Latvijas gruzīnu biedrība Samšoblo (latv.val- dzimtene) aicina visas puses – Gruzijas valdību, Krievijas valdību, Dienvid un Ziemeļosetijas pārstāvjus izbeigt militāra spēka pielietošanu konflikta risināšanā, kā arī pielietot visus Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kā arī citus pieejamos starptautiskos instrumentus situācijas atrisināšanai mierīgā ceļā.

"Mēs uzskatām, ka svarīgākais ir nodrošināt drošību civiliedzīvotājiem. Dienvidosetijā dzīvo osetīnu, gruzīnu un arī citu etnisko grupu pārstāvji, tāpat Tbilisi dzīvo osetīni, kuri nevar atgriezties savās mājās. Arī Latvijas gruzīnu vidū ir cilvēki, kuru tuvinieki dzīvo Osetijā un kuri ir ļoti satraukti par notiekošo.

Ar šo ziņu vēlamies pievērst Latvijas sabiedrības un plašsaziņas pārstāvju uzmanību par saasināto situāciju visā Gruzijā. Pēc pēdējo stundu laikā Gruzijas mediju paustās informācijas apšaudes ir skārušas ne tikai Dienvidosetiju, bet pirms dažām stundām Krievijas lidmašīnas ir spridzinājušas arī Gori pilsētā, kas ir 70 km attālumā no Tbilisi. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas no Gruzijas, Krievija, iespējams, šo mazo pilsētu ir izvēlējusies, jo tā ir Iosifa Staļina dzimtā pilsēta. Pēc Gruzijas plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas apšaudes ir skārušas arī Karēlijas pilsētu, kas atrodas Dienvidosetijas sastāvā un Vaziani militārajai bāzei, kas atrodas 10km attālumā no Tbilisi uzmestas divas bumbas (pl.15:00 pēc Latvijas laika). Pēc Gruzijas Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas Gruzijas aizsardzības spēki ir notriekuši vienu no uzbrucēju lidmašīnām, pagaidām ziņu par cietušajiem nav.

Gruzijas ekonomika ir izturējusi bruņoto konfliktu ar Krieviju, taču kara cena būs būtiska un risks, ka valsts kredītreitingi tiks pārskatīti, saglabājas, raksta laikraskts Dienas bizness.

To var secināt no starptautisko reitingu aģentūru Fitch un Standard&Poor˙s (S&P) otrdien paziņotā.

Atkarīgs no Krievijas

S&P tieši norāda, ka, neskatoties uz mierīgu Gruzijas ekonomikas reakciju uz karu ar Krieviju, reitinga perspektīvas ir atkarīgas no Krievijas karaspēka atrašanās ilguma šīs Kaukāza valsts teritorijā, kas rada šķēršļus Gruzijas ārējā tirdzniecībā un biznesā. «Kamēr Krievija kontrolē tādas Gruzijai svarīgas pilsētas kā Gori, kura atrodas uz galvenās maģistrāles, kas savieno austrumus un rietumus, kā arī ir galveno dzelzceļa satiksmi saistošo posmu ar Melnās jūras ostām Poti un Batumi, būs grūti veikt normālu ekonomisku darbību,» norāda komentē S&P analītiķis Trevors Kulinans.Gruzijas Ārlietu ministrija konkretizē šīs bažas, paziņojot, ka valsts galvenās maģistrāles aizšķērsošana, Poti ostas bloķēšana un saspridzinātais dzelzceļš uz Kaspi apstiprina Krievijas mērķi «ekonomiski izolēt Gruziju, pārraut sakarus starp atsevišķiem reģioniem, maksimāli ierobežot importu».

Starp Gruziju un Krieviju 19.maijā atsākti tiešie avioreisi, ko asi kritizējusi Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili un Gruzijas opozīcija.

Policija šo pēcpusdien izklīdināja protestētājus, kas bija sapulcējušies Tbilisi lidostā, lai sagaidītu lidsabiedrības "Azimuth Airlines" lidmašīnu no Maskavas. Tas ir pirmais tiešais reiss kopš 2019.gada jūlija.

Protestētāji nosodīja Kremli un Gruzijas valdību, pārmetot tai prokrievisku nostāju.

Arī Gruzijas prorietumnieciskā prezidente tviterī kritizēja tiešās aviosatiksmes atjaunošanu ar Krieviju.

"Neskatoties uz Gruzijas tautas pretestību, Krievija ir nosēdinājusi savu nevēlamo lidmašīnu Tbilisi. Nē lidojumiem uz Krieviju!" tviterī paziņoja Zurabišvili.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 10.maijā parakstīja dekrētu, kas paredz atjaunot 2019.gadā apturēto gaisa satiksmi ar Gruziju, kā arī atcelt vīzu režīmu Gruzijas pilsoņiem.

19.augustā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē Briselē, kuras dienaskārtībā bija aktuālā situācija Gruzijā, viedokļu apmaiņa par NATO un Krievijas turpmāko attiecību izvērtēšanu, kā arī NATO un Gruzijas tālāko sadarbību.

Sanāksmes laikā NATO ārlietu ministri bija vienisprātis, ka konflikta risinājumam Gruzijā jābalstās uz starptautisko tiesību un ANO Drošības padomes atzītu Gruzijas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes principu pilnīgu ievērošanu.

Sanāksmes ietvaros ministri vienojās uzdot Ziemeļatlantijas padomei tās Pastāvīgajā sesijā izveidot NATO – Gruzijas Komisiju, kura pārraudzīs Bukarestē uzsākto procesu saistībā ar Gruzijas integrāciju transatlantiskajā aliansē, kā arī tos pasākumus, par kuriem ārlietu ministri bija vienisprātis sanāksmē.

Gala paziņojumā ārlietu ministri aicina Krieviju nekavējoties izvest tās karaspēku no Gruzijas teritorijas, ievērojot panākto sešu punktu vienošanos, ko parakstījuši Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili (Mikheil Saakashvili) un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs (Dmitrij Medvedev).

2008. gada 27. septembrī, no plkst. 9:00 - 15:00 Berga Bazāra Zaļajā tirdziņā minerālūdens Borjomi pārstāvji aicina apmeklēt Gruzijas viesmīlības telti.

Ikviens Zaļā tirdziņa apmeklētājs varēs iejusties Gruzijas atmosfērā, veroties kalnu ainavās, malkot Borjomi minerālūdeni un baudīt tradicionālo Gruzijas mūziku. Interesentiem būs iespēja saņemt izsmeļošu informāciju par tā vēsturi un ārstnieciskajām īpašībām.

"Tiem cilvēkiem, kas vēlas izbaudīt specifisko Gruzijas atmosfēru, nav nepieciešams doties uz pašu Gruziju – kalnu virsotņu un ieleju valsts noskaņa būs sastopama Zaļā tirdziņa ietvaros. Minerālūdens Borjomi ir Gruzijas nacionālais dārgums, tā ir neatņemama sastāvdaļa no Gruzijas kultūras mantojuma," saka Iraklijs Bokučava (Irakli Bokuchava) Borjomi oficiālais pārstāvis Eiropā. Gruzijas viesmīlības teltī tiks izveidota komfortabla atpūtas zona, kurā ikviens Zaļā tirdziņa apmeklētājs varēs atpūsties un nofotografēties uz Gruzijas kalnu ainavas fona. Interesentiem, kas vēlēsies saņemt foto ar Gruzijas kalnu ainavu, tas tiks izsūtīts pa e-pastu.

Gruzijas parlaments ir nolēmis izstāties no Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS). Dokumenti par to ir saņemti arī NVS galvenajā mītnē Minskā, un tas nozīmē, ka ir sākusies oficiāla Gruzijas izstāšanās procedūra no NVS, ziņo newsru.com.

Izstāšanās procedūra ietver Gruzijas izslēgšanu no 1991. gada 8.decembra lēmuma par NVS dibināšanu.

Kā paziņojis Gruzijas vēstnieks Minskā Dāvids Zalkaliani (Давид Залкалиани), Gruzija ir oficiāli paziņojusi par izstāšanos no NVS. «Vakar, 18.augustā, mēs, Gruzijas vēstniecība Baltkrievijā saņēmām ziņu no Gruzijas Ārlietu ministrijas un nodevām to tālāk NVS galvenajai mītnei Minskā,» paziņojis Gruzijas vēstnieks.

