Jaunākais izdevums

Latvijas banku sistēma ir labi kapitalizēta un likvīda, taču piekļuve finansējumam joprojām ir problēma, jaunākajā ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Tāpat tā uzsver, ka nerezidentu noguldījumu augstais īpatsvars ir īpaša problēma. Nerezidentu noguldījumi, kas galvenokārt ir no Krievijas, veido aptuveni pusi no visiem noguldījumiem sektorā un ir koncentrēti konkrētās bankās. Rezultātā banku finansējums ir pakļauts svārstīguma riskam, jo īpaši pastiprinātas ģeopolitiskās spriedzes gadījumā. Kaut arī minimālās kapitāla un likviditātes prasības šīm bankām jau tagad ir augstākas nekā pārējām bankām, situācija attaisno to, ka ir nepieciešama turpmāka uzraudzības iestādes uzmanība.

Pēc krīzes tika atjaunota banku rentabilitāte un aktīvu kvalitāte, tomēr aizdevumu apjoms privātajam sektoram turpina sarukt, uzsver EK. Reformas, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt pārmērīgās privātā sektora parādsaistības, varētu palīdzēt atjaunot pieprasījumu pēc kredītiem, mazināt nedrošību par kredītrisku un sekmēt ieguldījumu atsākšanu. Mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam varētu uzlaboties, izmantojot aizdevumu garantijas un citus instrumentus, kurus piedāvā (nesen izveidotā) Attīstības finanšu institūcija ALTUM, un izveidojot kredītbirojus ar standartizētu informāciju.

Latvijai ir lielākais banku sektors Baltijas valstīs. 2014. gadā banku aktīvi sasniedza 30,9 miljardus eiro, kas atbilda 128 % no IKP. Ar lielu atstarpi otrajā vietā ierindojas pensiju fondi ar 2,3 miljardiem eiro 2014. gadā (9,5 % no IKP), savukārt apdrošinātāji pārvalda tikai 1 miljardu eiro (4 % no IKP). Kopš 1999. gada pensiju fondu aktīvi ir nemitīgi palielinājušies. Turpretī apdrošinātāju aktīvi ir bijuši samērā stabili kopš 2010. gada. Banku sektorā dominē Skandināvijas finanšu grupas. Šī tirgus struktūra ierobežo valstij raksturīgus riskus, kas ir izdevīgi mazai atvērtai ekonomikai. No otras puses, lieliem ārējiem satricinājumiem var būt domino efekts uz valsti.

Privātajā sektorā pērn turpinājās aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas process. Neto aizdevumi uzņēmumiem samazinājās līdz 2015. gada beigām, kad situācija kļuva pretēja – aizdevumi pieauga par 1,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Mājokļu kredītu uzkrājums gada griezumā samazinājās par 3,3 %, taču samazinājuma temps palēninājās. Noguldījumu līmenis pēdējos gados ir bijis nestabils, taču kopš 2012. gada to kopējais apmērs ir pieaudzis, kas palīdzēja bankām līdzsvarot savu finansējumu.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumi 2015. gadā palielinājās par 7,3 %. Aizdevumu un noguldījumu attiecība saruka līdz 110%, kas gandrīz ir ilgtspējīgs līmenis.

Finanšu stabilitātes rādītāji liecina, ka banku sektora stabilitāte nav apdraudēta. Bankas ir labi kapitalizētas, un vidējais maksātspējas koeficients 2015. gada jūnijā bija 20,3%. Banku aktīvu kvalitāte uzlabojās – ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) vidējais īpatsvars 2015. gada vidū samazinājās līdz 7,5% salīdzinājumā ar augstāko rādītāju krīzes laikā (16%). INA seguma ar rezervēm īpatsvars sasniedza 45%, kas ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (43%). Tomēr sektora rentabilitāte ir laba. Gan pašu kapitāla atdeve (10,3%), gan aktīvu atdeve (1%) 2014. gadā būtiski pārsniedza eirozonas vidējos rādītājus (attiecīgi 3,6 % un 0,2%), un 2015. gada pirmā pusgada rezultāti apstiprina šo pozitīvo rentabilitātes tendenci, uzsver EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Certus domnīcas pētījumā secināts, ka jaunie noteikumi, kas pieprasa lielāku kontroli nerezidentu noguldījumos, nozīmē, ka valsts IKP var samazināties pat par apmēram 2,45%. BDO Law galvenā partnere Vita Liberte norāda, ka stingrāki ierobežojumi nav pareizais veids, kā nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu tirgus attīstību.

Nerezidentu noguldījumi veido apmēram pusi banku uzkrājumu Latvijā, un pēc jauno ierobežojumu pieņemšanas 2016. gada pirmajos sešos mēnešos juridisko klientu skaits jau ir samazinājies par 3,5%, bet noguldījumu apjoms – par 11%, vēsta domnīcas pētījums (1). Tas nozīmē, ka līdz jūlijam no bankām jau bija izņemts apmēram viens miljards eiro, turklāt paredzams, ka šīs tendences turpināsies.

No Latvijas 29 bankām gandrīz puse jeb 13 bankas ir vērstas uz ārzemju tirgus apkalpošanu - tas nozīmē, ka nerezidentu depozīti šajās bankās pārsniedz 20% no to aktīviem, un tās pārsvarā ir vietējās bankas, piemēram, otrā lielākā Latvijas banka ABLV, kas izjutusi lielu ierobežojumu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Skandināvu bankas: Pašreizējais nerezidentu bizness nav ilgtspējīgs

Žanete Hāka, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerezidentu banku biznesu nākotnē nevarēs uzturēt ar pārskaitījumiem un ikdienas darījumiem

Tā uzskata Latvijā strādājošās skandināvu bankas, kas orientējas uz vietējo klientu apkalpošanu. To vadītāji uzsver, ka pašreizējais nerezidentu bizness nav ilgtspējīgs un jāmodificē, veidojot kredītiestāžu biznesa modeļus tā, lai Latvijas finanšu sektors nākotnē netiktu izolēts no starptautiskajiem tirgiem, ņemot vērā augošās starpvalstu naudas plūsmas kontroli. Savukārt nerezidentu sektorā strādājošās bankas ir pārliecinātas, ka krasas izmaiņas nav nepieciešamas un pietiek ar stingrākām prasībām.

Pērnā gada nogalē nerezidentu noguldījumu apmērs Latvijas kredītiestādēs sasniedza 12,4 miljardus eiro, kas ir 53% no kopējā banku sektorā noguldītā naudas apmēra, turklāt 90% no šīs naudas glabājas kā pieprasījuma noguldījumi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Augstais noguldījumu īpatsvars ne reizi vien raisījis starptautisko institūciju pārmetumu vētru, taču līdz šim tas nav veicinājis būtisku darbības virziena maiņu nerezidentu segmentā. Lielākās bažas pastāv par riskiem finanšu sektoram un nelegālās naudas klātbūtni, kuras dēļ ne reizi vien Latvijas banku nosaukumi izskanējuši starptautiskā mērogā. Šajā gadā FKTK, ņemot vērā ārvalstu institūciju iniciatīvu, sākusi uzlabot banku sektora spēju kontrolēt naudas izcelsmi un plūsmu, un patlaban kredītiestādēs, kuras orientējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu, auditu veic neatkarīgas ASV kompānijas. Latvijā strādājošo banku pārstāvji gan uzskata, ka nepietiek ar prasību paaugstināšanu – ir jāveic radikālas izmaiņas nerezidentu banku stratēģijā, mainot pakalpojumu veidu, jo ilgtermiņā pašreizējais modelis nedarbosies, turklāt beigās var ciest ne tikai ārvalstu klientus apkalpojošās kredītiestādes, bet arī pārējās, savukārt banku klientiem tas var atspoguļoties dārgākos pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Vai Latvijas ekonomiku glābs ofšoru nodoklis?

Biznesa konsultants Žans Lopeta, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā dolāra loma Latvijas bankās, kas apkalpo nerezidentu klientus, ievērojami samazinājusies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas apkalpo nerezidentus, atsakās no dolāru norēķiniem un prognozējams, ka tuvākajā laikā noguldījumu apjomi šajā valūtā saruks.

Nav iecienīti

Līdz ar ASV banku korespondējošo kontu slēgšanu un nerezidentu biznesa pamatīgo vētīšanu pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājušies starptautisko klientu ASV dolāru noguldījumi Latvijas kredītiestādēs. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pagājušā gada nogalē nerezidentu noguldījumi ASV dolāros sasniedza 4,3 miljardus eiro. Salīdzinājumam – vēl pirms pāris gadiem šo noguldījumu kopējais apmērs bija virs astoņiem miljardiem eiro. Eiro noguldījumu apjoms būtiski nav mainījies un turas virs trīs miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Valsts garantēto atlīdzību saņems 22 750 ABLV Bank klienti; nepieciešami 470 miljoni eiro

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts garantēto atlīdzību - noguldījumus līdz 100 000 eiro - saņems apmēram 22 750 AS «ABLV Bank» klientu - gan fiziskas, gan juridiskas personas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pašreizējie aprēķini.

Garantēto atlīdzību izmaksai «ABLV Bank» klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt, proti, bankai ir pietiekami likvīdie aktīvi.

Vienlaikus FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā patlaban ir uzkrāti 158 miljoni eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro pienākas visiem bankas klientiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu kontiem bankā, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 eiro.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 297 miljonus eiro, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Viņa atgādināja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma bankas darbība ir pilnībā apturēta un netiek sniegti nekādi bankas pakalpojumi klientiem. «Labā ziņa šajā satraucošajā laikā ir tāda, ka gandrīz visi jeb 99,2% «PNB Bankas» klientu saņems savu naudu atpakaļ jau tuvākajās dienās. Atlīdzības varētu sasniegt 297 miljonus eiro,» teica Černaja-Mežmale.

Viņa norādīja, ka FKTK šodien sniegs visu informāciju, kas un kā jādara bankas klientiem, lai saņemtu savu naudu. Likums paredz, ka garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam, taču tiek strādāts pie tā, lai tas notiktu ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

LETA, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie «ABLV Bank» ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Šā gada aprīļa beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās bija samazinājies līdz 30%, norādīja Vojevoda, piebilstot, ka 2015.gadā ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 53%.

Viņa norādīja, ka pērn pasliktinājusies banku pelnītspēja un sešas bankas gadu noslēgušas ar zaudējumiem. «Vairākām bankām šogad būs izaicinājums saglabāt pelnītspēju un pielāgot biznesa modeļus jaunajiem apstākļiem,» sacīja Vojevoda.

Ārvalstu klientu skaita samazinājums sākās jau 2016.gadā, bet paātrinājās pēc šā gada februāra. Kopš 2015.gada kritums jau ir par 60%, bet pēdējos 12 mēnešos - par 40%, informēja Vojevoda.

FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne piebilda, ka tā dēvētu «čaulas» kompāniju konta atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 38% - līdz 1,5 miljardiem eiro šā gada aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Ja iestātos depozītu nepieejamība, NGF vispirms censtos aizņemties no kredītiestādēm

Dienas Bizness, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt Noguldījumu garantiju fonda (NGF) censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus, portālam db.lv skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Agnese Līcīte.

Nodokļu maksātāju nauda izmaksām no NGF nav izmantota nevienu reizi - garantētās atlīdzības izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem trūkstošos līdzekļus Valsts Kase uz tirgus nosacījumiem aizdeva NGF, un šo aizdevumu NGF divu gadu laikā atmaksāja.

Savukārt Trasta komercbankas gadījumā NGF līdzekļi vispār netika skarti, jo bankai pašai bija pietiekami daudz naudas līdzekļu,

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt NGF censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus. NGF parādu atmaksā no regulārājam tirgus dalībnieku iemaksām un no atgūtajiem likvidējamās bankas aktīviem, skaidro A. Līcīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2017. gadu liecina, ka banku sektora aktīvu apmērs pakāpeniski samazinājās, ko galvenokārt ietekmēja ar ārvalstu klientu apkalpošanu saistītā biznesa apjoma sašaurināšanās, ietekmējot arī peļņas rādītājus, informē FKTK.

Vienlaikus iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ļāva saglabāt kopējo iekšzemes noguldījumu apmēru. Gada beigās iekšzemes klientu īpatsvars banku sektora noguldījumos sasniedza 60%.

Banku sektora pelnītspēja turpināja samazināties otro gadu. Kopumā banku sektors darbojās ar peļņu 236.1 miljonu eiro apmērā, t.i. gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku peļņa sasniedza 454.4 miljonus eiro. Lai arī peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja vienreizēji ienākumi no Visa Europe akciju pārdošanas, arī izslēdzot šo efektu 2017.gada banku sektora peļņa bija par 29.5% mazāka nekā iepriekšējā gadā. 2017. gadā ar peļņu darbojās 10 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 92% no banku sektora aktīviem. Attiecīgi arī banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās līdz 7.6% (2016.gadā – 14.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Bankās procesi notiek pareizajā virzienā; nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās sarukt

LETA, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reirs: PNB bankas atlīdzību izmaksām netiks izlietots neviens cents no valsts budžeta

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientu garantēto atlīdzību izmaksām netiks izlietots neviens cents no valsts budžeta, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš uzsvēra, ka bankas slēgšana nav saistīta ar «Moneyval» rekomendācijām vai naudas atmazgāšanu, bet gan liecina par stingru finanšu sektora uzraudzību un sakārtošanos.

Reirs atklāja, ka «PNB Banka» nespēja nodrošināt kapitāla pietiekamību un, acīmredzot, nav izturējusi konkurenci un finanšu spriedzi.

Finanšu ministrs arī uzsvēra, ka Noguldījumu garantiju fonds ir pietiekams, lai segtu visu klientu atlīdzības, tādēļ šim mērķim netiks izmantots neviens cents no valsts budžeta.

Kā vēstīts, no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka padziļinātā pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai nerezidentu bankās

Lai gan pēdējās dienās tieši Skandināvijas kapitālam piederošā Swedbank pieķerta un sodīta par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē, tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pārliecināta, ka padziļināta pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai tā dēvētajās nerezidentu bankās kā sāpīgākajā tirgus segmentā. Turklāt FKTK vadītājs Pēters Putniņš savos skaidrojumos, kādēļ saudzētas Skandināvijas bankas, nonāk pretrunās, jo, no vienas puses, esot svarīgi pārbaudīt tās bankas, kurās ir liels darījumu skaits ASV dolāros, bet, no otras puses, viņš nenoliedz, ka NILLTFN nosacījumi jāievēro arī tām bankām, kas strādā ar citām valūtām vai pārsvarā veic darījumus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas banku sektors atrodas ievērojamas konsolidācijas priekšā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Danske bijušais darbinieks Igaunijā: Mēs apkalpojām pēc iespējas vairāk nerezidentu pārskaitījumu

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles bijušais darbinieks Mihails Murņikovs paziņojis, ka klientu apkalpošanas speciālistiem bija jāapkalpo pēc iespējas vairāk nerezidentu klientu darījumu, jo tie bankai bija ļoti ienesīgi, vēstīja biznesa ziņu aģentūra «Bloomberg».

Murņikovam - līdzīgi kā lielākajai daļai no 14 cilvēkiem, kas strādāja «Danske» Igaunijas filiāles starptautisko klientu apkalpošanas nodaļā, - ir noteikts aizdomās turētā statuss naudas atmazgāšanas lietā.

Viņš «Bloomberg» sacījis, ka, strādājot bankā, visa uzmanība bijusi veltīta vadības noteikto mērķu sasniegšanai, lai nopelnītu prēmiju. «Viss nerezidentu bizness bija balstīts vienā principā - visi pelna no pārrobežu pārskaitījumiem, jo nerezidentiem bija jāmaksā 90 ASV dolāru par pārskaitījumu,» Murņikovs teicis intervijā Tallinā, piebilstot, ka viena pārskaitījuma izmaksas «Danske» sasniedza vienu ASV dolāru. Bijušais bankas darbinieks apgalvoja, ka līdz 2013.gadam, kad peļņa sasniedza augstāko līmeni, «Danske» Igaunijas filiāles baņķieriem tika teikts apstrādāt gandrīz pusmiljonu pārskaitījumu, ko veica 4000 nerezidentu klientu, no kuriem lielākā daļa bija no bijušās Padomju Savienības teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas izpurinājušas savus starptautisko klientu portfeļus; regulators kredītiestāžu stratēģijas vēl vērtē

Banku kopējā noguldījumu apjomā NVS klientu īpatsvars sarucis līdz 5%, taču pēdējā laikā notikusī klientu sijāšana atstājusi ievērojamu negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu rezultātiem – krīt gan ienākumu, gan kapitāla apjomi, gan parādās mīnusi banku peļņas rādītājos.

Pagājis vairāk nekā pusgads kopš skandalozajiem notikumiem Latvijas finanšu sektorā, kas izmainīja visu turpmāko nozares attīstību. Kopš tā laika Latvijā strādājošās nerezidentu klientus apkalpojošās bankas izpurinājušas savus starptautisko klientu portfeļus, vairumu klientu atmetot. Tajā pašā laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji uzsver, ka komisijas savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir attaisnojuši sevi, jo tagad tas ir stingrs pamats, kā, pildot saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainīt biznesa modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru