Jaunākais izdevums

Ja Slovēnijas aizņemšanās izmaksas turpinās būt augstas, valstij nāksies lūgt starptautisko palīdzību, pavēstījis Slovēnijas Centrālās bankas vadītājs Bostjans Jazbeks. Slovēnijas Centrālā banka arī samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozes.

Paredzēts, ka Slovēnijas IKP šogad samazināsies par 2,6%, kas ir vairāk nekā aprīlī prognozētie 1,9%. Vienlaikus Slovēnijas lielākās bankas pieder valstij un ir apgrūtinātas ar tā dēvētajiem «sliktajiem kredītiem», kas veido aptuveni 22,5% no valsts ekonomikas.

Slovēnijas centrālās bankas vadītājs norādījis, ka viņš apsvērtu palīdzības lūgšanu starptautiskajiem aizdevējiem, ja Slovēnijas obligāciju likmes turpinās būt augstas. Viņš atklāja, ka tiks darīts viss, lai likmes samazinātu. «Taču, ja tas nebūs veiksmīgi, ir iespēja, ka varētu tikt lūgta palīdzība dažādu programmu ietvaros,» sacīja B. Jazbeks.

Vienlaikus Slovēnijas premjerministre Aļenka Bratušeka atzinusi, ka nepieciešamā summa, lai glābtu bankas, šobrīd nav pilnībā zināma. Premjere norādījusi, ka tiek darīts intensīvs darbs, lai izvairītos no starptautiskās palīdzības lūgšanas. Spekulācijas par to, ka Slovēnijai būs nepieciešams starptautisks aizdevums, izskanējušas arī iepriekš. Novembrī būs zināmi Slovēnijas banku stresa testu rezultāti, un gaidāms, ka tie varētu sniegt atbildi uz to, cik liela summa nepieciešama šīs valsts kredītiestāžu darba nodrošināšanai.

Šobrīd Slovēnija ir «atlikusi» 1,2 miljardus eiro, ar kuru palīdzību plānots rekapitalizēt tās trīs lielākās bankas. Analītiķi gan izteikušies, ka banku stresa testi varētu atklāt lielāku «finanšu caurumu» nekā šobrīd tiek prognozēts.

Maijā Slovēnijas valdība nāca klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma lūgšanas. Programmā valsts valdība apņēmusies veikt banku sektora rekonstrukciju, palielināt nodokļus un īstenot valsts īpašumu privatizāciju. Slovēnija iecerējusi par diviem procentiem palielināt pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%) un izpārdot 15 valsts īpašumus.

Reaģējot uz problēmām Slovēnijas ekonomikā, starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazināja šīs valsts kredītreitingu no Baa2 līdz Ba1, tādējādi tas «iekritis» tā sauktajā «miskastes» reitingu zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties jaunā koronavīrusa izplatīšanās tempam, Slovēnija pirmdien atvērusi kafejnīcu un restorānu terases.

"Runa nav tikai par kafiju, tās ir sarunas, kas mums pietrūkst," ziņu aģentūrai AFP sacīja Koperas kafejnīcas "Kapetanija" īpašnieks.

Kopš Eiropā sākās jaunā koronavīrusa pandēmija, kafejnīcas un restorāni Slovēnijā bijuši slēgti kopumā astoņus mēnešus, un joprojām ir slēgti četros no 12 valsts reģioniem, tostarp galvaspilsētā Ļubļanā.

Valstī joprojām spēkā ir sociālās distancēšanās pasākumi, un galdiņi restorānos un kafejnīcās jāizvieto ar vismaz 1,5 metru distanci.

Daļējais karantīnas režīms, kas uz Lieldienām bija spēkā 11 dienas, palīdzējis samazināt vīrusa izplatīšanās tempu.

Slovēnija šomēnes atvēra arī veikalus, pakalpojumu nozari un skolas, bet iekštelpās joprojām obligāta prasība ir sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Slovēnija mēģinās glābties ar privatizāciju un PVN celšanu

Jānis Rancāns, 10.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas valdība nākusi klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Paredzēts, ka Slovēnija par diviem procentiem palielinās pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%), veidos speciālu finanšu iestādi, kas pārvaldīs banku «sliktos aizdevumus», kā arī izpārdos 15 valstij piederošus uzņēmumus, tostarp, otru lielāko banku Nova Kreditna Banka, nacionālo lidsabiedrību Adria Airways un lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Telekom Slovenia. Tikmēr valsts lielākā banka - Nova Ljubljanska Banka – pavēstījusi, ka veiks reorganizāciju.

Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka, iepazīstinot ar paredzētajiem pasākumiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai, norādījusi, ka valsts budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 7,8% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad samazināsies līdz 3,3% no IKP. Tāpat Slovēnijas premjere skaidroja, ka palielināt PVN izlemts tāpēc, ka tas atstās vismazāko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi. «Šī programma ļaus Slovēnijai saglabāt savu neatkarību,» sacīja A. Bratušeka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā samazinājies par 4,8%. Slovēnijas ekonomikas kritums gada pirmajos trijos mēnešos bijis lielāks nekā iepriekš cerēts, tādējādi pastiprinot spiedienu uz valsti, kas pūlas izvairīties no vēršanās pie starptautiskajiem aizdevējiem.

Iepriekš Bloomberg aptaujātie ekonomisti prognozēja Slovēnijas IKP kritumu 2,9% apmērā. Slovēnijas tautsaimniecības samazināšanās bijusi arī smagākā kopš 2009. gada globālās recesijas sākuma.

IKP samazināšanās atspoguļo iekšējā patēriņa un investīciju apjoma kritumu, kas gada griezumā laika posmā no janvāra līdz martam, attiecīgi pazeminājās par 7,7% un 20,7%, vēsta Wall Street Journal. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni par 1,8% palielinājies valsts eksports.

Balkānu valsts, kas 2007. gadā ieviesa eiro, uzsākusi apjomīgu reformu īstenošanu, lai izvairītos no Eiropas Savienības ārkārtas palīdzības, kādu saņēmusi Grieķija, Kipra, Īrija, Portugāle un Spānija, lūgšanas. Bažas par Slovēnijas ekonomiku īpaši saasinājās martā, kad Kiprai tika piešķirts starptautiskais aizdevums. Slovēnija uzsākusi privatizācijas programmu, kas ir daļa no 1,2 miljardus lielā valsts finanšu rekapitalizācijas plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK brīdina, ka Slovēnijas taupības plāni varētu nebūt pietiekoši

Jānis Rancāns, 14.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) joprojām izskata Slovēnijas ekonomisko reformu plānus, ar kuriem tā nāca klajā aizvadītajā nedēļā, pavēstījis ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns, vienlaikus brīdinot, ka joprojām nav skaidrs, vai Ļubļana ir darījusi pietiekami, lai izvairītos no starptautiskā aizdevuma.

«Ir pāragri teikt, vai valdības programmas sniegs pietiekoši spēcīgu un apmierinošu rezultātu, kas atbildēs uz lielajiem izaicinājumiem, ar kuriem Slovēnija patlaban saskaras,» sacījis O. Rēns. «Pat, ja esošā situācija saglabājas kontrolējama, nedrīkst pieļaut nekādu laika tērēšanu,» sacījis komisārs, aicinot Slovēnijas valdību rīkoties apņēmīgi.

Aizvadītajā nedēļā Slovēnijas valdība nāca klajā ar ekonomikas pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību

LETA, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Mēs arī veicam zināmu restrukturizāciju, apturam mūsu vēstniecības darbību Slovēnijā,» bilda ministrs, stāstot par Latvijas plāniem atvērt vēstniecību Indijā.

Ministrs sacīja, ka jau šogad tiks veikti visi priekšdarbi, lai vēstniecība Indijā sāktu funkcionēt. No ministra teiktā noprotams, ka vēstniecībai nākamā gada budžeta projektā jau ieplānoti līdzekļi. Arī pats ministrs septembra vidū plāno doties divpusējā vizītē uz Indiju.

Ministrs skaidroja, ka patlaban vēstniecību darbībai ir divi pamatfaktori - ekonomika un diaspora. «Tie ir tie divi pamatprioritārie jautājumi, kuriem nauda netiek žēlota.»

Taujāts, vai Latvija neplāno slēgt kādu vēstniecību, ministrs sacīja: «Mēs skatīsimies ļoti rūpīgi arī uz to, kur varētu varbūt apturēt vēstniecības darbību, pamatā Eiropas Savienībā. Bet tas nozīmē, ka noteikti tad arī skatāmies uz jaunu vēstniecību atvēršanu potenciālo tirgu rajonā. Nākamā, ko es gribētu redzēt, ir Dienvidkoreja.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas policisti devušies uz Slovēniju palīdzēt migrantu koordinēšanā

Lelde Petrāne, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 Valsts policijas darbinieki devušies uz Slovēniju palīdzēt slovēņu kolēģiem patvēruma meklētāju plūsmas regulēšanas jautājumā. Šobrīd policisti jau ir Slovēnijā un ir sākuši pildīt darba pienākumus, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada oktobra beigās Slovēnijas Iekšlietu ministrija lūdza ES valstu palīdzību patvēruma meklētāju plūsmas koordinēšanā pēc tam, kad vienas diennakts laikā Slovēnijas robežu šķērsoja vairāk nekā 12 000 bēgļu.

Latvijas policija tāpat kā pārējo Baltijas valstu policijas vienības atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdienas rītā uz Slovēniju ar policijas mikroautobusiem un vienu apvidus auto devās kopā 20 Latvijas Valsts policijas darbinieki. Aptuveni 2000 kilometru garo ceļu policisti veica ar dienesta automašīnām pa sauszemi.

Galvenie policijas uzdevumi Slovēnijā būs sabiedriskās kārtības nodrošināšana, iespējamu pārkāpumu novēršana un patrulēšana kopā ar Slovēnijas kolēģiem. Kopā komandējumā plānots pavadīt mēnesi, kura laikā Latvijas policisti sniegs atbalstu, kā arī gūs būtisku pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropa Slovēnijai iesaka tikt galā pašai, nevis lūgt aizdevumu

Jānis Rancāns, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijai būtu nepieciešams mēģināt izvairīties no starptautiskās finanšu palīdzības programmas, lai glābtu savas neveselīgās bankas, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Pēdējo mēnešu laikā Slovēnija cīnās ar problēmām banku sektorā un mēģina izvairīties no starptautiskās palīdzības lūgšana. «Pats fakts, ka process aizņem ilgu laiku liecina par to, cik sarežģīts tas ir. Banku audita veikšana ir laikietilpīgs process. Ir svarīgi to īstenot laicīgi, nevis strauji. Pašlaik nav stingri noteikts, kāds būs tā iznākums,» sacījis J. Deiselblūms pēc tikšanās ar Slovēnijas finanšu ministru Urošu Čuferu.

Slovēnija nākamajā gadā iecerējusi veikt grūtībās nonākušo banku rekapitalizāciju, kuras apmēri būs zināmi pēc tam, kad tiks saņemti banku stresu testu rezultāti. Šie rezultāti būs pieejami līdz šā gada beigām. Slovēniju apmeklējusi Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas delegācija, tomēr J. Deiselblūms noliedza, ka valsts tiekot īpaši uzmanīta no starptautisko institūciju puses. Šādas vizītes esot ikdienišķas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnija plāno pārdot savu lielāko telekomunikāciju operatoru, kā arī otru lielāko banku, tādējādi cenšoties uzlabot situāciju savās finansēs un izvairīties no starptautiskā aizdevuma.

Ekonomisko nedienu nomocītā valsts izstrādā tautsaimniecības reformu plānu, lai izvairītos no maksātnespējas, un atjaunotu investoru uzticamību. Tāpat valsts politiskajiem spēkiem jāvienojas par budžeta izdevumu samazināšanu, tomēr to apdraud vienprātības trūkumus valdošajā koalīcijā, vēsta Reuters.

Šādos apstākļos Slovēnijas valdība apsver bankas Nova Kreditna Banka pārdošanu, kas līdz šim atradās valsts īpašumā. Paātrināt privatizāciju aicinājusi Slovēnijas Centrālā banka – īpaši uzsverot nepieciešamību pēc šī procesa sektoros, kur «tirgus ir daudz efektīvāks nekā valsts».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Moody's: Slovēnijai varētu būt nepieciešama starptautiskā glābšanas programma

Jānis Rancāns, 01.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnja varētu būt nākamā eirozonas dalībvalsts, kurai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, pavēstījusi kredītreitingu aģentūra Moody's, vienlaikus samazinot valstij piešķirto reitingu.

Slovēnijas kredītreitings samazināts no Baa2 līdz Ba1. Aģentūra arī norādījusi uz neskaidrību, kas saistīta ar valsts finansēm.

Moody's izplatījusi brīdinājumu, ka Slovēnija varētu kļūt par nākamo eirozonas valsti, kurai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Par eirozonas dalībvalsti Slovēnija kļuva 2007. gadā. «Slovēnijas neaizsargātība ārēju satricinājumu priekšā, līdzīgu tiem, kurus radīja krīze Kiprā, varētu sagādīt grūtības valstij finansēt sevi par ilgtspējīgām likmēm,» atzina aģentūra. Tas palielina risku, ka valsts varasiestādēm nāksies griezties pie startautiskajiem aizdevējiem pēc palīdzības.

Iepriekš Slovēnijas valdība publiskoja savas aplēses, ka valsts bankām, tostarp vienām no lielākajām valsts kredītiestādēm Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka, līdz jūlijam nepieciešama kapitāla «injekcija» gandrīz miljards eiro apmērā, aplēsusi valsts valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 8,1%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Lielāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Īrijā (+11,8%), Portugālē (+10,5%), Slovēnijā (+10%), Nīderlandē (+8,5%), Čehijā (+8,4%) un Bulgārijā (+8,2%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā sadārdzinājušās par 6,9%, bet Igaunijā - par 4,9%.

Kopumā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itāliju, kur reģistrēts kritums par 0,3%.

ES dalībvalstīs kopumā gada izteiksmē oktobrī-decembrī mājokļu cenas pieauga par 4,5%, bet eirozonā - par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,7%, bet eirozonā - par 0,9%.

Ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga 23 ES dalībvalstīs, par kuram pieejami dati. Samazinājums fiksēts Zviedrijā (-2,8%), Dānijā (-1,7%), Beļģijā (-0,4%) un Somijā (-0,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 13,7%, un tas bijis straujākais kāpums ES, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» otrdien publiskotie dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Nākamais lielākais mājokļu cenu kāpums pēc Latvijas gada izteiksmē reģistrēts Slovēnijā (13,4%), Īrijā (12,3%), Portugālē (12,2%), Slovākijā (11,7%), Ungārijā (11,5%), Nīderlandē (9,3%), Horvātijā (8,5%), Lietuvā (7,8%), Čehijā (7,7%), Bulgārijā (7,1%), Igaunijā un Rumānijā (abās valstīs 6,6%).

Kopumā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Zviedriju un Itāliju (abās valstīs -0,4%), kā arī Somiju (-0,1%).

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē janvārī-martā mājokļu cenas pieauga par 4,7%, bet eirozonā - par 4,5%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, bet eirozonā - par 0,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

S&P: Kipras scenārijs ar nodevām noguldījumiem varētu piemērots arī citviet

Jānis Rancāns, 16.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodevas noteikšana noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, kā tas tika pieredzēts Kiprā, varētu tikt atkārtota arī citviet eirozonā, uzskata starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P).

«Mēs uzskatam, ka notikumi Kiprā atspoguļo pieaugošu finansiāli spēcīgāku eirozonas valstu nevēlēšanos, ka to nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota citu valstu banku glābšanai,» aģentūras pausto citē Reuters.

Šāda iemesla dēļ S&P uzskata, ka, lai arī Kipras banku sistēmai nav līdzinieku citās eirozonas valstīs, tomēr salas ekonomikas glābšana var kļūt par precedentu, kas noteiks turpmākus aizdevuma scenārijus.

Kredītreitingu aģentūra arī paudusi bažas, ka tā sauktā eirozonas banku savienība šādos apstākļos varētu piedzīvot «šoku». Patlaban tiek gaidīts, ka eirozonas banku savienība varētu kļūt par realitāti nākamā gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturtajā ceturksnī bijis otrais lielākais nodarbinātības kritums ES

LETA, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada oktobri-decembri bijis otrais lielākais nodarbinātības samazinājums Eiropas Savienībā (ES), liecina trešdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.

Saskaņā ar tiem Latvijā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar 2015.gada pēdējo ceturksni nodarbināto skaits sabiedrībā samazinājās par 0,9%. Lielāks kritums bijis Rumānijā (-1,2%), bet mazāks tas bija Igaunijā (-0,6%), Horvātijā (-0,3%) un Grieķijā (-0,1%).

Polijā nodarbinātība oktobrī-decembrī saglabājās iepriekšējā gada pēdējā ceturkšņa līmenī, bet pārējās ES dalībvalstīs reģistrēts nodarbinātības pieaugums. Lielākais nodarbināto skaita pieaugums gada izteiksmē oktobrī-decembrī bija Maltā (+5,1%), Kiprā (+3%), Luksemburgā (+3,2%), Īrijā (+2,8%), Slovākijā (+2,65), kā arī Slovēnijā un Spānijā (abās valstīs +2,4%). Lietuvā - tāpat kā Beļģijā - pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nodarbinātības līmenis bija par 1,5% lielāks nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēlreiz par OCTA cenām…

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kas aktīvi ceļo pa citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikti ir pamanījuši krasās cenu atšķirības starp vienādiem pakalpojumiem vai precēm pie mums Latvijā, un kādā citā ES valstī. Atsevišķu preču kategorijas Latvijā ir vairākkārt lētākas nekā citur. Arī OCTA ir tā produktu grupa, kuras cenas, kaut vai salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, ir krietni zemākas. Protams rodas jautājums – kā un kāpēc OCTA cenas tik ļoti atšķiras?

Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, kā OCTA cenas citās valstīs atšķiras no Latvijas cenām, sniegšu salīdzinošu piemēru. Apskatīsim lētāko OCTA piedāvājumu katras konkrētās valsts apdrošināšanas tirgū, pie nosacījuma, ka apdrošināmais auto ir 2010. gada izlaiduma Dacia Logan, bet tā īpašnieks ir 30 gadus vecs autovadītājs ar sākotnējo bonus-malus klasi.

Rezultāti:

Valsts Lētākā OCTA polise tirgū (EUR)

Vācija 695

Horvātija 522

Slovēnija 424

Čehija 222

Polija 137

Lietuva 128

Rumānija 115

Igaunija 110

Bulgārija 98

Ungārija 96

Latvija 56

Pēc šiem rādītājiem redzam, ka OCTA cena Latvijā ir zemākā starp salīdzinātajām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas OCTA cena, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju atšķiras vairāk kā uz pusi, savukārt ar Vāciju, pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Interesants ir fakts, ka pat Horvātijā un Slovēnijā, kas līdzīgi, kā Latvija salīdzinoši nesen pievienojās Eirozonai, OCTA polišu cenas ir nesalīdzināmi augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā audzis par 0,3%, liecina Eurostat dati.

Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums auga par attiecīgi 0,1% un 0,3%.

Savukārt martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pieauga par 0,9%, bet ES – par 1,6%.

Mēneša laikā visstraujāk mazumtirdzniecības apgrozījums audzis Igaunijā un Latvijā – par 2,8%, Francijā – par 2,3% un Rumānijā – par 2,2%. Savukārt lielākais kritums bijis Portugālē – par 1,7%, Austrijā – par 0,9%, kā arī Vācijā, Īrijā un Slovēnijā – par 0,7%.

Gada laikā straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums reģistrēts Rumānijā – par 13,4%, Luksemburgā – par 12,1% un Ungārijā – par 8,4%. Lielākais kritums vērojams Maltā – par 2%, Somijā – par 1,3%, Slovēnijā – par 1,1% un Spānijā – 0,6%. Latvijā gada laikā apjomi auguši par 3,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kāpums decembrī bijis straujāks nekā ES vidēji

LETA, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 5,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 25 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Rumānijā (+13,5%), kurai seko Slovēnija (+12,2%), Zviedrija (+8,5%), Čehija (8%), Polija (+7,7), Lietuva (+7,6%) un Igaunija (+7,1%).

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Horvātijā (-2,5%), Luksemburgā (-2,3%), Čehijā (-2,2%), Slovākijā (-1%) un Maltā (-0,3%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums decembrī reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet sešās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada decembri reģistrēts Rumānijā (+3,8%), Īrijā (+3%), Slovēnijā (+2,7%), Igaunijā (+2,5%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Slovākijā (-2,7%), Lietuvā (-2,6%) un Čehijā (-1,5%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru