Enerģētika

Rīgas siltuma ieceri iegādāties Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas atzīst par neekonomisku

Rūta Lapiņa, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

Piektdien, 15.decembrī, sasaukta kārtējā AS «Rīgas siltums» padomes sēde, kuras viens no darba kārtības jautājumiem paredz izskatīt AS «Rīgas siltums» pirmpirkuma tiesību izmantošanu SIA «Rīgas BioEnerģija»50% kapitāla daļu iegādē. AS «Rīgas siltums» valde jau pieņēmusi pozitīvu lēmumu par attiecīgo darījumu, bastoties uz vērtējumu, kurā izmantoti 2016. gada dati (ar nelielām korekcijām).

K. Lore vienlaikus atgādina, ka AS «Rīgas siltums» padomes sēdē šā gada 7. jūnijā, kad pirmo reizi tika izskatīta iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības uz SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļām, AS «Rīgas siltums» valdes lēmums bija neizmantot pirmpirkuma tiesības, jo nepieciešams samazināt biznesa riskus. Minētais pamatojums lēmumā tika norādīts, neskatoties uz salīdzinoši labiem ekonomiskajiem novērtējumiem par SIA «Rīgas BioEnerģija» realizētajiem projektiem. Turklāt padomes sēdes laikā valdes lēmums par atteikšanos no pirmpirkuma tiesību izmantošanas tika izskatīts steidzamības kārtībā un netika atbalstīts K. Lores izteiktais priekšlikums atlikt jautājuma izskatīšanu, lai varētu rūpīgāk iepazīties ar iesniegto priekšlikumu un iegūt sertificēta vērtētāja viedokli par attiecīgo kapitāla daļu vērtību.

Vēstulē K. Lore aicina visus akcionārus pirms lēmuma pieņemšanas izprasīt no AS «Rīgas siltums» valdes informāciju un skaidrojumu par situāciju ar pirmpirkuma tiesību izmantošanu, iegādājoties SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

Kā zināms, 2014.gada 16.decembrī AS «Rīgas siltums» kopā ar SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» dibināja SIA «Rīgas BioEnerģija», katrai no dibinātājiem iegūstot 50% no kapitālsabiedrības pamatkapitāla. Šobrīd SIA «Rīgas BioEnerģija» dalībnieki ir SIA «Bioenerģijas risinājums» un AS «Rīgas siltums», kam katram pieder 50 % no kapitālsabiedrības pamatkapitāla.

SIA «Rīgas BioEnerģija» dibināšanas mērķis bija realizēt divu biokurināmo katlumāju būvniecību Rīgā un saražotās siltumenerģijas realizāciju Rīgas pilsētas centralizētajā siltumapgādē, t.i. pārdot AS «Rīgas siltums». Atbilstoši Rīgas siltums valdes sniegtajai informācijai katlumāja Rīgā, Rencēnu ielā 16, ir uzbūvēta, nodota ekspluatācijā jau sākta siltumenerģijas ražošana un pārdošana, savukārt katlumājas Rīgā, Vietalvas ielā 5, projekts ir tikai sagatavošanas stadijā.

LASI ARĪ:

Ieguldot 35 miljonus eiro, Rīgā uzbūvē divas biokurināmā katlumājas

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM: Rīgas siltums sasteigti virza reorganizāciju, kas varētu veicināt būtisku tarifu kāpumu Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā AS Rīgas siltums (RS) sasteigti virza uzņēmuma reorganizāciju, kuras rezultātā iespējams būtisks siltuma tarifa kāpums Rīgā, teikts EM paziņojumā.

Šādi secinājumi radušies, iepazīstoties ar RS valdes sniegto informāciju par SIA Rīgas bioenerģijas investīciju projektu (divu katlumāju Rīgā - Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) realizāciju un pirmā pusgada darbības rezultātiem pēc katlumājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, nodošanas ekspluatācijā.

EM nominētais pārstāvis RS padomē Kaspars Lore arī iepriekš vairākkārt paudis bažas par RS investīciju projekta SIA Rīgas bioenerģija lietderīgumu un potenciālo konkurētspēju.

Šobrīd uzņēmuma valde sagatavojusi priekšlikumu reorganizācijas ceļā SIA Rīgas bioenerģija pievienot RS un līdz ar to pārņemot a/s Rīgas Bioenerģija uzņemtās kredītsaistības 24,5 miljonu eiro apmērā. Lai izpildītu kredītsaistības un atgūtu katlumājas izveidē vēl papildu ieguldītās investīcijas 9 miljonu eiro apmērā, paredzams, ka uzņēmums varētu palielināt siltumenerģijas cenu Rīgā. EM norāda, ka pēc šādas reorganizācijas izsekojamība investīciju atmaksai praktiski nebūs iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas siltums palīdzēs 230 atlaižamajiem atslēdzniekiem atrast jaunu darbu

LETA, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Stacija gaida atļauju

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 05.04.2018

«Siltumu no SIA Barkavas enerģija gaidām jau vairāk nekā mēnesi, tas ļaus audzēt dārzeņus visu gadu, nevis kā tagad – no marta līdz oktobra nogalei, četrus mēnešus siltumnīcām esot dīkstāvē, jo mīnus grādos jau neko nevar izaudzēt,» SILVIJA GRUDULE, SIA AIVA G VALDES LOCEKLE.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 6,5 milj. eiro, SIA Barkavas enerģija izveidojusi augsti efektīvu biomasas koģenerācijas staciju ar elektroenerģijas jaudu 1,5 MWh un 3 MWh siltuma jaudu, kuru gaida ne vien Barkavas iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji – dārzeņu audzētāji, kuriem nepieciešama siltumnīcu apsilde, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Diemžēl pašlaik nevienam neatliek nekas cits, kā vienīgi gaidīt, jo Ekonomikas ministrija joprojām vilcinās ar atļaujas izsniegšanu un koģenerācijas stacija, lai gan ir uzbūvēta un gatava darboties, atrodas dīkstāvē. «Pašlaik man neatliek nekas cits, kā vien cerēt, ka viss notiks tā, kā tam ir jānotiek,» situāciju vērtē SIA Barkavas enerģija valdes priekšsēdētājs Edgars Kamišovs. Viņu gan bažīgu dara pēdējā laika notikumi, uzņēmējiem atņemtās obligātā iepirkuma atļaujas un Ekonomikas ministrijas vēršanās pret visu nozari, balstoties uz stipri vienpusēju un bieži neobjektīvu informāciju. Vēl vairāk šo neskaidrību pastiprina ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pēdējā laikā paustais viedoklis, ka obligātā iepirkuma komponentes sistēma ir ne vien jāpārskata, bet jālikvidē kā tāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Plānotā Rīgas siltums 230 darbinieku atlaišana varētu notikt pavasarī

LETA, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas siltums» plānotā 230 darbinieku atlaišana saistībā ar daļējas sadarbības pārtraukšanu ar SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) varētu notikt martā vai aprīlī, pastāstīja «Rīgas siltuma» sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnete Bušta.

Uzņēmums ar RNP vienojies, ka darbinieku atbrīvošana no darba notiks apkures sezonas beigās, lai tas «būtu mazāk sāpīgi visām iesaistītajām pusēm.» «Mēs nevēlamies, lai apkures sezonas vidū ciestu iedzīvotāji un arī jaunajam RNP sadarbības uzņēmumam vieglāk būs pārņemt pienākumu izpildi pakāpeniski, nevis brīdī, kad siltumtīklu apsaimniekošana ir visaktuālākā,» skaidroja Bušta.

Viņa apstiprināja, ka «Rīgas siltums» joprojām apņēmies palīdzēt saviem darbiniekiem atrast jaunas darba vietas. Vairāki uzņēmumi jau esot izrādījuši interesi par «Rīgas siltuma» atslēdzniekiem un santehniķiem. Bušta gan norādīja, ka pagaidām konkrētas darbības saistībā ar darbinieku pārvirzīšanu nav notikušas un šis jautājums tiks tālāk risināts pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot revīziju par pašvaldību darbību sabiedriskās kārtības jomā, Valsts kontrole konstatējusi, ka Ķekavas pašvaldība, kuru vada V. Baire, nepilnīgi vērtē svarīgākās sabiedriskās kārtības problēmas novadā, savukārt trūkumi finansējuma kontrolē rada bažas par līdzekļu neekonomisku izlietojumu. Revīzijas gaitā konstatēts, ka Ķekavas novada Reģionālā pašvaldības policija ar finanšu līdzekļiem nav rīkojusies atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākie izaicinājumi siltumapgādes jomā saistīti ar klimata pārmaiņām, ikgadējā Dienas Biznesa rīkotajā siltumapgādes nozares forumā «Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī» atzina eksperti.

Siltuma apgādes uzņēmumi ir jaunu izaicinājumu priekšā – kā saglabāt un attīstīt esošās centralizētās siltuma apgādes sistēmas infrastruktūru straujas tehnoloģiju attīstības un patērētāju uzvedības apstākļos. Izaicinājumi ir vairāki – augošas aktivitātes efektivitātes paaugstināšanā patērētāju pusē, politikas un likumdošanas neskaidrība ar siltumapgādes uzņēmu pienākumu panākt primārās enerģijas samazinājumu un pārspīlēti neelastīgais regulēšanas režīms.

«Darbs pie efektīvākas pārvaldības un izmaksu samazināšanas turpināsies, un no pilsētu puses redzam to kā vienu no galvenajām prioritātēm pašvaldību darbības nodrošināšanai,» sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Valmieras enerģija» (VE) parakstījusi līgumu ar SIA «Monum» par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Valmierā, Gaujas labajā krastā, kas būs viena no modernākajām Latvijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Plānots, ka jaunais siltumavots uzsāks darbību 2020.gadā, projekta izmaksām sasniedzot 4,9 miljonus eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Projekta ietvaros paredzēts uzstādīt šķeldas biomasas katlu ar siltuma jaudu 9MW un dūmgāzu kondensācijas ekonomaizeru ar siltuma jaudu 1,5 MW. Kopā ar jau esošo šķeldas katlumāju jaunā katlumāja spēs saražot līdz pat 90% no kopējās uzņēmumā saražotās siltumenerģijas Gaujas labajā krastā.

«Šī vērienīgā projekta ieguvēji būs gan Valmieras pilsētas iedzīvotāji, gan vietējie šķeldas ražotāji un apkārtējā vide, jo siltuma ieguve tiks nodrošināta, izmantojot atjaunojamos energoresursus,» pauž VE valdes loceklis Māris Kānītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: 7 miljonus eiro vērtā rūpniecības kompleksa būvniecība Rēzeknē

Zane Atlāce - Bistere, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi izveidot uzņēmējdarbību veicinošu infrastruktūru, Rēzeknē turpinās jauna rūpniecības kompleksa būvniecība. Projekta izmaksas ir 6,86 miljoni eiro.

Rūpniecības kompleksa kopējā platība būs 6784 m2. Ražošanas korpuss ar administratīvo – sadzīves korpusu (138×48,70 m platībā) ir paredzēts metāla karkasa konstrukcijās ar jumtu nesošām metāla sijām. Ēkas ārsienas veidotas no sendvičtipa paneļiem, tie sastāv no divām krāsota tērauda loksnēm, kurām pa vidu ir siltumizolācijas materiāls. Dienvidaustrumu daļā paredzēts divstāvu birojs ar darba telpām 65 darbiniekiem. Biroja pirmajā stāvā plānotas arī strādnieku sadzīves telpas – ģērbtuves ar dušām 200 strādniekiem un ēdamzāle, liecina pašvaldības sniegtā informācija.

Ēkā paredzēts atgūt enerģiju, izmantojot ventilācijas sistēmu agregātus ar rotācijas tipa rekuperatoriem, kuru efektivitāte siltuma atgūšanai sasniedz vairāk kā 73%, kas atbilst perspektīvām Eko Dizaina – 2018 normu prasībām. Šādi iegūto siltuma enerģiju paredzēts izmantot ventilācijas sistēmu patērējamo siltuma slodžu atbalstam, tā samazinot siltuma patēriņu no ēkas katlumājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas centrālā banka atļauj Blackstone un Abū Dabī investoriem iegādāties Luminor meitasuzņēmumu kapitāldaļas

LETA--BNS, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas centrālā banka atļāvusi ASV investīciju kompānijai «Blackstone» kopā ar Abū Dabī Investīciju pārvaldi (ADIA) iegādāties Igaunijā reģistrētās bankas «Luminor Bank» meitasuzņēmumu Lietuvā «Luminor investiciju valdymas» un «Luminor Lizingas» kapitāldaļas.

Lietuvas Banka apstiprinājusi netiešu investīciju pārvaldnieka «Luminor investiciju valdymas» vairākuma kapitāldaļu un vairāk nekā piektdaļas līzinga kompānijas «Luminor Lizingas» kapitāldaļu nonākšanu «Blackstone» un ADIA kontrolē, izmantojot Džērsijā reģistrētās kompānijas «Braavos Bidco Limited» starpniecību.

«Blackstone» un ADIA plāno iegādāties 60,1% » Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu no tās jaunā netiešā īpašnieka «Luminor Holding», kas iepriekš netieši iegādājās visas uzņēmuma kapitāldaļas. Arī šo darījumu apstiprināja Lietuvas Banka.

Pēc šiem darījumiem «Nordea Baltic» un «DNB Baltic Invest» katrai netieši piederēs 19,95% «Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nauda Uzvaras parka atjaunošanai no domes pamatbudžeta piešķirta netiks

LETA, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB aizturētā politiķe Broka pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien aizturētā Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Politiķes ienākumi pagājušajā gadā bijuši 118 474 eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 60 684 eiro viņa saņēmusi par Iepirkuma komisijas priekšsēdētājas un rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatiem LU.

Vēl 45 418 eiro Broka nopelnījusi par valdes locekļa amatu Rīgas Brīvostas pārvaldē, bet 12 372 eiro - par darbu Rīgas domē.

Vienlaikus Brokai 5000 eiro vērtībā pieder kapitāldaļas SIA «B2000 Baltic», 11 383 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Merits», kā arī 1422 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Target Consensus Consulting» uzņēmumā.

Brokas valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder zemes īpašums Rīgā, kā arī 2015.gada «BMW X5» automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs «Olainfarm» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas meitasuzņēmumu SIA «Latvijas aptieka» un SIA «Silvanols» kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Abas komercķīlas reģistrētas par labu «SEB bankai», un tās nodrošina prasījumus, kas izriet no 2014.gada jūlijā noslēgta kredīta līguma. Abām komercķīlām ir arī vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 13,384 miljoni eiro.

Ar vienu no komercķīlām ieķīlātas «Olainfarm» piederošās 703 810 «Silvanols» kapitāldaļas, bet ar otru komercķīlu ieķīlātas zāļu ražotājam piederošās 626 «Latvijas aptieka» kapitāldaļas. «Olainfarm» ir vienīgais abu uzņēmumu īpašnieks.

«Olainfarm» kā ķīlas devējs bez bankas rakstiskas atļaujas nedrīkst pieņemt lēmumu ne par «Silvanols», ne «Latvijas aptieka» reorganizāciju, likvidāciju, pamatkapitāla palielināšanu (izņemot, ja pamatkapitāla palielināšana notiek palielinot ieguldītās daļas vērtības) vai pamatkapitāla samazināšanu un attiecīgiem statūtu grozījumiem par iepriekšminēto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez īpašnieka ziņas notikusi kapitāldaļu attiecību maiņa un uzņēmuma dibinātājs zaudējis vairākuma kapitāldaļas. Pilnvara un īpašnieka nevērība kalpoja uzņēmuma pārņemšanai.

2015. gada septembrī pilnvarota persona, izmantojot pilnvaru, veikusi labojumus uzņēmuma dalībnieku reģistrācijas veidlapā, norādot, ka sabiedrībai ir vēlme daļu vairākumu atsavināt labojumu veicējam. Labotā veidlapa tika pieņemta Uzņēmumu reģistrā, un pēc nepilna gada uzņēmuma vecais īpašnieks bija zaudējis kontroli savā uzņēmumā, piekļuvi e-pastiem, privātiem datiem, iestrādnēm un visam, ko radījis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ievērojot, ka uzņēmuma īpašnieks un pārreģistrācijas veicējs ir vienas ģimenes locekļi, kuru attiecības 2015. gadā mainījās un šobrīd abu starpā ir vairākas tiesvedības par notikušā sekām, Dienas Bizness nosauca uzņēmumu par SIA X, bet abiem strīdniekiem mainīja vārdus. Artis – vecais uzņēmuma īpašnieks, Ksenija – jaunā kapitāldaļu vairākuma īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūkusalas Biznesa centrā pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas enerģijas patēriņš samazināts vairāk nekā divas reizes, "Dienas Biznesam" atklāj centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks

Enerģijas ietaupījuma pamatā ir ne vien ēku siltināšana, bet arī vienotas ventilācijas un siltumenerģijas uzraudzības sistēmas ieviešana visā ēkā, kā arī ēkas īpašnieka, telpu apsaimniekotāja un nomnieku sadarbība ar vienotu mērķi, kas ļāvis samazināt izmaksas.

Sistēma maina paradumus

"Pirms aptuveni diviem gadiem mēs pirmajā ēkā sākām ar pilotprojektu un izveidojām vienotu energopatēriņa uzraudzības sistēmu. Pēc divām nodzīvotām ziemām bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu reālais siltuma ietaupījums ir aptuveni 50% pret to, kas mums bija pirms sistēmas ieviešanas," sacīja K. Vasks.

Atziņa pēc veiktā darba ir tāda, ka ēku siltināšana neļauj ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, ja netiek mainīti ēku iemītnieku paradumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu veicināt siltumenerģijas tarifu kāpumu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) prognozē, ka atsevišķās pilsētās pieaugums varētu sasniegt pat 40%.

Šobrīd atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. LSUA norāda, ka, ja OIK tiks atcelta bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās varētu ievērojami sadārdzināties, atsevišķos gadījumos pat apdraudot uzņēmumu spēju nodrošināt centralizēto siltumapgādi. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paziņojis, ka OIK, visticamāk, tik strauji atcelta gan netiks.

Liels trieciens

Tarifu pieaugums varētu skart aptuveni 996 tūkstošus cilvēku jeb teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kas siltumenerģiju iegādājas no valsts atbalstu saņemošajām stacijām, uzsver LSUA pārstāvis un uzņēmuma Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma,» atzīst J. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB rosina apsūdzēt uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un bijušo basketbolistu Valteru

LETA, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par tirgošanos ar ietekmi ierosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, uzņēmēju un bijušo basketbolistu Valdi Valteru un uzņēmēju Haraldu Balodi.

KNAB informēja, ka birojs lūdzis prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai sākt kriminālvajāšanu pret trim personām par tirgošanos ar ietekmi.

Pēc KNAB sniegtās informācijas, kāda juridiska persona bija vērsusies tiesā pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Apmaiņā pret «palīdzību» juridiskās personas pārstāvji apsolījuši fiziskajai personai juridiskās personas kapitāldaļas. Pēc KNAB sniegtajām ziņām, uz projekta realizācijas laiku daļa no juridiskās personas kapitāldaļām pārgājušas fiziskās personas rīcībā. Pēc šādas vienošanās pašvaldība ar juridisko personu noslēgusi mierizlīgumu tiesvedībā, informēja KNAB. Pret nevienu pašvaldības amatpersonu birojs gan šajā lietā nav vērsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenerālprokuratūra liek KNAB papildus izmeklēt lietu pret Krūmiņu un Valteru

LETA, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nolēmusi patlaban vēl nesākt kriminālvajāšanu aizdomās par tirgošanos ar ietekmi pret uzņēmējiem Jūliju Krūmiņu, Haraldu Balodi un uzņēmēju, bijušo basketbolistu Valdi Valteru.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors atcēlis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai un uzdevis KNAB turpināt izmeklēšanu, informēja Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Prokurors norādījis, ka krimināllietā iesniegtie pierādījumi nav pietiekami kriminālvajāšanas sākšanai pret lēmumā norādītajām personām un norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kas vēl būtu veicamas.

Kā iepriekš ziņoja KNAB, lieta ir saistīta ar kādas juridiskas personas tiesvedību pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji esot vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās siltumenerģija kļuvusi dārgāka, lielākais tarifu pieaugums novērojams Valmierā.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās auguši par vidēji 3,32 eiro/MWh. Valmierā tarifs kāpis par 17,11 eiro/MWh, Jūrmalā – par 3,97 eiro/MWh, Rīgā – par 3,71 eiro/MWh, bet Daugavpilī – par 3,12 eiro/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Vēsturiski augstākais siltumenerģijas tarifs gandrīz visās lielajās pilsētās novērots 2012.gadā

Neraugoties uz nelielo tarifa kāpumu, zemākās siltumenerģijas izmaksas joprojām saglabājas Rīgā, laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam rīdzinieki par siltumu maksājuši vidēji 50,7 eiro/MWh, šogad – 44,39 eiro/MWh. Rīgas siltuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta informē, ka šādus rezultātus izdevies panākt, plānveidīgi ieviešot kardinālas izmaiņas visos siltumapgādes sistēmas posmos – siltuma avotos, siltumtīklos un patērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot siltumenerģijas piegādi atbilstoši pieprasījumam. «Viens no iemesliem, kāpēc izdevies noturēt tik zemu siltumenerģijas tarifu, ir ieguldītais darbs siltumenerģijas zudumu samazināšanā pārvadē. Siltumenerģijas zudumi no tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma šobrīd veido tikai 12%, salīdzinājumam – 1996./1997.gada sezonā tie sasniedza 20%,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Putuplasta vietā termoiepakojumu piedāvā izgatavot no skuju koku zaleņa

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki piedāvā tehnoloģiju videi draudzīga termoiepakojuma izgatavošanai no Latvijā ļoti plaši pieejamā skuju koku zaleņa – smalkiem zariņiem un skujām, informē RTU.

Skuju koku zalenis faktiski ir mežizstrādes atlikums, tā lietošanas iespējas ir ievērojami plašākas par šobrīd izmantotajām.

«Izstrādājot mežu, koku smalkie zariņi ar skujām paliek turpat mežā. Pēc izkalšanas skujas un zarus var izmantot meža šķeldas ražošanai vai arī klāt uz zemsedzes, lai sliktos laikapstākļos tehnika varētu pārvietoties pa mežu. Nelielos apjomos Latvijā zaleni izmanto arī skuju ekstraktu ražošanā,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošā pētniece Indra Muižniece. Zaleni pārstrādā SIA Vecventa Piltenes pusē, vairāki uzņēmumi izmanto zaleņa pārstrādes produktus, piemēram, skuju ekstraktu un hlorofila pastu lieto kā izejvielu kosmētikas un farmācijas produktu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru