Jaunākais izdevums

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Un tomēr, kāda ir jūsu atbilde skeptiķu argumentam, ka jūras pārvadājumi ir daudzkārt lētāki, tādēļ dzelzceļam varētu būt grūti konkurēt ar tiem?

Jā, jūras pārvadājumi ir lētāki, taču daudz ko nosaka apjomi. Viens kuģis pārvadā 20 000 TEU, bet viens konteinera vilciens (42 konteineri) – 82 TEU. Tā ka cenas pilnībā nekad neizlīdzināsies. Taču, ja produkcija tiek ražota Ķīnā, situācija ir nedaudz cita. Piemēram, ja ražotne atrodas Ķīnas pilsētā Čendu, bet tās pircējs ir Varšavā vai Budapeštā, tad dzezceļa pārvadājumi var būt lētāks risinājums nekā jūras. Jo no Čendu līdz tuvākajām ostas pilsētām ir 3000 kilometri, un par šo ceļu ir jāmaksā. Tad no ostas krava ar kuģi dodas uz Hamburgu, tad pa sauszemi uz Gdaņsku un tad uz Varšavu. Par visu šo komplicēto loģistikas risinājumu ir jāmaksā. Līdz ar to, piemēram, no Čendu uz Eiropu vilciena pārvadājumi izmaksās lētāk, jo tas ir vienkāršāks risinājums. Tiesa, Ķīnas valdība subsidē transporta pārvadājumus, taču pat ar šīm subsīdijām dzelzceļa pārvadājumi ir pietiekami konkurētspējīgi. Īpaši tādēļ, ka klienti nevēlas gaidīt septiņas nedēļas.

Šogad DHL atklāja jaunu dzelzceļa līniju Zīda ceļa ietvaros. Vai varat par pastāstīt sīkāk?

Jā, jaunā dzelzceļa līnija savieno Ķīnas pilsētu Šeņdžeņu (Shenzhen) ar Minsku. Ceļš aizņem 12 dienas. Jāteic, ka pašlaik ir 39 līnijas, kas savieno 20 Ķīnas pilsētas ar 15 Eiropas pilsētām, un DHL tirgus daļa transeiropas dzelzceļa pārvadājumos ir 20%. DHL grupa pie šādu dzelzceļa līniju izveides darbu sāka jau 2008. gadā un katru gadu tiek atvērta kāda jauna līnija. Pašlaik noris darbs pie jaunas līnijas izveides, kas savienos Ķīnu ar Baltijas valstīm.

DHL ir veikusi investīcijas Horgosas ostā (Kazahstāna) jauna loģistikas centra izveidē. Cik nozīmīgs ir šis loģistikas centrs un vai Latvijai arī vajadzētu piedalīties ar savām investīcijām?

DHL grupa strādā ciešā sadarbībā ar Kazahstānas dzelzceļu. Horgosa ir lielākā Zīda ceļa iekšzemes osta. Tā ka loģistikas centra izveide Horgosā ir ļoti nozīmīga Zīda ceļa infrastruktūras sastāvdaļa. Tajā ir modernākais kravu terminālis. Ja raugāmies uz Horgosas ģeogrāfisko novietojumu, tad tuvākie kaimiņi ir Ķīna, Krievija un Centrālāzijas valstis. Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna ietilpst vienā muitas savienībā. Tas atvieglo kravu plūsmu, jo ir vienotas muitas procedūras. Ja runājam par Ķīnu, tad tās teritorija ir milzīga – 6000 kilometru no valsts austrumiem līdz rietumiem. Tas ir garš ceļš, kas aizņem teju pusi no kopējā ceļa garuma uz Eiropu. Taču no Horgosas līdz Rīgai ceļš ilgs vien septiņas dienas. Tā ka kravu ceļš caur Horgosu būs ievērojami ātrāks nekā caur Ķīnu. Ja jūs jautājat par Latvijas investīcijām Horgosā, man atbilde ir – ja jūs vēlaties būt kravu distribūcijas centrs Baltijas un Skandināvijas reģionam, tad tā varētu būt laba izvēle. Tas nozīmē, ka produkciju, kas ierodas Horgosā, ar vilcienu nogādā Rīgā un tālāk jau uz Skandināviju.