Pirmoreiz par Gruzijas izstāšanos no NVS pagājušajā nedēļā paziņoja Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.

Gruzijas valdības mājas lapas šobrīd pārdzīvo kiberuzbrukumu, līdzīgi kā gadu atpakaļ to piedzīvoja mūsu kaimiņi igauņi, Db.lv informēja Latvijas Transatlantiskās organizācijas Ģenerālsekretārs Sandis Šrāders.

Ja Igaunijas valdība tika sodīta no Krievijas kibernoziedznieku puses par mēģinājumu atpestīt Tallinas centru no komunistiskās pagātnes bronzas rēga, tad Gruzijas valdība šobrīd saņem triecienu par mēģinājumu atspēkot Dienvidosetijas separātistu bruņoto grupējumu un Krievijas lidaparātu militāro agresiju pret saviem pilsoņiem un centieniem atjaunot konstitucionālo kārtību savas valsts starptautiski atzītajās robežās.

Taču vislielākais pārsteigums sagaidīja Gruzijas Ārlietu ministrijas mājas lapā www.mfa.gov.ge - hakeri, kas uzlauzuši šo lapu, ir tajā ievietojuši kolāžu, veidotu no Gruzijas prezidenta Mikhaila Saakašvili un Ādolfa Hitlera fotogrāfijām. Mēģinājums parādīt Saakašvili un Hitlera līdzību ir nepārprotams, bet tik pat nepārprotams ir arī tas, ka šī nav gadījuma asprātība, bet rūpīgi un savlaicīgi gatavots gājiens, lai vēl vairāk pazemotu Gruzijas tautu, kuras cilvēki šobrīd mēģina evakuēties no Krievijas lidmašīnu atkārtoti sabumbotās pilsētas Gori, mēģina operēt kaujās ievainotos slimnīcu gaiteņos, jo palātās vairs nav vietas, un izmisīgi gaida starptautiskās sabiedrības atbalstu.

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

«Mans padoms – izmantojiet šo brīdi, nepalaidiet garām izdevīgāko laiku, kad Gruzija strauji attīstās! Pēc diviem trim gadiem sākt biznesu Gruzijā būs daudz grūtāk, jo konkurence būs daudz lielāka,» Latvijas uzņēmumiem iesaka Gruzijas vēstnieks Latvijā Konstantīns Korkelia intervijā laikrakstam Latvijas Avīze.

Ekonomiskās krīzes laikā Gruzija nodokļus nevis paaugstināja, bet gan samazināja. «Tas var šķist pārsteidzoši, bet tā darīts ar nodomu atbalstīt vietējos uzņēmējus, kā arī, lai Gruzija kļūtu pievilcīgākā ārvalstu investoru acīs,» stāsta K. Korkelia. Patlaban pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Gruzijā ir 18%, ienākuma nodoklis – 20%, bet vidējā mēnešalga apmēram 556 lari (172 lati), savukārt algu pieaugums valsts sektorā Gruzijai ļauj veiksmīgi samazināt korupciju, viņš atzīst, piebilstot, ka starptautiski pētījumi atzinuši Gruzijas biznesa vidi par labu.

Uz jautājumu par Gruzijas uzņēmumu darbību Latvijā, vēstnieks norāda – tas attīstās, jo īpaši vīna un minerālūdens Borjomi un Nabeghvali imports: Borjomi aizņem 11% no Latvijas minerālūdens tirgus, un katru gadu tas palielinās. Pēdējo divu triju gadu laikā ir pieaudzis Gruzijas vīnu noiets Latvijā.

Gruzijas valdība ir vērsusies ar aicinājumu pie citām valstīm turpmāk to dēvēt par «Georgiju», nevis izmantot krievisko «Gruzija», vēsta AFP.

Gruzijas nosaukumam par pamatu būtu jāņem izsenis pazīstamais grieķu un latīņu valodas apzīmējums «Georgia», tomēr vairākas valstis pasaulē lieto nosaukumu «Gruzija», ko pati valsts uzskata par Krievijas uzspiestu.

«Mēs vēlamies, lai valstis, kas mūs sauc par «Gruziju», mainītu nosaukumu uz «Georgija»,» skaidro Gruzijas Ārlietu ministrija.

Gruzijas aicinājumam jau atsaukusies Dienvidkoreja, kas kļuvusi par pirmo valsti kurā, veiktas šādas izmaiņas. Ar lūgumu to turpmāk dēvēt par «Georgiju» Gruzija ir vērsusies pie Japānas, Polijas un Baltijas valstīm.

Tomēr Latvijas Ārlietu ministrija Gruzijas lūgumu neplāno atbalstīt, Db.lv uzzināja ministrijā. Aizvadītā gada sākumā arī Lietuva noraidīja līdzīgu Gruzijas aicinājumu.

Šonedēļ Zemgales Plānošanas reģiona 29 dalībnieku delegācija viesojās Kutaisi pilsētā, Gruzijas Imeretijas reģionā, lai ar reģiona un pilsētas vadītājiem, un biznesa pārstāvjiem apspriestu Latvijas – Gruzijas divpusējo biznesa potenciālu un konkrētas sadarbības iespējas starp diviem valstu reģioniem, informē Ārlietu ministrija.

7. aprīlī Kutaisi notika plašs Latvijas – Gruzijas reģionālais forums, kurā ar apsveikuma uzrunu uzstājās Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele. Vēstniece norādīja uz īpaši draudzīgām Latvijas – Gruzijas politiskajām attiecībām un intensīvo politisko dialogu. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka divu valstu ekonomikas sadarbībā ir lielas iespējas tālākai izaugsmei. Gruzijas Ārlietu ministrijas ministra vietnieks Dāvids Džalaganja (David Jalagania) sniedza pārskatu par Gruzijas ekonomikas potenciālu, īpaši pēc Asociācijas līguma ar Eiropas Savienību parakstīšanas un Gruzijas veiktajām reformām īstenojot padziļinātu un visaptverošu brīvās ekonomikas nolīgumu ar Eiropas Savienību.

Par nelikumīgu robežas šķērsošanas atbalstīšanu un organizēšanu robežsargi ir aizturējuši kopumā piecas personas. Aizturēti četri organizētas grupas dalībnieki divi Latvijas un divi Gruzijas pilsoņi, no kuriem viens Latvijā uzturas ar viltotu Lietuvas pilsoņa pasi. Abu Gruzijas pilsoņu dzīvesvietās kratīšanas laikā robežsargi atrada vairākus personu apliecinošus dokumentu un to kopijas.

Vienlaicīgi cita kriminālprocesa par dokumentu viltošanu ietvaros aizturēts vēl viens Latvijas pilsonis, kura dzīvesvietā izņemtas vairākas gan īstas, gan viltotas Latvijas pilsoņu pases, hologrammas ar Latvijas Republikas simboliku, kā arī dokumentu viltošanas ierīces.

Kā zināms šogad palielinājies Gruzijas pilsoņu skaits, kuri ierodas Latvijā no Baltkrievijas un pieprasa patvērumu. Atrodoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, viņi ļaunprātīgi izmantojot patvēruma procedūru un veido kontaktus ar Latvijā jau dzīvojošiem Gruzijas pilsoņiem, vienojoties par nelikumīgu pārvietošanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm – pārsvarā caur Igauniju uz Zviedriju vai caur Lietuvu uz Vāciju, izmantojot prāmju satiksmi, norāda robežsargi.

Šodien, 11.augustā visi cilvēki, kam nav vienaldzīga Krievijas Federācijas militārā ofensīva Gruzijā, kam rūp Gruzijas suverēnās valsts pastāvēšana, kas vēlas izteikt līdzjūtību Gruzijas tautai par bombardēšanā un apšaudēs noslepkavotajiem civiliedzīvotājiem un pieminēt kritušos karavīrus, kā arī paust sašutumu par Krievijas Federācijas nelikumīgo militāro agresiju, tiek aicināti no plkst. 17:00 sākt pulcēties pie Brīvības pieminekļa, Db.lv informēja Latvijas Transatlantiskās organizācijas Ģenerālsekretārs Sandis Šrāders.

Pulksten 17:30 gājiena dalībnieki no Brīvības pieminekļa pa Raiņa bulvāri dosies garām Vācijas, Francijas un ASV vēstniecībām, lai sēru gājienā nogādātu pie Krievijas vēstniecības ar Gruzijas Republikas karogu apklātu zārku.

Pie Krievijas vēstniecības dalībnieki tiks aicināti noturēt klusuma brīdi, lai izrādītu cieņu Gruzijas tautai un paustu nopēlumu Krievijas Federācijas agresijai. Zārks tiks atstāts pie Krievijas vēstniecības kā simbols asiņainajiem darbiem pret Gruzijas tautu.

Tālāk gājiena dalībnieki dosies atpakaļ pa Raiņa bulvāri līdz Gruzijas Republikas vēstniecībai, kur noliks līdzpaņemtās baltās rozes un aizdegs svecītes, paužot atbalstu un izsakot līdzjūtību. Plānots, ka gājiena dalībnieki varētu sasniegt Gruzijas vēstniecību ap pulksten 18:15.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš prognozē, ka starp Latviju un ASV bezvīzu režīms tiks ieviests jau šogad, intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes uzsvēra M. Riekstiņš.

Trešdien ārlietu ministrs dosies vizītē uz ASV. M. Riekstiņš norādīja, ka bezvīzu režīms ar ASV nebūs vizītes galvenais mērķis, jo šajā jomā visas galvenās vienošanās jau panāktas. Viņš gan nevēlējās prognozēt precīzu laiku, kad bezvīzu režīms stāsies spēkā, tomēr, pēc viņa domām, tas būs šajā gadā. "Vai tas būs uz valsts svētkiem vai nedaudz vēlāk, redzēsim," sacīja M. Riekstiņš.

Interviju ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu varat noskatīties, klikšķinot šeit.

Karadarbība Gruzijā izraisījusi nopietnas raizes par energoresursu piegāžu drošību un pastāvību.

Pret Gruziju vērstās militārās darbības skaidri parāda, ka Krievija ir apņēmusies nezaudēt savu ietekmi ar naftu bagātajā Kaspijas reģionā, vēsta ietekmīgais biznesa laikraksts The Financial Times (FT). Abu valstu militārais konflikts apdraud Gruzijas teritorijā esošos naftas vadus, kas rūpējas par Kaspijas un Centrālāzijas energoresursu piegādi Rietumiem. Tas atstās iespaidu uz tirgiem visā pasaulē, rezultējoties ar melnā zelta cenu pieaugumu, un būtībā stiprinās Krievijas kā energoresursu piegādātāja ietekmi, savukārt norāda The Wall Street Journal.

Apšaudē starp Dienvidosetijas separātistiem un Gruzijas spēkiem nogalināti divi cilvēki. Pēc šī notikumiem, kas norisinājās naktī no 3. uz. 4. jūliju, pašpasludinātajā Dienvidosetijas republikā izsludināta vispārējā mobilizācija, ziņo aģentūra Reuters.

Abas konfliktējošās puses notikušajā apšaudē vaino viena otru. Dienvidosetija uzskata, ka tas bijis rūpīgi izplānots gājiens no Gruzijas puses.

"Mēs pieprasām Gruzijas pusei atsaukt visus kaujiniekus," sacījis seperātistu līderis Eduards Kokoitu (Eduard Kokoity), piebilstot, ka pretējā gadījumā Dienvidosetija pret Gruzijas vienībām, kas nelegāli atradīsies konflikta zonā, izmantos smagos ieročus.

Gruzijas miera uzturēšanas bataljona komandieris Mamuka Kurašvili (Mamuka Kurashvili) norādījis, ka Gruzijai nācās atbildēt ar uguni, jo Dienvidosetija izmantojusi ieročus pret vairākiem vietējiem Gruzijas ciematiem.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs iespējas uzlabot abu valstu sadarbību tirdzniecībā ar pārtikas un citām lauksaimniecības, kā arī kokrūpniecības precēm, uzsverot, ka Latvijas pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražotājiem ir iespējams kāpināt saražotā apjomus un palielināt eksportu uz Gruziju.

Ministre vizītē uz Gruziju dosies 26. un 27. jūlijā. Vizītes laikā ministre tiksies ar Gruzijas lauksaimniecības ministru Zazu Goroziu (Zaza Gorozia) un kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēs vairākus Gruzijas pārtikas ražošanas uzņēmumus un potenciālos sadarbības partnerus, informē ministrija.

«Latvijas un Gruzijas nozares tirdzniecības rādītāji ir stabili, taču pagaidām to apjomi ir nelieli. Latvija var Gruzijas tirgum piedāvāt augstas kvalitātes piena produktus, zivju konservus un gaļas izstrādājumus, tāpat arī dažādus koksnes izstrādājumus,» norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopā ar zemkopības ministri uz Gruziju dosies arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR vadītājs un vadības pārstāvji no vairākiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem: SIA Latvijas Piens, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Lai atzīmētu 29 gadus ilgās Igaunijas un Gruzijas diplomātiskās attiecības, Gruzijas parlaments Igaunijas deputātiem kā dāvanu nosūtījis kopumā 202 pudeles ar Gruzijas vīnu. Tas veido divas pudeles uz vienu deputātu, vēsta bbn.ee.

Igaunijas deputāti sacījuši, ka ir patīkami pārsteigti par dāvanu un ir ļoti pateicīgi Gruzijas tautai. Taču dāvana Igaunijas parlamentā esot izraisījusi arī karstas debates, jo bijušas bažas par skandālu medijos.

Daži deputāti akcentējuši, ka šāda dāvana ir jādeklarē, lai to legalizētu.

Bijuši arī ierosinājumi, ka Igaunijas parlamentam vajadzētu atteikties no vīna un nosūtīt to atpakaļ, bet vienlaikus deputāti baidījušies, ka tas sabojās Igaunijas un Gruzijas diplomātiskās attiecības.

Bijis arī ieteikums parlamentā izveidot vīna pagrabu.

Vīnu - divas pudeles katrā iepakojumā - uz parlamentu nogādājuši Gruzijas Tallinas vēstniecības darbinieki.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Gruzijas minerālūdens «Borjomi» piegādātāja un «Maxima Latvija» sadarbība joprojām ir uz jautājuma zīmes, jo «Borjomi» vēl arvien neesot pielāgojušies «Maxima Latvija» cenu politikai. Joprojām notiek pārrunu process, biznesa portālam db.lv pastāstīja Jānis Beseris, mazumtirdzniecības uzņēmuma Korporatīvo attiecību departamenta direktors.

«Šā gada sākumā «Maxima Latvija» veikalos tika veikta cenu samazināšana, un «Borjomi» nespēja piedāvāt atbilstošu piedāvājumu. Gruzijas minerālūdens «Maxima Latvija» veikalos ir iecienīts. Pircēji ir novērtējuši piedāvātās Gruzijas minerālūdens alternatīvas un pieprasījums pēc Gruzijas iecienītākā minerālūdens «Nabeghlavi» kopš aprīļa beigām ir teju četrkāršojies. Pašlaik ar «Borjomi» esam pārrunu procesā. Pircēji ir novērtējuši «Borjomi», tādēļ ceram, ka tuvākajā laikā izdosies rast kopīgu risinājumu, lai atkal piedāvātu pircējiem šo Gruzijas minerālūdeni par izdevīgu un pieejamu cenu,» skaidroja J. Beseris.

Tirgus analīze liecinot, ka konkrētā zīmola Gruzijas minerālūdens cena tirgū pie atsevišķiem spēlētājiem ir turpinājusi augt un, salīdzinot ar aprīļa otro pusi, kopumā cenu pieaugums tirgū bijis vērojams aptuveni 40% apjomā.

Kipras kartē sarkana līnija, kas atgādina lielu rētu, sadala salu divās daļās, kā arī kalpo kā neitrālā jeb pamiera zona starp Kipras grieķiem un turkiem. Šo zemes strēli kontrolē ANO un tā tiek dēvēta arī par «Zaļo joslu», vēsta Reuters.

Kā savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Neils Hols (Neil Hall), šī zona kalpo par atgādinājumu, ka sala sadalīta gan fiziski, gan simboliski. Kiprai 1960. gadā iegūstot neatkarību no Lielbritānijas, pieauga saspīlējums starp uz salas dzīvojošajām grieķu un Kipras turku kopienām, pāraugot politiskās diskusijās un arī vardarbībā 1963. gadā. Drīz vien uz salu tika nosūtīti miera uzturētāju spēki. Situācija saasinājās 1974. gadā, kad, sākoties militārām sadursmēm, sala tika sadalīta divās daļās, starp tām atstājot arī pamiera līniju. Šāda kārtība uz salas saglabājusies arī tagad, un Reuters fotogrāfs pauž – visprecīzāk to raksturo apzīmējums «sasalusi laikā». Uz daudzām ēkām šajā joslā arvien vēl redzamas kara pēdas – ložu caurumi, smilšu maisu nocietinājumi, un izveidotas šaušanas pozīcijas. Jau vairākas desmitgades neskartas ir dzīvojamās ēkas, lidosta, utomašīnu veikals u.c..

Ziemeļkoreja uzsākusi daļu savu iedzīvotāju evakuāciju pazemes tuneļos, kas aprīkoti ar pārtikas rezervēm, kā arī uzsākusi autobusu un kravas automašīnu maskēšanu. Tajā pašā laikā komunistiskais režīms apstiprinājis pamiera, ar kuru 1953. gadā tika izbeigts Korejas karš, anulēšanu.

Dienvidkorejas varasiestādes šādu Ziemeļu rīcību nosaukušas par «kara drudzi» - taktiku, kuru Ziemeļkoreja piekopusi arī agrāk, lai saviem iedzīvotājiem liktu domāt, ka valsts pakļauta drīzam uzbrukumam, un tādējādi palielinātu to atbalstu režīma darbībām, raksta New York Times.

Dienvidkoreja arī noraidījusi Ziemeļu paziņojumu par pamiera līguma anulēšanu, uzsverot, ka, saskaņā ar tā noteikumiem, līgumu anulēt var tikai abas puses kopīgi. Neskatoties uz pēdējo dienu skaļajiem Ziemeļkorejas paziņojumiem, pagaidām neesot liecību, ka komunistiskais režīms būtu gatavs spert kādus dramatiskus soļus.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kims Minseoks laikrakstam norādījis, ka patlaban neesot nekādu liecību par agresīvām darbībām no Ziemeļkorejas puses. Viņš skaidroja, ka pēdējā laika Ziemeļkorejas «draudīgā retorika» paredzēta, lai izdarītu psiholoģisku spiedienu uz Dienvidkoreju, kas nesen sākusi ar ASV kopīgas militāras mācības. «Ar savām aktivitātēm Ziemeļkoreja cenšas pastiprināt savu iedzīvotāju solidaritāti un mēģina izdarīt spiedienu uz Dienvidkoreju un ASV. Ja viņi īstenos kādu provokāciju, mēs apņēmīgi atbildēsim un panāksim, ka viņi cieš daudz vairāk [nekā Dienvidkoreja],» sacīja Dienvidu Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili (Mikheil Saakashvili) 8. augustā paziņoja, ka Gruzijai no Krievijas puses draud plaša mēroga militārs uzbrukums. M. Saakašvili izsludināja valstī pilnīgu mobilizāciju, ziņo AFP.

M. Saakašvili paziņojums televīzijā tika translēts pēc tam, kad Krievijas kara lidmašīnas veica uzlidojumu Gruzijas teritorijā. Krievijas kara lidmašīnas nometušas trīs bumbas divos Gruzijas ciematos.

Savā runā M. Saakašvili aicina Krievijas Federāciju pārtraukt bombardēt Gruzijas miermīlīgos ciematus.

"Es izsludinu pilnīgu mobilizāciju. Rekrutēšanas punktos jāierodas visiem. Aicinu jūs nebaidīties no uzbrukumiem," savā runā sacīja Gruzijas prezidents.