daļa no plašākiem Baltijas valstu reģionālajiem centieniem stiprināt aizsardzību, reaģējot uz pastāvīgajiem draudiem no Krievijas puses.

Lai gan sarunas vēl ir tikai sākotnējā stadijā un to iznākums nav zināms, "Rheinmetall" pārstāvis sakariem ar presi atzina, ka sarunas ir notikušas, bet atteicās atklāt konkrētus aspektus, atsaucoties uz to, ka sarunas ir sākuma fāzē.

Ja darījums īstenosies, tas varētu būt kas līdzīgs "Rheinmetall" sadarbībai Lietuvā, kur uzņēmums pašlaik būvē munīcijas rūpnīcu.

Kā tiek ziņots, Latvijai ir kontakti arī ar Itālijas uzņēmumu "Leonardo" - vēl vienu lielu Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumu. "Leonardo" šajā saistībā nekādus komentārus nav sniedzis.

Šogad varētu būt jaunas ziņas par investīcijām Lietuvas aizsardzības sektorā, paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns, netieši norādot, ka viens no iespējamiem investoriem ir 30 milimetru kalibra patronu ražotājs no ASV.

"Jā, mums ir sarunas, bet es nevaru pārāk konkrēti stāstīt." viņš trešdien teica lietišķo ziņu portālam "Verslo žinios".

Kasčūns sacīja, ka viens no sarunu partneriem "ir arī munīcijas ražotājs, bet specializējas cita kalibra munīcijā nekā "Rheinmetall". Tie būs 30 mm lādiņi, kas paredzēti mūsu kājnieku kaujas mašīnām. Es varu jums pateikt, ka tie ir amerikāņu, bet neko vairāk neatklāšu".

"Es ceru, ka, iespējams, nākamo divu mēnešu laikā mums būs kāds būtisks solis uz priekšu," pauda ministrs.

"Mēs strādājam arī pie vēl viena ļoti interesanta priekšlikuma, kas nupat ir nācis klajā. Bet es par to nevaru daudz ko teikt, izņemot to, ka tas arī attiecas uz kājnieku kaujas mašīnām," viņš piebilda.

Vācijas uzņēmums "Aumovio", kas agrāk bija pazīstams kā "Continental", trešdien paziņoja, ka pārtrauks autodetaļu ražošanu Lietuvā, jo samazinās pieprasījums, netiek pietiekami izmantota ražošanas jauda un loģistika kļūst sarežģītāka.

Kompānija, kurai Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā darbojas uzņēmumi "Aumovio Autonomous Mobility Lithuania" un "Aumovio Global Holding", paziņoja, ka pēdējos mēnešos analizējusi ražošanas jaudas un nākotnes pieprasījuma tendences. Pēc visu alternatīvu izvērtēšanas secināts, ka darbības izbeigšana Kauņā ir neizbēgama.

"Kauņas rūpnīcas darbības pakāpeniska izbeigšana ir kļuvusi neizbēgama. Māteskompānijas "Aumovio" padome ir apstiprinājusi lēmumu sākt informēšanas un konsultāciju procesu ar vietējiem darbinieku pārstāvjiem," paziņoja "Aumovio Autonomous Mobility Lithuania".

Uzņēmums norādīja, ka darbību Kauņā pēdējos gados ir ietekmējis pasūtījumu kritums, ilgstoša ražošanas jaudu nepilnīga izmantošana un loģistikas problēmas.

Septembrī globālie akciju tirgi turpināja stabilu kāpuma trajektoriju piekto mēnesi pēc kārtas, galvenajiem indeksiem sasniedzot jaunas virsotnes. Investoru noskaņojumu uzlaboja FRS pirmais šā gada procentu likmju samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika pazemināts līdz 4,00-4,25%, centrālajai bankai reaģējot uz arvien izteiktākām ASV darba tirgus atdzišanas pazīmēm.

S&P 500 un Nasdaq Composite indekss pieauga attiecīgi par 3,5% un 5,6%, kas ir labākais šo indeksu septembra sniegums kopš 2010. gada. Pat ASV valdības darbības pārtraukšana oktobra sākumā nespēja satricināt tirgu, un Nasdaq Composite indekss 2. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, kamēr S&P 500 indekss tam sekoja dienu vēlāk.

Eiropas akcijas arī uzrādīja labāko septembra sniegumu kopš 2019. gada, ko veicināja optimisms par iespējamu turpmāku procentu likmju samazināšanu ASV, STOXX 600 indeksam mēnesī pieaugot par 1,2%. CSI 300 indekss mēnesī pieauga par 2,6%, pateicoties rekordaugstai privāto investoru aktivitātei un optimismam par mākslīgo intelektu un čipiem. Bitcoins turpināja augt un mēnesi noslēdza pie 114 000 ASV dolāru līmeņa, kas ir 6% pieaugums mēnesī.

Lietuvas parlaments otrdien pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglos un paātrinās aizsardzības rūpniecības objektu būvniecību valstī.

Īpašie nosacījumi tiks attiecināti uz aizsardzības rūpniecības projektiem, kas ļaus tiem sākt darbību agrāk, jo investori ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un būvatļaujas saņemšanu varēs nokārtot pirms būvniecības pabeigšanas, nevis pirms tās sākuma.

Par grozījumiem balsoja 118 Seima deputāti, četri bija pret un viens atturējās. Seims, kurā ir 141 deputāts, pieņēma arī grozījumus vairākos citos saistītajos likumos.

Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite uzsvēra, ka Lietuvas investoriem tiks piemēroti tādi paši nosacījumi kā Rietumu kompānijām, piebilstot, ka tiem bieži vien svarīgāki par finansiālo atbalstu ir ātri valsts lēmumi.

Pašlaik investīciju projektu "zaļajā koridorā" izskatīšanā ir viens projekts, bet kopumā gada pirmajos mēnešos ir apstiprināti septiņi pieteikumi ar kopējo plānoto investīciju apmēru 76 miljoni eiro, intervijā sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Savukārt pērn izveidotajā īpašajā militāro investīciju "zaļajā koridorā" kopumā sarakstā ir iekļauti 11 militārās ražošanas projekti, un kopējā plānotā investīciju summa ir 223 miljoni eiro, sacīja Jāgare, vienlaikus uzsverot, ka par šiem projektiem neko vairāk teikt nevar.

Jautāta, vai šie projekti savā mērogā ir līdzvērtīgi Vācijas "Rheinmetall" iecerētajai munīcijas ražotnei, Jāgere pauda, ka "Rheinmetall" noteikti ir lielākais projekts no izziņotajiem, bet ir projekti, kurus investori ir gatavi paplašināt un attīstīt tālāk, ja sākums būs veiksmīgs.

Jāgere gan arī atgādināja, ka pašai Latvijai nācās celt latiņu tam, kādi projekti nonāk "zaļajā koridorā", kurš nozīmē, ka investors var tikt apkalpots paātrinātā kārtībā.

Domājot par darbinieku motivāciju un noturēšanu, visbiežāk uzņēmumi pievērš uzmanību atalgojumam un papildu labumiem, atstājot otrajā plānā vienu no praksē būtiskākajiem faktoriem – darba vidi.

Kā norāda “AJ Produkti” valdes locekle Zane Beķere, organizācijas joprojām nenovērtē, cik lielā mērā fiziskā darba vide ietekmē ikdienas darbu un darbinieku pašsajūtu. “Mēs paši to apzināti esam izvirzījuši kā prioritāti – sākot ar savu darba vidi un tikai pēc tam palīdzot to attīstīt citiem uzņēmumiem,” viņa uzsver.

Ergonomiska un motivējoša darba vide sniedz izmērāmus ieguvumus. “AJ Produkti” iekšējais darbinieku apmierinātības rādītājs šogad sasniedzis 97 no 100 punktiem. Tajā tika vērtēta darba vide, vadība, darba organizācija un uzņēmuma attīstības virziens. Kā atzīst Z. Beķere- rādītāji nav iegūti pateicoties tikai vienam risinājumam, tas ir sistemātiskas plānošanas rezultāts, kur vide tiek uztverta kā daļa no uzņēmuma attīstības virzītājiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Latvijas lielākajām nozaru asociācijām ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas frakcijām ar lūgumu atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas ilgi briedušajiem Darba likuma grozījumiem, lai aktuālais regulējums atbilstu darba tirgus prasībām, motivētu koplīgumu slēgšanu un veicinātu Latvijai spēju konkurēt ar Baltijas un arī Eiropas valstīm.

LDDK atbalsta 2024. gada 20. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto pasākumu plānu, lai īstenotu tā III sadaļas 29.3. punktā noteikto pasākumu veikt grozījumus Darba likumā, jo pašreizējais regulējums jau ilgstoši ir bijis šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.

Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā.

Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.

Darba ņēmējiem Latvijā pirmā slimības diena šobrīd netiek apmaksāta, proti tā jāsedz pašiem. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, tad slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir argumentējusi, ka šī ir Baltijas valstīs salīdzinoši neizdevīgākā sistēma, un ir rosinājusi mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību, palielinot neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim, kā arī samazinot naudas summas apmēru, ko izmaksā par katru slimošanas dienu. Piedāvātā reforma lielā mērā izriet no negodprātīgas darbinieku rīcības, ņemot viltus slimības lapas.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Latvijā virsstundu regulējums ilgu laiku ir bijis labs piemērs tam, kā norma var izskatīties ļoti cienīgi uz papīra, bet praksē radīt problēmas, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju, kavē pamata algu pieaugumu un nereti veido situāciju, kur darbinieku motivācija tiek balstīta nevis produktivitātē, bet pārslodzē.

Šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek skatīti grozījumi Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo virsstundu piemaksu 50% apmērā, bet darbam svētku dienās – 75%. Šāda pieeja komisijā ir guvusi atbalstu otrajā lasījumā. Tas ir pirmais solis mēģinājumā sakārtot regulējumu, kura nepilnības darba tirgū jūtamas jau gadiem.

Minimālais slieksnis, nevis samazinājums

Darba likuma grozījumi nevis samazina virsstundu apmaksas apjomu, bet nosaka zemāko slieksni, kas neierobežo virsstundu apmaksas apjomu. Proti, 50% nav griesti. Tas ir minimums.Sabiedriskajā telpā šī diskusija bieži tiek vienkāršota līdz vienam apgalvojumam – tiek samazināta virsstundu apmaksa, taču tas neatbilst realitātei. Netiek runāts par virsstundu samazināšanu, bet par zemāka minimālā sliekšņa noteikšanu likumā – pamatu, virs kura darba devēji un darbinieki var vienoties par labākiem nosacījumiem individuāli vai ar koplīguma palīdzību kolektīva ietvaros. Darba tirgus šādas situācijas spēj regulēt pats. Darba devējam ir svarīgi, lai darbs tiktu izdarīts, savukārt, darbiniekam vienmēr ir iespēja pateikt, par kādiem nosacījumiem viņš ir gatavs to darīt. Tieši šādā vienošanās procesā arī veidojas reālā darba samaksa. Līdzīga loģika jau darbojas citur darba tirgū.

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.