Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā SEB banka izsniegusi gandrīz 500 aizdevumus mājokļu iegādei par kopējo summu 15 miljoniem eiro, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

Tostarp kopš šā gada marta, kad SEB banka pievienojās finanšu attīstības institūcijas ALTUM īstenotajai valsts atbalsta programmai ģimenēm mājokļa iegādei, līdz jūnija beigām tika izsniegti jau gandrīz 100 mājokļu aizdevumi ar valsts garantijām kopumā par 3,3 miljoniem eiro.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusi šogad līdz gada vidum klientiem izsniegtā finansējuma kopējais apjoms ir par aptuveni 38% mazāks. Tas skaidrojams ar neskaidro situāciju hipotekārās kreditēšanas jomā 2014. gada izskaņā un šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar «nolikto atslēgu» principa ieviešanu. Tās rezultātā klientu pieprasījums janvārī un februārī nokritās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Taču, pēc Saeimas martā pieņemtā lēmuma to ieviest kā izvēles iespēju, klientu interese ar katru mēnesi ir augusi un pašlaik tā atgriezusies iepriekšējo gadu līmenī.

Kopējais mājokļu kreditēšanas apjoms šī gada deviņos mēnešos bija par 11% lielāks nekā deviņu mēnešu laikā pērn.

Swedbank līdz septembra beigām izsniegusi jau 227,6 miljonus eiro, liecina Swedbank dati par mājokļu finansēšanu Latvijā.

Aptuveni 40% no visiem darījumiem bijuši ar mājokļiem, kas uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, un šajā segmentā ir bijis lielākais klientu aktivitātes kāpums. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par iecerēm iegādāties jaunu mājokli, redzams, ka stingra apņēmība šajā jomā ir tikai 6% respondentu, un galvenais šķērslis dzīves apstākļu uzlabošanai ir cilvēku nepietiekamie ienākumi.

“Mājokļa aizdevumu tirgū šogad ir jūtama aktivitātes atgriešanās, lai gan saspringtā ģeopolitiskā situācija un pārliecības trūkums par ienākumiem, aizvien bremzē cilvēkus piepildīt sapni par jaunu mājokli. To apliecina arī mūsu veiktā aptauja, kas rāda - tikai 6% cilvēku nākamgad plāno iegādāties mājokli. Būtisks ir arī aizvadīto gadu laika strauji kāpušo cenu faktors, tāpēc cilvēki biežāk izvēlas īpašumus otrreizējā tirgū, ko būvmateriālu cenas nav ietekmējušas tik nozīmīgi. Pie tirgu veicinošiem faktoriem jāmin EURIBOR likmju mazināšanās, kā arī pieaugošais jaunu mājokļu piedāvājums, kas var mudināt cilvēkus izšķirties par labu dzīves kvalitātes uzlabošanai,” skaidro Normunds Dūcis, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Baltijā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

SEB banka 2015. gadā izsniegusi vairāk nekā 1400 mājokļu aizdevumus 50 miljonu eiro apmērā. No tiem vairāk nekā 310 kredīti par kopējo summu 14,6 miljoni eiro ir piešķirti ģimenēm ar bērniem valsts atbalsta programmas ietvaros, informē bankā.

Lai arī 2015. gada sākums mājokļu kreditēšanā bija ļoti gauss saistībā ar likumdošanas izmaiņām, 3. un 4. ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma ievērojami pieauga. 4. ceturksnī vien tika izsniegti mājokļu kredīti par 19 miljoniem eiro, kas veido 38% no visa gada laikā piešķirtajiem.

«Salīdzinājumā ar 2014. gadu piešķirtā finansējuma apjoms mājokļu iegādei pieauga par 6%. Tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā joprojām ir zemākais mājokļu kredītu apjoms Baltijas valstīs. Lietuvā un Igaunijā bankas izsniedz trīs reizes vairāk kredītu nekā pie mums. Piemēram, SEB Lietuvā pērn ir piešķīrusi vairāk nekā 6,5 tūkstošus kredītu par vairāk nekā 273 miljoniem eiro. Tam ir vairāki iemesli, taču galvenais ir biznesa vides stabilitāte un prognozējamība,» uzskata SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

AS SEB banka pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2015. gadā sasniegusi 35 miljonus eiro, par 51% vairāk nekā 2014. gadā, informē bankas pārstāvji.

2015. gadā SEB banka piešķīrusi finansējumu 549 miljonu eiro apmērā. No tiem 87 miljoni eiro izsniegti privātpersonām un 462 miljoni eiro – uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem SEB banka 2015. gadā izsniegusi aizdevumus 185 miljonu apmērā jeb par 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu pēc finansējuma auto iegādei, pērn būtiski - par 41% - palielinājies līzingā izsniegtā finansējuma apjoms, 12 mēnešu laikā piešķirot klientiem 114 miljonus eiro. Lielāko izaugsmi līzinga jomā uzrādīja privātpersonu auto darījumi - automobiļu iegādei privātpersonu vajadzībām tika izsniegti 12 miljoni eiro, kas ir par 71% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un noslēgti gandrīz 1200 darījumi, kas ir par 69% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tāpat aktīvi bijuši mūsu klienti, kas nodarbojas ar lauksaimniecību – 12 mēnešu laikā lauksaimniecības tehnikas finansēšanai izsniegti 20 miljoni eiro, noslēgto darījumu skaits palielinājies par 72% un piešķirtā finansējuma apjoms par 29%.

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

Banku eksperti norāda, ka hipotekāro aizdevumu apjoma pieaugumam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem – valsts atbalsta programmas pieejamība jaunajām ģimenēm ar bērniem. Tāpat mājokļu kreditēšanu stimulē ekonomikas izaugsme, ienākumu pieaugums un iespējas uzņemties saistības nākotnei, cilvēku vēlme un nepieciešamība uzlabot mājokļa apstākļus, attiecīgs piedāvājums nekustamā īpašuma tirgū un maksātnespējas regulējuma sakārtošana.

1.ceturksnī Latvijas bankas bija izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro apmērā, 2.ceturksnī – 125,6 miljonu eiro apmērā, 3.ceturksnī – 120,1 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumam – pērn šie apjomi attiecīgi bija 51,6 miljoni eiro, 75,3 miljoni eiro un 97,5 miljoni eiro (kopā 224,5 miljoni eiro).

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere rosina vērtēt iespējas paplašināt valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei, kas pašlaik paredzēta ģimenēm ar bērniem.

Bankas vadītāja aicina apspriest iespēju paplašināt programmu, piemēram, noteiktu profesiju jaunajiem speciālistiem, kuri ieguvuši izglītību un sākuši karjeru. Īpaši tas būtu svarīgi, ja jaunie speciālisti vēlas iegādāties īpašumu un ir gatavi strādāt attālāk no Rīgas, kur banka nav tik elastīga aizdot ar mazāku iemaksu, jo īpašums ir mazāk likvīds, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas vadītāja.

Viņa atzina, ka līdzšinējā valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem ir īstenojusies labi, tā ir atradusi pareizo nišu. «Klienti ir apmierināti, ļoti daudzi klienti izskata šo iespēju,» sacīja Tetere.

Atsevišķas Latvijas bankas ir palielinājušas pirmās iemaksas apmērus kredītiem vēl pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

«Mēs nedzam tendenci, ka bankas sāk celt pirmās iemaksas apmērus. (..) Tā ir tāda atsevišķu tirgus dalībnieku sākotnējā reakcija uz to, kas tika iebalsots iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē,» sacīja Zakulis.

SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke apliecināja, ka SEB banka, pielāgojoties likuma izmaiņām, jau no oktobra sākuma ir mainījusi nosacījumus klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājokļa iegādei, palielinot noteiktās pirmās iemaksas apmēru no 15% līdz 30%.

«Likumdevēja lēmuma rezultātā klienta līdzdalības apmērs (pirmā iemaksa) ir pieaudzis no iepriekšējiem 15% līdz vidēji 30% no nekustamā īpašuma vērtības. Turklāt, izskatot klientu iesniegumus, lielāka nozīme tiek pievērsta izvēlētā īpašuma atrašanās vietai, dodot priekšroku īpašumiem, kas atrodas ekonomiski aktīvās teritorijās ar funkcionējošu nekustamo īpašumu tirgu,» sacīja Panke.

Lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai, norāda Ekonomikas ministrija.

Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties - vidēji gadā tie ir vien 2,5 miljoni eiro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai, bet arī izdevumiem par uzturēšanas atļauju reģistra uzturēšanu un par bezprocenta obligāciju uzskaiti un norēķinu nodrošināšanu.

Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to, Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka programmas turpināšanai 2018. gadā nepieciešami 4,6 miljoni eiro, 2019. gadā – 5,26 miljoni eiro un 2020. gadā – 5,99 miljoni eiro.

Rietumu Banka ir pirmā no bijušajām «nerezidentu bankām», kas ir publiski paziņojusi par principiālu sava biznesa transformāciju. Par vienu no galvenajiem jaunās stratēģijas akcentiem tika nosaukta Latvijas uzņēmēju kreditēšana.

Par to, kā banka redz sevi šajā tirgū un kādus oriģinālus risinājumus ir gatava piedāvāt vietējiem uzņēmumiem, intervijā Dienas Biznesam pastāstīja Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss intervijā sacīja, ka viena no bankas prioritātēm būs vietējo uzņēmumu kreditēšana. Vai jums ir kādi know-how, kas palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā?

Rietumu Banka vienmēr ir attīstījusies kā korporatīvā banka, tapēc mums ir sava izteikta specifika. Tās galvenā iezīme vienmēr ir bijusi personīga pieeja ‒ mēs cenšamies izprast klienta biznesa būtību, saprast un novērtēt tā riskus, iespējas un perspektīvas.

No otrdienas nekustamo īpašumu attīstītāji "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") var sākt pieteikties jaunai valsts atbalsta programmai zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas atbalstu līdz 2026.gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu īres dzīvokļu būvniecību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos.

Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus uz tirgus nosacījumiem, vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos, min "Altum" pārstāvji.

Līdz šim par programmas nosacījumiem un atbalsta saņemšanas kārtību "Altum" interesi izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī un Ogrē.

Hipotekārā kreditēšana Latvijā strauji attīstās – pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 217,1 miljona eiro kopsummā, kas ir par 71% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

«Hipotekāro aizdevumu apjoma pieaugumam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem ir valsts atbalsta programmas pieejamība jaunajām ģimenēm ar bērniem. Jauno ģimeņu problēma vienmēr ir bijusi pirmās iemaksas sakrāšana, un atbalsta programma veiksmīgi to risina. Papildus kā kreditēšanu stimulējoši faktori noteikti ir gan ekonomikas izaugsme, kas veicina ienākumu pieaugumu un iespējas uzņemties saistības nākotnei, gan cilvēku vēlme un nepieciešamība uzlabot mājokļa apstākļus,» komentē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

1.ceturksnī Latvijas bankas bija izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro apmērā, 2.ceturksnī – 125,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumam – pērn 1.ceturksnī jauno hipotekāro aizdevumu apjoms bija 51,6 miljoni eiro, 2.ceturksnī – 75,3 miljoni eiro.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Augsto procentu likmju dēļ ir samazinājies pieprasījums pēc hipotekārajiem aizdevumiem arī ar valsts garantiju, intervijā Latvijas Radio ceturtdien sacīja AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Pieprasījums ir būtiski krities," sacīja Bērziņš, norādot, ka augsto likmju dēļ iedzīvotāji sāk vairīties ņemt aizdevumus.

Tostarp "Altum" vadītājs minēja, iepriekš mājokļu garantijas bija ļoti populāras, vienmēr izpildot budžetu un pat to pārtērējot, taču oktobra operatīvie dati parāda, ka pieprasījums pēc mājokļu garantijām ir samazinājies par 66%.

Vienlaikus viņš pauda, ka "Altum" strādā pie jaunu programmu izstrādes jomās, kurās tirgū ir nepilnības, tostarp šobrīd ir izstrādāta jauna programma mājokļu aizdevumiem, kas paredz, piemēram, uz trim gadiem atlikt daļas EURIBOR maksājuma.

Savukārt intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" Bērziņš ceturtdien skaidroja, ka institūcija piedāvā uz noteiktu termiņu atlikt maksājumu par to EURIBOR daļu, kas pārsniedz 2%. "Rēķins tādējādi būtu daudz tuvāks tam, kāds tas bija līdz tam, kad EURIBOR pārkāpa šos 2%. Mēs tātad nepiedāvājam kādu 50% atlaidi vai kādu citu," viņš sacīja.

Procentu likmes hipotekārajiem kredītiem nekrīt tik strauji kā varētu gaidīt, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ierobežotais mājokļu piedāvājums liek augt nekustamā īpašuma cenām, savukārt procentu likmes, kaut arī samazinās, atpaliek no tendencēm pārējā Eiropā. Lielā mērā mājokļu iegādes tirgu patlaban veicina tieši valsts programma Altum. Šim gadam valsts garantijām atvēlēti 2,8 milj. eiro, par programmas turpmāko gaitu lems.

Aizvadītajā gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu apmērs sasniedza 362,7 milj. eiro, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pirms gada, savukārt piešķirto aizdevumu apjoms - 106 milj. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Kopējais mājokļa kredītu apmērs pērnā gada nogalē sasniedza 4,4 miljardus eiro. Kaut arī aizdevumi bankās gada laikā auguši par 30 - 50%, daudziem aizņēmējiem šķērslis ir gan pirmā iemaksa, gan ierobežotais piedāvājums.

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir reformu plāns un tā ir unikāla iespēja ātrākai Latvijas ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tā ir mūsu iespēja īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz klimata neitrālu ekonomiku, gan uzņēmējdarbības digitalizāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tādēļ, komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas, īstenojot aptuveni 500 projektus.

Noslēdzies atklātais konkurss “Īres mājokļu būvniecība Saules ielā 122, Ventspilī”, kas ietvēra gan projektēšanas, gan būvniecības darbus, informē Ventspils pašvaldība.

Par uzvarētāju konkursā atzīts SIA “Pillar Contractor”. Saskaņā ar iepirkuma nosacījumiem uzņēmums uzprojektēs un uzbūvēs divas piecu stāvu īres daudzdzīvokļu mājas, kurās kopā būs 60 jauni dzīvokļi. Projekta kopējās izmaksas ir ap 5 miljoni eiro.

Jaunajās ēkās kopā plānots šāds dzīvokļu sadalījums: 2 vienistabas dzīvokļi (platība līdz 30 m²);18 divistabu dzīvokļi (platība līdz 45 m²);40 trīs istabu dzīvokļi (platība līdz 60 m²).

Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Pagalma labiekārtojumā paredzēts nodrošināt autostāvvietas ar bruģa segumu – katram dzīvoklim viena autostāvvieta, kā arī papildus stāvvietas viesiem. Tāpat plānots izveidot velo novietnes, pazemes konteineru novietni sadzīves un šķirotiem atkritumiem un daļēju teritorijas nožogojumu.

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Latvijas banku sistēma ir labi kapitalizēta un likvīda, taču piekļuve finansējumam joprojām ir problēma, jaunākajā ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Tāpat tā uzsver, ka nerezidentu noguldījumu augstais īpatsvars ir īpaša problēma. Nerezidentu noguldījumi, kas galvenokārt ir no Krievijas, veido aptuveni pusi no visiem noguldījumiem sektorā un ir koncentrēti konkrētās bankās. Rezultātā banku finansējums ir pakļauts svārstīguma riskam, jo īpaši pastiprinātas ģeopolitiskās spriedzes gadījumā. Kaut arī minimālās kapitāla un likviditātes prasības šīm bankām jau tagad ir augstākas nekā pārējām bankām, situācija attaisno to, ka ir nepieciešama turpmāka uzraudzības iestādes uzmanība.

Pēc krīzes tika atjaunota banku rentabilitāte un aktīvu kvalitāte, tomēr aizdevumu apjoms privātajam sektoram turpina sarukt, uzsver EK. Reformas, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt pārmērīgās privātā sektora parādsaistības, varētu palīdzēt atjaunot pieprasījumu pēc kredītiem, mazināt nedrošību par kredītrisku un sekmēt ieguldījumu atsākšanu. Mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam varētu uzlaboties, izmantojot aizdevumu garantijas un citus instrumentus, kurus piedāvā (nesen izveidotā) Attīstības finanšu institūcija ALTUM, un izveidojot kredītbirojus ar standartizētu informāciju.