Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šā gada vasaras sezonā no Rīgas neatsāks lidojumus uz sešiem galamērķiem, informēja Rīgas lidostā.

Salīdzinot ar iepriekšējo vasaras sezonu, 2026. gada vasaras sezonā "Ryanair" neveiks lidojumus no Rīgas uz Vīni, Parīzi, Gdaņsku, Barselonu, Žironu un Gēteborgu.

"Ryanair" paziņojumā medijiem apgalvo, ka augstie un nekonkurētspējīgie Latvijas aviācijas nodokļi un pieaugošās gaisa satiksmes vadības maksas bremzē izaugsmi, savienojamību un tūrismu un piespiež pārvietot jaudu uz straujāk augošiem tirgiem.

Lidsabiedrībā uzsver, ka sadarbība ar Rīgas lidostu joprojām ir konstruktīva, īpaši efektivitātes un lidostas maksājumu jomā. Tomēr lidsabiedrībā apgalvo, ka Latvijas valdības nespēja samazināt aviācijas nodokļus un kopējās piekļuves izmaksas nozīmē, ka Latvija zaudē konkurenci zemāku izmaksu tirgiem, piemēram, Slovākijai, Ungārijai, Albānijai un Polijai, kur valdības aktīvi atbalsta aviācijas izaugsmi, tūrismu un darba vietu radīšanu, norāda "Ryanair".

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka tā par 20% samazina reisus Berlīnes Brandenburgas lidostā, kā iemeslu minot to, ka lidostas maksas ir pārāk augstas, tādēļ tiks pārtraukti arī reisi no šīs lidostas uz Rīgu un vēl pieciem galamērķiem.

"Šo samazinājumu dēļ "Ryanair" lidmašīnu skaits, [kas bāzējas] Berlīnē, tiks samazināts no deviņām līdz septiņām, tādējādi tiks zaudēti (..) seši maršruti - Brisele, Hanija, Kauņa, Krakova, Luksemburga, Rīga, jo Eiropas lielākā aviosabiedrība pārvirza savu jaudu uz citām Eiropas Savienības valstīm ar zemākām izmaksām, piemēram, Itāliju, Poliju un Spāniju," teikts "Ryanair" vietnē publiskotajā paziņojumā.

Tajā nav minēts, kad reisi no Berlīnes uz šīm sešām lidostām tiks pārtraukti, taču piebilsts, ka "šis paziņojums seko pēc vairākiem "Ryanair" brīdinājumiem, ka Vācija 2025.gada vasarā zaudēs vēl 10% no "Ryanair" Vācijas kapacitātes (..), ja Vācijas valdība nespēs mainīt nesen par 24% paaugstināto aviācijas nodokli (un galu galā to atcelt), risināt strauji pieaugošo maksu par dispečeru pakalpojumiem (+100 % kopš 2019.gada) un atlikt drošības nodevas maksimālā apjoma palielināšanu par 50% (no 2025. gada janvāra)".

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" meklē vietu jaunai inženierzinātņu akadēmijai, kurā plāno ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru (460 miljoni eiro), un viena no tās potenciālajām atrašanās vietām varētu būt Kauņas lidosta, kur jau atrodas "Ryanair" bāze, paziņoja kompānijas izpilddirektors Edijs Vilsons.

"Mēs runājam ar valdību par tā dēvētās inženierzinātņu akadēmijas izveidi, kurā mēs varētu uzņemt cilvēkus un sniegt viņiem mehāniķa izglītību, un galu galā attīstīt viņus par pilnībā kvalificētiem inženieriem," Vilsona teikto citē Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pilnīga dzinēja demontāža ir ļoti specializēts darbs," viņš piebilda, sakot, ka investīcijās tādā akadēmijā, kur sagatavot jaunos speciālistus, varētu sasniegt pat 500 miljonus ASV dolāru".

Vilsons sacīja, ka tieši tāpēc pagājušajā nedēļā notikušajā "Ryanair" otrā lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāra oficiālajā atklāšanā Kauņas lidostā piedalījās ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka no trešdienas pasažieri vairs nevarēs izmantot papīra iekāpšanas kartes un to vietā tagad būs jāizmanto lidsabiedrības lietotnē iegūtas digitālās iekāpšanas kartes.

Šādas izmaiņas saistītas ar lidsabiedrības digitālo stratēģiju, un to mērķis ir vienkāršot pasažieru reģistrēšanos, vienlaikus samazinot uz vidi radīto ietekmi.

"Ryanair" norāda, ka šāda iniciatīva varētu samazināt papīra atkritumus par 300 tonnām gadā.

Aviokomopānijas vadītājs Maikls O'Līrijs sagaida, ka sākotnēji varētu rasties kādas problēmas, taču intervijā britu laikrakstam "Independent" viņš sacīja, ka "Ryanair" lietotni jau izmanto vairāk nekā 80% lidsabiedrības klientu.

"Ryanair" skaidro, ka gadījumā, ja viedtālrunis tiek pazaudēts vai izlādējas tā akumulators, pasažieri varēs saņemt bezmaksas iekāpšanas karti lidostā pirms drošības pārbaudes, bet, ja problēma radīsies pēc drošības pārbaudes, pasažieru informācija jau būs "Ryanair" sistēmā, un darbinieki viņiem palīdzēs.

Itālijas konkurences uzraugs AGCM otrdien paziņoja, ka Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai "Ryanair" piemērojis vairāk nekā 255 miljonu eiro naudassodu par ļaunprātīgu dominējošā tirgus stāvokļa izmantošanu, lai liegtu ceļojumu aģentūrām piekļūt tās pakalpojumiem.

AGCM norāda, ka "Ryanair" izmantojusi negodīgu stratēģiju, kas laika posmā no 2023. gada līdz vismaz 2025. gada aprīlim apgrūtināja ceļojumu aģentūrām apvienot "Ryanair" lidojumus ar citiem pakalpojumiem.

Šīs stratēģijas "mērķis bija bloķēt, apgrūtināt, sarežģīt vai sadārdzināt (ekonomiski vai tehniski) ceļojumu aģentūru iespējas iegādāties "Ryanair" lidojumus mājaslapā "ryanair.com" kopā ar citu aviokompāniju piedāvātiem lidojumiem vai citiem ceļojumu un apdrošināšanas pakalpojumiem," skaidro konkurences uzraugs.

"Šī prakse mazināja aģentūru iespējas iegādāties "Ryanair" lidojumus un kombinēt tos ar citu aviokompāniju lidojumiem un/vai papildu ceļojumu pakalpojumiem, tādējādi samazinot tiešo un netiešo konkurenci starp aģentūrām," uzsver AGCM.

ASV uzņēmējs Īlons Masks izteicis iespēju iegādāties Īrijas zemo cenu lidsabiedrību "Ryanair", saasinoties viņa nesaskaņām ar aviokompānijas vadītāju Maiklu O'Līriju.

Masks sev piederošajā platformā "X" izveidojis aptauju, aicinot lietotājus izteikt savu viedokli, vai viņam vajadzētu iegādāties "Ryanair". Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 900 000 cilvēku.

Turklāt Masks jau vairākas dienas devis mājienus, ka viņš varētu iegādāties "Ryanair".

Tāpat Masks aicinājis atlaist O'Līriju un nodēvējis viņu par "īstu idiotu".

Nesaskaņas abu starpā radušās pēc O'Līrija sniegtās intervijas Īrijas radiostacijai "Newstalk".

"Ryanair" vadītājs intervijā noliedza iespēju izmantot Maska dibinātās kosmosa kompānijas "SpaceX" izstrādāto satelītsakaru sistēmu "Starlink", lai aviokompānijas lidmašīnās nodrošinātu bezvadu internetu. O'Līrijs lēš, ka šādas sistēmas ieviešana izmaksātu līdz pat 250 miljoniem dolāru gadā, jo tai nepieciešamo antenu izmantošana palielinātu lidmašīnu gaisa pretestību un to patērēto degvielu.

Īrijas zemo cenu aviosabiedrība "Ryanair" plāno palielināt bonusus saviem darbiniekiem par pieķertiem pasažieriem, kas mēģinājuši ienest lidmašīnās pārāk lielu rokas bagāžu.

Uzņēmuma vadītājs Maikls O'Līrijs paziņoja, ka viņš "nekādā ziņā neatvainojas" par to, ka tiek pieķerti cilvēki, kuri "apkrāpj sistēmu".

O'Līrijs preses konferencē Londonā sacīja reportieriem, ka aviosabiedrība plāno no novembra palielināt bonusus personālam pie iekāpšanas vārtiem, kas pārtver pasažierus ar pārāk lielu rokas bagāžu, no 1,50 eiro līdz 2,50 eiro par somu.

Paredzēts arī atcelt maksimālo robežu šādiem bonusiem, kas bija 80 eiro mēnesī.

Pasažieriem, kas lido ar "Ryanair" lidmašīnām, ir jāievēro stingri bagāžas noteikumi. Ja pasažieris aiznesis pārāk lielu somu līdz iekāpšanas vārtiem, par tās ievietošanu bagāžas nodalījumā paredzēts piemaksāt līdz 87 eiro.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas "Ryanair" tīrā peļņa finanšu gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās decembra beigās, samazinājās līdz 30 miljoniem eiro, salīdzinājumā ar 149 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts pirmdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kritums skaidrojams ar Itālijas konkurences uzrauga AGCM lidsabiedrībai piemēroto naudassodu.

AGCM decembrī "Ryanair" piemēroja vairāk nekā 255 miljonu eiro naudassodu par ļaunprātīgu dominējošā tirgus stāvokļa izmantošanu, lai liegtu ceļojumu aģentūrām piekļūt tās pakalpojumiem.

Tikmēr lidsabiedrības ienākumi pagājušajā ceturksnī pieauguši par 9% līdz 3,21 miljardam eiro.

"Ryanair" vadītājs Maikls O'Līrijs prognozē, ka aviokompānijas peļņa finanšu gadā kopumā varētu sasniegt 2,23 miljardus eiro.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" trešdien brīdināja par iespējamību pārtraukt apkalpot desmit Francijas reģionālās lidostas, ja valdība realizēs ierosinātos nodokļu paaugstinājumus.

Francijas valdība saskārusies ar ievērojamu budžeta deficītu, un šobrīd starp valsts ieņēmumu palielināšanas pasākumiem tiek apsvērta arī iespēja trīskāršot lidmašīnas biļetēm piemēroto nodokļa likmi.

""Ryanair" šobrīd pārskata savu biznesa modeli Francijā un paredz no 2025.gada janvāra lidojumu skaitu uz un no Francijas reģionālajām lidostām samazināt pat par 50%, ja Francijas valdība īstenos savu tuvredzīgo plānu trīskāršot nodokļus," norāda lidsabiedrība.

"Ryanair" šobrīd nodrošina pakalpojumus 22 Francijas reģionālajās lidostās. Aviokompānija uzsver, ka nodokļu palielināšana vissmagāk galvenokārt skartu pasažierus, kas izmanto reģionālās lidostas, kuras galvenokārt apkalpo zemo cenu aviokompānijas.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" pagājušajā finanšu gadā, kas noslēdzās marta beigās, strādāja ar 2,17 miljardu eiro tīro peļņu, un tas ir par 35% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts pirmdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Lidsabiedrības ienākumi finanšu gadā pieauguši par 11% līdz 15,5 miljardiem eiro, jo tika palielinātas biļešu cenas.

"Ryanair" 12 mēnešos līdz marta beigām pārvadāja 208 miljonus pasažieru, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada.

Uzņēmums prognozē, ka pārvadāto pasažieru skaits šajā finanšu gadā pieaugs par 4% līdz 216 miljoniem.

Vienlaikus "Ryanair" brīdina, ka aviokompānijas izdevumi nākamajā gadā varētu palielināties saistībā ar karadarbības Tuvajos Austrumos radīto negatīvo ietekmi uz naftas cenām.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" otrdien Kauņas lidostā atklāja savu otro lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru, kurā investēti 20 miljoni eiro.

Kā informēja kompānija, lidmašīnu apkopes bāzes Kauņā, kas darbojas kopš 2013.gada, paplašināšana nozīmē 200 jaunu darbavietu radīšanu. Kompānijai nepieciešami aviācijas inženieri ar augsta kvalifikāciju, mehāniķi un administratīvie speciālisti.

8000 kvadrātmetru plašā angāra atklāšana nozīmē, ka vienlaikus bāzē Kauņā apkopi varēs veikt līdz četrām lidmašīnām.

"Ryanair" arī paziņoja, ka Lietuvas otrā lielākajā lidostā esošo floti papildina ar vienu lidmašīnu, kas nozīmē, ka tagad tajā būs trīs lidmašīnas.

"Ryanair" 2010.gadā atklāja savu bāzi Kauņā.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" šī finanšu gada pirmajā ceturksnī, kas noslēdzās jūnija beigās, strādāja ar 360 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 46% mazāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, un peļņas kritums saistīts ar izmaksu kāpumu un biļešu cenu samazinājumu, teikts pirmdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Pamatdarbības izdevumi gada salīdzinājumā pieauguši par 11% līdz 3,26 miljardiem eiro.

Tikmēr "Ryanair" ienākumi iepriekšējā ceturksnī sarukuši par 1% līdz 3,63 miljardiem eiro.

Neskatoties uz vairāku jauno lidmašīnu "Boeing" piegādes kavēšanos, aviosabiedrība aprīlī-jūnijā pārvadāja 55,5 miljonus pasažieru, kas ir par 10% vairāk nekā pirms gada.

Vidējā biļetes cena samazinājusies par 15% līdz 41,93 eiro, kamēr lidmašīnu noslodze gada salīdzinājumā kritusies par vienu procenta punktu līdz 94%.

"Ryanair" lēš, ka gadījumā, ka "Boeing" lidmašīnu piegādes situācija nepasliktināsies, pašreizējā finanšu gadā kopumā pasažieru skaits pieaugs par 8% līdz 198-200 miljoniem pasažieru gadā.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

atvijas kontrolēto gaisa telpu pagājušajā gadā visbiežāk izmantoja Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair", Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kā arī Ķīnas aviokompānija "Air China", liecina "Latvijas gaisa satiksmes" (LGS) apkopotā statistika.

LGS pārstāvji pavēstīja, ka pērn 14% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā nodrošināja "airBaltic", 12% - "Finnair", bet pa 7% - "Ryanair" un "Air China".

Seko Indijas aviokompānija "Air India", kas nodrošināja 6% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā, Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" - 4%, bet pa 3% nodrošināja Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", Ķīnas aviokompānija "Hainan Airlines", kā arī Krievijas aviokompānijas "Rossiya Airlines" un "Pobeda".

Šīs desmit aviokompānijas nodrošināja kopumā 62% no "Latvijas gaisa satiksmes" ieņēmumiem.

LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš skaidroja, ka Latvijas kontrolētā gaisa telpa nesaskan ar Latvijas ģeogrāfiskajām robežām. Attiecīgi Krievijas aviokompāniju lidojumi nenotiek virs Latvijas teritorijas, bet tie ir lidojumi virs neitrālajiem ūdeņiem, kas skaitās Krievijas iekšējie lidojumi, piemēram, no Sanktpēterburgas vai Maskavas, izmantojot Baltijas jūru, uz Karalaučiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, atsākoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumam un tirgiem vāji reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanos no pārvēlēšanas kampaņas.

"Nvidia", "Broadcom" un "Texas Instruments" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% - straujāk nekā pārējie ASV biržu indeksi. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Baidena pārsteidzošais paziņojums, ka viņš izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā, dominēja ziņu ciklā, bet analītiķi viņa izstāšanās un atbalsta viceprezidentei Kemalai Herisai ietekmi uz tirgiem raksturoja kā nelielu.

Pagājušās nedēļas beigās akciju cenas bija kritušās pēc tam, kad kompānijas visā pasaulē piedzīvoja IT darbības traucējumus.

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena pirmdien saruka par 3,5%, jo IT darbības traucējumi turpināja ietekmēt kompānijas darbu. "Delta Air Lines" pirmdien atcēla vairāk nekā 820 reisus.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt ātrākais nākamā gada pirmajā pusgadā, ceturtdien "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss norādīja, ka IPO sāksies tad, kad aviokompānija to paziņos. "Mēs paredzam, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā pusē. Būtībā mēs esam gatavi - "airBaltic" ir stāsts, moderna flote, vadības komanda, kā arī aviokompānija var dubultot savu lielumu," viņš minēja.

Viņš norādīja, ka aviokompānija gatavojas IPO, bet ir vajadzīgi arī atbilstoši tirgus apstākļi. "Patlaban mēs saskatām šo iespēju, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā puse. Mēs gaidām šos pareizos tirgus apstākļus pirms paziņojam, ka veiksim IPO" uzsvēra Gauss.

Komentējot potenciālā stratēģiskā investora iesaisti pirms IPO, Gauss norādīja, ka diskusijas ar investoru turpinās nepārtraukti. Viņš uzsvēra, ka nekas netiek kavēts un diskusija attīstās, neatklājot investora vārdu un potenciālo akciju skaitu, ko tas varētu iegādāties.

“Šobrīd airBaltic ir tādā nogaidīšanas stadijā – lai tas attīstītos un spētu kaut kādā mērā konkurēt tirgū, tam ir steidzami nepieciešams finansējums. Līdz ar atteikšanos no IPO reālākais un praktiski vienīgais pozitīvais scenārijs ir valsts subsīdija, bet lēmums par tās piešķiršanu būtu politiska sevis iznīcināšana pirms vēlēšanām. Tāpēc diezgan droši var teikt, ka šis lēmums netiks kustināts līdz pat vēlēšanām,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Eksperts norāda, ka, lai gan plānots nolīgt kārtējos biznesa konsultantus, kuriem būs jāizstrādā alternatīvi finansējuma piesaistes scenāriji, tomēr pie šī brīža situācijas avio nozarē jau šobrīd var apgalvot, ka vienīgais dzīvotspējīgākais scenārijs ir valsts atbalsts. Lai arī finanšu rādītājos ir vērojami uzlabojumi, tomēr lielo zaudējumu dēļ, sarežģītās situācijas nozarē un ierobežotā ģeogrāfiskā potenciāla dēļ maz ticams scenārijs ir kāda vērtīga investora piesaiste, kura plānos būtu attīstīt lidsabiedrību, nevis iegūt vērtīgos aktīvus.

“Maz ticams ir scenārijs, ka valsts par sviestmaizi vai “vienu eiro” izvēlēsies savu daļu atdot “Lufthansa” vai kādai citai aviosabiedrībai, kuras interese būtu iegūt lidsabiedrības floti, nevis to attīstīt kā reģionālo lidojumu centru. “airBaltic” ietekme uz valsts ekonomiku ir jāvērtē plašākā mērogā. Pirmkārt, “airBaltic” ir garants tūrisma eksportam, atvedot uz Rīgu lielu skaitu tūristu gadā, un Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus ar vairāk nekā 50% reisiem tas ir enkurklients Rīgas lidostai un tās veiksmes stāsts. Šobrīd ambiciozus attīstības plānus ir pieteikusi Viļņas lidosta, līdz ar tās paplašināšanos uzsākot arī cenu karus, par ko liecina arī Ryanair paziņojumi. Tas nozīmē, ka, pazaudējot “airBaltic”, Latvija var zaudēt tās priekšrocības ar Lietuvu. Mūsu valsts savulaik jau pazaudēja savas pozīcijas dzelzceļa kravu pārvadājumos, šis būtu risks arī zaudēt līdera pozīcijas pasažieru avio pārvadājumos, kas viennozīmīgi atstās ekonomisku ietekmi. Tāpēc maz ticams ir scenārijs, ka valsts atteiksies no savas līdzdalības avio kompānijas glābšanā, ja nenotiks brīnums un neatradīsies kāds vērtīgs investors, kas vēlēsies turpināt attīstīt “airBaltic” Latvijas intresēs,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Eiropas lidostu padome (ACI) brīdinājusi, ka jaunā biometriskā robežkontroles sistēma EES, kas pilnībā sāka darboties 10. aprīlī, ir radījusi stundām garas rindas lidostās Francijā, Vācijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, Itālijā un Grieķijā, un līdz vasaras tūrisma sezonai situācija draud pārvērsties "sabrukumā", ziņo laikraksts "The Guardian".

ACI Eiropas filiāles vadītājs Olivjē Žankovecs sacīja, ka jau tagad visnoslogotākajās stundās pasažieriem jāgaida līdz pat trim stundām. "Ryanair" izpilddirektors Maikls O'Līrijsnosauca sistēmu par "pilnīgu apkaunojumu un haosu" un salīdzināja to ar "sodu par breksitu". Viņš aicināja atlikt pilnīgu EES ieviešanu līdz oktobrim, norādot, ka dažās lidostās rindas ir līdz pat četrām stundām.

Nozares pārstāvji ir pieprasījuši, lai Eiropas Komisija ļautu robežkontroles dienestiem pilnībā apturēt sistēmas darbību, ja kavēšanās ir pārmērīga.

Milānas Linates lidostā no 156 pasažieriem "EasyJet" reisā uz Mančestru tikai 34 paspēja iekāpt lidmašīnā - pārējie 122 pasažieri netika laicīgi noformēti, un lidmašīna izlidoja bez viņiem. Aviokompānija piedāvāja bez maksas pārplānot biļetes, bet atteicās uzņemties atbildību par šo incidentu.

Beļģijā valsts mēroga streika dēļ pirmdien traucēta lidmašīnu un vilcienu satiksme.

Valsts mēroga streiku izsludināja trīs lielākās Beļģijas arodbiedrības, lai protestētu pret ierosināto pensiju reformu. Galvaspilsētā Briselē gaidāma arī demonstrācija.

Briseles lidostā, kas ir lielākā Beļģijā, atcelti aptuveni 40% ielidojošo un izlidojošo reisu. Lidostā streiko darbinieki, kas atbild par drošību un bagāžu, kā arī citi darbinieki.

Beļģijas nacionālā aviokompānija "Brussels Airlines" sestdien paziņoja, ka ir spiesta atcelt pusi lidojumu Eiropā, lai spētu veikt tālos reisus. Arī Šarleruā Briseles Dienvidu lidosta, kuru izmanto Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", brīdināja, ka gaidāma ievērojama lidojumu kavēšanās un iespējama arī reisu atcelšana.

Eiropas Savienības (ES) augstākā tiesa ceturtdien atcēla Eiropas Komisijas (EK) lēmumu apstiprināt Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" glābšanas plānu, kura nolūks bija palīdzēt vienai no pasaulē lielākajām lidsabiedrībām pārvarēt koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Tādējādi ES Tiesa saglabājusi spēkā ES Vispārējās tiesas 2023. gadā pieņemto spriedumu, ar kuru tā atcēla EK pieņemto lēmumu apstiprināt sešu miljardu eiro piešķiršanu "Lufthansa".

"Lufthansa" šo ES otras augstākas tiesas spriedumu bija pārsūdzējusi ES augstākajā tiesā.

ES Vispārējā tiesa bija pareizi secinājusi, ka EK ir pārkāpusi ārkārtējos noteikumus, kas tika ieviesti, lai ļautu valdībām atbalstīt ekonomiku krīzes laikā, teikts ES Tiesas paziņojumā.

Taču, ņemot vērā, ka valsts nodrošinātā finanšu palīdzība jau ir atmaksāta, šobrīd nav skaidrs, vai šis tiesas lēmums radīs kādu ietekmi uz "Lufthansa".

Iepriekš ES Vispārējā tiesa, veicot šī glābšanas plāna izvērtēšanu pēc konkurējošo lidsabiedrību "Ryanair" un "Condor" iesniegtajām sūdzībām, bija noraidījusi, ka EK kļūdaini uzskatījusi, ka "Lufthansa" nespēj aizņemties līdzekļus finanšu tirgos, kļūdaini novērtējusi lidsabiedrības ietekmi vairākās lidostās un atbalstījusi nosacījumus, kas nav nodrošinājuši efektīvu konkurenci starp aviokompānijām.

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā interpretācijā var dēvēt par ķīviņiem. Publiskajā komunikācijā dažubrīd izskatās, ka šīs partijas ir divās dažādās koalīcijās. Lielisks piemērs ir pēdējais ķīviņš par 30 miljonu aizdošanu nacionālajai lidkompānijai airBaltic.

No vienas puses, ZZS tēloja, ka ir aizvainoti par koku skandālu un visu to slikto, ko Progresīvie bija pamanījušies pateikt par Latvijas Valsts mežu negūto peļņu aptuveni 50 miljonu eiro apmērā, tādēļ, raugi, kredīts nav dodams. Es vismaz tā sapratu, lai gan oficiāli dokumenti ir kārtībā un iemesls cits. Citādi, naudu dos, Zemkopības ministrs Armands Krauze sēž savā krēslā un pat neizskatās iesprindzis par Progresīvo retoriku iepriekš. No otras puses, zemnieki ne reizi vien ir pamanījušies sarunāt šķērsām Progresīvo naratīviem. Var sākt kaut ar Stambulas konvenciju un beigt ar minēto aizdevumu, kur debates krasi noslēdza premjere Evika Siliņa.