Visu interviju Rīga ir svarīga kā izeja uz Skandināviju lasiet 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izeja ir riskantākajām vecuma grupām tēmēta indeksācija

Zema bāzes pensija ir iemesls vecuma nabadzībai Latvijā; izeja ir riskantākajām vecuma grupām tēmēta indeksācija, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi sievietes Latvijā ir pakļautas vecuma nabadzības riskam, secināts Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latvijas pensiju sistēmu. Vecumā virs 75 gadiem patlaban trešā daļa sieviešu Latvijā pensijā saņem mazāk, nekā nepieciešams nabadzības sliekšņa pārkāpšanai. Līdzēt tam var gan efektīva sociālo pabalstu sistēma, gan pensiju otrā līmeņa mantošanas tiesības dzīvesbiedriem.

Lai arī ar lielu atrāvienu, Latvija patlaban ir otrajā vietā pasaulē aiz Korejas vecuma nabadzības riska ziņā. Šis relatīvais nabadzības līmenis ir samērojams ar vispārējo labklājību un dzīves dārdzību valstī, ar ko ir skaidrojams arī Korejas fenomens – tā ir sadzīves izmaksu ziņā dārga zeme, kurā nestrādājošo ienākumi ir krasi zemāki.Salīdzinošā labklājība ir arī iemesls, kāpēc nabadzības riska rādītājs Latvijā paslīdēja uz leju krīzes gados 2008. un 2009. gadā. To noteica spēcīgās algu samaksu un nodarbinātības svārstības, kamēr pensiju samaksu līmenis palika stabils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā paredzēts labiekārtot pludmali, lai tā kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Būvprojekts paredz Roņu ielas pārbūvi un infrastruktūras sakārtošanu. Projektam paredzētas divas kārtas - Roņu ielas pārbūve un izejas uz pludmali labiekārtošana un pludmales koka laipas izbūve no Roņu ielas līdz dienvidu molam. Projekta izstrādātāja ir SIA «Firma L4» pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Liepājas pilsētas būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls, būvprojekts ir gatavs - būvvalde projektu ir akceptējusi, ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi. Viņš norāda, ka šis ir tikai viens posms, lai Liepāja kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Projekta pirmajā kārtā paredzēts pārbūvēt Roņu ielu visā garumā - ap 700 m un arī nelielu posmu no Zvejnieku alejas.Projekts ietver ietvju un brauktuves pārbūvi, veloceļa un inženierkomunikāciju izbūvi. Lietus kanalizāciju izbūvēs no jauna, bet ūdens apgādes tīklus un apgaismojumu pārbūvēs/atjaunos. Būs jaunas autostāvvietas Roņu ielas malās un pašvaldības zemes gabalā Zvejnieku alejā 11a, pie bijušā Kursas kluba.Roņu ielas un Zvejnieku alejas krustojumā ir paredzēts izveidot vietu, kur nākotnē varētu uzstādīt vides objektu/pieminekli rakstniekiem Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim. Tāpat Roņu ielā ir paredzēta koku izciršana un vairāk nekā 40 jaunu koku stādīšana un apstādījumu veidošana. Izeja uz pludmali Roņu ielas galā tiks labiekārtota atbilstoši pludmales tematiskajam plānojumam, kas pašvaldībā apstiprināts 2015. gadā.Izejā uz pludmali tiks izbūvēts operatīvā transporta izbraukšanas/iebraukšanas ceļš, veikta kāpu nostiprināšana, ierīkoti ūdens un kanalizācijas tīkli, lai pludmales zonā varētu uzstādīt tualetes un dušas.Būs arī cits labiekārtojums - laipas, ģērbtuves, velonovietnes, atkritumu urnas, norādes un informatīvās zīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas transporta dienās Zviedrijā prezentē tranzīta koridora priekšrocības

Lelde Petrāne, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas pilsētās Stokholmā un Gēteborgā šajā nedēļā norisinās Latvijas transporta dienas, kuru mērķis ir piesaistīt jaunus klientus un popularizēt Latvijas ostu un visa Latvijas transporta koridora pakalpojumus kravu pārvadājumiem starp Latviju un Skandināviju.

Pasākums tiek rīkots, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbojoties ar Latvijas Vēstniecību Zviedrijā, LIAA pārstāvniecību un lielākajām Latvijas ostām.

Lai prezentētu Latvijas tranzīta koridora iespējas un potenciālos sadarbības piedāvājumus Skandināvijas tirgum, uz Zviedriju devusies plaša transporta un tranzīta nozares delegācija satiksmes ministra Tāļa Linkaita vadībā. Tās sastāvā ir arī LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, SIA "LDz loģistika" valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols un SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga.

"Būtiski ir stiprināt sadarbību ar mūsu partneriem no Skandināvijas, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas, lai Latvijas transporta sistēma kalpotu kā loģistikas vārti Zviedrijas rūpniecības kuģu kravu sūtījumiem uz Krieviju, NVS, Vidusāziju un Tālajiem Austrumiem un arī pretējā virzienā," norāda satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maizes ceptuve A/S Latvijas maiznieks šogad plāno palielināt itāļu maizes ciabattas eksportu uz Skandināvijas valstīm. Pirmais lielais pasūtījums Skandināvijas klientiem tiks izpildīts jau šī mēneša beigās. Gada laikā uz Skandināviju aizceļos vairāk nekā miljons ciabattu, informē uzņēmumā.

Iepriekšējo gadu 5,5 miljonu eiro investīcijas sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ražotnes attīstībā un jaunas produktu līnijas izveidošanā vainagojušās panākumiem. Līdz ar pēdējo gadu investīcijām uzņēmuma ražošanas apjoms ir krietni palielinājies, tas ir ļāvis sekmīgi darboties ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs. Veiksmīgo sadarbību ar Skandināviju ietekmējuši arī investīciju ieguldījumi kvalitātes prasību nodrošināšanā, to apliecina iegūtie ISO un BRC sertifikāti, kas šajās valstīs tiek vērtēti ļoti augstu.

2018. gadā A/S Latvijas maiznieks eksports ir pieaudzis par 39%. Arī turpmākajos gados plānots eksportu būtiski palielināt. «Mūsu eksporta attīstības plāni ir diezgan vērienīgi. Šobrīd savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 10 valstīm, un Skandināvija mūsu eksporta plānos ir nākamais stratēģiski svarīgākais reģions. Šo valstu tirgu pētām jau vairākus gadus, un prasības tajā ir ļoti augstas gan kvalitātes, gan apjomu ziņā. Esam neizsakāmi priecīgi, ka tagad arī Skandināvijas ģimenēs ēdīs Latvijā ražotu maizi,» jauno sadarbības līgumu komentē uzņēmuma valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā

Lelde Petrāne, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pievieno papildus vērtību

Rūta Kesnere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DHL attīstībā investē 12 miljonus eiro

Ilze Žaime, 10.06.2020

Artūrs Saveļjevs, lidostas "Rīga" valdes loceklis, Snezhina Kazakova, "DHL Express" rīkotājdirektore un Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Kārums sieriņi uz eksporta tirgiem «brauc ierastajā tērpā»

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Food Union» zīmola «Kārums» biezpiena sieriņu eksports šā gada laikā pieaudzis par vidēji 20%, biznesa portālam db.lv pastāstīja Varvara Krivkina, «Food Union» eksporta vadītāja.

«Kārums» biezpiena sieriņu iepakojuma dizains eksporta tirgos neatšķiras. Uz iepakojuma redzami zīmola vizuālie pamatkodi (logotips, zīmola fonts u.tml.) - tāpat kā Latvijā. Atšķiras tikai teksts uz iepakojuma (produkta nosaukums un sastāvs), jo tam ir jāatbilst gan konkrētās valsts patērētāju paradumiem, gan likumdošanai.

«Kārums» sieriņus ēd ne vien Latvijā, bet arī, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Kanādā, Izraēlā, Austrālijā.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» ražo vairāk nekā simts dažādus produktus, no kuriem daudzi ir nopērkami ne vien Latvijā, bet arī dažādos eksporta tirgos – sākot ar Eiropu un Skandināviju, beidzot ar ASV, Tuvajiem austrumiem un Austrāliju. Kopumā uzņēmums savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 25 dažādām pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs iegādāties Latvijas saimniecībās audzētu cūkgaļu ar zaļās karotītes simbolu, informē jaunie uzņēmēji.

Jaunais koncepts veidots tā, lai nodrošinātu individuālu pieeju katram klientam. Šajā stendā būs iespēja gan pēc individuāla pasūtījuma iegādāties nepieciešamos gaļas produktus, gan arī saņemt šefpavāra konsultācijas ēdienu pagatavošanas kultūrā. "Divi naži" idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis, kuri personīgi katru dienu sagaidīs un apkalpos savus klientus.

Jauno uzņēmēju mērķis ir strādāt, izmantojot sentēvu zināšanas un tradīcijas. Šādi tiks saglabātas gaļas vērtības, un tiks nodrošināta iespēja klientiem piedāvāt augstvērtīgu produktu. Jaunā tirdzniecības vieta atradīsies Liepājas Pētertirgū, jo miesnieki uzskata, ka tā ir pilsētas dvēsele un Pētertirgus ir viens no labākajiem tirgiem Latvijā. Sākotnēji stendā varēs iegādāties tikai cūkgaļu, bet jau tuvākajā laikā arī Latvijā audzētu bioloģisku liellopa gaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu finansējumu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, ilgtermiņa kapitālieguldījumiem un esošo saistību pārfinansēšanai, būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings piesaistījis bankas finansējumu 8 miljonu eiro apmērā un emitējis obligācijas 3,8 miljonu eiro apmērā.

Darījums norisinās sadarbībā ar banku BlueOrange un uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultantu Oaklins M&A Baltics. BlueOrange bankas piešķirtais finansējums – 4 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevums un apgrozāmo līdzekļu finansējums gandrīz 4 miljonu eiro apmērā – ļaus uzņēmumam pārfinansēt esošās saistības, kā arī nodrošināt apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma izaugsmei, palielinot būvmaisījumu pārdošanas apjomus Baltijā un attīstot eksportu pārsvarā uz Skandināviju.

Apvienojumā ar bankas finansējumu, BlueOrange organizēja Sakret nodrošināto obligāciju emisiju 3,8 miljonu eiro apmērā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū 2020. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līce: Rīgas lidostas attīstības pamatā ir investīciju un pakalpojumu sabalansētība

Egons Mudulis, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 10 gados uzņēmums infrastruktūras attīstībā ieguldījis vairāk nekā 250 milj. eiro, bet nākamajos piecos gados sešos lielos projektos plānots investēt 225 milj. eiro, to Rīgas Aviācijas forumā 2019 norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Runājot par lidostas kā centra jeb mezgla izveidi, viņa sacīja, ka ar septiņiem milj. pasažieru, no kuriem 28% lido tranzītā un transfērā, ar vairāk nekā 83 tūkst. apkalpotu lidaparātu un vairāk nekā 28 tūkst. t kravu pērn lidosta augusi straujāk nekā lidostas vidēji Eiropā. Savukārt pērn Rīga bija ceturtā straujāk augošā lidosta Eiropā.

Patlaban lidosta ir absolūts līderis Baltijas valstīs apkalpoto lidojumu, pasažieru un kravu apjoma ziņā, taču ir jāskatās tālāk uz Skandināviju un Ziemeļeiropu, uzsvēra I. Līce. Viņa norādīja, ka lidostu izmanto 20 lidsabiedrības, nodrošinot plašu zemo izmaksu un arī pilna servisa pakalpojumu klāstu. No lidostas var sasniegt vairāk nekā 100 galamērķus, tostarp visus lielākos Eiropas aviomezglus. «Ir jādomā par 85 milj. (potenciālo) klientu, ko var sasniegt 24 stundu laikā,» Rīgas ģeogrāfiskā izdevīguma lomu atzīmēja lidostas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru