Lauksaimniecības zemes pircējiem profesionālās zināšanas neprasīs, bet vajadzēs zināt latviešu valodu viszemākajā līmenī; saistītajām personām kopā nevarēs būt vairāk par 4000 ha

To paredz Saeimas akceptētie grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», par kuriem diskusijas parlamentā un ārpus tā notika vairāk nekā pusgadu.

Grozījumi paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas ES tiešos maksājumus. Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tāpat juridiskām personām vairs neprasīs, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība. Par šīm normām EK pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.

Veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pauda atbalstu veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu grozu sistēmas ieviešanu, kur pilnais grozs būtu paredzēts tikai sociālā nodokļa maksātājiem.

Vienlaikus atzīts, ka saglabājama obligātā veselības apdrošināšana un paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Saskaņā ar I. Viņķeles ieceri neapdrošinātām personām būtu nosakāms obligāts neliels līdzmaksājums – 50 eiro apmērā no 2021. gada, taču tas nebūs priekšnoteikums veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Proti, visā valstī tāpat kā līdz šim būs viens kopīgs pakalpojumu klāsts, kas būs pieejams visiem iedzīvotājiem. Cita lieta, ka līdz 2021. gadam jāveic grozījumi nodokļu politikā, lai strādājošiem ārpus tradicionālā nodokļu režīma nodokļu likmes tiktu paaugstinātas par 1%, kas tiktu novirzīts veselības aprūpei.

Ārstniecības iestādes nevienam pacientam neprasīs, vai tas ir apdrošināts.

Iespējams, ka mazkapitāla SIA dalībnieku pilnsapulces lēmums nebūs nepieciešams par darījumu ar dalībnieka, valdes locekļa vai tā radinieku dažu latu vai pat santīmu apmērā.

Tāda situācija varētu veidoties, ja tiks iesniegts attiecīgs priekšlikums grozījumos Komerclikumā, kurus šobrīd skata Saeima. Saeimas deputāts Klāvs Olšteins aicināja sīkbiznesu neapgūtināt ar papildu biokrātisko papīru rakstīšanu, savukārt Saeimas deputāts Romāns Naudiņš norādīja, ka uzņēmējiem nekādu papildu problēmu ar viena dokumenta uzrakstīšanu neesot. Jārēķinās, ka konkrētas kapitālsabiedrības statūti var paredzēt citus nosacījumus. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti lūdza Tieslietu ministriju izpētīt iespēju un sagatavot attiecīgu priekšlikumu par to, ka mikrouzņēmumiem – mazkapitāla SIA nosacījumi par interešu konflikta novēršanu līdz zināmai summai vai kādu brīdi vispār netiktu attiecināti.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Drudžainā eiro valūtas izpārdošana, ko pēdējā mēneša laikā piedzīvojis pasaules valūtu tirgus, nav metusi līkumu arī Latvijai. Vēl maija sākumā dolāra vērtība pret latu atradās nedaudz zem 53 santīmu atzīmes, taču jūnija sākumā valūtas maiņas punktos par vienu ASV valūtas vienību pircēji bija gatavi dot gandrīz 56 santīmus. Tas, protams, daudziem liek uzdot jautājumu - vai dolārs turpinās savu uzvaras gājienu un cik lielas iespējas ir nopelnīt, veidojot uzkrājumus šajā valūtā?

Saskaņā ar Swedbank vecākā finanšu produktu pārdošanas speciālista Renāra Rutkovska prognozēm, pēc viena, trim un sešiem mēnešiem valūtu tirgū eiro varētu maksāt attiecīgi 1,23, 1,20 un 1,22 dolārus, tādējādi potenciālie līmeņi sevišķi daudz neatšķiras no pašreizējās EUR/USD vērtības. Šodien ap pusdienlaiku eiro vērtība svārstījās ap 1,25 dolāru atzīmi.

Tādējādi, piepildoties Swedbank eksperta izvirzītajām bāzes prognozēm potenciālās peļņas iespējas uz pašreizējā USD/LVL kursa bāzes varētu būt lēšamas apmēram viena divu santīmu robežās uz vienu nopirktā dolāra vienību.

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

95. markas benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā samazināta līdz 1,049 latiem litrā, kas ir par santīmu lētāk nekā līdz šim. Tāpat arī samazināta dīzeļdegvielas un 98. markas benzīna cena, novēroja Db.lv.

Dīzeļdegvielas un 98. markas benzīna cenas Statoil DUS arī sarukušas par santīmu un 19. aprīļa pēcpusdienā bija attiecīgi 0,979 lati un 1,079 lati par litru.

Iepriekšējā benzīna cena bija līdz šim augstākā Latvijā un šādā līmenī noturējās kopš šā gada 4. aprīļa.

Arī Neste degvielas uzpildes stacijās Rīgā benzīna un dīzeļdegvielas cenas sarukušas par vienu santīmu. 95. markas benzīns 19. aprīļa pēcpusdienā maksāja 1,037 latus litrā, 98. markas benzīns – 1,067 latus litrā, bet dīzeļdegvielas cena bija 0,967 lati par litru.

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

Latvijas degvielas tirgotāji Statoil un Neste šodien paaugstinājuši benzīna cenu par vienu santīmu, liecina uzņēmumu sniegtā informācija.

Statoil 95.markas benzīna cena paaugstināta par santīmu, un tas maksā 1,049 latus par litru, bet 98.markas benzīns - 1,079 latus. Dīzeļdegvielas litrs joprojām Statoil maksā 98,9 santīmus. Neste 95.markas benzīns patlaban maksā 1,037 latus, bet 98.markas - 1,067 latus litrā. Dīzeļdegviela joprojām maksā 97,7 santīmus.

Kā ziņots, pēdējo reizi benzīna cenas par santīmu kāpa 27.augustā.

Šopavasar 95. un 98.markas degvielas cenas sasniedza rekordu, kas noturējās 15 dienas. Statoil degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena tolaik bija 1,059 lati, bet 98.markas degvielas - 1,089 lati par litru.

Pēc ilgāka pārtraukuma degvielas cenu kāpums Latvijā atsākās jūlija sākumā.

Interešu konflikta novēršanai kapitālsabiedrībās grozījumi Komerclikumā paredz noteikt, ka darījumiem ar radiniekiem būs nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana.

DB jau rakstīja – ja vien konkrētas sabiedrības statūti neparedz citus nosacījumus, var rasties situācija, ka kapitālsabiedrības dalībnieku pilnsapulces lēmumu vajadzēs par darījumu ar valdes locekļa – viena dalībnieka – radinieku dažu latu vai pat santīmu apmērā. Pret likuma grozījumu nosacījumiem iebilst uzņēmumi, taču līdz šim ne valdībā, ne Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē diskusijas par likuma normām nav radušās.

Jaunais regulējums sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībām (a/s) izstrādāts, lai novērstu interešu konfliktu kapitālsabiedrībās. Paredzēts noteikt - ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās nodibināšanas no dibinātāja, dalībnieka vai personas, kura ar viņu saistīta, iegūst mantu, par kuru atlīdzība pārsniedz 1/20 daļu no sabiedrības pamatkapitāla, dalībnieku sapulce apstiprina darījuma slēgšanu vai dod piekrišanu darījuma slēgšanai. Darījums stājas spēkā tikai pēc dalībnieku sapulces apstiprinājuma. Izņēmumi iespējami, ja tos paredz sabiedrības statūti.

Kopš krīzes sākuma Altum programmu kopējais efekts uz tautsaimniecību ir jau vairāk nekā 800 miljoni eiro. Vienu daļu no tā veido Covid-19 laikā ieviestie instrumenti, bet ļoti lielu daļu – miera laika programmas, kuras mums ļoti labi strādā arī šobrīd.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kad runā ar politiķiem par to, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ daudzi uzņēmēji šobrīd nevar pilnvērtīgi strādāt, viens no biežākajiem ieteikumiem ir vērsties Altum. Kam un kā Altum šobrīd var palīdzēt?

Varu piekrist, ka Altum piedāvātās iespējas ir pietiekami plašas. Ļoti daudz ir darīts tieši Covid-19 laikā. Ja sākotnēji mums bija aptuveni 25 aktīvās programmas, tad šobrīd tādu ir jau 35. Kas ir tie jauninājumi, kas nāca tieši pandēmijas ietekmē? Pirmkārt, tika ieviesta jauna garantiju programma. Liela daļa uzņēmēju zina, ka Altum izsniedz garantijas, bet iepriekš šīs garantijas bija mērķētas uz jauniem projektiem. Taču krīzē ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuriem ir saistības bankās un kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ varētu būt zināmas likviditātes problēmas. Ar to rēķinoties, mēs izstrādājām tādu garantiju mehānismu, kas dod iespēju palīdzēt uzņēmumiem ar jau esošām saistībām un piešķirt garantiju apjomā līdz pieciem miljoniem eiro, garantējot līdz 50% no šo saistību apmēra.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Rīgas dome trešdien nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai vairāk nekā 10 hektāru zemes Lucavsalā nacionālā futbola stadiona būvniecībai.

Zeme tiek nodota federācijas lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums būs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija, bet pašvaldībai pēc tam būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Balstoties uz pašreizējiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko.

Pašreizējās aplēses liecina, ka multifunkcionālais komplekss ar stadionu varētu izmaksāt aptuveni 44 miljonus eiro, no kuriem 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šī brīža aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus.

Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecus miljonus eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, norādīja Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Olafs Pulks (JV), kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.

Valdība neplāno mainīt lēmumus saistībā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Nē, mēs neko nemainīsim," iespējamās izmaiņas jau pieņemtajos lēmumos attiecībā uz ārkārtējās situācijas beigām komentēja premjers.

Pēc viņa paustā, Covid-19 izplatības ziņā Latvija pašlaik ir pašā pīķa augšgalā, jo saslimušo skaits divas nedēļas vēl nesamazinās, taču vairs nepalielinās. "Slimnīcās ir drusku vairāk, un tas ir tas, par ko jābūt bažīgiem," uzsvēra Kariņš.

Viņš arī atgādināja, ka Covid-19 pandēmija joprojām nav beigusies. "Pamatā ejam visur publiskās telpās ar maskām. Tur, kur mēs ejam ar maskām, no 1.marta vairs neprasīs sertifikātu. Būsim piesardzīgi, īpaši būsim piesardzīgi, domājot, ka mēs apciemosim gados vecākus cilvēkus, arī slimākus cilvēkus. Padomāsim, varbūt apmeklējumu pie vecāsmātes var vēl pagaidīt mēnesi," aicināja valdības vadītājs.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Pilnīgs ķīselis! Kā redzams, ir vajadzīgi precīzi divi vārdi, lai apzīmētu situāciju Latvijas valdībā. Vienkārši sakot, pēc tam, kad premjers Valdis Dombrovskis norādīja, ka no Nacionālās apvienības (NA) izslēgtajam tieslietu ministram Jānim Bordānam nekādu demisiju neprasīs, pati NA nāca klajā ar vienreizēju paziņojumu – no valdības tā neizstāsies, bet savulaik noslēgtais koalīcijas līgums vairs nav spēkā.

Protams, var saprast, kāpēc NA ir izvēlējusies rīkoties tik «mīksti». Līdzšinējā pieredze rāda, ka iziešana no valdības nepilnu gadu pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām var izrādīties politiski letāla. Proti, sabiedrībai gan patīk dažādi mocekļi, taču ne politiskie. Nav arī nekāds noslēpums, kas ir bijis tā dēvētās Bordāna sāgas pamatā. Diez vai šeit būtu pamats stāstīt šausmu stāstus par mistiskām ekonomiskajām interesēm, kuru patiesā labuma guvēji vajājot aktīvam darbam noskaņotus ministrus. Tikpat dīvains ir pastāsts par pēkšņu attapšanos, ka Bordāns paklusām miedz ar aci kādai citai organizācijai.

Pasažieru vilciena (PV) valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis, šodien tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), pavēstījis, ka papildu valsts dotācijas Stadler vilcienu nomai no valsts nebūs nepieciešamas, skaidro Birkmanis.

Vilcienu noma tikšot finansēta no PV pašu līdzekļiem. Lielākās bažas satiksmes ministram un kapitāldaļu turētājam esot par to, vai darījuma rezultātā uzņēmums nevērsīsies valdībā un neprasīs finansējumu. Atbilde esot - nē, uzsvēra Birkmanis.

Viņš skaidroja, ka jau likumā ir noteikts, ka peļņas norma uzņēmumam ir ap 3%, un, noslēdzot nomas līgumu, izdevumus kompensē valsts pasūtījuma līguma ietvaros līdz 2031.gadam. Pirmie vilcieni būšot pēc pusotra gada, un tas nozīmējot, ka pasūtījuma līgums būs spēkā nomas līguma laika periodu.

Esam izrēķinājuši, ka 15 gadu nomas līguma laikā ietaupīsim 37 miljonus eiro, salīdzinot ar situāciju, kas ir pašreiz. Nomas darījums dod ekonomiju. Tā ir nodokļu maksātāja nauda, kas tiek ietaupīta. Nebūs nepieciešamas papildu valsts dotācijas, skaidroja Birkmanis. Esot vienošanās, ka kapitāldaļu turētāja paraksts būs, kad būs saskaņots viss finansējuma plāns.

Jaunais iesniegtais AS Augstsprieguma tīkla tarifu projekts, visticamāk, nepalielinās elektrības cenas nākamgad, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Augstsprieguma tīkla tarifu projekts paredz palielinājumu, taču SPRK to rūpīgi vērtē un centīsies nepieļaut tā pieaugumu. «Pieaugumam nevajadzētu būt būtiskam, vai nevajadzētu būt vispār,» teica Irklis.

Viņš arī atzīmēja, ka Augstsprieguma tīkla tarifs ir tikai daļa no elektrības gala tarifa. Turklāt, ja pieaugums ir neliels, tad arī, visticamāk, Sadales tīkls neprasīs pārskatīt savu tarifu.

SPRK vadītājs norādīja, ka regulators Augstsprieguma tīkla tarifu projektu pabeigs izvērtēt nākamā gada sākumā.

Jau vēstīts, ka Augstsprieguma tīkla iesniegtais tarifu projekts paredz to pieaugumu.

«Izstrādātais tarifu projekts paredz tarifu pieaugumu no 8% līdz 13% atkarībā no pieslēguma vietas pārvades sistēmai. Pārvades tarifu izmaiņas neatstās iespaidu uz elektroenerģijas lietotājiem, kas ir pieslēgti pie elektroenerģijas sadales sistēmas, kamēr AS Sadales tīkls nepārskatīs elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifus,» skaidroja SPRK.

Tranzīta pārvadātājiem vācieši 8,50 eiro minimālo algu neprasīs; citiem komandējuma nauda algā neietilps.

«Vācijas minimālās algas likme neietver kompensāciju, ko darba devējs izmaksā darbiniekam par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem.» Tāda ir Vācijas muitas informācijas departamenta sniegtā atbilde valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD). Tas nozīmē, ka Latvijas autopārvadātājiem, kas veic pārvadājumus starp Vāciju un kādu citu valsti, tostarp Latviju, saviem šoferiem par Vācijā pavadīto laiku būs jāmaksā gan vācu minimālā alga 8,5 eiro/stundā (bruto), gan komandējuma nauda.

No vāciešu un Latvijas Labklājības ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumiem izriet, ka nepastāv iespēja maksāt esošo algu, komandējuma naudu un piemaksu, kas segtu starpību starp Vācijas minimālo algu un Latvijas šoferiem maksāto algu, bet kas netiktu aplikta ar nodokļiem, skaidro ATD Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Jau šā gada sākumā spēkā stājies Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, taču pagaidām neviens vēl nav iesniedzis pieteikumu; atbildīgās institūcijas norāda, – šis vēl ir «ieskriešanās» posms, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim vēl neviens jaunuzņēmums nav pieteicies Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām. Vaicāts, kāds tam varētu būt iemesls, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atbild, ka šis ir ieskriešanās posms. «Ir virkne jautājumu. Pērn vairākās konferencēs dalījāmies ar informāciju par likumu, un šī skaidrošna ir jāturpina. Vēl joprojām cilvēkiem ir sajūta, ka valsts pārvalde ir smagnēja, mums ir «jānotirgo» ideja startup vidē, ka šāda programma ir laba, ka ir vērts pie mums atnākt, ka formalitātes būs ātras, efektīvas un būs jēga no tā. Ir uzņēmumi, kas uzdod jautājumus, un tagad tie ir jāapkalpo, lai uzņēmēji noticētu, ka iniciatīva ir jēdzīga,» viņš saka.

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

VID un muitas prakse rada pamatotas bažas, ka Muitas kodekss tiks ieviests, radot kaitējumu tranzīta biznesam.

Nedēļas sākumā Finanšu ministrija nāca klajā ar priecīgu vēsti: «Atsevišķos gadījumos komersantam neprasīs maksāt muitas nodokļa nokavējuma naudu.» Tā kā ziņu virsrakstos parasti cenšas ietvert lietas būtību, tad acīmredzot uzņēmēji nu var gulēt mierīgi un neuztraukties par to, kas notiks 1. maijā, kad jāstājas spēkā gadiem ilgi tapušajam Muitas likumam. Vēstījuma beigu daļā gan ir piebilde, ka vēl tiks izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs Savienības Muitas kodeksa normu piemērošanu un būs vairāk vērsti uz komersantiem.

Tas, kā šīs pavēršanās (lasi – noteikumu) neesamību pusotru mēnesi pirms Saeimā vēl neapstiprinātā likuma stāšanās spēkā uztvers tranzīta biznesa pārstāvji, bija viegli paredzams. Komersanti uz to lūkojas ar šausmām. Nozares asociāciju pārstāvji ir pārliecināti, ka daudzos noteikumus tādos triecientempos vispār izstrādāt nevar, nerunājot nemaz par kvalitāti, un būtu jāvienojas ar Briseli par ieviešanas termiņa pagarinājumu vismaz uz pusgadu.