Jaunākais izdevums

Igaunijas farmācijas tirdzniecības kompānijas Magnum AS vadītājs Ahti Kallikorms (Ahti Kallikorm) lepojas, ka jau 2001. gadā uzņēmumā tika ieviesta automātiskā pasūtīšanas sistēma, kas nozīmē, ka serveri monitorē situāciju aptiekās, un, ja preču līmenis ir zemāks par konkrētu daudzumu, sistēma automātiski veic pasūtījumu un nākamajā rītā tas tiek piegādāts uz aptieku.

Šobrīd Magnum AS pieder 179 pašu aptiekas un 104 franšīzes aptiekas. Tās visas gan Igaunijā, gan Latvijā ir ar vienu zīmolu – Apotheka.

Vaicāts, kā tik sen tas bija iespējams, viņš norāda, ka uzņēmumam ir inovatīvs IT departaments, kas no laika gala bijusi iekšēja struktūra. A. Kallikorms uzskata, ka tas no pašiem pirmsākumiem ir bijis uzņēmuma spēks.

Pirms pāris gadiem kompānija sāka ieviest aptieku robotus Igaunijā. Tie ir mazi roboti, kas atrod un piegādā farmaceitam viņa pacientam nepieciešamo medikamentu. «Farmaceitam nav jātērē laiks, meklējot konkrēto lietu, un viņš var visu šo laiku veltīt pircējam, lai aprunātos par produktu un pacienta veselību. Tādējādi farmaceitam atliek vairāk laika sarunām,» stāsta A. Kallikorms.

Šogad dažās Apotheka aptiekās Igaunijā ieviests video farmaceits. «Mazākajās pilsētās, kur strādā tikai viens farmaceits, mums katru vasaru ir problēma, ka tad, ja farmaceits ir atvaļinājumā vai slims, aptieka ir jāslēdz. Tāpēc izstrādājām video sistēmu, kurā ar Skype starpniecību iespējams sazvanīties ar farmaceitu Tallinā. Ja pacientam ir recepte, sistēma parāda to mūsu operatoram Tallinā, tehniskais darbinieks to atrod un noliek kameras priekšā, lai farmaceits Tallinā ir pārliecināts, ka tas ir īstais medikaments, noskenē svītru kodu un pārdod pacientam. Tādējādi ir 100% pārliecība, ka tehniskais darbinieks pārdod pareizo medikamentu,» stāsta A. Kallikorms. Šobrīd Igaunijā tiek testēts šīs sistēmas pilotprojekts, un ar laiku to plānots ieviest 10 līdz 15 aptiekās. Ja viss būs veiksmīgi, pēc kāda laika šādu sistēmu iespējams sagaidīt arī Latvijā. Vaicāts, vai tālākā nākotnē varētu gadīties, ka šādā veidā varētu pārdot medikamentus visās aptiekās, viņš pieļauj, ka tas ir iespējams, bet visdrīzāk tas prasīs vēl ilgu laiku. Arī pircējiem pie tā jāpierod. Tāpat ir daudz tehnisku detaļu, kas šādas sistēmas ieviešanu padara iespējamu mazās aptiekās, bet ar lielām aptiekām esot sarežģītāk.

Visu rakstu Roboti arī aptieku biznesā lasiet 31. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu un cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās, Veselības ministrija ir pārskatījusi šobrīd pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos* nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā izveidojot automatizācijas un robotikas procesu attīstības komandu, "SEB banka" Baltijā divu gadu laikā radījusi vairāk nekā 33 robotus konkrētu procesu automātiskai izpildei, tādējādi nodrošinot līdz šim manuālu un ļoti vienveidīgu darbu automatizēšanu.

Kopumā "SEB grupā" ir vairāk nekā 250 dažādi roboti, kas efektīvi veic konkrētas tiem ieprogrammētās funkcijas.

"SEB bankā" Latvijā šobrīd automatizēti 15 procesi. Roboti lielākoties veic uzdevumus, kas saistīti ar datu reģistrēšanu, kontroli un administrēšanu, kā arī informācijas apkopošanu.

Robota jeb automatizēta procesa radīšanas laikā tiek veikta konkrētās struktūrvienības vai atsevišķa procesa detalizēta izpēte. Tā laikā tiek secināts, kurus procesus iespējams automatizēt un attiecīgi izveidot konkrētu funkciju robotus. Pat ja analīzes laikā izstrādātāji nonāk pie secinājuma, ka nav nepieciešams vai nav iespējams konkrētos darbus robotizēt, procesi tik un tā tiek vienkāršoti un ieviesti papildu uzlabojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pētījums: Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas nekustamo īpašumu gigants “Country Garden Holdings” atvēris pirmo restorānu, kurā klientus apkalpo tikai roboti.

Restorānā, kura nosaukums ir “Foodom”, klientus pie ieejas sagaida robots. Izmantojot mākslīgo intelektu, viņi aizved klientus līdz to galdiņa, iesaka dienas piedāvājumus un pieņem pasūtījumus. Ēdienu klientam piegādā ar speciāla konveijera palīdzību. Visu maltīti virtuvē arī gatavo īpaši roboti - kopumā virtuvē strādā 32 roboti.

Restorāna ēdienkartē galvenokārt ir tā dibinātāja Yang Guoqiang dzimtās pilsētas Šundes tradicionālie ēdieni, kurus roboti gatavot iemācījušies no 10 labākajiem šīs pilsētas šefpavāriem, izmantojot datorprogrammu, kas precīzi definē, kāda ir temperatūra, sastāvdaļas un gatavošanas laiks.

Jaunā restorāna izveidē “Country Garden” investējis aptuveni 200 miljonus juaņu (29 miljonus ASV dolāru), un kompānijas pārstāvji paziņojuši, ka pie viena restorāna neplāno apstāties, un tuvāko pāris gadu laikā Ķīnā plāno atvērt 1000 šāda veida restorānus, kur strādā roboti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Euroapotheca par vairāk nekā 300 miljoniem eiro iegādājas aptiekas Zviedrijā

LETA/BNS, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tā ir viena no lielākajām Lietuvas biznesa tiešajām investīcijām ārvalstīs.

Lietuvas kompānija «Euroapotheca» investējusi vairāk nekā 300 miljonus eiro aptieku iegādē Zviedrijā, kļūstot par vienu no lielākajiem aptieku tīkliem reģionā.

Holdingā «Vilniaus prekyba» ietilpstošā kompānija paziņojusi, ka ceturtdien pabeigusi darījumu par Zviedrijas uzņēmuma «Apoteksgruppen i Sverige Holding» (AGHAB) iegādi, un no šā brīža sniegs franšīzes un pārvaldes pakalpojumus 189 aptiekām, kuras darbojas ar «Apoteksgruppen» zīmolu.

Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Dmitrijs Juskovecs, AS Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risinot diennakts aptieku trūkumu Rīgā un ņemot vērā iedzīvotāju pieaugošo pieprasījumu pēc aptieku darbības arī nakts stundās, "Euroaptieka" atver savu pirmo diennakts aptieku.

No šīs nedēļas viena no lielākajām "Euroaptiekām" Pļavniekos, Andreja Saharova ielā, kļuvusi par diennakts aptieku, tādējādi esot pieejamākai iedzīvotājiem, kas saskaras ar nepieciešamību bezrecepšu un recepšu medikamentus iegādāties ārpus standarta darba laika.

Aptieka atrodas blakus medicīnas centram "Vesels cilvēks", kas medicīnisko palīdzību nodrošina visu diennakti. Līdz ar to teju vienuviet jebkurā diennakts stundā rīdziniekiem turpat Pļavniekos ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību un iegādāties nepieciešamos medikamentus.

"Liela daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situācijām, kad steidzama medicīniska palīdzība ir nepieciešama tieši tad, kad tā ir vismazāk pieejama, piemēram, nakts stundās - pēkšņi parādās izteikti augsta temperatūra, neciešamas sāpes vai citas akūtas veselības problēmas, taču mājās nav atbilstošu medikamentu. Priecājamies, ka no šīs nedēļas varam piedāvāt ērtu, operatīvu un vienkāršu palīdzības sniegšanu teju vienuviet. Medicīnas centrā "Vesels cilvēks" ikviens varēs saņemt nepieciešamo diagnostiku un konsultatīvo palīdzību, savukārt mūsu aptiekā iegādāties medikamentus arī nakts stundās," saka "Euroaptiekas" aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Db.lv, Kristīne Stepiņa, 10.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sentor farm aptiekas un Recipe plus valdes priekšsēdētāju Dmitriju Juskovecu

Lelde Petrāne, 02.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Produkts bez mārketinga ārzemēs ir nulles vērtībā

Māris Ķirsons, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ražotāja SIA Edvark ražotajām bioloģiskajām sulām un nektāriem ir liela interese Eiropas un ASV veikalu un aptieku ķēdēs.

Tomēr veikalu un aptieku ķēdes prasa būtiskus ieguldījumus produktu reklamēšanā, kādu uzņēmumam nav, un arī Latvijas valstī attiecīgu atbalsta instrumentu nav. Rezultātā – miljardi iet secen.

Tādu ainu ieskicē SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs, kurš vairāk nekā piecus gadus mēģina Eiropā, ASV un bagātajās Āzijas valstīs iespiesties tirdzniecības tīklos ar savu Royal Berry sīrupu un sulām no Latvijā audzētām ogām – aronijām, cidonijām, mellenēm, upenēm, jāņogām, smiltsērkšķiem.

Franči grib, bet nevaram

«Ir paradoksāla situācija, jo uzņēmums ražo augstas pievienotās vērtības, tirgū pieprasītas bioloģiskās sulas, sīrupus, ko daudzi lieli mazumtirgotāji ir gatavi likt savu veiklu plauktos, taču ražotājam nav naudas tādām reklāmas kampaņām, kādas prasa mazumtirgotāji, tā rezultātā iespējas nevaram izmantot,» paradoksālo situāciju rāda E. Kravecs. Viņš atzīst, ka pēdējais skaļākais piemērs ir gadījums ar aptieku ķēdi Phoenix group, kurā ir 1500 aptieku Francijā, bet visā pasaulē – vairāk nekā 15 000. Aptieku ķēde gatava likt plauktā Edvark ražotos sīrupus kā uztura bagātinātājus. «Tik tālu viss labi, bet aptieku ķēde vēlas, lai Edvark reklamētu, piemēram, potenciālajiem Francijas pircējiem savu produkciju. Taču šīs reklāmas mēneša izmaksas ir salīdzināmas ar visa uzņēmuma vairāku mēnešu vai pat visa gada ienākumu apmēru, kā rezultātā, visticamāk, šī lieliskā iespēja tā arī paliks kā iecere,» uzsver E. Kravecs. Viņš norāda, ka uzņēmuma ražotne ir atbilstoši sertificēta, tajā ir modernas iekārtas, ir visi priekšnoteikumi, lai sekmīgi ražotu augstas pievienotās vērtības bioloģisku produkciju, taču diemžēl ne pārdotu. «Esam vienīgais pārtikas uzņēmums Latvijā, kam ir starptautiskais patents, un viens no retajiem (ja ne vienīgais), kuram izdevies uzsākt pašu ražotas ogu produkcijas piegādi milzīgiem mazumtirdzniecības tīkliem ASV un Eiropā, kā, piemēram, HRK, KeHe, Cpstco, Tera e Solle, Brio, bet tas viss notiek tikai eksperimentālajās partijās, jo tīklu prasīto mārketinga pasākumu veikšanai pašiem finansējuma nav,» norāda E. Kravecs. DB jau 2014. gadā vēstīja, ka SIA Edvark vienojusies ar ASV kompāniju KeHe par savu ražojumu piegādi, par izstrādājumiem interesi izrāda arī Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīklu «Apotheka» pārvaldošais uzņēmums SIA «A Aptiekas» turpina iegādāties aptieku uzņēmumus reģionos, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmuma valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Kā liecina «Firmas.lv», 12.septembrī «A Aptiekas» kļuva par SIA «Reoss» īpašnieci, bet 19.septembrī - par SIA «Lapa 1» īpašnieci. Darījumu summa netiek atklāta.

Kūliņš norādīja, ka «Reoss» pārvalda vienu aptieku Valmierā, bet «Lapa 1» pārvalda vienu aptieku Liepājā. Abas aptiekas oktobra laikā sāks darboties ar zīmolu «Apotheka».

«Šo darījumu noslēgšana ir solis uzņēmuma darbības paplašināšanā, tostarp Latvijas reģionos. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir savas tirgus daļas palielināšana, kas tiek īstenots ar jaunu uzņēmumu iegādi,» skaidroja Kūliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka jauni aptieku uzņēmumu iegādes darījumi iespējami arī turpmāk.

Patlaban «A Aptiekas» pārvalda 92 aptiekas un četras aptieku filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā pasaules valdības sākušas mazināt ar pandēmijas izplatīšanos saistītos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka cilvēku dzīve var sākt pakāpeniski tuvināties tam, kāda tā bija pirms Covid-19.

Daži tendenču pētnieki gan pauž pārliecību, ka dažas lietas pandēmija būs mainījusi uz neatgriešanos. Piemēram, uz palikšanu – un pat ātrāka - dažādu iemeslu iespaidā varētu būt Rietumu pasaules virzība arvien robotizētākas nākotnes virzienā.

Interesanti, ka šīs pandēmijas laikā pasaules atpazīstamību iemantojuši daži mūsu ziemeļu kaimiņu – Igaunijas - robotu ražotāji. Proti, Apvienotajā Karalistē, esot apgrūtinātai mazumtirdzniecībai, vairāki šīs valsts lielveikali, lai patērētājiem piegādātu dažādas preces, pastiprināti izmantojuši, piemēram, igauņu uzņēmuma "Starship Technologies" robotus.

Pieejamā informācija liecina, ka šādi minētā uzņēmuma ražotie autonomie roboti bez kādas fiziskas cilvēku palīdzības ar nelielu ātrumu pārvietojas pa gājēju ceļiem līdz to piegādes mērķim. Tāpat tie varot pārvarēt nelielas barjeras, piemēram, sliekšņus un ir aprīkoti ar skaļruņiem, lai vajadzības gadījumā ar cilvēkiem arī "sarunātos". Kad robots ierodies galamērķī, klienti atbloķē to glabāšanas nodalījumu ar mobilajiem tālruņiem un attiecīgi – tad saņem pasūtījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alibaba Group Holding testa režīmā atvēris viesnīcu FlyZoo, kurā viesus apkalpo roboti, raksta Reuters.

Roboti ir daļa no tehnoloģijām, kuras, pēc Alibaba pārstāvju teiktā, ievērojami samazinās viesnīcas darbaspēka izmaksas un viesiem vairs nebūs jākomunicē ar citiem cilvēkiem.

Viesnīcā ir 290 istabas, un tas ir paraugs, kādu Alibaba vēlas piedāvāt viesnīcu nozarei nākotnē, kā arī iespēja pārbaudīt mākslīgā intelekta spējas.

Tāpat šādā veidā var testēt klientu komforta līmeni brīžos, kad nav sociālais kontakts ar cilvēkiem.

«Šeit ir runa par pakalpojumu efektivitāti, jo robotu ikdienu neietekmē noskaņojums. Dažreiz mēs sakām, ka neesam noskaņojumā, taču sistēma un roboti vienmēr būs noskaņojumā,» skaidro Alibaba Future Hotel Management vadītājs Endijs Vangs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Medikamentu trūkuma dēļ aptiekās apgrūtināta farmaceitiskās aprūpes sniegšana

Kristīne Jučkoviča, Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nav brīnumnūjiņas lētām zālēm

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām problēmām veselības aprūpē, protams, ir saistīta ar pieejamību. Šoreiz runāšu tieši par medikamentu finansiālo pieejamību, kas daudziem pacientiem ir gana ierobežota.

Proti, daudziem pacientiem trūkst naudas, lai iegādātos sev nepieciešamās zāles. Jau labu laiku Veselības ministrijā sadarbībā ar nozari tiek meklēti risinājumi, kā zāles padarīt pacientiem pieejamākas. Viena viegla risinājuma nav, jebkurā gadījumā tas būs pasākumu komplekss. Tādēļ zināmu piesardzību rada ārvalstu zāļu ražotāju nule izplatītais paziņojums, ka zāļu cenu pazemināšanas nolūkos ir jāsamazina atļautais lieltirgotavu un aptieku piecenojums. Izklausās jau skaisti un pacientam draudzīgi, taču realitātē Aptieku biedrības, kas pārstāv individuālās aptiekas, valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka piecenojumu samazināšana nozīmēs to, ka aptiekas, īpaši tās, kuras nav ķēžu sastāvā, izdzīvot nevarēs. Jo pašlaik regulētais piecenojums veido 80% no aptieku apgrozījuma. Skaidrs, ka bez tā aptieku izdzīvošana ir apdraudēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izplatoties informācijai par kornavīrusu, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām, kā rezultātā patlaban "Mēness aptieku" krājumos tās ir izsīkušas, informēja uzņēmuma pārstāve Līga Ribkinska.

Savukārt "Apotheka" valdes locekle Nora Krauja informēja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri un februāri pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām pieaudzis aptuveni astoņas reizes. Abu aptieku tīklu novērojumi liecina, ka visbiežāk tās iegādājas iedzīvotāji, kuri gatavojas doties ceļojumā, kā arī Latvijā ieceļojušie tūristi.

Vislielākais pieprasījums novērojams tieši "Apotheka" filiālēs lidostas virzienā, Rīgas centrā un Vecrīgā, stāstīja Krauja.

Papildus sejas maskām pieaugusi interese arī par dezinfekcijas līdzekļiem un antibakteriāliem līdzekļiem deguna dobumam, kas tradicionāli tiek izmantoti, lai izvairītos no vīrusu iekļūšanas organismā, klāstīja "Apotheka" valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ražošana mainās, un tajā arī mūsu reģionā ienāk robotizācija un mākslīgais intelekts.

Dienas Bizness un Siemens organizētajā konferencē Smart Factory – tehnoloģiju iespējas ražošanas nozares attīstībai uzņēmuma Mechanika Engineering direktors Artūrs Žipris stāsta, ka pasaulē pārdoto robotu apjoms straujā tempā aug. Pagājušajā gadā robotu piegādes bija jāgaida pat vairāk nekā 20 nedēļas, jo pieprasījums pieauga tik ļoti, ka piegādātāji nebija spējīgi piegādāt rezerves daļas.

Pirmie roboti bija diezgan dārgi un sarežģīti, un šis mīts ir saglabājies līdz pat mūsdienām. «Situācija ir mainījusies. Tās vairs nav mega dārgās sistēmas, ko vidējie uzņēmumi nevar atļauties. Šobrīd visbiežāk robotizētu sistēmu atmaksāšanās periods ir līdz 24 mēnešiem,» saka A. Žipris, piebilstot, ka arī Latvijā pieprasījums pēc robotiem aug. Līdz ar to aug arī pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem un paredzams, ka tas augs arī turpmāk. «Šobrīd nespējam apmierināt visu pieprasījumu,» viņš apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šodien igauņu kompānijas Starship Technologies roboti veic piegādes Londonā, Tallinā, Hamburgā, Vašingtonā un citās pilsētās. Uzņēmuma dibinātāji ir bijušie Skype līdzdibinātāji Ahti Heinla un Janus Frīss

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Starship Technologies vadītājs un vienlaikus arī tehniskais vadītājs A. Heinla uzskata, ka ilgtermiņā roboti ir efektīvāki nekā cilvēki, turklāt laikā, kad tehnoloģijas kļūst arvien lētākas, piegādes personāla algas visu laiku pieaug. Vairāk par savu skatījumu uz robotikas attīstību nākotnē viņš stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas:

Redzēju dažus video ar jūsu robotiem, un tie izskatās tiešām aizraujoši. Kur redzat šo robotu lielāko potenciālu nākotnē?

Nākotnē tos varētu izmantot jebkam, arī tagad mums rit pārrunas ar sūtījumu piegādes kompānijām, sākam dažus pilotprojektus. Piegādājam arī pārtiku un ziedus – nesen paziņojām par sadarbību ar amerikāņu ziedu piegādes kompāniju. Tas nozīmē, ka robots var tikt izmantots jebkāda veida vietējām neliela attāluma piegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algoritmu ieguldīšanas stratēģijas nebūt nav kāds peļņas garants – roboti konkurē ar robotiem, un ne visi šajā cīņā ir veiksmīgi

Mūsdienās popularitāti guvušas dažādas automātiskās ieguldīšanas stratēģijas, kas pie kādu vērtspapīru izvēlēšanās un tirgošanas nodarbina algoritmiskās programmas. Būtībā vērtspapīru tirdzniecība lielākā mērā tiek uzticēta robotiem, kas milzīgā ātrumā pērk vai pārdot attiecīgos finanšu instrumentus. Algoritmiskā tirdzniecība ietver faktiski zibenīgu akciju tirdzniecības uzdevumu ģenerēšanu, nosūtīšanu uz biržu un, ja nepieciešams, mainīšanu, kuru datori veic daudz ātrāk, nekā cilvēki spēj reaģēt. Robotu tirdzniecības ietvaros informācija tiek apstrādāta ļoti ātri un arī lēmumi tiek pieņemti sekundes tūkstošajā un pat miljonajā daļā, kas ir viena no galvenajām šāda procesa priekšrocībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā ir vidēji viena aptieka uz 2200 iedzīvotājiem, un konkurence ir īpaši sīva, jo, piemēram, Somijā ir aptieka uz katriem 6700 iedzīvotājiem

«Daži no maniem kolēģiem citās valstīs jūtas ļoti ērti, bet mums par savu vietu zem saules ir jācīnās,» atzīst Leons Jankelevičs (Leon Jankelevitsh), Tamro Baltics izpilddirektors. Galvenie konkurenti katrā valstī ir atšķirīgi, un neesot daudz spēcīgu Baltijas līmeņa spēlētāju. Viņa skatījumā, bez Benu vēl tikai Euroaptiekai ir labs aptieku pārklājums visā Baltijā. «Taču mēs Baltijā konkurējam ne tikai par klientiem, bet arī par darbaspēku. Tas ir nozīmīgs izaicinājums visam sektoram visās trijās valstīs. Vispirms tas bija aktuāli Igaunijā, tad sekoja Latvija un Lietuva, un tagad visa Baltija saskaras ar izaicinājumu, ka trūkst farmaceitu. Visiem spēlētājiem ir izaicinājums, kā būt efektīviem, attīstīt pakalpojumus un palikt konkurētspējīgiem klientu acīs bez īpaša izmaksu pieauguma atalgojumā. Tas ir vēl viens papildu konkurences līmenis,» uzsver L. Jankelevičs. Viņš arī piebilst, ka īpaši svarīgi ir ne tikai piesaistīt darbiniekus, bet arī viņus noturēt. Tas nav tikai jautājums par atalgojumu. Ir iespējams pārvilināt darbiniekus no konkurentiem, bet viņus spēj noturēt laba vadības komanda, kompānijas kultūra, izaugsmes iespējas u.tml. «Tas ir komplekss jautājums, kam pievēršam īpašu uzmanību. Mūsu reputācija kā darba devējam ir spēcīga, bet labi saprotu, ka tas var mainīties, ja vien ar to nestrādāsim katru dienu,» saka L. Jankelevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptiekas zīmola ierindošanās Mīlētāko zīmolu topa galvgalī ir īstens novērtējums farmaceita darbam. Ar strauju lēcienu no 92. uz 39. vietu Mīlētāko zīmolu topā Mēness aptieka 2018. gadā ir atzīta par Latvijas farmācijas nozares Mīlētāko zīmolu. Līdztekus priekam par panākto tas apliecina, cik sabiedrībā vajadzīgi un augstu tiek novērtēti aptiekā sniegtie pakalpojumi.

Latvijas mīlētāko zīmolu topa pamatā ir pētījums, kas tiek veikts pēc starptautiski radītas un vietēji adaptētas DDB Brand Capital zīmolu izpētes metodoloģijas, ko pielieto 30 pasaules valstīs. Nokļūšana šajā topā ikvienam uzņēmumam ir nozīmīgs patērētāju viedokļa barometrs, kas ļauj objektīvi novērtēt līdzšinējo darbu un izdarīt secinājumus, attīstot nākotnes stratēģiju.

Lielisks darba novērtējums

„Uzņēmumam, kas aizvien strādājis ar galveno mērķi dažādot savus pakalpojumus, pilnveidot apkalpošanas kvalitāti un kļūt par īstenu palīgu savam klientiem, nokļūšana Mīlētāko zīmolu topa augstajā vietā ir labākais darba novērtējums. Tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizos akcentus, un ir stimuls iesākto turpināt,” atzīst AS „Sentor Farm aptiekas” valdes loceklis un mazumtirdzniecības direktors Ivo Velde. Fakts, ka esam mīlētākais zīmols Latvijas farmācijas nozarē, apliecina mūsu darba virziena pareizību,” viņš atzīst, akcentējot, ka pirmkārt augstā pozīcija Mīlētāko zīmolu topā ir paldies katram farmaceitam, katras aptiekas vadītājam un uzņēmuma vadības komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkla «Benu» īpašnieks SIA «Benu Aptieka Latvija» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.februāra līdz 2018.gada 31.janvārim strādāja ar apgrozījumu 44,175 miljonu eiro apmērā, kas bija par 5,4% jeb 2,266 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa šajā finanšu gadā bija 1,503 miljoni eiro, kas bija par 35,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Benu Aptieka Latvija» skaidro, ka palielināt apgrozījumu tam izdevies, liekot uzsvaru uz klientu apkalpošanas kvalitātes celšanu un operatīvās darbības pilnveidošanu. Uzņēmums arī pagājušajā gadā paplašināja aptieku tīklu ar četrām jaunām aptiekām Rīgā, Cēsīs, Jelgavā un Aizkrauklē.

Uzņēmums 2017.gadā nodarbināja vidēji 397 darbiniekus, kas bija par pieciem vairāk nekā gadu iepriekš.

Raugoties nākotnē, SIA «Benu Aptieka Latvija» savā attīstības plānā definējis, ka tā «galvenais uzdevums ir vairot klientu apmierinātību ar »Benu aptieku« apkalpošanas kvalitāti, sniedzot iespējami labāko farmaceitisko aprūpi». Tādēļ uzņēmums turpinās rūpēties par medikamentu pieejamību, farmaceitu tālākizglītošanu, jaunu tehnoloģiska atbalsta risinājumu attīstīšanu. Tāpat tas turpinās izskatīt iespējas un piedāvājumus aptieku tīkla paplašināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru