Auto

Sabojāts valstij piederošais ceļš Jātnieki – Tunkūni

Dienas Bizness, 15.07.2013

Jaunākais izdevums

Brunavas pagastā sabojāts valstij piederošais ceļš Jātnieki – Tunkūni. Sešus kilometrus garajā ceļā dažviet desmitiem metru garumā visas brauktuves platumā izveidojušās smilšu vannas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Šo ceļu intensīvi izmantojot, lai pa to piegādātu nepieciešamo cūkkopības kompleksam Brūveri. Smagsvara auto ved barību, dzīvniekus. Vietējais iedzīvotājs Albīns Baļčūns portālam stāstījis, ka nekad agrākajos gados šis ceļš nav bijis tā izdangāts kā tagad.

Brauktuve īpaši slikta kļuvusi pēdējā mēneša laikā. Dažviet esot veikts neliels remonts, taču tas nav novērsis smilšu vannu veidošanos.

Bauskas autoostas pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš stāstījis, ka šis ir vissliktākā stāvoklī esošais ceļa posms visu vietējo reisu maršrutos. Īpaši izdangāta brauktuve kļuvusi pēdējo nedēļu laikā. «Šoferi nebeidz sūdzēties, ka braukšana pa šo ceļu ir īstākā tehnikas laušana,» apgalvojis J. Kalniņš.

Bauskas Dzīve ceturtdienas, 11. jūlija vakarā izbraukusi pa minēto ceļu. Secinājums - ja būtu jābrauc ar zemākas piekares automobili, dažviet pārvietošanās pa izdangāto ceļu nebūtu iespējama.

«Latvijas valsts ceļi» esot vienošanās ar SIA Gaižēni, kuras smagsvara tehnika intensīvi izmanto šo ceļu, ka uzņēmējs nodrošinās brauktuves uzturēšanu kārtībā.

SIA Gaižēni vadītājs Alekss Rasmusens Bauskas Dzīvei pastāstījis, ka notiek sagatavošanas darbi brauktuves remontam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izsolēs par 1,2 miljoniem eiro pārdoti dārzeņu audzētāja Galiņi nekustamie īpašumi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Gaižēni" realizētais dzīvo cūku apjoms 2019.gadā veidoja 11,2 tūkstošus tonnu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2018.gadā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma 2019. gada pārskats.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, kvantitatīvā apjoma pieaugums saistīts ar nobarojamo cūku audzēšanas jaudas palielināšanu, izbūvējot jaunu novietni Brunavas pagasta kompleksa "Tunkūni" teritorijā. Kopumā šeit investēti 5,2 miljoni eiro - 2018.gadā tika iesākta ēku būvniecība, bet 2019.gada februārī tās nodotas ekspluatācijā. Līdz ar šo uzlabojumu nodrošināta iespēja visus saimniecībā audzētos sivēnus nobarot līdz kaujamās cūkas svaram un samazināt risku, kas saistīts ar ierobežotajām sivēnu realizācijas iespējām.

Ražošanas kapacitātes palielināšanas projekta īstenošana tika finansēta ar pašu un bankā aizņemtajiem naudas līdzekļiem, kā arī saņemts ES fondu atbalsts 800 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zināmi Zviedrijas Biznesa gada balvas finālisti

Dienas Bizness, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspertu žūrija izvērtējusi uzņēmumu pieteikumus un noteikusi finālistus, kas pretendēs uz Zviedrijas Biznesa gada balvu 2015, teikts paziņojumā medijiem. Balvu ar mērķi noskaidrot atbildīgākos uzņēmējus un stiprināt veiksmīgo sadarbību starp Zviedriju un Latviju jau septīto gadu izsludina Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome.

Arī šogad uzņēmumi savus veiksmes stāstus varēja pieteikt trīs kategorijās: Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums Latvijā, Korporatīvās sociālās atbildības projekts vai iniciatīva, un Gada jaunais uzņēmējs.

Vērtēšanas procesā tiek izskatīti vairāki uzņēmējdarbības aspekti, tomēr pamatā tiek vērtēti uzņēmumu finanšu rādītāji, izaugsme un uzņēmumu sociālā atbildība.

Šogad kategorijā Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums saņēma 15 pieteikumus. Finālam žūrija izvirzīja trīs veiksmīgus uzņēmumus: Rimi Latvia, Dinair Filton (Olaine), Lesjofors Gas Springs (Liepāja).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

RD skaidro, kāpēc nedrīkst baudīt ziemas priekus uz Deglava ielas poligona kalna

Dienas Bizness, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā radītais veidojums izskatās pēc kalna. Bet patiesībā tā ir sarežģīta inženiertehniska būve, ko veido 900 000 kubikmetri atkritumu, informē Rīgas dome.

Tādēļ ir četri iemesli, kāpēc šoziem braukt un slidināties no kalna nedrīkst:

- kalnā ir ierīkoti daudzi tehniskie grāvji ar akām un pieci speciālie urbumi. Tas viss ir nepieciešams, lai uzraudzītu, kas notiek atkritumu kalna iekšienē. Bērns, kurš braukājas no kalna, protams, nevar izraisīt nobrukumu vai iebrukt (pa šo kalnu brauca pat traktori ar lāpstām), bet gūt traumas, piemēram, uz lūkām, var pavisam viegli;

- saskaņā ar projekta prasībām kalns sākotnējā stadijā ir jāierobežo. Var uz laiku atvērt vārtus, bet žogu pat uz brīdi noņemt nedrīkst. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā kalna augstumu, braucienā no kalna var viegli sasniegt tādu ātrumu, ka nopietna trauma, saduroties ar žogu, ir neizbēgama;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistu sporta centrā no 26.jūlija līdz 28.jūlijam norisinājās Pasaules kausa (PK) Centrāleiropas zonas posms jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā, kurā piedalījās Latvijas un citu valstu spēcīgākie jātnieki, informēja Latvijas Jātnieku federācija (LJF).

Sacensības ir svarīgākais gada notikums Latvijas jāšanas sportā.

PK Centrāleiropas zonas Rīgas posma sacensības notika deviņos maršrutos.

Maršrutu starplaikos skatītājiem bija iespēja vērot jāšanas disciplīnu un zirgu šķirņu paraugdemonstrējumus, iesaistīties atrakcijās, kā arī izvizināties ar zirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Karaliskā sporta veida valdzinājums

Kristīne Stepiņa, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pirmoreiz Piena ceļa zemnieki tiek pie dividendēm

Sandra Dieziņa, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs.

Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederoša piena pārstrāde spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmis lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā.

LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa: «Mums ir izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi esam strādājuši gan vietējā, gan eksporta tirgos. Esam atraduši alternatīvu siera eksportam uz Krieviju un šobrīd mūsu saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un virknē citu valstu.» Kooperatīva vadītājs norāda, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ar Rīgas satiksmi saistītajā krimināllietā KNAB izmeklē amatpersonu kukuļošanu trīs iepirkumos

LETA, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, aģentūra LETA uzzināja KNAB.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā RS veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Jau ziņots, ka KNAB izmeklētajā lietā par RS iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām.

Šajā lietā apcietināti ir uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, Martinsons, Čehijas uzņēmuma Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks un nu jau neaktīvu uzņēmumu bijušais valdes loceklis un dalībnieks Edgars Teterovskis, kurš savulaik bijis Kokinas biznesa partneris, savukārt LTV vēsta, ka Kokina un Teterovskis ir dzīvesbiedri, kā arī Kokina ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā figurējošā uzņēmēja Renāra Kokina māsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu lietā piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu bijušajam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam.

Tiesas lēmumu Bemhens var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Bemhena aizturēšana un tai sekojošā apcietināšana varētu būt saistīta ar to, ka kriminālprocesā par RS iepirkumiem kāds sniedzis jaunas liecības.

Jau ziņots, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Rīgā pirmo reizi piestājis luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth

Zane Atlāce - Bistere/Laura Mazbērziņa, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja strauji kritīsies degvielas patēriņš, tad valdība varētu pārskatīt lēmumu palielināt akcīzes nodokli, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa atgādināja, ka lēmums par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam ir kompensējošais mehānisms kā nodrošināt nodokļu reformas rezultātā negūtos ieņēmumus valsts budžetā. Ministre gan arī uzsvēra, ka akcīzes palielināšana ir izsvērts kompromiss un likmes ir salāgotas ar kaimiņvalstīs esošajām.

Taču Reizniece- Ozola solīja, ka valdība rūpīgi sekos līdzi situācijai. Ja, piemēram, strauji kristīsies degvielas patēriņš, valdība varētu pārskatīt lēmumu palielināt akcīzes nodokli.

Jau vēstīts, ka ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rīgas būvvaldei pārmet Lidl loģistikas centra attīstītāja interešu lobēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Vadims Skorohods plāno vērsties kriminālpolicijā pret Rīgas pilsētas būvvaldi, lai netiktu nogriezts ceļš uz viņa noliktavu un ražošanas kompleksu, informē uzņēmēja pārstāvis, advokāts Aldis Alliks.

Servitūta izlietošana saskaņā ar Lidl loģistikas centra projektu tiek liegta plānotā nožogojuma un kravas automašīnu plūsmas un novietojuma dēļ. Taču projekta skaņojums ar uzņēmēju netiek pieprasīts, skaidro A.Alliks. Vienlaikus būvvalde nenoliedzot savu kļūdu, bet aicina risināt potenciālo strīdu, vēršoties tiesā pēc tam, kad projekts jau būs īstenots.

Uzņēmējs, kuram piederošajam noliktavu un ražošanas kompleksam Rīgā, Ulbrokas ielā 42, blakus plānots topošais Lidl loģistikas centrs, ir gatavs vērsties kriminālpolicijā par Rīgas pilsētas būvvaldes darbībām, izsniedzot būvatļauju šim projektam tādā veidā, ka tiek ignorētas ar likumu un spēkā stājušos spriedumu noteiktās viņa tiesības, informē A.Alliks. Viņaprāt, būvvalde klaji prettiesiski ignorē uzņēmēja tiesības lietot braucamā ceļa servitūtu, kuru nekādi nav iespējams «nepamanīt», jo tas ir reģistrēts zemesgrāmatā jau 2014.gada 4.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka priekšlikumu ir «pietiekami daudz», un tie tiekot apkopoti. Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās šodien plkst.13, un daudzi iesnieguši savus ierosinājumus pēdējā brīdī, komisijas priekšsēdētājs atturējās tos komentēt.

Kā vēstīts, apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopji saņem dividendes, graudkopībā dividendes maksā jau gadiem

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš ir viens no piena nozares uzņēmumiem, kas saņēmis dividendes. Proti, Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs. Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmuši lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro, ka izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi strādāts gan vietējā, gan eksporta tirgos. Atrasta arī alternatīva siera eksportam uz Krieviju, un šobrīd Jaunpils piena saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un citās valstīs. Kooperatīva vadītājs jau norādījis, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Biznesa maratonists: Rīgā par daudz taksometru

Raivis Bahšteins, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas taksometru parks automašīnas mainīs krāsu; pakalpojuma kvalitāti galvaspilsētā kropļo nodokļu krāpnieki un sīkfirmas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem Rīgā veic 615 pārvadātāji ar vairāk nekā 2200 taksometriem. «Eiropas normāla prakse ir viens taksometrs uz 1000 iedzīvotājiem, tādējādi Rīgā nevajadzētu būt vairāk par 700 taksometriem. Tieši tāpēc nevaram runāt par apkalpošanas kvalitāti, jo nav kārtības, bet Konkurences padome šajos jautājumos ir ļoti tuvredzīga,» uzskata a/s Rīgas taksometru parks (RTP) valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks, piebilstot, ka uzņēmuma balsts pašlaik ir stabilie korporatīvie klienti. Viņa tēvs Leopolds Muižnieks privatizācijas laikā bija pie uzņēmuma stūres, to veiksmīgi novaldot bangojošajos izzagšanas laikmeta viļņos, tostarp ļaujot ikvienam darbiniekam kļūt par akcionāru. Pēc 22 gadu aktīva darba RTP L. Muižnieks ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Valsts nav bagātākā pīle

Daiga Laukšteina, DB žurnāliste, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kur ņemt naudu… Tāds ir Latvijā teju vai kulta statusu iemantojis jautājums, kas dažādās intonācijās tiek servēts vienā nozarē pēc otras. Visizteiksmīgāk – veselības aprūpē, taču netrūkst arī citu piemēru. Tā aprīlī publiskajā telpā atkal uzvirmoja runas par Conexus Baltic Grid akciju pārdošanu, uz ko valstij ir pirmpirkuma tiesības. Kā zināms, 2016. gadā Latvijas Gāze tika sadalīta divās kompānijās. Darbu sāka pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid un turpināja sadales sistēmas operators un tirgotājs AS Latvijas Gāze. Kad DB ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam uzdeva pamatotu jautājumu, kur valstij ņemt naudu Conexus Baltic Grid akciju iegādei, viņš atbildēja, sīkāk nepaskaidrojot: «Tas būtu atrisināms jautājums». Kā tad tā? Veselības nozares pārstāvji pēc papildus finansējuma ilgstoši plēšas ar putām uz lūpām, bet akciju iegādei vien atliek pasmelt no kādas slepenas lokālo bagātību glabātavas. Nedaudz ironizējot, tāda, piemēram, pieder savulaik populārajam multiplikācijas filmu seriāla varonim Skrūdžam Makdakam. Viņu, starp citu, žurnāls Forbes vairākkārt ierindoja bagātāko izdomāto personāžu saraksta galvgalī, pīles īpašumu kopējo vērtību lēšot ap 60 miljardiem dolāru. Atgriežoties pie iespējamā valsts finansējuma avota Conexus Baltic Grid akciju iegādei, kam pēc neoficiālas informācijas būtu nepieciešami pāris simti miljonu eiro, vēlāk publiskajā telpā tika minēts, ka jautājumu lielā mērā atrisinātu parušināšanās valsts kapitālsabiedrību naudas koku dārziņos.

Tātad ne visās situācijās valdības vīri un sievas cenšas ieskicēt bezcerības portretu. Tas notiek selektīvi. Turklāt atsevišķos gadījumos risinājumi ietērpti īpaši kreatīvos «brunčos». Piemēram, valstij pilnībā piederošais Latvijas Loto sadarbībā ar Finanšu ministriju īsteno projektu Simtgades loterija ar 3,25 milj. eiro lielu kopējo laimestu fondu, apgrozījumu – 5 milj. eiro un miljonu biļešu, kas katra maksā piecus eiro. No divu gadu laikā gūtajiem loterijas ieņēmumiem vairāk nekā 400 tūkst. eiro paredzēts novirzīt stipendiju atbalsta programmai spožākajiem vidējās izglītības iestāžu absolventiem. No vienas puses var strīdēties, kālab valstij veicināt azarta jeb laimes spēles, sagādājot darbu narkologiem. Tomēr no otras puses simtgades loterija ietver arī vērienīgu stipendiju atbalsta programmu, un cīņā par cēlu mērķi, iespējams, visi ieroči labi. Īpaši mūsdienu saspīlētajos ekonomiskajos apstākļos šī komentāra pirmā teikuma kontekstā. Spriežot pēc jau pirmajā mēnesī pārdotā rekordlielā biļešu skaita un laimētāju plāniem (piemēram, Ēvalds no Dagdas kā sniegu uz galvas uzkritušos 100 tūkst. eiro vēlas ieguldīt, lai tie labumu nestu vēl ilgi – sava meža sakopšanai), projekts vērtējams kā izdevies. Gan jau, ka tuvākajā laikā līdz valsts izveidotam un uzturētam kazino vēl nenonāksim.

Komentāri

Pievienot komentāru