Interneta telefonijas uzņēmums Skype uzsācis paplašināšanos Eiropā un pieņems darbā 400 cilvēkus. Microsoft piederošā kompānija uzsākusi arī agresīvu reklāmas kampaņu, kurā vēršas pret sociālajiem tīkliem.

Jaunus darbiniekus Skype vispirms plāno nolīgt Londonā un Stokholmā, bet pēc tam – Tallinā, Prāgā un Kalifornijā. Paredzēts, ka kopumā Skype darbinieku skaits pasaulē sasniegs 1,6 tūkstošus. Tāpat interneta telefonijas uzņēmums plāno atvērt jaunu tehnoloģiju centru Londonā.

Kā BBC pastāstīja Skype viceprezidents Riks Osterlohs (Rick Osterloh), uzņēmums meklē programmētājus, produktu pārvaldības speciālistus un dizainerus. «Mums ir projekts, kas saistīts ar «lieliem datiem» - kā izmantot lietotāju radītos datus, lai uzlabotu mūsu piedāvāto produktu kvalitāti,» sacīja R. Osterlohs.

Tāpat Skype uzsākusi reklāmas kampaņu, kas nosaukta par «Pienācis laiks Skype». Tās galvenā doma ir, ka sociālajos tīklu lietotāji kļūst par «izolētiem sociālo mediju zombijiem,» kamēr Skype izmantošana ir vienīgais veids kādā iespējams palikt par cilvēku, nepārtraucot socializāciju tiešsaistē, raksta Business Insider.

Microsoft Estonia un jaunajam meitas uzņēmumam Skype ir jācīnās ar informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu trūkumu - Skype ir 100 vakances, bet Igaunijas IT nozarē kopumā - ap 1000 brīvu darba vietu dažādiem speciālistiem, norāda Microsoft Estonia vadītājs Rains Lāne.

Microsoft pēc tam, kad IT koncerns pērn pārpirka globālo interneta telefonijas uzņēmumu Skype, kura pētniecības un attīstības centrs atrodas Tallinā, ieguvis vēl būtiskāku nozīmi Igaunijas informācijas un telekomunikāciju nozares attīstīšanā un jaunu darba vietu radīšanā nekā līdz šim, uzskata Lāne.

«Līdzko pērn pavasarī paziņojām par pārpirkšanu, Microsoft uzreiz bija lielāka nozīme Igaunijā. Patlaban Microsoft maksā algas 700 darbiniekiem (ieskaitot Skype) Igaunijā un uzņēmumu loks, kas saistīts ar Microsoft, nodarbina aptuveni desmit reizes vairāk cilvēku. Tas ir nozīmīgs fakts arī valdībai, jo tā rodas daudz inovāciju. Šeit atrodas Skype pētniecības un attīstības centrs. Gala efektā arī tas kāpina valsts konkurētspēju,» sacīja uzņēmējs.

Viena no Baltijas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu priekšrocībām ir valstu lielums, jo šis apstāklis jau no pirmās dienas uzņēmējus spiež domāt globāli

Tā intervijā DB nule Rīgā notikušajā Riga Venture Summit pauda ilggadējais Skype vadītājs Stens Tamkivi (Sten Tamkivi). Viņš ir arī kompānijas Teleport līdzdibinātājs un vadītājs; tā palīdz izvēlēties piemērotāko vietu darbam un dzīvošanai.

Kāds ir jūsu iespaids par startup jomu Baltijā šobrīd?

Interesanti, ka, globāli skatoties uz startup aktivitāti un biznesa vidi Baltijā, visas trīs valstis joprojām ir diezgan līdzīgas, savukārt, ja paraugās detalizētāk, situācija katrā no tām ir atšķirīga. Igaunijai paveicās, ka tai bija Skype. Pasaulē ir pierādījies, ka startup ekosistēmās svarīgs ir viens veiksmes stāsts, kas izraisa turpmāku aktivitāšu vilni. Lietuvai un Latvijai vēl nav bijis savu «vienradžu» (kompāniju, kuru novērtējums pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, – DB), taču aktivitāte ir plaša, ar mazākiem projektiem. Baltijai kopumā ir savas priekšrocības, piemēram, ja kaut kas labs palicis no padomju okupācijas, tad tā ir zinātne un labas inženierprasmes. Personīgi ticu, ka mazai valstij ir priekšrocība – katram, kurš sāk biznesu Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, pirmā doma ir – kā paplašināt tirgu. Uzņēmēju prātos uzreiz tiek būvēts projekts simt miljoniem cilvēku, nevis tikai vienam miljonam. Kopumā Baltijai ir labs sākums, bāze startup biznesa attīstībai, jo īpaši pēdējos piecos līdz desmit gados, tomēr dažās jomās joprojām stipri iepaliekam. Šobrīd Baltijā ir pieejams agrīnas stadijas kapitāls, bet vēlāk, lai piesaistītu naudu, visticamāk, būs nepieciešams to darīt ārpus reģiona valstīm.

Igaunijas veiksmīgākā IT uzņēmuma Skype vadītājs Stens Tamkivi (Sten Tamkivi), kurš šajā amatā pavadījis pēdējos septiņus gadus, nolēmis to atstāt.

Viņa vietā kompānijas vadītāja amatā darbu turpinās Tīts Pānanens (Tiit Paananen), kurš līdz šim bija Skype Izmēģinājumu departamenta vadītājs.

«Mans laiks Skype vadītāja amatā drīz beigsies. Es savus amata pienākumus pildīšu līdz 31. martam,» norādījis S. Tamkivi. Viņš gan neplāno «saraut saites» ar uzņēmumu pavisam, bet gan ir nolēmis doties «akadēmiskajā atvaļinājumā», lai dotos uz Stenfordas Universitāti ASV, kur iecerēts iegūt maģistra grādu.

Gan Stens Tamkivi, gan Tīts Pānanens Skype strādā kopš 2005. gada.

Db.lv jau ziņoja, ka iepriekš MIcrosoft Estonia vadītājs Rains Lāne intervijā Nozare.lv izteicās, ka Microsoft Estonia un jaunajam meitas uzņēmumam Skype ir jācīnās ar informācijas tehnoloģiju speciālistu trūkumu. Proti, Skype ir 100 vakances, bet Igaunijas IT nozarē kopumā - ap 1 000 brīvu darba vietu dažādiem speciālistiem.

Igaunijā iespējams attīstīt vēl daudz tehnoloģiju kompānijas Microsoft produktu un padarīt valsti par svarīgu ASV kompānijas centru Eiropā, uzskata jaunais Skype Eesti vadītājs Tīts Pānanens.

«Stratēģiski pareizi būtu kalt dzelzi kamēr tā karsta, pārvēršot mūsu Tallinas un Tartu birojus par svarīgiem Microsoft attīstības centriem ziemeļu, centrālajā un austrumu Eiropā,» T. Pānanens sacīja Postimees.

Par galveno prioritāti T. Pānanens uzskata izcilu darba apstākļu nodrošināšanu Skype darbiniekiem. Pašlaik Skype Tallinas un Tartu birojos strādā vairāk nekā 400 cilvēku.

Saskaņā ar oficiāliem datiem, pašlaik Skype izmanto 300 miljoni aktīvu lietotāju. Savukārt analītiķi aprēķinājuši, ka 25% no visiem starptautiskajiem zvaniem tiek veikti izmantojot Skype.

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Igaunijai būtu jācenšas piesaistīt ne vien ārvalstu studetus, bet arī ārvalstniekus pusmūžā, uzskata Skype Estonia bijušais vadītājs un pašreizējais Igaunijas Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju asociācijas biedrs Tīts Pānanens (Tiit Paananen), ziņo Äripäev.

Viņš norādīja, ka Igaunijā ir nepieciešams vairāk cilvēku. Pašlaik valstī ir neliels cilvēku skaits, un esot brīnums, ka tik mazai tautai ir sava valsts, valoda, zinātne un kultūra, uzskata T. Pānanens. «Labākais variants būtu, ja mēs varētu uzbūvēt valsti, kuras iedzīvotāji vēlas veidot ģimenes ar bērniem, kā arī valsti, kurā gribētu nākt dzīvot arī citu valstu iedzīvotāji. Skype Estonia bijušais vadītājs norāda, ka šie cilvēki varētu mācīties igauņu valodu, piedalīties Igaunijas kultūrā, bet tajā pašā laikā saglabāt saites ar savu kultūru.

Viņš norādīja, ka Igaunijai būtu vairāk jāpievēršas uz cilvēku pusmūžā pārkvalificēšanu, un, ja tas izdotos, tad būtu atrisināta problēma, kas pastāv visā Eiropā - bezdarbs gados vecāku cilvēku vidū. Tādējādi valsts varētu piesaistīt arī ārzemniekus, kas varētu strādāt Igaunijā pēc apmācību programmas pabeigšanas, uzskata T. Pānanens.

Igaunijas paviljons pasaules izstādē Expo 2015 Milānā izpelnījies pasaules uzmanību - ASV televīzijas kompānija CNN to iekļāvusi 24 iespaidīgāko Expo 2015 pavliljonu sarakstā, ziņo news.err.ee.

Igaunijas paviljonu veidojusi arhitektūras kompānija Kadarik, Tüür. Arhitektid (KTA), vēloties uzsvērt, ka, lai gan Igaunija atrodas Ziemeļeiropā, tā patiesībā ir silta valsts – demokrātiska un atvērta vieta. No koka veidotais paviljons ir atvērts no trīs pusēm un tā apmeklētāji katrs var izvēlēties savu ceļu, pa kuru aplūkot izstādi.

Izvēloties šādu pacviljona dizainu, Igaunija vēlas uzsvērt, ka ir valsts, kas atrodas nemitīgā pārmaiņu un attīstības procesā.

Igaunijas paviljonā pārstāvēti tādi uzņēmumi, kā Skype, Estonia Pianos, A Le Coq alus darītava, Click&Grow, Derelict, Renard bikes, Stigo Bike and Raybike, u.c.

Expo 2015 Latvijai piešķirtajā paviljona vietā, kur būvei jau bija ielikti pamati, viens no pasaules lielākajiem pārtikas produktu ražotājiem ierīkojis sava Itālijas zīmola Baci (tulkojumā no itāliešu valodas – skūpsti!) veikalu, pirmdien raksta Latvijas Avīze.

Tajā pārdod Valentīndienā tik populārā zīmola dažādas šokolādes, konfektes, suvenīrus. Pie veikala ārpusē pārvietojamā tirdzniecības vietā var nopirkt Baci aukstos atspirdzinājumus. Laikraksts atgādina, ka Latvija jau paguva iztērēt aptuveni vienu no 5,7 piešķirtajiem miljoniem eiro izstādes paviljona būvniecībai un ekspozīcijas nodrošināšanai, tomēr pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas enerģiskas pretdarbības piedalīšanos projektā pārtrauca. Patlaban notiek izmeklēšana pret vairākām projektā iesaistītajām amatpersonām.

Igaunija no koka veidotā trīs stāvu paviljona izveidei tērēja 4,8 miljonus eiro, tostarp 4,3 milj. budžeta un 0,5 milj. eiro ES atbalsta naudas. Salīdzinājumam – Latvijas valdība paviljona izveidei piešķīra 5,7 milj. eiro, rīkotāju komanda prasīja vēl.

Baltijā nav īpaši daudz dabas resursu, tāpēc lielākā vērtība ir cilvēki – jāļauj viņiem sasniegt iespēju maksimumu un šobrīd tas ir iespējams augstajās tehnoloģijās, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ik vienai pasaules valstij jāsaprot, ka tā spēlē globālā mērogā un konkurence jaunuzņēmumu pasaulē ir milzīga. Tāpēc valstu valdības visā pasaulē risina problēmas, lai veidotu jaunuzņēmumiem pievilcīgu juridisko un nodokļu vidi. «Jāanalizē labākie piemēri, jo šajā ziņā valstīm jāfunkcionē līdzīgi kā startup un jāuzņem ātrums. Ir daudz, ko darīt, bet domāju, ka esam uz pareizā ceļa,» saka Rimante Ribačauskaite (Rimantė Ribačiauskaitė), Startup Lithuania vadītāja.

Startup darbībai ir trīs priekšnosacījumi – pieeja tirgum, kapitālam un talantiem. Startup Estonia vadītāja Mari Vavulski (Mari Vavulski) teic, ka valdība zināmā mērā ir tam visam pa vidu un tai nevajadzētu pārāk daudz iejaukties tirgus situācijā, ja vien pēc desmit gadiem tā nevēlas, lai tai pieder visi riska kapitāla fondi, jo tad vispār nebūs privātā sektora riska kapitāla. «Jāatrod līdzsvars starp privāto un publisko sadaļu. Publiskajam sektoram vajag izveidot priekšnoteikumus, līdzīgi kā būvējot māju, – nepieciešams ielikt spēcīgus pamatus. Tieši to vajag arī mums,» viņa norāda.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Recesijas apstākļos par trešdaļu pieaudzis to Latvijas uzņēmēju skaits, kuri investējuši Igaunijā, savukārt ziemeļu kaimiņu investoru skaits Latvijā palielinājās tikai par 5%.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā. «Tā ir sava veida paradoksāla tendence, ka ekonomiskās krīzes dēļ Latvijā strauji saruka darbaspēka izmaksas, bet pašmāju investori tā vietā, lai ieguldītu Latvijā, investīcijas ieguldīja ārzemēs - Igaunijā,» pētījuma secinājumu atklāj SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2009. gadā Igaunijā bija reģistrēti tikai 1298 investori no Latvijas, savukārt 2011. gada nogalē to skaits jau sasniedza 1886. Vēl vairāk - Latvijas investoru skaits Igaunijā beidzot pārsniedza Igaunijas investoru skaitu Latvijā.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Automašīnu tirdzniecībā, reģistrācijas kārtībā, kā arī nodokļu politikā starp abām kaimiņvalstīm pašlaik ir lielas atšķirības, kas visai drīz varētu sākt samazināties

To intervijā DB stāsta Igaunijas lietotu auto tirdzniecības kompānijas Carweb.eu (iepriekš Mobile.ee) īpašnieks Silvers Havamā (Silver Havamaa). Pērn OU Moneklar realizējis vairāk nekā 1500 auto. Eiropas Savienībai nav iekšējo valstu robežu, tāpēc nodokļu nemaksāšanas jautājumu var risināt tikai pie auto reģistrācijas un veicot iesniegto pircēja datu pārbaudi, atzīst S. Havamā.

Ar ko atšķiras auto tirgus Igaunijā un Latvijā?

Gan Latvija, gan Igaunija ir ES dalībvalstis kopš 2004. gada 1. maija, tām ir kopīga robeža un pierobeža, kur dzīvojošie bieži vien cenšas izmantot kaimiņvalsts radītās priekšrocības. Piemēram, pašlaik Igaunijas iedzīvotāji regulāri dodas iepirkt alu un citus alkoholiskos dzērienus uz Latviju un līdztekus tam pielej arī pilnas bākas ar degvielu, jo pie mums ir lielāks akcīzes nodoklis gan alkoholam, gan degvielai. Latvija no 2018. gada arī nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli gan degvielai, gan alkoholam, taču šī nodokļa likmes tik un tā būs zemākās, nekā Igaunijā. Tas ir tikai viens piemērs, kas netieši skar arī auto īpašniekus.