Jaunākais izdevums

Villa Santa teju visi darbinieki ir Cēsīs vai tās tuvumā dzīvojošie, kuriem līdz ar viesnīcas atvēršanu pavērās jaunas darba iespējas

FOTO: Viesnīcu saimi papildina Santa

Pirms aptuveni diviem mēnešiem atvērtās viesnīcas Villa Santa līdzīpašniece Santa Anča atzīst, ka par spīti lielajam darbinieku pieplūdumam, kad uz 25 darba vietām viesnīcā pieteicās 360 cilvēku, problēmas ar komandas izglītošanu ir lielākas nekā viņa sākotnēji bija prognozējusi. «Es biju pārsteigta par tik lielu atsaucību, jo uz vakantajām vietām bija lielāks konkurss, nekā uz prestižām Latvijas augstskolām. Mēs visās struktūrās varējām paņemt cilvēkus ar pieredzi, uz ko es nebiju cerējusi. Tomēr realitāte nebija tik spoža, jo, ja gribi uzturēt tādu servisa līmeni, ko sagaida no Rīgas atbraukušie viesi, darbiniekiem nākas pilnveidot iemaņas. Visiem viesmīļiem, izņemot vienu, viss bija jāsāk mācīties darīt no nulles, arī kafijas automātā pagatavot karstos dzērienus. Lai gan lielākā daļa cilvēku iepriekš bija strādājuši šajā sfērā, atšķīrās viņu iepriekš iegūto iemaņu līmenis no tā, ko mēs sagaidām savā viesnīcā,» viņa uzsver.

Taujāta vai lielais pieprasījums uz darba vietām viesnīcā liecina par to, ka Cēsīs ir darba vietu trūkums, S. Anča spriež, ka tas nebija galvenais cēlonis. Viņa pieļauj, ka bija tādi cilvēki, kuri domāja, ka nāks Santa Anča un atvērs laimes zemi, kā arī uz vakantajām darba vietām pieteicās bezdarbnieki, cilvēki, kuri atgriezušies no ārzemēm un tādi, kuri meklē labākus darba apstākļus. «Mēs šobrīd ieguldām savu enerģiju un cīnāmies ar vietējo cilvēku prasmju pilnveidošanu un tas nav viegli. Darām dubultu misiju – ieguldām līdzekļus Cēsu infrastruktūrā un šīs apkaimes cilvēkos,» atzīst S. Anča.

Cēsu tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja Andra Magone uzsver, ka sezonalitāte, profesionāla darbaspēka nepietiekamība viesmīlībā un dzīvesvietas trūkums tiem, kas grasās pārcelties uz Cēsīm, šobrīd ir tas, kas uzņēmumiem liek saspringt. No otras puses tas liek meklēt netradicionālus risinājumus, radīt jaunus un unikālus piedāvājumus, meklēt racionālus biznesa risinājumus. «Priecē tas, ka arvien vairāk uzņēmumu meklē savas unikālās nišas un skaidrāk definē mērķauditoriju. Cēsu pluss viesmīlības jomā strādājošajiem uzņēmumiem ir atrašanās vieta, vēsturiskā pagātne un milzīgais darbs, kas ir ielikts, veidojot pilsētas atpazīstamību. Vārds «Cēsis» tūrismā ir jau zīmols. Tūrisms ir viena no tām nozarēm, kas tiek ierindota starp prioritātēm novadā, tā saņem īpašu atbalstu. Ielu segumi, stadions, stacija un citi nesen rekonstruētie objekti primāri ikdienā kalpo vietējā dzīves līmeņa paaugstināšanai, taču to izmanto arī pilsētas viesi, uz to bāzes var veidot jaunus tūrisma produktus un piedāvājumus,» teic A. Magone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Cēsu novada dome kopā ar uzņēmējiem izvērtēs pašvaldības budžetu

Lelde Petrāne, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu novada dome sadarbībā ar Cēsu uzņēmēju klubu veiks pašvaldības budžeta izdevumu izvērtēšanu, lai efektivizētu novada finansiālo pārvaldību.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedrs Cēsu uzņēmēju klubs izrādījis iniciatīvu piedāvāt savu redzējumu Cēsu novada domei darba optimizēšanā, atsakoties no tādiem pienākumiem, kas nav tieši vērsti uz pašvaldības funkciju nodrošināšanu, kā arī iesakot veidus, kā samazināt izdevumus.

Tiek apsvērts gan tas, kā modernizēt īpašumu apsaimniekošanu, optimizēt darbaspēka izmaksas, kā arī veikt uzlabojumus citās jomās.

«Mēs vēlamies dzīvot sakārtotā vidē, kur ikkatrs samaksātais eiro nodokļu veidā tiek iztērēts atbildīgi un efektīvi, lai tādējādi varam teikt, ka tieši Cēsis ir vieta, kur ir prieks būt un strādāt,» saka Cēsu uzņēmēju kluba pārstāve un LTRK Mazo un vidējo uzņēmumu padomes locekle Tatjana Bernharde, «es ceru, ka pēc mūsu piemēra par sadarbību, rīkosies arī citu pašvaldību vadītāji, kopā ar uzņēmējiem meklējot labākos risinājumus reģionu attīstībā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Soli pa solim no vienkārša un neuzkrītoša krosovera Hyundai Santa Fe turpina augt par pašpietiekamu un greznu auto

Atzīšos, ka neesmu jaunā Hyundai Santa Fe «kukaiņa» dizaina kaislīgs fans, taču jāatzīst, ka auto kopējā stāja vieš respektu. Autentiskais purngals gana labi sadzīvo ar pārējo dizainu, kura idejas korejiešu ražotājs ir smēlies no citu ražotāju produktiem. Liels, ērts, septiņvietīgs – tā dažos vārdos var raksturot ceturtās paaudzes Hyundai Santa Fe.

Pēc būtības, Hyundai Santa Fe pircēji varētu neminstinoties atļauties nopirkt BMW, Mercedes, Porsche vai kādu citu šīs kategorijas SUV automobili. Tomēr šie indivīdi nesirgst ar zīmolu mānīju, bet vēlas kvalitatīvu un bagātīgi nopakotu produktu. Junajam Hyundai Santa Fe, ja ņem to kādā no greznākajiem izpildījumiem, ir viss, ko vien var vēlēties: pilns aktīvās un pasīvās drošības asistentu atbalsts, atpakaļskata un apkārtskata kameras, sēdekļu apsilde un priekšējo sēdekļu ventilācija, stūres apsilde, head–up displejs ar attēla projekciju uz priekšējā vējstikla, ērti un plašā diapazonā regulējami krēsli. Priekšējā pasažiera krēslu no aizmugurējā dīvāna var elektriski pabīdīt uz priekšu vai arī mainīt atzveltnes sagāzuma leņķi. Trešās rindas pasažieriem ir pat savs klimata regulēšanas bloks. Citiem vārdiem sakot, Santa Fe rīcībā ir viss labākais, kas šodien ir Hyundai rīcībā. Jāpiebilst, ka jaunākais Santa Fe būs standartā septiņvietīgs auto, un tā rīcībā būs tikai viens 2,2 litru četru cilindru dīzelis ar 200 ZS lielu jaudu, kas strādās kopā ar īstu astoņpakāpju automātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs vasaras jaunums viesnīcu jomā ir Villa Santa (SIA Santas rezidence) atvēršana, kuras īpašnieks ir SIA Žurnāls Santa.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Trīs ēku kompleksā, kas pašvaldības izsolē iegādāti par 211 tūkst. eiro, izveidoti 30 numuriņi; uz gājēju tiltiņa uzbūvēta atsevišķa ēka, kurā izveidota viesību zāle, kurā vienlaikus var uzturēties 150 cilvēki.

Projektā ieguldīti 3,5 milj. eiro.

«Kopā ar savu biznesa partneri Ivaru Zariņu 25 gadus darbojamies izdevējdarbībā, un šis ir jauns bizness, kurā mums iepriekš nav bijis pieredzes. Mūsu mērķis ir atpelnīt ikdienas izdevumus, bet viesnīcas nav būvētas ar mērķi nopelnīt, bet savā dzīve kaut ko mainīt, dot sev un citiem prieku,» teic Villa Santa līdzīpašniece Santa Anča.

Plašāk lasāms 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to sēklas, bet no bioloģiskās dravas statusa nācies atteikties kaimiņu laukā iesēta rapša dēļ.

«Ir cilvēki, kuri meklē bioloģisko produkciju, un ir tādi, kam ir pilnīgi vienalga, ko ēst. Tāpēc es vairs nebraucu uz Valmieras tirgu, tur ir vieta konvencionālajiem zemniekiem un monopreces audzētājiem, bet mēs ejam dažādības ceļu,» stāta Mežviju saimniece Santa Rumba. Savulaik Mežvijās saimniekoja Didža vecāki, bet arī Santas vecāki ir saistīti ar lauksaimniecību. Saimniecības īpašumā ir 30 hektāri zemes, bet kopā ar nomas zemēm – aptuveni 40. Iepriekš Santa strādāja bērnunamā, bet darbs beidzās un bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. «Zeme bija, vajadzēja likt lietā,» saka Santa. Tā aizsākās gan dārzeņu audzēšanas, gan tirgus pieredze – vispirms ar dārzeņiem, līdz palēnām Rumbas nonāca līdz idejai par dārzeņu pārstrādi. Mežvijas 2006. gadā ieguva bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Gan dravā, gan dārzos un laukos gan paši, gan vecāki vienmēr saimniekojuši faktiski bez pesticīdiem un minerālmēsliem, atzīst lauksaimnieku pāris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Santa Maria" tortiļu sastāvā vairs neizmanto cukuru un konservantus, savukārt 35% no līdzšinējā polietilēna iepakojuma aizstāj ar nebalinātu papīru, tādējādi uzņēmumam gadā ietaupot līdz 150 tonnām plastmasas.

“Mums ir svarīgas gan gardākas maltītes, gan labāks klimats un esam spēruši nākamo soli ilgtspējīgas nākotnes virzienā – ir izveidots jauns, videi draudzīgāks tortiļu iepakojums. Jaunajam iepakojumam ir par 35% mazāka CO2 ietekme, salīdzinot ar iepriekšējo iepakojumu," stāsta "Santa Maria" un "Paulig" zīmolu mārketinga vadītāja Latvijā Inga Auziņa.

Pilnīga pāreja uz papīra iepakojumu pagaidām uzņēmumā nenotiks. I. Auziņa skaidro, ka iemesls tam ir nepieciešamība pielāgot rūpnieciskos risinājumus, kas patreiz vēl ražotnē nav ieviesti: "Attīstības darbs turpinās pakāpeniski, ieguldot papildu investīcijas, un mēs izvēlamies darīt pēc iespējas vairāk vides labā, cik ātri vien iespējams. Jau tagad gadā ietaupīt tik daudz plastmasas, cik sver 50 pieauguši ziloņi, noteikti ir labāk, nekā turpināt atstāt visu, kā ir," paskaidro I.Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas mazpilsētas sirdī esošais restorāns «Goldingen room» kurzemniekiem un pilsētas viesiem piedāvā baudīt Itālijas garšas un noskaņu.

Rātslaukumā esošais restorāns piedāvā Vidusjūras virtuvi un tai pieskaņotus Itālijas un Francijas vīnus. «Itālijas virtuve visiem asociējas ar picu un pastu, bet viss nav tik vienkārši. Ziemeļitālijā un Dienviditālijā ēd pavisam ko citu, ietekmes ir ļoti dažādas ja Ziemeļitālijas virtuve ir ļoti līdzīga Vācijas virtuvei, tad Dienviditālijā var izjust Marokas ietekmi,» stāsta «Goldingen room» īpašniece Santa Cine.

«Goldingen room» iespējams nobaudīt Neapoles picu, kura tiek cepta malkas krāsnī, kas kurināta ar ozolkoku, olīvkoku vai skābardi. Pica tiek likta uz 450 grādu karstas akmens virsmas, tāpēc mīklai iestājas termālais šoks, kas veicina to, ka maliņa uzpūšas. Neapoles pica no ierastajām atšķiras ar citu mīklas pagatavošanas un cepšanas veidu. Neapoles picai ir ļoti sena vēsture – pamanāmākā picas atšķirība no ierastajām ir mazā rauga deva un ilgais rūgšanas laiks, kurā mīkla piedzīvo divas rūgšanas fāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupas Santa Monica Networks (SMN) īpašnieki parakstījuši kapitāla daļu iegādes līgumu, kura rezultātā LMT paredz kļūt par 100% SMN īpašnieku.

Darījuma pabeigšana ir atkarīga no tirgus uzraugu piekrišanas Latvijā un Lietuvā.

Darījums abiem uzņēmumiem ļaus ātrāk un efektīvāk ieviest piektās paaudzes tīkla risinājumus. “LMT sen jau vairs nav tikai sakaru operators, mēs risinām sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus ar IT risinājumu palīdzību. Ar Santa Monica Networks mūs vieno inovatoru DNS. Apvienojot LMT pieredzi mobilo sakaru risinājumos ar jaudu, kas piemīt pieredzējušam datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu izstrādātajam, mēs kļūsim par digitālās transformācijas līderi. Kopā mēs būsim labākais partneris digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noslēdzies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja konkurss

Žanete Hāka, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies atklātais konkurss par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatu, informē Valsts kanceleja.

Iegūstot visaugstāko vērtējumu, konkursā uzvarējusi Santa Purgaile, kuras kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā. Gala lēmums par iecelšanu amatā jāpieņem Saeimai.

Atklāta konkursa rīkošanu uz minēto amatu paredzēja jauna kārtība, kādā tiek izvēlēts FKTK vadītājs. Jauno pieeju valdība apstiprināja šā gada 9. jūlijā, pieņemot Ministru kabineta noteikumus. Atklāta konkursa rīkošana tika uzticēta Valsts kancelejai, ņemot vērā tās ilggadējo pieredzi centralizētas augstākā līmeņa vadītāju atlases nodrošināšanā.

Konkursa uzvarētāja Santa Purgaile jau no 2012. gada ir strādājusi AS «Citadele banka», kur sākotnēji ieņēmusi Biznesa attīstības direktora amatu, bet vēlāk – no 2017. gada – bijusi korporatīvo klientu apkalpošanas direktore. Šo septiņu gadu laikā S. Purgaile bijusi arī AS «Citadele banka» valdes locekle. Kopš 2017. gada potenciālā FKTK padomes priekšsēdētāja ir arī Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja. Iepriekš Santas Purgailes darbavieta bija AS «SEB banka», kur viņa no 2009. līdz 2012. gadam vadīja privātbaņķieru biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt vēl pirms tam vadīja Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājniece Santa Veilande ir viena no jaunajām māmiņām, kas pēc bērnu piedzimšanas saprata, ka nevēlas atgriezties iepriekšējā darbā. Tā vietā viņa izveidojusi mazo kulināru skoliņu Debessmannā.

Santa ēdiena gatavošanas meistarklases vada kopā ar vīru, restorāna Piano šefpavāru Dāvi Veilandu.

Noder iegūtā izglītība

«Kādreiz nevarēju iedomāties, ka mana dzīve būs saistīta ar ēst gatavošanu,» smaida Santa. Bērnībā tā bija nodarbe, kas nepavisam negāja pie sirds. Taču viss mainījās, piedzimstot meitai Terēzei. Jaunajai māmiņai radās iedvesma, gatavojot ļauties eksperimentiem, un drīz vien viņa sāka domāt, ka būtu interesanti izveidot pavāru skoliņu bērniem. Sekojot profiliem Instagram, zinājusi, ka Rīgā darbojas līdzīgas iestādes. Kad meitai bija aptuveni astoņi mēneši, Santa secināja, ka nevēlas turpināt darbu juristu birojā. Tas viņai patika, taču pārņēma sajūta, ka svarīgāk ir veltīt daudz laika ģimenei. Tad, kad vajadzēja atgriezties darbā, viņa devās uz Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), lai reģistrētos kā bezdarbniece. Jau tad zināja, ka tur ir programma komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās summas, kas šogad izmaksātas no darbinieku prasījumu garantiju fonda

Db.lv, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests 2021.gada 1.pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 389 729 eiro 41 maksātnespējīgā uzņēmuma 296 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021. gada 1.pusgadā bija 1 317 eiro.Kopā

2021. gada 1. pusgadā pieņemti 319 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2021. gada 1. pusgadā izmaksātas:

  • MSIA Čilija Pizza 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 432 eiro apmērā;
  • MSIA Sigtur 29 darbinieku prasījumu apmierināšanai 48 479 eiro apmērā;
  • MSIA Steel Technology 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 34 141 eiro apmērā;
  • MSIA Nice Kitchen 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 26 258 eiro apmērā;
  • MSIA International SV 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 163 eiro apmērā;
  • MSIA Nippon Auto 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 23 412 eiro apmērā;
  • MSIA Arcan 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 369 eiro apmērā;
  • MSIA Armada Rent 5 darbinieku prasījumu apmierināšanai 13 883 eiro apmērā;
  • MSIA Jelgavas Augļi 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 988 eiro apmērā;
  • MSIA Krasts E 6 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 346 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā.

Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. «Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju,» komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados. «Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% – palielināt strādājošo skaitu,» norāda Anta Praņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Liepājā norisnās ceturtā radošo industriju konferenci Subject: Creativity. Konferenci apmeklēs dalībnieki no kopumā 35 Latvijas pilsētām, tostarp, Rīgas, Cēsīm, Rēzeknes, Daugavpils, Ventspils, Dobeles un Jelgavas. Konference norisināsies līdz 18:00.

Aicināti reģistrēties apmeklējumam neklātienē, iegādājoties pieejas kodu, lai skatītos konferenci tiešraidē.

Konferences darba kārtība:

11:00 – Sākumpunkts

Sirds grāmatvedības atmazgāšana vai balti cimdi abās rokās - Sergejs Jēgers

Kā piešķilt uguni idejai - Marika Latsone

Sākumpunkts katrā apziņas attīstības līmenī - Juris Batņa

Kā no bloga par iPhone fotogrāfiju izveidojām veiksmīgu biznesu - Uģis Balmaks

12th player - Niklas Frings Rupp

Mans ceļš no sākuma līdz uzvarām - Uvis Helmanis

Viena dzīve. Divi sākumi - Santa Anča

Ar kādu ziņu esi nācis? - Baiba Sipeniece-Gavare

13:00 – Pusdienas

14:00 – Krustpunkts

Mācīties ne tikai no citu kļūdām, bet arī pānākumiem - Kārlis Ozols

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū ir parādījušies dažādi risinājumi autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes iegādei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd to iespējams apmaksāt ne vien e-csdd.lv un degvielas uzpildes stacijās, bet arī ar vietējo kompāniju SMSvinjetes.lv un mobilās aplikācijas Viglat starpniecību.

«Esam dzirdējuši, ka ir radīti vēl citi risinājumi, taču ikdienā ar tiem neesam saskārušies,» teic Ģirts Zariņš, SMSvinjetes.lv (SIA Baltic Tools) vadītājs. Mobilās aplikācijas Viglat mārketinga vadītāja Anda Ozola norāda, ka konkurence Latvijā nav liela, risinājuma būtība ir atšķirīga. Valsts Policijas satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre uzskata – jo vairāk iespēju iegādāties vinjetes, jo labāk. SIA Kurbads un Ko loģistikas speciālists Toms Hartmanis piedāvātās alternatīvas vērtē pozitīvi. «Jautājums - kas notiks nākotnē. Novēlu kādam no latviešu uzņēmumiem būt tam, kas šo darīs globāli,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

MNA šogad segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 163,5 tūkstošu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija (MNA) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 eiro apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 eiro.

Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 euro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 euro.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: «Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas – 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu – 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā – veidoja MAS »KVV Liepājas metalurgs« darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Hygen ar ALTUM garantiju un Citadeles kredītlīniju ražos iekārtu dabasgāzes automašīnu uzpildei mājas apstākļos

, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Hygen ar ALTUM garantiju un bankas Citadele kredītlīniju šogad sāks ražot inovatīvu iekārtu dabasgāzes automašīnu uzpildei mājas apstākļos.

Hygen, kas darbojas alternatīvās enerģētikas jomā, izstrādājis inovatīvu ierīci, ar kuras palīdzību pieslēgties mājas gāzes vadam un trīs minūšu laikā uzpildīt automašīnu ar ievērojami lētāku degvielu – dabasgāzi. Hygen izstrādātā iekārta tiks ražota Latvijā, taču saistībā ar noieta tirgus specifiku to vispirms plānots pārdot Centrāleiropā, Tuvajos Austrumos un Amerikā.

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile stāsta, ka banka ar Hygen sadarbību uzsāka laikā, kad uzņēmumam bija nepieciešami apgrozāmie līdzekļi ražošanas uzsākšanai. Uzņēmums nepārtraukti attīstījās, ieguldot investīcijas produkta attīstībā un noieta tirgu meklēšanā. Vairāku gadu garumā projekts no viena cilvēka idejas un start-up fāzes izauga līdz starptautiskam un ambiciozam projektam alternatīvās enerģijas un transporta nozarē. “Tas ir piemērs, kā inovatīvu ideju aizvest līdz ražošanai, prasmīgi izmantojot biznesa inkubatoru, valsts atbalsta mehānisma, riska kapitāla, banku aizdevuma un starptautisko konkursu iespējas", saka Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Dakteris viedierīcē

Anda Asere, 10.09.2018

Santa Banga, DoctorOnline (SIA Telemedicine) attīstības projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telemedicīnas platformas DoctorOnline interneta vietne un mobilā lietotne dod iespēju pacientiem piekļūt ārstiem attālināti, vienlaikus speciālisti šādi var nopelnīt.

Jau iepriekš pacienti ir zvanījuši ārstiem ārpus darbalaika un izmantojuši telefonu mobilās lietotnes, jo speciālisti ir ciešā kontaktā un konsultē arī brīvdienās; daļai ģimenes ārstu pat ir konkrētas stundas, kad pacienti var zvanīt un konsultēties pa telefonu. «Šī platforma ir veids, lai konsultācijas ārpus darba laika būtu izdevīgas abām pusēm – tādējādi pacients fotogrāfijas var sūtīt droši, saņem izrakstu par veikto konsultāciju, ar ko tālāk var doties pie cita speciālista, bet ārsts veiktos pierakstus var ielīmēt ambulatorajā pacienta kartē un saņemt naudu par konsultāciju. Viss saliekas pa plauktiņiem,» saka Santa Banga, DoctorOnline (SIA Telemedicine) attīstības projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājušas darījumu, kurā SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) no Livonia Partners iegādājās Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupu Santa Monica Networks (SMN).

Tādējādi LMT kļuvis par SMN 100% daļu īpašnieku.

Uzņēmumi apvienos spēkus, lai ātrāk un efektīvāk ieviestu piektās paaudzes tīkla risinājumus. “Esam kļuvuši par spēcīgāko partneri digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā. Jau labu laiku no sakaru operatora esam pārauguši par uzņēmumu, kas saviem klientiem risina sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus. Uzņemot savā komandā Santa Monica Networks, kļūsim par digitālās transformācijas līderi,” uzskata LMT prezidents Juris Binde.

“Kopā ar LMT nodrošināsim dažādu 5G biznesa risinājumu attīstību, paplašinot to klientu loku, kam būs pieejamas vismodernākās tehnoloģijas un korporatīvā līmeņa tehniskie risinājumi,” papildina SMN valdes priekšsēdētājs Uģis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru