«Nav jēgas pacelt nodokļus, ja tos nemaksā,» tā pēc ikmēneša sarunas ar uzņēmējiem atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, uzsverot, ka šī gada laikā uzņēmējiem būtu nepieciešams samazināt PVN vismaz līdz 10%, ja pat ne līdz 5%.

Pagaidām gan tās ir tikai vicemēra ieceres, kuras šobrīd reāli netiek īstenotas, jo LPP/LC šobrīd nav plāna par likumu grozījumu ierosināšanu Saeimā. Tajā pat laikā jāuzsver, ka brīdī, kad nodokļi tika paaugstināti, vicemērs darbojās Ministru kabinetā.

Kā atzīst A.Šlesers, valsts dara visu, lai attīstītu ēnu ekonomiku. Vicemērs piebilda, ka augstie nodokļi īpaši negatīvi ietekmē ēdināšanas un tūrisma biznesu.

Pagaidām gan A. Šlesers ir tikai izteicis aicinājumu, bet reālu ideju valdībai vicemērs nav piedāvājis. Kā atzīst A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe, PVN samazināšana uzņēmumiem ir akūti nepieciešama, jo pašreiz pastāvošais nodokļu slogs, veicina uzņēmumu bankrotēšanu vai aiziešanu ēnu ekonomikā, pēc Ģ.Dripes vārdiem, tāda ir arī A.Šlesera dziļākā pārliecība.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem un ostas piedāvātās iespējas, Rīga kā biznesa centrs var pat pārspēt Frankfurti.

To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Viņš atsaucās uz šī gada janvāra beigās panākto vienošanos ar Frankfurtes mesi, kas palīdzēs Rīgas piesaistīt pasākumus un notikumus ar starptautisku vērienu, bet pie Lidostas Rīga tiks izveidots izstāžu un konferenču centrs. Jāpiebilst, ka ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no A. Šlesera 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm. Db.lv jau rakstīja, ka pirms neilga laika Rīgas vicemērs lepni prezentēja 2006. gada ideju, Tērbatas ielu pārveidot par gājēju ielu.

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Agrāk vai vēlāk valdībai valsts lielo uzņēmumu akcijas būs jāliek biržā, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka ekonomikas dinamisku izaugsmi nākotnē ir grūti iedomāties bez kapitāla tirgus. «Latvijā tirgus kapitalizācija jeb brīvā tirgū pieejamais uzņēmumu vērtspapīru apmērs veido knapi 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan Igaunijā tas ir 8%. Eiropas vidējais rādītājs ir 33% no IKP. Nešaubīgi, ka agrāk vai vēlāk, bet valdībai lielo uzņēmumu akcijas būs jāliek biržā. Lietuva to izdarīja ļoti sekmīgi, un lielākā daļa lielo enerģētikas spēlētāju tagad ir biržā. Turklāt tas nebūt nenozīmē šo uzņēmumu privatizāciju, jo vismaz 90-95% akciju joprojām paliek valdības rīcībā,» skaidroja Ašeradens.

Viņš piebilda, ka AS Latvenergo obligāciju emisija un kredītreitinga piešķiršana likusi valdībai būt uzmanīgākai ar ikvienu lēmumu attiecībā uz uzņēmumu.

Rīgas reklamēšanas kampaņas Live Riga nākamā lielā akcija tiek plānota uz Lieldienām, šoreiz akcijas izdevumus pilnībā segs airBaltic, savukārt vasarā, pateicoties tūrista skaita pieaugumam, darbu varētu iegūt 7-10 tūkstoši cilvēku, informēja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

A. Šlesers atzina, ka jau uz Lieldienām paredzētā reklāmas kampaņa tiks finansēta no airBaltic līdzekļiem, šo rīcību skaidrojot ne vien ar ciešo sadarbību starp Rīgas domi un lidsabiedrību, bet arī ar laika trūkumu, kas liedz iespēju Rīgas domei noorganizēt reklāmas kampaņu. A.Šlesers atzina, ka Lieldienu kampaņa būs dārga, tomēr gan vicemērs, gan Rīgas mērs Nils Ušakovs neatklāja airBaltic ieguldītos līdzekļus.

Pavasara kampaņas ietvaros tiks apgūtas vēl četras valstis –Dānija, Gruzija, Baltkrievija un Izraēla, līdz ar to kampaņa tiks realizēta nu jau 11 valstīs. Kampaņas ietvaros tiks pilnveidoti un reklamēti jau iepriekš organizēti pasākumi, tādi kā Staro Rīga, Baltās naktis un pilsētas svētki. Līdzekļi tiks ieguldīti arī Rīgas kā kultūras galvaspilsētas attīstībai, savukārt vasaras sezonā tiks organizēti jauni un vērienīgi masu pasākumi, tajā skaitā Jāņu svinēšana, par ko tūristi izrāda pastiprinātu interesi. A. Šlesers uzskata, ka Jāņu pasākums varētu norisināties Mežaparka lielajā estrādē, kur tūristi varētu baudīt tradicionālās svētku izklaides.

Ja Ministru kabinets (MK) strādātu kā ķīmijas laboratorija, tad valsts uzsprāgtu, jo valdības ierēdņi neizprot savu lēmumu ķēdes reakciju, šādu uzskatu pauda Rēzeknes uzņēmēju diskusijas dalībnieki.

«Rēzeknes uzņēmējus ļoti aizskar dažu Latvijas politiķu paziņojumi, ka Latviju vajag attīstīt Rīgā un 100 kilometru rādiusā ap to, bet Latgale - ja izdzīvos, tad labi, bet, ja iznīks, tad vēl labāk. Mūsu sajūta ir cita - netraucējiet mums un mēs strādāsim un izdzīvosim,» uzsvēra Rēzeknes Uzņēmēju biedrības vadītājs un AS Rēzeknes autobusu parks (RAP) prokūrists Vasilijs Smuļs.

Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldei nav ekonomiskās politikas - valdība pieņem MK noteikumus, bet neatbild par sekām, kā šie noteikumi ietekmē nozaru darbību. Turklāt MK noteikumi tiekot izdoti, nezinot situāciju nozarēs un neizprotot konkrētos uzņēmējdarbības veidus.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Notikusi kārtējā ekonomiskā mērķa sakāve, bet par Nacionālā attīstības plāna vai jebkura cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu īsti neatbild

NAP nosprausto 20% mērķi rūpniecības sniegumam iekšzemes kopproduktā sasniegt... neizdosies. Latvijas reputācija investoru vidē ir... sabojāta. Maksātnespējas aģentūrai pienācīgu vadītāju atrast... nav izdevies. Lielu, energoietilpīgu ražotāju Latvijā, ja elektroenerģijas cena nekļūs konkurētspējīga,... nebūs. Tie ir daži no Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena secinājumiem par valsts ekonomiskajām izredzēm.

Kārtējais NAP mērķis ir atcelts. Tā vietā Ašeradens rosina ierakstīt jaunu apņemšanos par produktivitātes kāpināšanu. Kārtējā ekonomikas mērķa sakāvi ir atzinis cilvēks ar amatu, bet dziļākajā būtībā par NAP vai cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu neatbild. Piemēram, ielūkojoties Maksātnespējas pamatnostādņu projektā, ko šodien skata valdībā, mulsina teikumi, kas atkārtojas ar identisku vēstījumu, vien ar mainītu vārdu kārtību. Var jau būt, ka radošajai ierēdniecībai, kas strādāja pie dokumenta, vajadzēja pievilkt lapu skaitu līdz kādam noteiktam daudzumam.

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Pat trīs reizes pieaugušais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums uzņēmējiem liek asi kritizēt valsts iestādes.

Vairāki DB uzņēmēji atzina, ka ir nepatīkami pārsteigti par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) rēķinos norādītajām summām, jo tās esot būtiski pieaugušas salīdzinājumā ar 2011. gadu, kaut arī nekādu būtisku izmaiņu neesot ne pašos nodokļa objektos – būvēs, ne arī nodokļa aprēķinos. Daļa atzina, ka centīsies atrast iemeslus, kāpēc to būvēm pēkšņi ir radikāli pieaudzis maksājums. Citi savukārt norādīja, ka situācija esot traģikomiska, jo nodokļa rēķinu piesūta pašvaldība, bet tā neatbild par VZD tām nosūtītajiem īpašuma vērtējumiem, savukārt VZD neatbild par nodokļa aprēķiniem, bet finālā cieš jau uzņēmēji.

"Dienas Biznesa" (DB) rīcībā ir nonākusi informācija, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs AS “Balticom” cenšas uzspiest klientiem tās pakalpojuma “modernizāciju”, bet, ja piekrišana netiek saņemta vai netiek atbildēts uz telefonu zvaniem, AS “Balticom” negaidīti atslēdz iepriekš jau apmaksātu pakalpojumu.

Šķita, ka tamlīdzīgas komercprakses izpausmes ir deviņdesmito gadu pagātne, tāpēc DB nolēma izpētīt, vai tiešām AS “Balticom” bezbailīgi uzskata, ka viņiem ir imunitāte pret patērētāju tiesībām.

Informāciju par šādu atgadījumu sniedza kāds DB lasītājs, kurš pastāstīja, ka šaubas par AS “Balticom” profesionalitāti viņam radušās jau īsi pēc līguma noslēgšanas, kad AS “Balticom” darbinieki uzstādot pakalpojumu nodarījuši kaitējumu īpašumam – izurbuši caurumus grīdās un sienās, krustām šķērsām izlaiduši kabeļus cauri visai mājai un beigās atstājuši uz zemes mētājamies dažādus vadus, kas galu galā ar internetu apgādā arī kaimiņu īpašumu. Samierinājies ar nepatīkamo pieredzi, viņš līgumu nelauza un tālākā sadarbībā nekas neliecināja, ka radīsies problēmas – AS “Balticom” internets bijis labs, vienīgi nav bijis patīkami, ka TV kanālu klāstā bijuši daudzi Krievijas propagandas kanāli, piebilda DB lasītājs, nu jau bijušais AS “Balticom” klients.

Skolotāji grib lielākas algas; kompetenču izglītība ieviesta sasteigti; pašvaldību pārziņā esošais vispārizglītojošo skolu tīkls jāreformē; jāprecizē izglītības saturs un jātiek skaidrībā ar mācīšanas metodikām; fonā - disciplīnas jautājums klasē.

Tie ir izglītības ministres Andas Čakšas izaicinājumi, un par tiem arī Dienas Biznesa jautājumi viņai.

Fragments no intervijas

100 miljoni eiro algu palielināšanai ir ienākuši jau janvārī, bet skolotāji piesaka streiku. Kur tālākā strīda cēlonis?

Par skolotāju algām runājot, ir vairākas lietas. Pirmkārt, tā ir vienīgā sistēma, kas ir palikusi vēl bez kvalifikāciju sakārtošanas. Mēs runājam par dažādām stundu likmēm. Tas, kas patlaban ļoti precīzi ir iezīmēts jaunajā grafikā, ir minimālā stundas likme. Mēs nodrošinām vienādus pamatus, veidojot atalgojuma sistēmu, kur nevienam netiek maksāts mazāk par konkrētu slieksni. No šā gada 1. septembra runa ir par 8,50 eiro stundā. Tā ir kopēja vienošanās ar arodbiedrību. Soļi grafikā ir manis piedāvāti, un tas ir politiskais lēmums, ka izglītība ir prioritāte. Tātad sākums ir 8,50 eiro šogad, 9,54 eiro stundā pēc gada, 10,35 eiro stundā pēc diviem gadiem. Katru gadu liekam klāt, lai nodrošinātu minimālo stundas likmi, lai tiktu pie normāla atalgojuma. Tā ir viena sadaļa. Otrs stāsts ir efektīva naudas izmantošana. Ja paskatāmies, cik daudz naudas no IKP dodam izglītībai, tad esam salīdzināmi ar Vāciju. Aptuveni 2,7% no IKP, bet skolotāju algas pie mums ir krietni zemākas.

Noturīgajam ārējam pieprasījumam pēc Latvijas nekustamā īpašuma objektiem var kaitēt nevis politiskās kolīzijas, bet gan dārgo īpašumu saimnieku uzvedības īpatnības, liecina Latvijas konkurētspējas attīstības fonda sadarbībā ar nekustamā īpašuma uzņēmumiem Baltic Sotheby`s International Realty, Real Estate Jurmala un Nira fonds veiktā pētījuma rezultāti.

Ekspertu lēmumu veikt šo pētījumu rosināja fakts, ka pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad potenciālie pircēji ir spiesti atteikties no darījumiem.

Neskatoties uz lielo piedāvājumu skaitu, nekustamā īpašuma meklējumi aizņem samērā ilgu laiku. Tādēļ, kad pircējs ir beidzot izvēlējies objektu, ir ļoti nepatīkami, ja darījuma noslēgšanai traucē dažādi juridiska rakstura sīkumi.

«Īrnieki ar spēkā esošu īres līgumu rokās ir tikai viens no daudzajiem piemēriem. Bieži sastopami ir arī citi šķēršļi - objekts nav nodots ekspluatācijā, īpašnieks ir šķiršanās procesā, nav sastādīts pirmslaulību līgums, otra puse nesniedz piekrišanu pārdot, ir vēlēšanās pārdodot saņemt nodokļu atvieglojumus, taču nav vēlēšanās ņemt vērā nianses deklarēto personu jautājumos. Pēdējā laikā samērā izplatīts gadījums ir pārdošanas cenas nesaskaņošana ar banku. Pārdevējs un pircējs ir vienojušies, taču objekts ir ieķīlāts bankā un banka par šādu cenu pārdot neļauj,» norāda Baltic Sotheby`s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

Par būvniecības nozari neatbild neviena ministrija - situācija ir absurda, atbild visi un neviens, pauž būvkompānijas Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, uzsverot, ka būvniecības nozarei nepieciešama sava ministrija.

«Par būvniecības nozari pēc būtības neatbild neviena ministrija. Kaut kādi jautājumi ir Ekonomikas ministrijas, kaut kas Vides un reģionālās attīstības ministrijas, vēl citi - Satiksmes ministrijas pārziņā. Un tā jau gadiem. Situācija ir absurda, atbild visi un neviens. Līdz ar to tiek pieļautas globālas un stratēģiskas kļūdas. Diemžēl nevaru atcerēties nevienu ministru, kurš būtu patiešām iedziļinājies būvniecības nozares problēmās,» norādīja Rāvis.

Viņš atzīst, ka ir bieži runājis par savu ministriju būvniecības nozarei.

Tajā pašā laikā Rāvis uzsver, ka gan viņš, gan Skonto būve vienmēr un kategoriski ir iestājusies pret pārmērīgu liberalizāciju un valsts kontroles mazināšanu būvniecības nozarē.

«Advokāti raugās divējādi. Varbūt ir pāršauts pār strīpu. Advokātiem ir dažādi uzskati, cik skaļi drīkst sevi reklamēt, kur ir tā robeža, kurai nedrīkst pāri kāpt. Šajā gadījumā tas ir kaut kur uz robežas – vieni uzskata, ka robeža ir pārkāpta, citi – ka ne. Mans personīgais uzskats – ne viss ir pareizi, bet no otras puses – nekļūdās tas, kas nedara neko. Ja sabiedrībā nebūs kāds trakais, tad sabiedrība apstāsies.» Tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par to, kā Latvijas zvērinātu advokātu aprindas skatās uz Maxima traģēdijas tiesiskajiem aspektiem un kā vērtē advokāta Alda Gobzema aktivitātes šajā sakarā, sacījis zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Jau ziņots, ka 21.novembrī iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! un Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems aicinājuši izteikt neuzticību Jāņa Kažociņa vadītajai traģēdijas sabiedriskajai komisijai. A. Gobzems un viņa kolēģi novērsuši trūkumus Zolitūdes traģēdijā cietušo pieteikumā tiesai par 100 miljonu latu piedziņu no Maximas lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes, vakar ziņoja LETA.

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

#Bauskas piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board no 1. marta pārtrauks regulāru piena iepirkšanu.

Bauskas piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board no 1. marta pārtrauks regulāru piena iepirkšanu

Baltic Dairy Board paziņojums Nasdaq Riga biržai liecina, ka uzņēmums 2018. gadā vairāk koncentrēs ražošanu uz biotehnoloģisku produktu, piemēram, daudzveidīgu GOS (galacto-oligosaharīdu) ražošanu sīrupa un pulvera veidā. Līdz šim ražotie piena un sūkalu produkti, piemēram, krējums, piena proteīna koncentrāts un sūkalu proteīna koncentrāts, tiks ražoti tikai pēc pasūtījuma. Ņemot vērā šo situāciju, uzņēmums, sākot no šī gada 1. marta, pārtrauks regulāru svaigpiena iepirkšanu no zemnieku saimniecībām, jo GOS produktu ražošanā kā pamatizejvielas tiek izmantotas citas, kuras tirgū ir viegli pieejamas lielos daudzumos. Baltic Dairy Board valdes priekšsēdetājs Kaspars Kazāks informē, ka sešu mēnešu pārejas posmā paredzams apgrozījuma kritums un darbinieku skaita samazināšanās.

Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis.

Viņš skaidroja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā ir reģistrētas 411 tūrisma aģentūras un tūrisma operatori, tomēr pastāv atšķirīgas prasības pret tūrisma operatoriem, kuri organizē ceļojumus, un tūrisma aģentūrām, kuru uzdevums būtu ceļojumus izplatīt tirgū.

Birģelis uzsvēra, ka tūrisma operatoram ir jāsniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantija, kas nozīmē, ka operators ir iesaldējis līdzekļus un garantē, ka klienta iegādātais ceļojums notiks. "Savukārt tūrisma aģentūra var samaksāt pārdesmit eiro lielu licences maksu par reģistrāciju un principā ne par ko ceļojuma norises laikā neatbild," skaidroja "Tez Tour" vadītājs.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.