Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Autotransporta direkcija (ATD) piedāvājusi Konkurences padomes (KP) lēmumā par neatļautu vienošanos iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem lauzt līgumus uz savstarpējās vienošanās pamata, piektdien preses konferencē sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Vienlaikus ATD ir gatava lauzt līgumus ar šiem pārvadātājiem gadījumā, ja KP lēmums kļūst galīgs un nepārsūdzams pēc tiesas lēmuma.

Līgumu laušana ar pārvadātājiem uz savstarpējas vienošanās pamata varētu būt iespējama, ja tam ir pārvadātāju piekrišana, turklāt katrā no lotēm piekrišana nepieciešama no tā pārvadātāja vai pārvadātāju apvienības, kuri veic pārvadājumus šajā lotē, teica Godiņš.

Tāpat līgumu laušana uz savstarpējas vienošanās pamata būs iespējama brīdī, kad iestāsies pakalpojuma nepārtrauktība. ATD ir vērsusies pie Latvijas pārvadātājiem ar aptauju, lai saprastu pārvadātāju rīcībā esošos resursus un iespējas veikt pārvadājumus brīdī, kad tiek lauzti līgumi ar KP lēmumā minētajiem pārvadātājiem.

Par likvidācijai paredzētās RSK Apdrošināšanas AS biznesu, neraugoties uz tās bēdīgo finanšu situāciju, joprojām ir interese

To Db apliecināja BTA, kuras līdzīpašnieks un vadītājs Gints Dandzbergs gan uzsvēra, ka šobrīd neviens apdrošinātājs piedāvājumus īsti nevar izteikt, jo nav skaidrs tas, kāda būs RSK Apdrošināšanas AS (RSK) pārdošanas procedūra.

«Primāri BTA interesē RSK bizness, tomēr viss atkarīgs no piedāvājuma un cenas,» tā viņš. Arī Gjensidige Baltic pārstāve Jana Norvele neapliecina, ka kompānijai neinteresētu RSK bizness. Tiesa, viņa norāda, ka «iespējas pārņemt RSK portfeli ir atkarīgas no darījuma satura un kompānijas tehnisko rezervju seguma». Tas ir pretēji Rīgas mēra Nila Ušakova iepriekš Db teiktajam, ka «mēs jau aptaujājām visus, ko varējām - nav neviena interesenta RSK iegādei. Es domāju, ka to neviens nepirks». Tikmēr Baltas vadība atzina, ka uzņēmums vienmēr izskata biznesa paplašināšanas iespējas, Db informēja kompānijas komunikāciju vadītāja Kristīne Martinsone.

Ja pasažieru pārvadātāji streikos un nepildīs to apjomu, kas līgumā ir noteikts kā obligāts, ar pārvadātāju tiks pārtraukts līgums jeb tas tiks lauzts, apgalvo satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš gan atzina, ka ar pasažieru pārvadātājiem par 2012.gada parāda atmaksu jārunā konstruktīvi un ir jācenšas vienoties.

«Ir noteikts, cik drīkst neveikt darbus, jo nevar būt situācija, ka visā valstī nenotiek pārvadājumi,» uzsvēra Matīss.

Viņš norādīja, ka situācija nav viendabīga. Problēmas ir tikai atsevišķiem plānošanas reģioniem. «Ir tādi reģioni, kuri ir optimizējuši savus maršrutu tīklus, un tie tagad ir zaudētāju pozīcijās. Viņi neprasa papildu naudu, bet maršrutu skaitu samazināja. Jāsaprot, ka jābūt vienotai pieejai.»

Ar pārvadātājiem ir jārunā konstruktīvi, lai neciestu ne pārvadātāji, ne iedzīvotāji, pauda ministrs. «Jāvienojas, ka zaudējumus nokompensējam. Negribam iet draudēt vienam vai otram, ir jāpanāk kopīgs viedoklis. Jāpanāk risinājums, nevis jādraud ar streikiem vai naudas nemaksāšanu.»

Visdārgāk viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana izmaksājusi Ingunas Sudrabas vadītajai partijai No sirds Latvijai, kura šim mērķim iztērējusi aptuveni 56 000 eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Saeimas vēlēšanām no 7.jūnija līdz 4.oktobrim partija priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēja izlietot summu, kas nepārsniedz 422 997 eiro, ja partija iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām visos vēlēšanu apgabalos.

3.oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtā informācija liecināja, ka saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iztērējusi 96% no maksimāli atļautā priekšvēlēšanu izdevumu apmēra. No sirds Latvijai bija sasniegusi 94% no limita, Vienotība - 93%, Saskaņa - 78%, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - teju 17%, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 21% no limita.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

No rītdienas, 8.jūlija, stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kā tiek veikti iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un kāda ir norēķinu kārtība par attiecīgajiem pakalpojumiem, informē Autotransporta direkcija.

Normatīvajos aktos uzskaitīti nosacījumi, kas jāievēro neregulārajiem pārvadātājiem, lai varētu sniegt konkrētos pakalpojumus, tādējādi negodprātīgiem pārvadātājiem liedzot iespēju uzdoties par regulāro pārvadājumu veicējiem un kropļot konkurenci sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgū. Paredzams, ka, pamatojoties uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, turpmāk būs vieglāk identificēt un sodīt nelegālos pārvadātājus.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem efektīvāka kļūs pasažieru pārvadātāju identifikācija un kontrole, ko nodrošina Valsts policijas, pašvaldību policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Autotransporta direkcijas darbinieki.

Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups šodien, 21.aprīlī, ir atstājuši valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatus, informē ATD pārstāvji.

Amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.

Godiņš uzsver, ka, prettiesiski laužot līgumus, ATD valdei personīgi nāktos atbildēt ar savu mantu tiesas priekšā, kā arī tas radītu būtiskas sekas uzņēmumam un valstij.

"Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības tikai tāpēc, ka, iespējams, atsevišķi politiķi vēlas iet kāda pārvadātāja pavadā. Šis ir viens no lielākajiem konkursiem neatkarīgās Latvijas vēsturē, summas ir iespaidīgas, un bija prognozējams, ka būs pārvadātāju cīņas, publiski nomelnojot direkciju. Tomēr nebijām gatavojušies, ka šajās cīņās iesaistīsies politiķi," skaidro Godiņš. Viņš norāda, ka darbu ATD sāka 2015.gada februārī un vairāk nekā astoņu gadu laikā kopā ar kolēģiem ir ieviesti vairāki pakalpojumi e-vidē, paplašinātas uzņēmuma darbības jomas, nodrošināta stabila un nepārtraukta uzņēmuma darbība, kā arī veicināta uzņēmuma izaugsme un reģionālā sabiedriskā transporta sistēmas reorganizācija Latvijā atbilstoši vienotiem kvalitātes standartiem.

Latvijas autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija LARPA atzinīgi vērtē Satiksmes ministrijas (SM) operatīvo rīcību, piešķirot finansējumu pārvadātājiem, tomēr jāņem vērā, ka tas neatrisina visas problēmas, saka LARPA valdes loceklis Uldis Kolužs.

Viņš uzsver, ka Zemgales pārvadātāji jau ir saņēmuši pilnu samaksu par 1.ceturksni, un ir informācija, ka arī Vidzemes un Latgales plānošanas reģioni naudu jau ir saņēmuši, un šodien ir cerība, ka tā tiks pārskaitīta pārvadātājiem. Tas uz brīdi ļaus pārvadātājiem nokārtot savas saistības un uzlabot saimniecisko darbību, norāda LARPA pārstāvis.

«Tomēr tas visas problēmas neatrisina. Ceram, ka tiks izpildīts arī nākamais solījums - jūnijā atmaksāt 2012.gada parādus,» saka U. Kolužs.

Tāpat vietējie reģionālie pārvadātāji cer, ka rezultatīvi noslēgsies arī sarunas par nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, lai ar pārvadātājiem varētu norēķināties 2013.gada ietvaros un kārtējo reizi nepārceltos parādi uz 2014.gadu.

Sabiedriskajā transportā pasažieru skaita maksimālā ietilpība palielināta līdz 80% līdzšinējo 65% vietā, savukārt komerciālo maršrutos pārvadātājiem, kā arī valstspilsētu pārvadātājiem būs ļauts organizēt pārvadājumus, kuros uzņems pasažierus tikai ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.

To paredz valdībā otrdien atbalstītie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Maksimālās ietilpības palielināšana saistīta ar skolnieku mācību atsākšanos klātienē no 1.septembra, kas būtiski ietekmēs pasažieru plūsmas apmērus, skaidro satiksmes ministrija.

Savukārt, ievērojot pašreiz noteiktos ierobežojumu attiecībā uz pārvadājamo pasažieru apjomu sabiedriskajos transportlīdzekļos, Satiksmes ministrija prognozē būtisku pasažieru plūsmas pieaugumu, kas var radīt pārvadātājiem problēmas ar visu pasažieru nogādāšanu nepieciešamajā galapunktā.

"Maršruta tīklā daudzi maršruti ir pielāgoti, lai savlaicīgi nogādātu skolēnus un studentus uz mācību iestādēm, ievērojot mācību laika sākumu un beigas. Līdz ar to šādi maršruti ir pieprasīti tieši mācību laikā un to izmanto kā skolēni, tā citi pasažieri un attiecīgi tajos transportlīdzekļu piepildījums tuvojas maksimāli atļautajam," norāda SM

Ja salīdzina situāciju kravu pārvadājumos ar autotransportu tuvākajās kaimiņvalstīs un Eiropā kopumā, tad Latvijas kravu pārvadātājiem ir labi rādītāji, DB norāda SIA Logic Media valdes loceklis Guntis Mičuļs.

Salīdzinot šobrīd pieejamos datus, piemēram, kravu pārvadājumu apjomu izmaiņas Lietuvas un Latvijas pārvadātājiem, Latvijas uzņēmēju pārvadāto kravu apjoms šī gada 1. ceturksnī ir audzis par 17% pret pagājušā gada attiecīgo periodu, bet Lietuvas pārvadātājiem pieaugums ir tikai 8%. Arī salīdzinot 2010. g. rādītājus ar 2009. g. rādītājiem, Latvijas pārvadātājiem bija 24% apjomu pieaugums (kas bija labākais rādītājs starp ES valstīm), bet Lietuvas pārvadātājiem pieaugums nesasniedza pat 1%.

Analizējot kopējos rādītājus Eiropas savienībā 2010. gadā pret 2009. gadu, Latvijas pārvadātāji uzrādīja straujāko relatīvo kravu apjoma pieaugumu (24%), kam sekoja Luksemburga (15%), Somija (14%), Dānija (11%) un Polija (9%). Savukārt absolūtos rādītājos lielākie pārvadājumu apjoma pieaugumi bija Polijas (+106 milj. tonnu), Francijas (+76 milj. tonnu) un Somijas (+47 milj. tonnu) pārvadātājiem. Savukārt Latvijas pārvadātāju kopējais pārvadāto kravu apjoms 2010. gadā bija nepilni 47 milj. tonnu.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

11.Saeimas vēlēšanās vislētāk viens deputāta mandāts varētu būt izmaksājis apvienībai Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), visdārgāk - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), savukārt Šlesera reformu partija LPP/LC palikusi bez rezultāta, lai arī priekšvēlēšanu reklāmās iztērējusi teju maksimālo pieļaujamo summu - 282 559 latus, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kā ziņots, Saeimas ārkārtas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvusi apvienība Saskaņas centrs (SC), Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP), liecina ziņu aģentūras LETA veiktā balsotāju aptauja pie iecirkņiem.

Aptaujā 28,89% savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo cilvēku atbildējuši, ka balsojuši par SC. Par 10.Saeimas uzvarētāju Vienotību nobalsojuši 20,15%, bet par šovasar izveidoto ZRP - 19,88%. Par nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 13,67% aptaujāto vēlētāju, bet par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 11,61% vēlētāju.

Investori no visām Baltijas valstīm izrādījuši augstu interesi par divu lielāko uzņēmuma akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – veiktajiem Latvijas fintech uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskajiem piedāvājumiem, kas noslēdzās piektdien, 2. jūnijā.

Kopumā 2915 investori parakstījās 5 242 209 akcijām par kopējo summu 7,1 miljoni eiro, tādejādi pieprasījumam pārsniedzot akcionāru piedāvāto akciju apjomu 1,12 reizes.

Vislielākā interese par publiskā piedāvājuma akcijām novērota no Igaunijas investoru puses, kam sekoja Latvijas un Lietuvas investori. Ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc DelfinGroup akcijām, L24 Finance un EC finance veiks akciju alokāciju pēc pro-rata principa, kas nozīmē, ka visi investori, kas pieteicās akciju iegādei, saņems aptuveni 89% no pieprasītā akciju skaita. Iegādāto akciju pārskaitīšanu jeb norēķinu plānots veikt 6. jūnijā.

Pēc norēķinu veikšanas brīvā publiskā apgrozībā esošais DelfinGroup akciju skaits pieaugs no 16,07% līdz 26,77%, kā arī L24 Finance piederēs 48,18% no uzņēmuma akcijām, bet EC finance – 14,95%.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Joprojām ir apgrūtināta autopārvadājumu veikšana uz Krieviju no Latvijas muitas noliktavām un ostām, izmantojot divpusējās atļaujas, jo tad jārēķinās ar naudas sodiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš.

Viņš skaidro, ka Krievijas dienesti Latvijas pārvadātājiem pieprasa dokumentus, kas tiešā veidā neattiecas uz pārvadājumu veikšanu, un divpusējās atļaujas vairs nav iespējams izmantot gadījumos, ja Latvijā tiek iekrautas trešo valstu izcelsmes preces. Patlaban, kamēr vēl pietiek trīspusējo atļauju, pārvadātāji savu darbu turpinot, taču, tā kā to skaits ir nepietiekošs, jau marta beigās tās būs beigušās, un tad sākšoties lielas problēmas, atzīst Trēziņš.

Būtiski šajā situācijā esot atrast risinājumu, prognozējot, ka Krievija spers kompromisa soļus. Patlaban Maskava esot apņēmusies līdz 15.aprīlim precizēt pagājušā gada decembrī ieviestās normas. Tas noticis, pateicoties tam, ka no jaunās kārtības būtiski cieš arī Polijas pārvadātāji.

Šodien Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadītāji tika informēti par visā valstī gaidāmo elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā, kas saistīts ar braukšanas maksas atvieglojumiem, aģentūra LETA uzzināja sēdē.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs klātesošos informēja, ka, stājoties spēkā jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem «par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršruta tīkla maršrutos», elektroniskā norēķinu sistēma būs aktuāla visiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem, un viņš arī aprakstīja priekšrocības, kādas, ieviešot šīs kartes, varētu izmantot pašvaldības.

Salkazanovs pastāstīja, ka aptaujātas tika visas bankas, bet pagaidām Norvik banka esot vienīgā, kas tehnoloģiski to varot nodrošināt, un no 2016.gada 1.janvāra tā būšot šīs sistēmas ieviesēja.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Liepājas autobusu parks, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli, diskriminējusi citus pasažieru pārvadātājus un kavējusi efektīvāku uzņēmumu iespējas saņemt valsts pasūtījumu.

Tādējādi AS Liepājas autobusu parks piemērots naudas sods 129,4 tūkstošu eiro apmērā, informē KP.

AS Liepājas autobusu parks nodarbojas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem un vienlaikus arī pārvalda Liepājas autoostu. Tā kā autoostas infrastruktūras pakalpojumi daudzos maršrutos neizbēgami ir jāizmanto arī citiem pasažieru pārvadātājiem, AS Liepājas autobusu parks ļaunprātīgi izmantoja situāciju, saviem konkurentiem par autoostas pakalpojumiem pieprasot ievērojami augstāku samaksu, uzsver KP.

Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka, nosakot maksu citiem pasažieru pārvadātājiem par autoostas izmantošanu, Liepājas autoosta tajā bija iekļāvusi nesamērīgi augstu savas peļņas procentu, kamēr AS Liepājas autobusu parks maksa bija noteikta pašizmaksas līmenī. Noteiktā laika periodā AS Liepājas autobusu parks maksa par autoostas pakalpojumiem netika paredzēta vispār, bet autoosta šīs izmaksas sedza, iekasējot paaugstinātu maksu no citiem pārvadātājiem.

Par licences izsniegšanu, pagarināšanu un pārreģistrāciju pasažieru un kravas komercpārvadājumiem ar autotransportu būs jāmaksā valsts nodeva 15 Ls apmērā.

Turpmāk šāda nodeva pārvadātājiem būs jāmaksā neatkarīgi no izmantojamo transportlīdzekļu skaita, un netiks piemērotas līdz šim spēkā esošās atlaides pasažieru pārvadātājiem. Savukārt nodeva par dublikāta izsniegšanu un licences maiņu paliks nemainīga – 5 Ls.

«Kopā ar autopārvadātājiem tiek rasti risinājumi, kā veicināt uzņēmējdarbību autopārvadājumu nozarē, samazinot izdevumus pārvadātājiem, kuri izmanto lielāku transportlīdzekļu skaitu. Tāpat, nosakot vienotu licences izsniegšanas maksu, neatkarīgi no transportlīdzekļu skaita, tiek vienkāršota nodevas administrēšana,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski iegūto EP deputātu mandātu skaitu, visdārgāk viena deputāta vieta izmaksājusi apvienībai «Attīstībai/Par!», bet vislētāk - nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, «Attīstībai/Par» priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos deklarējusi 150 199 eiro un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu. Līdz ar to viens iegūtais EP deputāta mandāts politiskajam spēkam izmaksājis 150 199 eiro. Savukārt VL-TB/LNNK aģitācijai tērējusi 54 708 eiro un provizoriski ieguvusi divus deputātu mandātus, kas attiecīgi ir 27 354 eiro par vienu mandātu.

Pēc «Attīstībai/Par!» otras lielākās izmaksas par vienu deputāta mandātu ir Latvijas Krievu savienībai (LKS), kas deklarējusi 110 165 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu.

Trešās lielākās izmaksas par vienu mandātu bijušas «Saskaņai», kas deklarējusi 187 362 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi divus EP deputāta mandātus. Attiecīgi viens mandāts «Saskaņai» izmaksājis 93 681 eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.