Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kas plāno nākamgad Kauņas lidostā pastāvīgi bāzēt trīs lidmašīnas, būvēs vēl vienu lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru.

"Ryanair" meitasuzņēmums Lietuvā "FRC LT" no Lietuvas valsts lidostu operatorkompānijas "Lietuvosoro uostai" iznomājis 1,06 hektāru plašu zemesgabalu, uz kura būvēs 7600 kvadrātmetru plašu angāru. Kā liecina publiski pieejamā ietekmes uz vidi novērtējuma informācija, angārs, kurā tiks radītas ap 150 jaunām darbavietām, darbību sāks nākamā gada pēdējā ceturksnī.

"Garāžas tipa ēka (angārs) tiks izmantota, lai apkalpotu tikai "Ryanair" lidmašīnas, un vienlaicīgi tajā varēs novietot divas lidmašīnas," pausts dokumentā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā lēsts, ka gadā jaunajā angārā varēs apkalpot līdz 365 lidmašīnām. Teritorijā būs arī stāvvieta darbinieku automašīnām un transportlīdzekļi lidmašīnu vilkšanai.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka tā par 20% samazina reisus Berlīnes Brandenburgas lidostā, kā iemeslu minot to, ka lidostas maksas ir pārāk augstas, tādēļ tiks pārtraukti arī reisi no šīs lidostas uz Rīgu un vēl pieciem galamērķiem.

"Šo samazinājumu dēļ "Ryanair" lidmašīnu skaits, [kas bāzējas] Berlīnē, tiks samazināts no deviņām līdz septiņām, tādējādi tiks zaudēti (..) seši maršruti - Brisele, Hanija, Kauņa, Krakova, Luksemburga, Rīga, jo Eiropas lielākā aviosabiedrība pārvirza savu jaudu uz citām Eiropas Savienības valstīm ar zemākām izmaksām, piemēram, Itāliju, Poliju un Spāniju," teikts "Ryanair" vietnē publiskotajā paziņojumā.

Tajā nav minēts, kad reisi no Berlīnes uz šīm sešām lidostām tiks pārtraukti, taču piebilsts, ka "šis paziņojums seko pēc vairākiem "Ryanair" brīdinājumiem, ka Vācija 2025.gada vasarā zaudēs vēl 10% no "Ryanair" Vācijas kapacitātes (..), ja Vācijas valdība nespēs mainīt nesen par 24% paaugstināto aviācijas nodokli (un galu galā to atcelt), risināt strauji pieaugošo maksu par dispečeru pakalpojumiem (+100 % kopš 2019.gada) un atlikt drošības nodevas maksimālā apjoma palielināšanu par 50% (no 2025. gada janvāra)".

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" meklē vietu jaunai inženierzinātņu akadēmijai, kurā plāno ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru (460 miljoni eiro), un viena no tās potenciālajām atrašanās vietām varētu būt Kauņas lidosta, kur jau atrodas "Ryanair" bāze, paziņoja kompānijas izpilddirektors Edijs Vilsons.

"Mēs runājam ar valdību par tā dēvētās inženierzinātņu akadēmijas izveidi, kurā mēs varētu uzņemt cilvēkus un sniegt viņiem mehāniķa izglītību, un galu galā attīstīt viņus par pilnībā kvalificētiem inženieriem," Vilsona teikto citē Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pilnīga dzinēja demontāža ir ļoti specializēts darbs," viņš piebilda, sakot, ka investīcijās tādā akadēmijā, kur sagatavot jaunos speciālistus, varētu sasniegt pat 500 miljonus ASV dolāru".

Vilsons sacīja, ka tieši tāpēc pagājušajā nedēļā notikušajā "Ryanair" otrā lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāra oficiālajā atklāšanā Kauņas lidostā piedalījās ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Īrijas zemo cenu aviosabiedrība "Ryanair" plāno palielināt bonusus saviem darbiniekiem par pieķertiem pasažieriem, kas mēģinājuši ienest lidmašīnās pārāk lielu rokas bagāžu.

Uzņēmuma vadītājs Maikls O'Līrijs paziņoja, ka viņš "nekādā ziņā neatvainojas" par to, ka tiek pieķerti cilvēki, kuri "apkrāpj sistēmu".

O'Līrijs preses konferencē Londonā sacīja reportieriem, ka aviosabiedrība plāno no novembra palielināt bonusus personālam pie iekāpšanas vārtiem, kas pārtver pasažierus ar pārāk lielu rokas bagāžu, no 1,50 eiro līdz 2,50 eiro par somu.

Paredzēts arī atcelt maksimālo robežu šādiem bonusiem, kas bija 80 eiro mēnesī.

Pasažieriem, kas lido ar "Ryanair" lidmašīnām, ir jāievēro stingri bagāžas noteikumi. Ja pasažieris aiznesis pārāk lielu somu līdz iekāpšanas vārtiem, par tās ievietošanu bagāžas nodalījumā paredzēts piemaksāt līdz 87 eiro.

“Bigbank” šogad trešajā ceturksnī strādāja ar 11,8 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 0,6 miljoniem eiro jeb 5 % mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē uzņēmums.

Tīrā peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 27,6 miljonus eiro, tai samazinoties salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2023. gadā, kad peļņa bija 29,4 miljoni eiro. Tomēr ir panākts ievērojams darījumu apjoma pieaugums, bruto kredītportfelim pārsniedzot divu miljardu eiro robežu, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

2024. gada trešajā ceturksnī turpinājās “Bigbank” stabila un stratēģiska izaugsme, un to apstiprina jaunākie dati – uzņēmuma bruto kredītportfelis pirmo reizi pārsniedza divus miljardus eiro, sasniedzot 2,1 miljardu eiro.

“”Bigbank” stratēģija ir vērsta uz stabilu izaugsmi mājokļa aizdevumu un uzņēmumu aizdevumu produktu līnijās, un tas atspoguļojas ceturkšņa rezultātos. Trešajā ceturksnī mūsu bruto portfelis pieauga par 158 miljoniem eiro (+8 %), kas ir lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā “Bigbank” vēsturē. Īpaši vēlos izcelt mājokļa aizdevuma portfeļa pieaugumu ceturkšņa salīdzinājumā par 78 miljoniem eiro (+17 %), tā kopējam apjomam sasniedzot 534 miljonus eiro,” sacīja Lants.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" trešdien brīdināja par iespējamību pārtraukt apkalpot desmit Francijas reģionālās lidostas, ja valdība realizēs ierosinātos nodokļu paaugstinājumus.

Francijas valdība saskārusies ar ievērojamu budžeta deficītu, un šobrīd starp valsts ieņēmumu palielināšanas pasākumiem tiek apsvērta arī iespēja trīskāršot lidmašīnas biļetēm piemēroto nodokļa likmi.

""Ryanair" šobrīd pārskata savu biznesa modeli Francijā un paredz no 2025.gada janvāra lidojumu skaitu uz un no Francijas reģionālajām lidostām samazināt pat par 50%, ja Francijas valdība īstenos savu tuvredzīgo plānu trīskāršot nodokļus," norāda lidsabiedrība.

"Ryanair" šobrīd nodrošina pakalpojumus 22 Francijas reģionālajās lidostās. Aviokompānija uzsver, ka nodokļu palielināšana vissmagāk galvenokārt skartu pasažierus, kas izmanto reģionālās lidostas, kuras galvenokārt apkalpo zemo cenu aviokompānijas.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" otrdien Kauņas lidostā atklāja savu otro lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru, kurā investēti 20 miljoni eiro.

Kā informēja kompānija, lidmašīnu apkopes bāzes Kauņā, kas darbojas kopš 2013.gada, paplašināšana nozīmē 200 jaunu darbavietu radīšanu. Kompānijai nepieciešami aviācijas inženieri ar augsta kvalifikāciju, mehāniķi un administratīvie speciālisti.

8000 kvadrātmetru plašā angāra atklāšana nozīmē, ka vienlaikus bāzē Kauņā apkopi varēs veikt līdz četrām lidmašīnām.

"Ryanair" arī paziņoja, ka Lietuvas otrā lielākajā lidostā esošo floti papildina ar vienu lidmašīnu, kas nozīmē, ka tagad tajā būs trīs lidmašīnas.

"Ryanair" 2010.gadā atklāja savu bāzi Kauņā.

Igaunijas banka "Bigbank" šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 9,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 25,8% lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja bankā.

"Bigbank" bruto kredītportfelis 2025.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 2,3 miljardi eiro, un tas bija palielinājies par 102 miljoniem eiro jeb 5%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un par 550 miljoniem eiro jeb 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt uzņēmumu kredītportfelis, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 44 miljoniem eiro jeb 6% līdz 808 miljoniem eiro, mājokļu kredītportfelis par 51 miljonu eiro jeb 8% līdz 664 miljoniem eiro un patēriņa kredītportfelis par 12 miljoniem eiro jeb 1% līdz 840 miljoniem eiro.

Grupas kopējais noguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 159 miljoniem eiro jeb 7% un par 400 miljoniem eiro jeb 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 2,55 miljardus eiro. Krājnoguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 124 miljoniem eiro jeb 12%, sasniedzot 1,14 miljardus eiro, bet termiņnoguldījumu portfelis - par 33 miljoniem eiro jeb 2%, sasniedzot 1,4 miljardus eiro.

Jūlijs pasaules finanšu tirgos aizritējis pārsvarā labvēlīgā noskaņā – gan ASV, gan Eiropas akciju indeksi sasniedza jaunus rekordus, un vairums fiksētā ienākuma instrumentu uzrādīja pieaugumu. Tomēr augstās akciju tirgus vērtības, zemās riska prēmijas un gaidāmās izmaiņas tarifu politikā liek investoriem saglabāt modrību.

Aizvadītajā mēnesī ASV lielo uzņēmumu akciju indeksi turpināja vairāku mēnešu pozitīvās atdeves sēriju, sasniedzot jaunus vērtību rekordus. Pretstatā iepriekšējiem periodiem, ieguldījumiem Amerikā, kur netiek hedžēts valūtas risks, jūlijā palīdzēja ASV dolāra vērtības pieaugums, taču kopš gada sākuma dolārs pret eiro aizvien ir uzrādījis būtisku kritumu (ap 9 %). Pozitīvi mēnesi noslēdza arī Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi. Tāpat vairums fiksēta ienākuma vērtspapīru segmentu mēneša ietvaros uzrādīja vērtības pieaugumus, ko galvenokārt noteica riska prēmiju samazināšanās. Centrālās bankas abpus Atlantijas okeānam likmju mazināšanas ciklā pieturēja nogaidošu pozīciju, kā rezultātā ar nelielu mīnusu aizvadītajā mēnesī izcēlās par drošākajām uzskatītās etalona obligācijas (ASV un Vācijas valdības vērtspapīri).

Turpinot regulāru dividenžu izmaksas praksi, Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup akcionāriem par 2024. gada ceturto ceturksni izmaksās 1,01 miljonu eiro jeb 0,0223 eiro par vienu akciju.

Tā ir līdz šim lielākā ceturkšņa neto peļņas daļa, kas novirzīta dividendēs, atspoguļojot uzņēmuma stabilos finanšu rezultātus.

Dividenžu ex-datums noteikts 2025. gada 3. aprīlī, ieraksta datums – 4. aprīlī, bet izmaksas datums – 2025. gada 7. aprīlī.

“DelfinGroup saglabā savu stratēģiju attiecībā uz regulāru ceturkšņa dividenžu izmaksu – līdz 50% no katra ceturkšņa peļņas, un šī pieeja ir devusi rezultātu. Uzņēmuma akcionāru skaits kopš IPO 2021. gada beigās ir pieaudzis par vairāk nekā 50%, kas liecina par augošu investoru uzticību," uzsver DelfinGroup finansēšanas un investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

2024. gada ceturtajā ceturksnī DelfinGroup tīrā peļņa pirmo reizi pārsniedza divus miljonus eiro, kas atbilstoši uzņēmuma dividendēs izmaksājamās peļņas politikai ļauj palielināt arī akcionāriem izmaksāto dividenžu apjomu. “Ceturkšņa dividenžu pieaugums saistāms ar mūsu izaugsmes rādītājiem – stabils kredītportfeļa pieaugums un augoši ieņēmumi. Mēs turpinām attīstīties un nostiprināt savas pozīcijas tirgū, lai arī turpmāk nodrošinātu akcionāriem konkurētspējīgu atdevi no ieguldījumiem,” norāda Dreimanis.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada pirmajā pusgadā guvis ieņēmumus 91,3 miljonu eiro apmērā. Tas atspoguļo kritumu par 9,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgajā periodu, kad ieņēmumi bija 101,4 miljonu apmērā.

Neskatoties uz to, stratēģiskais mērķis saglabāt reģionālo vadību dinamiskā vidē ir sasniegts.

“Novaturas” grupa laika periodā no janvāra līdz martam visās trijās Baltijas valstīs kopumā apkalpoja 112 tūkstošus klientu kas ir samazinājums par 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pirmajā pusgadā bija negatīva, sastādot 1,6 miljonus, savukārt neto zaudējumi bija 2,3 miljoni eiro.

Turklāt lielu daļu no 2023. gada pirmā ceturkšņa peļņas noteica “Novaturas” efektīva aviācijas degvielas cenas krituma izmantošana. Tikmēr šā gada janvārī - martā tik labvēlīgu apstākļu tirgū nebija, kas raisīja peļņas kritumu.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Opozīcijas deputāti nekritizēja ieceri, taču pauda, ka tas esot novēlots risinājums.

Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna piedāvājumu ieviest solidaritātes iemaksas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

"Progresīvo" deputāts Andris Šuvajevs skaidroja, ka Finanšu ministrija Budžeta komisijā norādīja, ka šajā brīdī Satversmes tiesā tiek skatīts jautājums saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un to, vai bankas un nebankas var nostādīt vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz līdzīgiem regulējumiem. Koalīcijas politiķis uzskata - ja Satversmes tiesas lēmums to ļaus, tad solidaritātes iemaksas jāievieš arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ir sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

2025. gada otrajā ceturksnī “Summus Capital” ir turpinājis apliecināt savu konkurētspēju, publicējot finanšu rezultātus, kas liecina par uzņēmuma spēju apvienot stabilitāti ar izaugsmi.

Neskatoties uz dažiem sezonāliem faktoriem, kas ietekmējuši atsevišķas ieņēmumu pozīcijas, uzņēmumam izdevies ne tikai saglabāt stabilu nomas ienākumu plūsmu, bet arī palielināt pamatdarbības peļņu. “Summus Capital” tīrā peļņa 2025. gada otrajā ceturksnī sasniedz 5,8 miljonus eiro.

Konsolidētie pārdošanas ieņēmumi 2025. gada otrajā ceturksnī sasniedza 13,5 miljonus eiro. Lai gan tas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, galvenokārt īrniekiem aprēķināto komunālo pakalpojumu izdevumu samazinājuma dēļ, nomas ienākumi saglabājās stabili. Pamatdarbības peļņa pieauga līdz 9,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar 8,9 miljoniem eiro pirmajā ceturksnī. Tīrā peļņa sasniedza 5,8 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro ir attiecināmi uz “Summus Capital” kapitāla turētājiem.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

atvijas kontrolēto gaisa telpu pagājušajā gadā visbiežāk izmantoja Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair", Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kā arī Ķīnas aviokompānija "Air China", liecina "Latvijas gaisa satiksmes" (LGS) apkopotā statistika.

LGS pārstāvji pavēstīja, ka pērn 14% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā nodrošināja "airBaltic", 12% - "Finnair", bet pa 7% - "Ryanair" un "Air China".

Seko Indijas aviokompānija "Air India", kas nodrošināja 6% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā, Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" - 4%, bet pa 3% nodrošināja Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", Ķīnas aviokompānija "Hainan Airlines", kā arī Krievijas aviokompānijas "Rossiya Airlines" un "Pobeda".

Šīs desmit aviokompānijas nodrošināja kopumā 62% no "Latvijas gaisa satiksmes" ieņēmumiem.

LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš skaidroja, ka Latvijas kontrolētā gaisa telpa nesaskan ar Latvijas ģeogrāfiskajām robežām. Attiecīgi Krievijas aviokompāniju lidojumi nenotiek virs Latvijas teritorijas, bet tie ir lidojumi virs neitrālajiem ūdeņiem, kas skaitās Krievijas iekšējie lidojumi, piemēram, no Sanktpēterburgas vai Maskavas, izmantojot Baltijas jūru, uz Karalaučiem.