Transports un loģistika

Ryanair pusmiljardu dolāru vērtas inženierzinātņu akadēmijas izveidei apsver Kauņu

LETA/BNS, 20.05.2024

Jaunākais izdevums

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" meklē vietu jaunai inženierzinātņu akadēmijai, kurā plāno ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru (460 miljoni eiro), un viena no tās potenciālajām atrašanās vietām varētu būt Kauņas lidosta, kur jau atrodas "Ryanair" bāze, paziņoja kompānijas izpilddirektors Edijs Vilsons.

"Mēs runājam ar valdību par tā dēvētās inženierzinātņu akadēmijas izveidi, kurā mēs varētu uzņemt cilvēkus un sniegt viņiem mehāniķa izglītību, un galu galā attīstīt viņus par pilnībā kvalificētiem inženieriem," Vilsona teikto citē Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pilnīga dzinēja demontāža ir ļoti specializēts darbs," viņš piebilda, sakot, ka investīcijās tādā akadēmijā, kur sagatavot jaunos speciālistus, varētu sasniegt pat 500 miljonus ASV dolāru".

Vilsons sacīja, ka tieši tāpēc pagājušajā nedēļā notikušajā "Ryanair" otrā lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāra oficiālajā atklāšanā Kauņas lidostā piedalījās ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Viņi to zina. Mēs vēl neesam pieņēmuši galīgo lēmumu par dzinēju darbnīcu, bet tagad par to domājam," viņš piebilda.

Vilsons precizēja, ka galīgais lēmums, visticamāk, tiks pieņemts "vēlāk šogad", piebilstot, ka citas iespējamās "Ryanair" inženierzinātņu akadēmijas atrašanās vietas ir Maroka, Spānija, Itālija, Skotija un, iespējams, Īrija.

"Ryanair" pagājušajā nedēļā arī paziņoja, ka Lietuvas otrā lielākajā lidostā esošo floti papildina ar vienu lidmašīnu, kas nozīmē, ka tagad tajā būs trīs lidmašīnas.

"Ryanair" 2010.gadā atklāja savu bāzi Kauņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" otrdien Kauņas lidostā atklāja savu otro lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru, kurā investēti 20 miljoni eiro.

Kā informēja kompānija, lidmašīnu apkopes bāzes Kauņā, kas darbojas kopš 2013.gada, paplašināšana nozīmē 200 jaunu darbavietu radīšanu. Kompānijai nepieciešami aviācijas inženieri ar augsta kvalifikāciju, mehāniķi un administratīvie speciālisti.

8000 kvadrātmetru plašā angāra atklāšana nozīmē, ka vienlaikus bāzē Kauņā apkopi varēs veikt līdz četrām lidmašīnām.

"Ryanair" arī paziņoja, ka Lietuvas otrā lielākajā lidostā esošo floti papildina ar vienu lidmašīnu, kas nozīmē, ka tagad tajā būs trīs lidmašīnas.

"Ryanair" 2010.gadā atklāja savu bāzi Kauņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav skolotāju – nav nākotnes: pēc trīs gadiem iedzīvosimies 14 000 STEM speciālistu trūkumā

Db.lv, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju.

Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu. Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozare Latvijā: pārāk liela iespēja, lai to palaistu garām

Renāts Lokomets, Edgars Poga, Venture Faculty, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā1.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā2.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training paziņo par priekšlīguma parakstīšanu ar Diamond Aircraft par trīs pilnībā elektrisko eDA40 un divu DA42-VI lidmašīnu iegādi.

Tādējādi airBaltic Pilotu akadēmijas flote kopumā pieaugs līdz pat 15 lidmašīnām. Parakstīšana notika Baltijas Starptautiskā aviācijas šova 2024 (Baltic International Airshow) laikā Liepājā, kas norisinājās no 15. līdz 16. jūnijam. Šis stratēģiskais solis apliecina airBaltic apņemšanos veicināt ilgtspējīgu aviāciju un Pilotu akadēmijas paplašināšanos.

eDA40, kas būs pirmā EASA/FAA sertificētā elektriskā lidmašīna savā kategorijā, iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz bezemisiju lidojumu apmācību. Tajā izmantoti mūsdienīgi elektromotori ar vairāk nekā 94% efektivitāti un dubulto tinumu/kontrolieri, kas nodrošina lielāku uzticamību un drošību. Lidmašīnas pilnībā elektriskā konstrukcija nodrošina nulles emisijas un zemāku trokšņa līmeni, tādējādi tā ir ideāli piemērota videi draudzīgai jauno pilotu apmācībai. Turklāt eDA40 ir aprīkota ar dubultas virknes akumulatoru sistēmu un ātrās uzlādes sistēmu, kas spēj uzlādēt lidmašīnu 20-30 minūtēs, tādējādi samazinot dīkstāves laiku un palielinot mācību efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

TSI, 19.06.2024

Emmanuels Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

20 miljardi dolāru Intel mikroshēmu ražošanas kapacitātes palielināšanai

LETA--AFP, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams trešdien paziņoja par jaunu dotāciju un aizdevumu atvēlēšanu gandrīz 20 miljardu dolāru apmērā, lai palielinātu uzņēmuma "Intel" mikroshēmu ražošanas kapacitāti.

"Tirdzniecības ministrija panākusi sākotnēju vienošanos ar "Intel", lai uzņēmumam nodrošinātu tiešu finansējumu līdz pat 8,5 miljardiem dolāru, kā arī aizdevumus 11 miljardu dolāru apmērā," norāda Baltais nams.

Šie finanšu līdzekļi atbalstīs uzņēmuma iespējas uzbūvēt jaunas rūpnīcas un paplašināt jau esošās ražotnes Arizonas, Ohaio, Ņūmeksikas un Oregonas štatos, radot gandrīz 30 000 jaunu darbavietu un atbalstot desmitiem tūkstošu netiešu darbavietu, skaidro Baltais nams.

Tiešais finansējums līdz 8,5 miljardu dolāru apmērā ir līdz šim lielākā dotācija, kas piešķirta 52,7 miljardu dolāru vērtās mikroshēmu ražošanas un zinātnes atbalsta programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas zaļā kursa un tā izvirzīto mērķu kontekstā ir skaidrs, ka katrai valstij ir nepieciešama atkritumu savākšanas sistēma, tāda nepieciešama arī metāllūžņu jomā.

Lai gan metāllūžņu savākšana nav tas tirgus, par kuru bieži raksta masu medijos, tomēr tā apjoms pārsniedz pusmiljardu eiro gadā un tas nodrošina darbu un ienākumus vairākiem simtiem cilvēku Latvijā, vienlaikus pildot arī svarīgu vides sakopšanas funkciju.

Metāllūžņus Latvijā vāc vairāki eksportētāji, kas bieži vien darbojas vairākās valstīs uzreiz. Tā kā pēc “Liepājas Metalurga” darbības izbeigšanas metāllūžņu pārkausēšana tepat uz vietas vairs nav iespējama, tad tālāk tie tiek eksportēti uz dažādām valstīm, bet visbiežāk uz Turciju. Tomēr šobrīd Latvijas metāllūžņu tirgū izveidojusies savāda situācija. Kā stāsta Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ričards Rapoports, viens no šī tirgus dalībniekiem ir īpatnējs uzņēmums, kuram pēdējo desmit gadu laikā ne pārāk liela peļņa ir bijusi tikai divos gados, bet pārējos astoņus gadus ciesti bieži vien simtos tūkstošu vai miljonos eiro mērāmi zaudējumi. Zaudējumi tiek segti ar mātes uzņēmuma līdzekļiem, tādēļ minētā uzņēmuma parāds ar to saistītajam Lietuvas mātes uzņēmumam, kā liecina 2022. gada pārskats, šobrīd ir sasniedzis 9,43 miljonus eiro. Vienlaikus šis pats uzņēmums Latvijas metāllūžņu tirgū piedāvā visaugstākās iepirkuma cenas, pārsniedzot citu konkurentu piedāvāto vismaz par 20 – 45 eiro par tonnu atkarībā no metāllūžņu veida un vietas, kur tie tiek iepirkti. “Šādas cenas nav iespējams pamatot ar tirgus situāciju, tātad uzņēmums apzināti strādā ar zaudējumiem. Taču ar šādām cenām pārējie Latvijas metāllūžņu iepirkšanas uzņēmumi konkurēt nevar un tie tiek pakāpeniski izspiesti no tirgus,” saka Rapoports. Viņa minētā uzņēmuma ar īpatnējo darbības stratēģiju nosaukums ir “Refonda”, tas pilnībā pieder Lietuvas uzņēmumam UAB “Metruna”, kurš savukārt pieder slēgtā tipa akciju sabiedrībai “Dorvina”, taču visas šīs ķēdītes galā kā patiesā labuma guvēja figurē Lietuvas pilsone Kristīna Adomavičiene – šāda informācija atrodama portālā “firmas.lv”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vācijas investori vēlas lidostu Tukumā padarīt zaļu

Māris Ķirsons, 06.06.2024

Evia- Aero GmbH izpilddirektors Florians Krūzs, SIA Sky Port valdes locekle Natalie Marsans un SIA Sky Port dalībnieku pārstāvis Artjoms Soloduha cer, ka parakstītais nodomu protokols atvērs jaunu lappusi lidostas Jūrmala attīstībā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kompānija Evia - Aero GmbH iecerējusi iegādāties Tukuma pievārtē esošās lidostas Jūrmala operatora SIA Sky Port kapitāldaļas un to pārveidot par zaļās aviācijas bāzi Baltijā, taču šī nodoma īstenošanai vēlas saņemt atļauju lidostas teritorijā izveidot elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 50 MW apmērā.

To paredz parakstītais nodomu protokols starp Brēmenē bāzēto aviācijas uzņēmumu Evia- Aero GmbH un SIA Sky Port — lidostas Jūrmala Airport īpašniekiem. Vairāki DB aptaujātie, vēlot ieceru īstenošanos, atzina, ka to, vai nosacīti jaunais biznesa plāns īstenosies, rādīs laiks, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs ne tikai no potenciālā investora spējām un vēlmēm, bet arī no Latvijas valsts iestādēm, attiecīgu atļauju saņemšanas iespējām un termiņiem.Lidosta Jūrmala ir gatava kļūt par vadošo sekundāro lidostu Baltijas valstīs. Privātīpašumā esošā lidosta atrodas tikai 55 kilometrus no Rīgas un 25 kilometrus no Jūrmalas. Lidosta “Jūrmala Airport”, kas atrodas ērtā vietā uz šosejas Rīga-Ventspils, nodrošina nokļūšanu gan galvaspilsētā, gan Ventspilī, kas ir viena no lielākajām jūras ostām Baltijā. Lidosta “Jūrmala Airport” aizņem 250 hektārus, un tai ir potenciāls tālākai paplašināšanai. Lidosta ir tehniski pilnībā aprīkota, tostarp ar modernu pasažieru termināli, birojiem, konferenču telpām, angāriem un ir gatava sniegt pilna spektra aviācijas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības uzņēmums “Golden Fields”, kas darbojas trīs Baltijas valstīs, atklājis augu olbaltumvielu ražotni Latvijā, Liepājā.

Šī rūpnīca, kurā uzņēmums ir ieguldījis 16 miljonus eiro, izmantos zirņus un lauka pupas, lai ražotu augu olbaltumvielas, granulas, šķiedrvielas, cieti un miltus liellopiem un pārtikas ražošanai. Uzņēmums apsver iespēju atvērt līdzīgas rūpnīcas arī pārējās Baltijas valstīs.

“Golden Fields” izpilddirektors Mahmuds Ahmeds [Mahmoud Ahmed], norādīja, ka uzņēmums, kurš ražos šīs augu olbaltumvielas, ir “Golden Fields Alternative Protein”. "Šīs rūpnīcas atklāšana ir jauns posms “Golden Fields” paplašināšanā pēc uzņēmuma 2023. gadā noslēgtā piegādes līguma ar Apvienotajos Arābu Emirātos Abudabi darbojošos lauksaimniecības uzņēmumu “Al Dahra Group”, kurš ir viens no lielākajiem lopbarības piegādātājiem visā pasaulē,” norādīja Ahmeds. “Šodien ar lepnumu paziņojam par mūsu jauno sadarbību ar “Bunge” – pasaules līderi agrorūpniecības un pārtikas un sastāvdaļu ražošanas nozarē. Šis uzņēmums ar savu plašo klientu loku, spēcīgo piegādes ķēdi, augstākajām kvalitātes garantijām un praktisko pieredzi pārtikas un lopbarības tirgū veicinās zirņu un lauka pupu olbaltumvielu pārdošanu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Likvidējot ceptuvi Kauņā, Fazer Bakery Baltic plāno 18 miljonu eiro investīcijas Ogrē

Db.lv, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv, 24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Armanda Vilciņa, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien lēma Eiropas Komisijas (EK) locekļa amatam nominēt līdzšinējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Šī būs jau trešā reize, kad Dombrovskis tiek virzīts Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam. Pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā. Pēc 2019. gada EP vēlēšanās Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā EK, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.

JV sasniedzot labāko rezultātu arī šī gada EP vēlēšanās, partija nolēma Dombrovski trešo reizi virzīt EK komisāra amatam, saņemot tam arī koalīciju veidojošo partiju atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav ātru risinājumu, kā panākt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

LETA, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sešiem jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem pasniedz stipendijas 18 000 eiro apmērā

Db.lv, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministre Agnese Logina pieņēmusi lēmumu atkāpties no ministres amata, informē Kultūras ministrija.

Ministre beigs pildīt amata pienākumus 17. jūnijā.

‘’Nozarē esam uzsākuši svarīgas reformas, un man bija liels gods un atbildība kalpot Latvijai un tās iedzīvotājiem. Šo laiku raksturoja kā sarežģīti brīži, tā panākumi, un esmu lepna par paveikto un drosmīgi pieteikto. Personīgu iemeslu dēļ esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties no kultūras ministra amata. Vēlos pateikties saviem kolēģiem par viņu nenogurstošo darbu un atbalstu, kā arī visiem, kas ticēja mūsu kopīgajam darbam. Es turpināšu kalpot labākas, saliedētākas, drošākas sabiedrības attīstībai,’’ uzsver Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Logina.

Agnese Logina stājās kultūras ministres amatā 2023. gada 15. septembrī. Ministrija šajā posmā ir izveidojusi Mediju politikas pamatnostādnes un uzsākusi sabiedrisko mediju apvienošanas procesu. Papildu finansiālais atbalsts sniegts bērnu un jauniešu kultūrizglītības programmām, mākslinieku un kolektīvu atalgojumam, kā arī sabiedrisko mediju kapacitātes celšanai un reģionālā satura izveidei. Ministrija veicinājusi drošas mācību vides veidošanu un pārvaldības kultūras maiņu kultūrizglītības iestādēs. Pieņemti vairāki īpaši nozīmīgu ēku atjaunošanas projekti, tai skaitā Jaunā Rīgas teātra ēka, Latvijas Leļļu teātra ēka, kā arī Rīgas pils pirmā kārta, kur drīzumā jau atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, un arī atrisināts gadiem iestrēgušais Stūra mājas nākotnes jautājums, lai nodrošinātu, ka ekspozīcijas darbs netiek traucēts. Ir iesākts darbs Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai. Tāpat pieņemts gala lēmums Rīgas filharmonijas metu konkursā, kā arī sperti soļi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja institūcijas izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) 22.aprīlī parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par 51,55 miljonu eiro finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" militārās kapacitātes stiprināšanai, informēja ministrijā.

Tostarp būtiskākās līgumā ietvertās aktivitātes ir "Rail Baltica" divējādas pielietojamības tilta pār Daugavu pirmās fāzes būvniecība un būvuzraudzība, jauna divlīmeņa šķērsojuma izveidei pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados, norāda ministrijā.

Būvdarbu laikā plānots izbūvēt balstus tilta pamatkonstrukcijas izveidei, kas sastāvēs no septiņiem balstiem upē un diviem gala balstiem. Prognozēts, ka tilta būvprojektu pabeigs šī gada beigās, un izbūvi sāks nākamajā būvniecības sezonā.

Apvienotais tilts pār Daugavu ir daļa no "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras pamatlīnijas un viens no komplicētākajiem "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien atguvis pasaulē turīgākā cilvēka statusu, ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašnieku un vadītāju Īlonu Masku pasaules bagātāko cilvēku sarakstā "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss") nobīdot uz otro vietu.

"Bloomberg" norāda, ka Bezosa bagātība veido 200 miljardus dolāru, pārsniedzot Maska bagātību 198 miljardu dolāru apmērā.

Maska bagātība pēdējos mēnešos samazinājusies par vairāk nekā 30 miljardiem dolāru, ņemot vērā "Tesla" akcijas cenas kritumu par 25%.

Turklāt tiesa janvārī apstiprināja, ka tiek anulēts viņa vērienīgais "Tesla" atlīdzības līgums 55,8 miljardu dolāru vērtībā, kas sākotnēji tika noslēgts 2018.gadā.

Savukārt Bezoss savu bagātību palielinājis, pateicoties "Amazon" akcijas cenas pieaugumam. Bezoss februārī pārdeva "Amazon" akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, taču joprojām ir uzņēmuma lielākais akcionārs.

Tikmēr "Bloomberg Billionaires Index" sarakstā trešo vietu ar 197 miljardu dolāru bagātību ieņem Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā saruka, ko veicināja dažu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palētināšanās, toties zelta cena un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza visu laiku augstākos līmeņus.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,7%, ko noteica tādu uzņēmumu kā "Tesla" un "Apple" akciju palētināšanās, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0%.

Zelta cena otrdien sasniedza 2140 ASV dolārus par unci, kas ir jauns rekords, bet noslēdza tirdzniecības sesiju nedaudz zemākā 2128 dolāru līmenī. Šī dārgmetāla cena gada laikā ir pieaugusi par apmēram 15%.

"Bažas par globālās ekonomikas perspektīvām, ģeopolitisko saspīlējumu un mainīgām gaidām par procentlikmju drīzāku pazemināšanu ir veicinājušas lielāku pieprasījumu pēc šī dārgmetāla," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Komentāri

Pievienot komentāru