Citas ziņas

Skatīs LOSP priekšlikumu paaugstināt nodokli neapstrādātām zemēm

Vēsma Lēvalde, 09.06.2010

Jaunākais izdevums

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Zemnieku Saeima (ZSA) rosina nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmei (1,5 %) paredzēt papildu likmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi 3,5% apmērā, kas kopā veidotu 5% likmi.

Pret to iebilst Latvijas Pašvaldību savienība, kas ierosinājusi izslēgt augstākminēto likuma normu no likumprojekta Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli. Arī latvijas mazo saimniecību zemnieki neatbalsta nodokļa palielināšanu.

Lauksaimnieku ierosinājumu jāskata šodien, 9.jūnijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

«Nav saprotams Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājums atteikties no paaugstinātās nodokļa likmes neapstrādātai lauksaimniecības zemei, jo pašvaldībām tas būtu tikai ieguvums un papildus līdzekļi budžetā. Diskusijās ar dažādu pašvaldību deputātiem nonācu pie secinājuma, ka pašvaldības nav par šī nodokļa atcelšanu. Vienīgā baža pašvaldībām ir par administrēšanas mehānismu, lai tas neradītu papildus slogu pašvaldībai, fiziski braucot un apsekojot laukus. Tās pašvaldības, kas ir iepazinušās ar iespējamo administrēšanas mehānismu, kur galvenās administrēšanas funkcijas tiek veiktas no LAD puses uzskata, ka tas nodokļa administrēšanā neradīs papildus slogu. Tādēļ nodokļa papildu likmes ieviešana ir atbalstāma,» uzskata Mairita Blūma, LOSP valdes locekle.

LOSP un ZSA aicina normu papildināt ar kritēriju, ka nodoklis netiek piemērots platībai, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi.

Jau pagājušajā gadā, diskutējot par NIN, Zemnieku Saeima aicināja noteikt neapstrādātai zemei 3% likmi, skaidrojot, ka zeme ir resurss un šajā ekonomiskajā situācijā Latvijai būtu maksimāli jāapstrādā zeme, taču šobrīd uz maksājumiem tiek pieteikti nepilni 70% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, norāda ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Savukārt a/s Līdumi īpašnieks Ivars Svilāns sarunā ar DB apšaubīja LOSP un ZS priekšlikuma lietderību. Viņaprāt, kadastrā ierakstītais apzīmējums - lauksaimniecībā izmantojama zeme, jau sen daudzviet neatbilst patiesībai. 15 - 20 gadu neapstrādāta zeme ir pārmežojusies, meliorācijas sistēmas aizgājušas postā. Nebūtu godīgi šādas teritorijas aplikt ar papildu nodokli, uzskata zemnieks. Lai administrētu šādu nodokli, būtu jāpārvērtē visi Latvijas zemes īpašumi, viņš uzskata. ZS un LOSP pārstāvot tikai 1% Latvijas zemnieku intereses, tāpēc viņu priekšlikums esot vairāk politisks nekā valsts ekonomiskās intereses aizstāvošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notika Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dārzkopības grupas sēde, kurā kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Rīgas Centrāltirgus atbildīgajām personām notika diskusija par esošo situāciju un kontrolēm tirgos, par importa un vietējās produkcijas īpatsvaru, kases aparātu lietošanas ievērošanu un priekšlikumiem tālākajai rīcībai, informē Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome.

Kā būtiska problēma tika identificēta ielu tirdzniecība. LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsver, ka sezonas laikā ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā īpaši uzskatāmi attīstās zemeņu un citu sezonas augļu tirdzniecība, uzdodot to par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirgošanās vietā par tirgošanās dalībnieku, pārtikas aprites noteikumu neievērošana, cenas norādīšana bez PVN un kases aparātu neizmantošana.

«Ar šādiem gadījumiem cīnāmies jau gadiem, bet, tā kā šādas ielu tirdzniecības atļaujas izsniedz konkrētā pašvaldība, tad LOSP aicina arī pašvaldības izvērtēt un pārbaudīt konkrētā tirgotāja saistību ar tirgošanai paredzēto produkciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LOSP: Saimniecības var iegūt enerģiju patēriņam no lokāliem atjaunojamajiem resursiem

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikušies ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu, lai diskutētu par aktuālākajiem jautājumiem enerģētikas jomā, kas tieši attiecas gan uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem, gan visas sabiedrības interesēm, informē LOSP.

Sarunas laikā tika diskutēts par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu – neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, OIK nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam projektu.

Tagad prioritāšu saraksta augšgalā ir atrisināt OIK, Latvenergo, Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu materiālajos aktīvos jautājumus, lai samazinātu elektroenerģijas gala izmaksas pārstrādes uzņēmumiem un atbalstītu energoefektīvas vietējās tehnoloģijas un materiālu ražošanu, norāda LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar akcīzi grib aplikt arī šokolādi, cukuru un sāli, cerot iekasēt papildu 30 miljonus eiro

LETA, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP: izgāzies Finanšu ministrijas plāns gūt peļņu no subsīdiju aplikšanas ar nodokli

Sandra Dieziņa, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) plāns no mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji valsts budžetā, ik gadus papildus iekasēt 7,5 milj. Ls ir izgāzies.

Saskaņā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā esošo informāciju par 2010.gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) no lauksaimniekiem iekasējis tikai 557 tūkst. Ls IIN, kas ir 7,5 % no plānotās summas. LOSP kategoriski bija pret šāda nodokļa ieviešanu un norādīja, ka tas nedos vēlamos rezultātus, kavēs saimniecību attīstību un radīs negodīgu konkurenci starp lauksaimniekiem, jo uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem atbalsts netiek iekļauts ar nodokli apliekamajā ienākumā.

Zemkopības ministrija ir uzklausījusi LOSP prasību, ka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai nedrīkst iekļaut ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, jo tas būtiski kropļo Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju attiecībā uz pārējo ES dalībvalstu fona, tajā skaitā Igauniju un Lietuvu. Nevienā no mūsu kaimiņvalstīm atbalsta maksājumi netiek aplikti ar IIN. Ne tikai apstāklis, ka mūsu kaimiņvalstīs ar IIN netiek aplikti atbalsta maksājumi, Latvijas lauksaimniekiem arī IIN likme 25% apmērā ir visaugstākā - vienlaicīgi Igaunijā tie ir 21% un Lietuvā tikai 15% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ražotāji grib ES subsīdijas bez nodokļa

Sandra Dieziņa, 06.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieki pieprasa neaplikt ar nodokli ES subsīdijas, kas jau tā ir zemākās starp dalībvalstīm.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji gan nesola izmaiņas, sakot, ka lauksaimniekiem jau līdz šim daudzkārt nākts pretim, piešķirot dažādus atvieglojumus.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) FM pārstāvji solīja, ka turpmāko trīs gadu laikā darbaspēka nodokļi vairs netiks palielināti. LOSP sanāksmes laikā visasākās diskusijas izraisījās par ES un valsts atbalsta maksājumu aplikšanu ar nodokli. Kā zināms, valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai tiek aplikts ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli 25 % apjomā. Vairāki lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji norādīja, ka gadu gadiem grāmatvedības datos subsīdijas figurēja kā atsevišķa pozīcija, bet pēkšņi pagājušajā gadā tās bija jāskaita kategorijā ieņēmumi/izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Solidaritātes nodoklis atņems konkurētspēju

Māris Ķirsons, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP prasa valdībai mazināt negodīgas konkurences apstākļus zemniekiem

Sandra Dieziņa, 15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz ne visai veiksmīgās Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvēšanas Briselē, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izvirzījusi lauksaimnieku prasības valdībai, lai mazinātu negodīgas konkurences apstākļus Latvijas lauksaimniekiem Eiropas vienotajā tirgū.

Kā vēsta LOSP, turpmāk mazām un vidējām saimniecībām jābūt augstākām atbalsta likmēm Lauku attīstības programmas pasākumu realizācijai un lielākiem nodokļu atvieglojumiem, tai skaitā, jāpalielina ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamais minimums saimnieciskās darbības veicējiem līdz 4000 latu. Lai veicinātu mazo un vidējo saimniecību attīstību, jānodrošina lētu, ilgtermiņa kredītresursu pieejamība.

Zemnieki prasa paredzēt 50 miljonus latu no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai nākamam plānošanas periodam 2014.-2020.g. Vēl viena prasība - samazināt darbaspēka nodokļa likmes, tostarp straujāk jāsamazina IIN likme - jau 2014.gadā to nosakot 20%. Pašreiz lauksaimniekiem tieši darbaspēka nodokļu slogs ir vislielākais. LOSP uzskata, ka līdz 2020. gadam no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir atbrīvojamas saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tāpat jāsaglabā spēkā esošā likumdošana attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kas nosaka, ka nodokļa maksātāja peļņu samazina par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina apturēt steidzamības kārtā skatāmos MK noteikumus par OIK

Armanda Vilcāne, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajām problēmām, kas katastrofāli ietekmē lauksaimniecību, ir kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā, tādējādi augstvērtīgas lauksaimniecības zemes, kurās varētu audzēt pārtikas labību tiek audzēta kukurūza, kas tiek izmantota biogāzes ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā atšķiras Latvijas nodokļu struktūra no citām ES dalībvalstīm?

Tatjana Verjē, finanšu eksperte, grāmatas Finanšu Fitness autore, 13.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzināsim situāciju Latvijā ar citām valstīm dažādos griezumos, piemēram, apskatot sadalījumu starp tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā arī nodokļu ieņēmumus pēc ekonomiskās aktivitātes (nodokļus rēķinot procentuāli no valsts IKP). Netiešie nodokļi iekļauj sevī patēriņa nodokļus, tādus kā PVN un akcīzes nodokli. Tiešie nodokļi iekļauj sevī nodokļus no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumiem.

Netiešo nodokļu iekasējumi (t.sk., PVN un akcīzes nodoklis) Latvijā ir līdzīgi situācijai citās dalībvalstīs un ir ap 13% no IKP. Iespējams, ka PVN likmju pieauguma dēļ 2009. gadā nedaudz pieaugs arī netiešo nodokļu īpatsvars. Tomēr prognozējams, ka netiešo nodokļu īpatsvars paliks ap 13-14% no IKP.

Attiecībā uz tiešajiem nodokļiem salīdzināsim datus, kas iekļauj sevī arī sociālās iemaksas, kuras maksā gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Dati iekļauj sevī gan ar algu saistītos nodokļus, gan uzņēmuma ienākumu nodokli. Latvijā ir viens no zemākajiem tiešo nodokļu ieņēmumu rādītājiem, tikai 16% no IKP. Citās jaunajās dalībvalstīs, piemēram, Polijā un Slovākijā, šis rādītājs ir lielāks un sastāda 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Zemnieki asina cirvjus nodokļu karam

, 15.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto nodokļa atvieglojums grib visiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.

Lai arī noteikts, ka valdības noteikumi par auto nodokli neattiecas uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) vēlas, lai šis nodoklis neattiektos arī uz jebkuras citas uzņēmējdarbības formas lauksaimniecības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.

Pēc LOSP domām, arī veterinārārstiem ir jāpiemēro atbrīvojums no nodokļa. «Kopš pagājušā gada decembra ir vērojama tendence uzņēmumos reģistrētās automašīnas pārreģistrēt uz fiziskām personām un tas nekādā gadījumā nepilda valsts budžetu tādā apmērā, kā tas bija plānots. Un arī lauksaimniecības produkciju ražojošajām saimniecībām, lai tās būtu SIA vai akciju sabiedrības, nav liekas naudas, ko maksāt valsts glābšanai, jo jānomaksā visi jau līdz šim uzliktie nodokļi. Vai tiešām ražojošam uzņēmumam nodokļu slogs līdz šim nav bijis pietiekami augsts?, vaicā LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

LOSP: valdība dara visu, lai nebūtu iespējams dzīvot laukos

Lelde Petrāne, 28.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) neatbalsta valdības pieņemto plānu, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Valdība vakar, 27.martā atbalstīja grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.

Kā norāda padome, Latvijā jau šobrīd ir liels bezdarba līmenis. Šāds valdības lēmums ne vien samazinot jauniešu iespējas darba tirgū, jo darba vietas ar šādu lēmumu neatbrīvosies, bet cilvēkiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, liedzot iespēju ar valsts atbalstu doties pensijā. Ar šādu lēmumu valsts veicināšot ēnu ekonomiku, kā arī cilvēku izbraukšanu no valsts, jo nav noslēpums, ka sociālās garantijas citviet Eiropas Savienībā ir daudz augstākā līmenī. «Rodas jautājums - vai Latvijai rūp savs iedzīvotājs? Vai valsts nodrošinās šiem cilvēkiem darba vietas, ko nav spējusi līdz šim?» akcentē padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieki pārmet aklu sekošanu Eiropas normām

, 05.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) plāno saskaņot ar ES valdības noteikumu projektu par svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un marķēšanas prasībām, lai gan tas nav nepieciešams.

Lauksaimnieki šādu rīcību uzskata par aklu sekošanu ES normām, kas aizkavēs noteikumu spēkā stāšanos.

«Ņemot vērā to, ka MK projekta prasība neizriet no Eiropas Kopienu tiesību aktiem, tas nozīmē, ka tā ir nacionālā prasība. Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka projekts jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, lai izslēgtu draudus iegūt pārkāpuma procedūras un soda naudu, tādējādi aizkavējot projekta virzību līdz 23.aprīlim. LOSP šādu Ekonomikas ministrijas rīcību neatbalsta, jo, akli sekojot ES normām, Latvija vienmēr paliek zaudētājos, un tajā pašā laikā citas ES dalībvalstis izstrādā saviem ražotājiem labvēlīgus noteikumus, neievērojot saskaņošanas procedūras un nenovedot valsti līdz tādai situācijai, kādā atrodamies mēs, kad uzņēmējdarbība, tajā skaitā ražotāji- lauksaimnieki ir bezizejas stāvoklī,» teikts Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP: Laukos jāattīsta infrastruktūra

Sandra Dieziņa, 04.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki pozitīvi vērtē jaunās valdības apņemšanos panākt vienlīdzīgus Eiropas atbalsta maksājumus un vietējās produkcijas patēriņa veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot bioloģisko un nišas produktu, kā arī importu aizstājošu produktu ražošanai.

Tā uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), vērtējot jaunās valdības deklarāciju.

Eiropas Savienības (ES) finansējuma un valsts atbalsta programmu pilnīga izmantošana, tādējādi daudzpusīgi veicinot lauksaimniecības attīstību, ir vērtējama kā solis uz priekšu, lai attīstītu un sakārtotu lauku vides infrastruktūru. Tāpat pozitīvi vērtējami valdības noteiktie mērķi, veicinot kredītresursu un valsts garantiju pieejamību ES finansēto projektu īstenošanai. Tomēr LOSP iesaka valdībai veidot vienotu valstisku skatījumu par lauku teritoriju attīstību un mijiedarbību ar pilsētām. LOSP uzskata, ka joprojām ir neatrisināts jautājums par lauku teritoriju apdzīvotību, tāpēc LOSP aicina valdību īpaši pievērst uzmanību nozaru politiku skatot kompleksi, veicinot un saglabājot ekonomisko aktivitāti un apdzīvotību laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā lielai daļai Latvijas lauksaimnieku siens savas saimniecības vajadzībām jau ir sagādāts, un veidojas siena pārpalikums.

Daudzi Latvijas lauksaimnieki ir izteikuši gatavību eksportēt sienu citu valstu lauksaimniekiem un uzņēmējiem, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne. Pamatojoties uz lauksaimnieku aktivitāti un lielo interesi par iespējamo siena realizāciju, LOSP jau nosūtījusi vēstules Latvijas vēstniecībām Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām Latvijā, lai noskaidrotu, vai šo valstu lauksaimniekiem un uzņēmējiem būtu interese iepirkt sienu no Latvijas.

«Interese no Latvijas lauksaimnieku puses ir ļoti liela, jo pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, siena apjomi, kas nav nepieciešami saimniecību pašrealizācijai, ir ievērojami. Līdz ar to LOSP cer uz abpusējo vēstniecību un pilnvaroto pārstāvju palīdzību un interesi šajā jautājumā, lai palīdzētu Latvijas lauksaimniekiem realizēt sienu un tādejādi sniedzot arī iespējamo palīdzību to valstu lauksaimniekiem, kur laika apstākļi nav bijuši tik labvēlīgi un nav bijusi iespēja sagādāt vajadzīgos lopbarības apjomus,» norāda LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki iebilst pret Finanšu ministrijas rosinātajiem augstajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas jāsasniedz pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas augļiem un dārzeņiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē plašas diskusijas raisījās par likumprojektu Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Likumprojekts paredz, ka, ieviešot PVN samazināto likmi 5% apmērā, no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, jāsasniedz šādi rezultatīvie rādītāji:

- reģistrētu PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis par 10%;

- augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir pieaudzis par 10%;

- augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš palielinājies par 60 %;

- vidējais atalgojums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē ir pieaudzis par 35%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ko konkurētspēja domā par nodokļiem?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 22.09.2016

Latvijas preču eksporta tirgus daļu kumulatīvā pieauguma tempa pārmaiņas un virzītāji.

Avots: Latvijas Bankas aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru