Ražošana

SIA Zilā Lagūna ieguldīs teju divus miljonus latu attīstībā

Gunta Kursiša, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmums Zilā Lagūna noslēdzis teju divus miljonus vērtu iepirkumu par jaunu produkcijas ražošanas līdzekļu iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka SIA Zilā Lagūna, kas, vērtējot pēc pērnā gada apgrozījuma, ir 498. lielākais Latvijas uzņēmums, iegādāsies jaunus zivsaimniecības produkcijas ražošanas pamatlīdzekļus par vairāk nekā 1,959 miljoniem latu no Rīgā reģistrēta uzņēmuma SIA Peruza. Savu piedāvājumu SIA Zilā Lagūna konkursā iesniedza arī Igaunijas uzņēmums Orc Energy TU.

2011. gadā SIA Zilā Lagūna apgrozīja 9,033 miljonus latu, savukārt uzņēmuma peļņa bija 120 tūkstoši latu.

Uzņēmums atrodas Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, taču uzņēmuma juridiskā adrese ir Mellužu iela 1C-2, Rīga. SIA Zilā Lagūna pamatkapitāls ir 812,583 tūkst. Ls.

SIA Zilā Lagūna valdē darbojas Mihails Kaidanovs un Igors Širšons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēmusi izbeigt zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejas vadītāja Kristīne Vītola.

Vītola paskaidroja, ka «Zilā lagūna» Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 4.jūlijs, nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa to nav saņēmusi līdz pat nolēmuma sastādīšanai - 2018.gada 5.jūlijam ieskaitot. Tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav saskaņojusi ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tādēļ ir likumisks pamats izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, atbilstoši Maksātnespējas likumam.

Kā ziņots, «Zilā lagūna» Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai noteiktajā termiņā nebija iesniedzis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, un tuvākajās dienās tiesa plānoja lemt par tiesiskās aizsardzības procesa tālāku virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Pēc atsaukuma ASV arī Maxima pārtrauc Latis produkcijas tirdzniecību; PVD aizdomas par higiēnas prasību pārkāpumiem

Jānis Rancāns, Lelde Petrāne, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Pārtikas un medikamentu administrācija no tirdzniecības Ņujorkas štatā atsaukusi Latvijas ražotāja Zilā Lagūna preču zīmes Latis zivju produktus. Atsaukšanas iemesls bijis baktērijas Listeria monocytogenes iespējama klātbūtne, vēsta interneta vietne consumeraffair.com.

Baktērija var kaitēt grūtniecēm un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu. Starp atsauktajiem produktiem minēta siļķes fileja eļļā Antalja un siļķes fileja eļļā ar garšvielām. Aprīlī ASV varasiestādes jau izdeva labprātīgu aicinājumu ražotājam atsaukt siļķu fileju Mateij un siļķu fileju Forelka. Arī tad produktos bijusi sastopama Listeria monocytogenes klātbūtne, vēsta foodsafetynews.com.

Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere biznesa portālam db.lv, komentējot šo produkcijas atsaukumu ASV tirgū, sacīja, ka dienests nekavējoties veiks pārbaudi SIA Zilā lagūna. «Listēriju klātbūtne produktos liecina par higiēnas prasību pārkāpumiem ražošanas procesā, tāpēc PVD veiks pilnu pārbaudi uzņēmumā,» uzsvēra I. Meistere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rimi un Supernetto izņem no veikalu plauktiem visu Zilās lagūnas produkciju

Nozare.lv, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz brīdim, kad no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiks saņemta detalizētāka informācija par SIA Zilā lagūna zivju konserviem, no veikaliem Rimi un Supernetto izņemta visa uzņēmuma produkcija, informē veikalu pārstāve Laura Podskočija.

«Lai gan Rimi sortimentā nav Zilās lagūnas ražotās siļķes filejas eļļā Antalja un siļķes filejas eļļā ar garšvielām, baltoties uz ASV Pārtikas un medikamentu administrācijas sniegto informāciju par preču zīmes Latis zivju produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, visā Latvijā no tirdzniecības izņemam visu šī uzņēmuma ražoto produkciju. Patlaban tiek gaidīta detalizētāka informācija no PVD,» sacīja Podskočija.

Viņa arī norādīja, ka Rimi prioritāte ir produktu kvalitāte un pārtikas drošums, tādēļ, ja rodas kaut mazākās aizdomas par produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, tiek lemts par to izņemšanu no veikalu sortimenta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zilās Lagūnas peļņa aug par 48,8%

Dienas Bizness, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju un to pārstrādes produktu ražotājs un tirgotājs SIA Zilā Lagūna pagājušajā gadā palielinājis savu apgrozījumu par 15,80%, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats. Tajā norādīts, ka 2013.gadā uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 24,437 milj. eiro (17,175 milj.Ls), savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies par 48,80%, sasniedzot 424,279 tūkst. eiro (298,185 tūkst.Ls).

No tirgotāja kopējā apgrozījuma lielāko daļu jeb 73,11% veidojuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet vēl 25,35% - Latvijā. Ārpus Latvijas SIA Zilā Lagūna savu produkciju realizē gan uz tuvējām kaimiņvalstīm, gan ASV, Izraēlu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem u.c.

Lursoft dati rāda, ka jau kopš dibināšanas brīža SIA Zilā Lagūna kapitāldaļu turētāji ir Mihails Kaidanovs un Igors Širšons.

SIA Zilā Lagūna iekļuvusi arī starp TOP 500 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Zilā lagūna ievērojami audzējusi apgrozījumu un peļņu

Žanete Hāka, 25.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju un to produktu pārstrādes, kā arī mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Zilā Lagūna pērn ievērojami uzlabojis finansiālos rādītājus, liecina Lursoft dati.

Pagājušo gadu SIA Zilā Lagūna noslēgusi ar 14,83 miljonu latu apgrozījumu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 64,96%, savukārt peļņas daļa palielinājusies par 68,71%, pieaugot līdz 200,39 tūkstošiem latu.

Sadalot uzņēmuma apgrozījumu pa ģeogrāfiskajiem tirgiem, 5,123 miljonus latu SIA Zilā Lagūna ietirgojusi Latvijas tirgū, savukārt 9,267 miljonus latu – Eiropas Savienības teritorijā.

Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, produkcija tiek eksportēta gan uz kaimiņvalstīm Lietuvu, Igauniju, gan arī Itāliju, Franciju, ASV Izraēlu, Īriju, Somiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Beļģiju.

SIA Zilā Lagūna darbojas kopš 1997.gada un pieder Mihailam Kaidanovam (89,1%) un Igoram Širšonam (10,89%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivju pārstrādātājam Zilā lagūna ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta

LETA, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmumam «Zilā lagūna» ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2.maijā «Zilā lagūna» iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos piekritības noteikumus.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Elita Stelte-Auziņa pārbaudīja kompānijas pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un saskaņā ar Civilprocesa likumu nolēma pieņemt pieteikumu un ierosināt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tiesnese «Zilajai lagūnai» noteikusi divus mēnešu - līdz 3.jūlijam - ilgu termiņu.

LETA jau ziņoja, ka 2017.gadā «Zilā lagūna» apgrozījums bija 4,351 miljons eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 177 152 eiro, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Zilā Lagūna vadība skandālu ap Latis produkciju saista ar konkurences cīņu.

Uzņēmuma valdes loceklis Igors Širšons Db norādīja, ka ASV ir vienas prasības, savukārt ES citas prasības. «Mūsu uzņēmums pilnībā atbilst visām ES normām. Ceturtdien PVD veica pārbaudes uzņēmumā un nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Esam pieprasījuši PVD, lai dienests publisko pārbaužu rezultātus,» pauda I. Širšons.

Viņš atzīst, ka notikušais būs radījis zaudējumus gan zīmolam, gan pašam uzņēmumam. «Iespējams, ka no šīs bumbas būs zaudējumi gan uzņēmuma imidžam, gan brendam,» uzskata valdes loceklis, pieļaujot, ka notikušais ir konkurences cīņa. Viņš jau ir sazinājies ar partneriem ASV, kur neesot tādas ažiotāžas, kā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju produkcijas ražotājs Zilā lagūna kopš Latvijas iestāšanās ES investējis divus miljonus latu, izmantojot ES un privātos līdzekļus.

Investīcijas ļāvušas ne tikai modernizēt ražošanas līnijas un telpas, bet arī padarīt ērtāku darbinieku ikdienu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Širšons stāsta, ka renovētas tieši darbiniekiem nepieciešamās telpas – ģērbtuves, ēdnīca, dušas telpas, un uzsver darbinieku lielo nozīmi uzņēmuma panākumu kaldināšanā. Uzņēmumā jaunākā investīcija ir lašu produkcijas ražošanas līnijas izveide, kas tiks pabeigta līdz šā gada beigām un ļaus ražot dažādu veidu lašu izstrādājumus ar lielāku jaudu un ātrumu. Tādējādi tiks optimizēts vēl viens ražošanas posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Maxima atjauno uzņēmuma Zilā lagūna produkcijas tirdzniecību

Dienas Bizness, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima no Pārtikas un veterinārā dienesta, kas veica pārbaudes uzņēmumā Zilā lagūna, saņēmis atzinumu, ka ražotnē higiēnas prasību pārkāpumi nav atklāti un Latvijā tirgotā Zilās lagūnas produkcija cilvēka veselībai kaitējumu nerada, tāpēc visos Maxima veikalos atsākta preču zīmes Latis zivju produkcijas tirdzniecība.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 2.maijā, visos Maxima veikalos no tirdzniecības tika atsaukta Latvijas ražotāja Zilā lagūna preču zīmes Latis zivju produkcija.

Kā vēstīts iepriekš, ASV Pārtikas un medikamentu administrācija no tirdzniecības Ņujorkas štatā atsaukusi Latvijas ražotāja Zilā Lagūna preču zīmes Latis zivju produktus. Atsaukšanas iemesls bijis baktērijas «listeria monocytogenes» iespējama klātbūtne.

Pēc atsaukuma ASV arī Maxima, Rimi un Supernetto pārtrauca Latis produkcijas tirdzniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Baltā zivīte ieguldīs trīs miljonus latu ražošanā

Gunta Kursiša, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils novada Kalkūnes pagasta uzņēmums SIA Baltā zivīte noslēdzis vairāk nekā 3,032 miljonus Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par jaunu surimi izstrādājumu ražošanas pamatlīdzekļu iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Noslēdzoties konkursam, noskaidrojies, ka surimi ražošanas iekārtas uzņēmumam piegādās Rīgas uzņēmums SIA Peruza, kas konkursā apsteidza Tallinā bāzēto Orc Energy TU.

SIA Baltā zivīte, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, kas veidoja 7,68 miljonus Ls, ierindojās Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta TOP 500 487. vietā, tomēr šogad uzņēmums no TOP 500 saraksta ir izkritis.

Kompānija dibināta 1998. gadā un darbojas Kalkūnes pagastā, Daugavpils novadā. Uzņēmuma darbības veidi ir gatavu ēdinu ražošana, zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, zivsaimniecību darbība, pārējo pārtikas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD nekonstatē pārkāpumus Zilajā lagūnā

Sandra Dieziņa, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pabeidzis pārbaudi zvejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA Zilā lagūna, kur nav konstatēti higiēnas prasību pārkāpumi.

Kā informē PVD pārstāve Ilze Meistere, PVD konstatējis, ka Latvijā tirdzniecībā nav pieejama uzņēmuma produkcija, kas ražota no tās pašas izejvielas, kurā ASV pārtikas apriti uzraugošā institūcija ir konstatējusi listēriju klātbūtni.

Uzņēmumā darbojas arī paškontroles sistēma, kuras ietvaros tas produkciju ir laboratoriski pārbaudījis arī uz listēriju klātbūtni. PVD paņēmis gatavās produkcijas, izejvielu un nomazgājumu paraugus, ko nosūtījis laboratoriskajai izmeklēšanai.

Jau ziņots, ka ASV Pārtikas un medikamentu administrācija no tirdzniecības Ņujorkas štatā atsaukusi Latvijas ražotāja Zilā Lagūna preču zīmes Latis zivju produktus. Atsaukšanas iemesls bijis baktērijas Listeria monocytogenes iespējama klātbūtne, vēsta interneta vietne consumeraffair.com.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godinās un apbalvos Latvijas lielākos TOP 500 uzņēmumus

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien svinīgā godināšanas ceremonijā laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau sešpadsmitais TOP 500 žurnāls. 2011. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, uz otro pozīciju novirzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo.

  1. Nominācija TOP 500 līderisSIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums pakāpies par vienu pozīciju un ierindojies TOPa pirmajā vietā, pēc neto apgrozījuma apsteidzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 719,9 miljonus latu (pret 2010. g. + 58%). Lielāko uzņēmumu TOPa trijnieku 2011. gadā pēc neto apgrozījuma, tāpat kā gadu iepriekš, noslēdz mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia
  2. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 jaunpienācējs – plastmasas cauruļu ražotājs SIA Evopipes. 2011. gadā uzņēmums strādāja ar 9,4 miljonu latu apgrozījumu un lielāko uzņēmumu topā tas debitējis 476. vietā;
  3. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 koncernsAS Elko grupa. Šis datortehnikas vairumtigotājs 2011. gadā spējis sasniegt apgrozījumu 396,3 miljonu latu apmērā (pret 2010.g. + 11,8%). TOP 500 uzņēmumu sarakstā AS Elko grupa, tāpat kā pērn, ierindojies 5. vietā;
  4. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 EBITDA pelnītājsAS Olainfarm, farmaceitisko preperātu ražotājs. AS Olainfarm 2011. gadā strādājis ar 35,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 43,2%), un 2011. gada lielāko uzņēmumu TOPā pēc neto apgrozījuma šoreiz ierindojas 107. vietā;
  5. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 reģionu uzņēmumsSIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne. Uzņēmums, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi un konservēšanu, 2011. gadā strādāja ar 10,9 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 29%). Lielāko uzņēmumu topā tas ieņem 406. vietu pēc neto apgrozījuma 2011. gadā;
  6. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 darba devējs AS Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Šis uzņēmums, kas darbojas masīnbūves jomā 2011. gadā strādājis ar 22,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 68,9%). Lielāko uzņēmumu topā ražotājs ieņem 186. vietu;
  7. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 eksportētājs – SIA Kwintet Production, kas nodarbojas ar darba apģērbu ražošanu. Uzņēmums 2011. gadu noslēdzis ar 11,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 167%) un topā ieņem 378.vietu;
  8. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 pakalpojumu sniedzējs – graudu un lopbarības vairumtigotājs LPKS Latraps. Šis uzņēmums 2011. gadā strādājis ar 75,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 34%) un TOPā ieņem 37. vietu;
  9. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 ražotājs – mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF. 2011. gadā uzņēmums strādājis ar 16,9 miljonu latu apgrozījumu (2010.g. + 17%). TOPā mēbeļu ražotājs ieņem 262. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

500 lielākās kompānijas nopelnījušas teju 89% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas

Dienas Bizness, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas uzņēmumu dalība vienā no lielākajiem jūras velšu gadatirgiem pasaulē - fotogrāfijās

Lelde Petrāne, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Briselē norisinājās viens no lielākajiem jūras velšu gadatirgiem pasaulē - European Seafood Exposition 2014, kurā piedalījās arī biedrība Latvijas Zivrūpnieku Savienība (LZS) un daļa no tās biedriem, zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi: SIA Sabiedrība IMS, AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, SIA Karavela, SIA Zilā lagūna.

Kā informēja Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Imants Cīrulis, izstāde piesaista jūras velšu pircējus un pārdevējus no vairāk nekā 80 valstīm.

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Krievijā, Ukrainā, un šo nacionālo valūtu kursa kraso pazemināšanos un ietekmi uz zivju konservu eksporta apjomiem, LZS uzņēmumu mērķis izstādē bija palielināt zivju konservu pārdošanas apjomus Eiropā un citviet pasaulē un atrast jaunus sadarbības partnerus.

Uzņēmumi izstādīja savu produkciju un darbojās kopējā LZS 78 kv/m stendā ar vairāk nekā 110 produkcijas veidiem.

2013.gadā LZS uzņēmumu apgrozījums kopā pārsniedza 140 milj. EUR. Eksporēts tiek virs 97% produkcijas uz vairāk nekā 44 valstīm. LZS uzņēmumos kopā tiek nodarbināti 3300 strādājošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lielākais biznesa parks „Abava” atrodas netālu no Rīgas centra, taču vienlaikus tā stratēģiskais izvietojums nodrošina ērtu piekļuvi kravas transportam, izvairoties no galvaspilsētas sastrēgumiem, kas ir būtisks faktors izdevīgai loģistikai.

Biznesa parka teritorijas kopējā platība ir 18 hektāri, savukārt dažādu noliktavu un ražošanas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 60 tūkstoši kvadrātmetru, tajā skaitā 5500 kvadrātmetru platībā ir pieejamas modernas un visām vides prasībām atbilstoši sertificētas aukstuma kameras un saldētavas dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai. Parka apsaimniekotāja SIA Abava galvenais darbības virziens ir uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana un iznomāšana, nodrošinot klientus ar pilnu servisu to biznesa veiksmīgai attīstībai. „Pašos darbības pirmsākumos uzņēmums pats arī darbojās noliktavu pakalpojumu jomā, taču ar laiku tika secināts – ja gribi sniegt augstas kvalitātes biznesa parka pakalpojumus, viss pārējais šajā objektā ir jāliek malā. Tādēļ šobrīd mūsu komanda pilnībā nodarbojas ar servisa nodrošināšanu biznesa parka klientiem un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,” uzsver Abava valdes loceklis, izpilddirektors Guntis Zvilna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus ir atdzīvojies; pieprasījums pēc transporta iepakojuma aug, secina Jelgavas biznesa parkā bāzētais gofrētā kartona iepakotājs Smurfit Kappa Baltic.

«Tirgus eksporta ietekmē pēdējā laikā aug diezgan strauji. Mēs kā iepakojuma ražotāji to jūtam,» apgalvo SIA Smurfit Kappa Baltic izpilddirektors Jānis Vilmanis.

Uzņēmums ražo gofrētā kartona iepakojumu, galvenokārt transporta iepakojumu un kartona stendus, kurus izmanto kā veikalu plauktus. Tomēr dažiem produktiem uzņēmums ražo arī primāro iepakojumu, piemēram, svecēm, alkoholiskajiem dzērieniem, un pat atsevišķus kartona priekšmetus – leļļu mājas bērniem, kartona soliņus.

Smurfit Kappa Baltic klientu loks ir diezgan plašs – pārtikas, mēbeļu, elektronikas, metāla izstrādājumu ražotāji un citi komersanti. J. Vilmanis min arī klientu vārdus – NP Food, kurā ietilpst Laima, Staburadze, konditorejas izstrādājumu ražotājs Adugs, Latvijas balzams, elektronikas ražotājs Mikrotīkls, zivju pārstrādes uzņēmumi Zilā lagūna, Karavela, farmācijas uzņēmums Grindeks, Latvijas Valsts meži un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Zivrūpnieku savienībai par 61 tūkstoti izstrādās stendu izstādei

Gunta Kursiša, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zivrūpnieku savienība atvēlēs vairāk nekā 61,3 tūkstošus latu stenda izstrādei un realizācijai starptautiskā izstādē «European Seatfood Exposition 2014», liecina informācija par noslēgto iepirkumu konkursu.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi uzņēmēji – SIA Baltijas eksposerviss un SIA Dea L, no kuriem par uzvarētāju atzīts pirmais.

Iepriekš, šā gada aprīlī, Latvijas Zivrūpnieku savienība slēdza vairāk nekā 63,2tūkst. Ls vērtu konkursu par stenda izstrādi un realizāciju izstādē Anuga 2013, un arī šajā konkursā uzvarēja SIA Baltijas eksposerviss.

Biedrība Latvijas Zivrūpnieku savienība ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi ar pamatdarbības virzienu — konservētu zivju produktu ražošana. Savienības biedri ir SIA Gamma A, a/s Brīvais Vilnis, SIA Karavela, SIA Unda, a/s Ventspils ZKK, SIA Sabiedrība IMS, SIA Zilā Lagūna, SIA Līcis 93.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Centrālās un Austrumeiropas reģionā lielākie uzņēmumi atrodas Polijā, Ungārijā un Rumānijā

Gunta Kursiša, 02.09.2013

Attēlā - Polijas gāzes nozares monopoluzņēmums Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo, PGNiG.

Ekrānšāviņš: pgnig.pl

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru