Pārtika

Smiltenes piens vadītāja: Nišas produkti ir nākotnes izaicinājums

Sandra Dieziņa, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Mums jāturas pie savas kultūras un pamatvērtībām, to intervijā Dienas Biznesam atzīst a/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Gita Mūrniece.

Viņa a/s Smiltenes piens strādā jau 44 gadus, bet vadītājas amatā - 22 gadus un ir gandarīta, ka kopā ar komandu izdevies izveidot atpazīstamu uzņēmumu. Uz Latvijas simtgadi uzņēmēja vēlas sakārtot Smiltenes luterisko baznīcu, tad būšot īpaši liels gandarījums.

Fragments no intervijas

Piena cena pēdējā pusgada laikā ir strauji augusi. Kā tas ietekmē konkurenci?

Piena iepirkuma cena augusi par 40%, bet konkurence piensaimniecībā Latvijā, Baltijā un Eiropā ir viena no vissīvākajām. Mēs te saskaramies ar Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas produktiem. Nezinu, vai ir vēl kāds uzņēmējdarbības veids, kur būtu tik daudz konkurentu produkcijas. Tajā pašā laikā Latvijā ir vēl vairāk nekā desmit uzņēmumu, kas savā starpā konkurē. Otrā pusē vēl bija cīņa par izejvielu un labi, ka piena ražošanas kvotas tika atceltas, jo katra uzlikta kvota neveicina uzņēmējdarbību. Tāpat kā katrs atbalsts – vai lietus līst, vai saule spīd - neveicina konkurenci, uzņēmējdarbību un attīstību.

Vai Krievijas embargo sapurināja uzņēmumus?

Jā. Tas bija izaicinājuma moments, lai pārstrukturētos. Visu laiku domāju – tagad sakārtosim uzņēmumu un nu gan dzīvosim mierīgi. Nekā. Pārtikas biznesā nevienā brīdī lielās konkurences dēļ nedrīkst atslābt.

Eksperti saka, ka Latvijas mazajā tirgū ir pārāk daudz piena pārstrādes uzņēmumu. Kur saredzat nākamos izaicinājumus? Varbūt kādu vēl plānojat piepulcināt?

Nē, pašreiz tāds jautājums nav dienaskārtībā. Taču nākotnē, neskatoties, kurš būs akcionārs – Gita, Ģirts vai kāds cits, ir jāmeklē iespējas ražot nišas produktus. Latvijā ir labs piens un mēs varam saražot preci bez konservantiem. Nišas produkti Baltijai un Eiropai – tas ir nākotnes izaicinājums. Mēs kā savu nišas produktu redzam Piena spēku un sadarbībā ar igauņu zinātniekiem tagad strādājam pie viena jauna produkta, ko varēs izmantot kā cukura aizstājēju. Tas būs jauns produkts, ko varēsim piedāvāt, ņemot vērā, ka pasaulē cukura cena celsies.

Visu rakstu Atjaunot baznīcu un turēties pie pamatvērtībām lasiet piektdienas, 31.marta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Smiltenes piens kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Smiltenes piena lielākie īpašnieki plāno pārdot kompānijas akcijas

LETA, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens», kurš pēdējos trīs gadus stabili kāpinājis savu apgrozījumu, arī šogad plāno palielināt uzņēmuma neto apgrozījumu par 6%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2018. gadā AS «Smiltenes piens» strādāja ar neto apgrozījumu 19,069 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,7% jeb 1,199 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmuma tīrās peļņas pieauguma temps pērn bija atbilstošs apgrozījuma pieaugumam – uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 870 tūkstoši eiro, kas bija par 6,3% jeb 52 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā.

AS «Smiltenes piens» pamatdarbībā galvenais uzsvars tiek likts uz siera ražošanu. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms pieaudzis par 36%, puscieto sieru ražošanas apjoms palielinājies par 13% un biezpiena ražošanas apjoms pieaudzis par 20%, sacīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Smiltenes piens modernizācijā plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens» plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro tehnoloģiskajā aprīkojumā, liecina Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas tehniskais direktors Normunds Liniņš aģentūrai LETA sacīja, ka «Smiltenes piens» plāno panākt pēc iespējas lietderīgāku darba laika izmantošanu, kā arī automatizēt atsevišķus ražošanas procesus, kur iepriekš bija nepieciešams cilvēku roku darbs, lai attiecīgie darbinieki varētu pievērsties darbiem, kuru tehnoloģijas vēl nav izmantojamas.

Tāpat viņš piebilda, ka investīciju projektā plānots nedaudz palielināt ražošanas jaudas.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka «Smiltenes piens» plāno iegādāties un uzstādīt divas jaunas tvaika katlu mājas ar nepieciešamo papildu aprīkojumu par attiecīgi 300 000 eiro un 200 000 eiro. Tāpat kompānija plāno iegādāties automātisko divjoslu rotējošo trauciņu pildīšanas iekārtu par 250 000 eiro un divas siera bloku vakuumēšanas iekārtas - katru par 100 000 eiro. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 15.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

AS Smiltenes piens lielākie akcionāri nodibina savus uzņēmumus

Dienas Bizness, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi akciju sabiedrības Smiltenes piens lielākie akcionāri - šā uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Strads - nesen nodibinājuši arī vēl katrs savu atsevišķu uzņēmumu, liecina reģionālā laikraksta Ziemeļlatvija rīcībā esošā informācija.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) šogad 4. novembrī reģistrēta SIA Invest SPGM. Pēc Lursoft datiem, šās SIA valdes locekle (šobrīd vienīgā pēc Lursoft informācijas) un SIA dalībniece ir Gita Mūrniece.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIA SPGS Investīcijas ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā šā gada 31. oktobrī. Šā uzņēmuma valdes loceklis (šobrīd vienīgais) un dalībnieks ir Ģirts Strads.

Ziemeļlatvija sazinājās ar G. Mūrnieci, lūdzot komentāru saistībā ar jauno uzņēmumu dibināšanu. G. Mūrnieces atbilde ir šāda: «Dusiet mierīgi, kungi un dāmas. Jaunie uzņēmumi nav saistīti ar akciju sabiedrības Smiltenes piens darbu un tam netraucēs. AS Smiltenes piens strādāja, strādā un vēl strādās daudzus gadus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vidējā darba alga Smiltenes pienā sasniegusi 975 eiro

Sandra Dieziņa, 03.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājs a/s Smiltenes piens pagājušo gadu pabeidzis ar 16,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Smiltenes piena līdzīpašniece un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece atklāj, ka apgrozījums audzis, jo izdevies iepirkt un pārstrādāt vairāk piena. Uzņēmuma dati rāda, ka 2016. gadā pavisam iepirkti 36,2 tūkstoši tonnu piena, tostarp arī vājpiens un krējums, kas ir par 11 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt, peļņa uzņēmumam pieauga par 22 %, sasniedzot 820 tūkstošus eiro. Vidējā darba alga uzņēmumā pagājušajā gadā augusi par 7 %, sasniedzot 975 eiro.

2016. gadā Smiltenes piens investējis 703 941 eiro, tostarp 58 % ieguldīti jaunos pamatlīdzekļos, bet 42 % - esošo iekārtu modernizācijā un ēku kapitālajā remontā. Mozzarella siera ražošanas līnijā pērn uzņēmums ieguldījis 46 tūkstošus eiro, savukārt ELFLA projekta ietvaros iegādātas iekārtas produkcijas svēršanai un marķēšanai par kopējo summu 51 400 eiro.

Šopavasar ELFLA projekta ietvaros plānots nodot ekspluatācijā biezpiena desertu ražošanas un pildīšanas iekārtu un resursu vadības sistēmu Horizon. Vēl projekta ietvaros paredzēts iegādāties automātisko trauciņu aizkausēšanas iekārtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Smiltenes un Beverīnas novadiem veidos jaunu vizuālo identitāti

Zane Atlāce - Bistere, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Smiltenes un Beverīnas novadu uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību, investīciju piesaisti, kā arī uzlabotu to atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā, tiem šogad tiks izstrādāta jauna vizuālā identitāte un zīmolvedības un mārketinga komunikācijas stratēģija.

Tiesības to izstrādāt saskaņā ar iepirkuma rezultātiem ieguvusi reklāmas aģentūra Bounce.

Pašvaldībām ir svarīgi novada unikālās vērtības apzināt, pozicionēt un efektīvi komunicēt atbilstoši mūsdienu tendencēm. «Novadiem jāspēj būt konkurētspējīgiem, palielinot iedzīvotāju lojalitāti, piesaistot viesus un investorus, tāpēc apsveicami, ka pašvaldības izmanto savas iespējas un piesaista līdzfinansējumu, lai strādātu pie sava tēla veidošanas,» uzskata Bounce vadītājs Eduards Dubovickis.

Smiltenes un Beverīnas novadi var lepoties ar tūrisma apskates objektiem, kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko dabu un vietējiem uzņēmumiem – piemēram, vienu no reģionā vadošajiem piena produktu ražotājiem Smiltenes Piens, ceļu un tiltu būves uzņēmumu 8 CBR, mēbeļu ražošanas uzņēmumu Cosybed, Brenguļu alus darītavu, bērnu mēbeļu ražotāju Troll Smiltene, mazumtirdzniecības uzņēmumu Firma Madara 89 u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neliela samazinājuma vasarā tagad vidējā piena iepirkuma cena atkal pieaug, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ir pieaugusi par 6%, bet gada laikā ir kāpusi par 50%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskie dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauda, ka šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena bija 318 eiro par tonnu un svārstību ietvaros tā ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Piena iepirkuma cena šā gada septembrī pārsniegusi arī vēsturiski augstāko līmeni - rekordu 2013.gadā, kad tā bija 315 eiro par tonnu. Savukārt ES vidējā piena cena septembrī sasniedza 358 eiro par tonnu, liecina Eiropas piena tirgus apskats. LPCS valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cena svārstīsies, bet ar augšupejošu tendenci, vēsta LETA. Līdz ar to arī oktobrī vidējā piena iepirkuma cena varētu vēl nedaudz pieaugt, bet kopumā saglabāsies līdzīga cenai septembrī. AS Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece uzsver, ka piena izejvielas tirgū cenu šūpošanās ir lielāka nekā gatavo piena produktu tirgū. «Nav noslēpums, ka visos veikalu tīklos piena produktu cenu apstiprināšana notiek vairākus mēnešus, līdz ar to mēs nevaram ātri reaģēt uz cenu svārstībām un tajā laikā esam spiesti dzīvot paši uz savām rezervēm,» komentē Gita Mūrniece. Smiltenes piena dati rāda, ka šā gada oktobrī piena iepirkuma cena bija par 29 % augstāka nekā 2016. gada oktobrī. Te gan jāņem vērā fakts, ka pēc ilgstošas turēšanās zemā līmenī tieši pērn septembrī sākās straujš piena cenas kāpums, ko ietekmēja pieprasījuma pieaugums pēc izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Smiltenes piens 2017. gadu pabeidzis ar 17,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojums liecina, ka gads noslēdzies ar 818,5 tūkstošu eiro peļņu. Pārskata gadā iepirktas 31,48 tūkstoši tonnu piena, vājpiena un krējuma, kas ir par 13 % mazāk, nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena vidējā cena bijusi 41 % augstāka, nekā 2016. gadā. Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12 % pret 2016. gadu un biezpiena desertu ražošanas un realizācijas apjoms par 1 % pret 2016. gadu.

Smiltenes piens agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju, bet kopš embargo ieviešanas pašlaik galvenās eksports valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija un citas valstis. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. Šogad a/s Smiltenes siers plāno apgrozījumu palielināt par 4 %, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apbalvoti konkursa Sējējs 2017 laureāti

Dienas Bizness, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sveikti konkursa «Sējējs 2017» laureāti.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās. Laureāta nosaukums nominācijā «Gada lauku saimniecība» tika piešķirts Jelgavas novada zemnieku saimniecībai «Terēņi» un tās saimniekam Kasparam Dugem.

Nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» par labāko atzīta Smiltenes novada akciju sabiedrība «Smiltenes piens», tās vadītāja Gita Mūrniece.

Konkursa nominācijā «Ģimene lauku sētā» šogad laureāta titulu ieguva Beverīnas novada zemnieku saimniecība «Kalnleimaņi», kurā saimnieko Lolita Zvirgzda ar ģimeni.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Valkas novada zemnieku saimniecības «Lejasciņi» īpašnieks Kristaps Sula, bet laureāta nosaukumu nominācijā «Bioloģiskā lauku saimniecība» ieguva Kuldīgas novada SIA «Lāses AM», tās vadītājs Aigars Melderis ar sievu Daci Antanoviču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Kārdina ar pašmāju mocarellu

Anda Asere, 09.11.2016

Jeļena Lagzdiņa, AS Smiltenes piens struktūrvienības Blomes pienotava vadītāja

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa piena pārstrādes uzņēmuma AS Smiltenes piens produkcijas ir Krievijas un Holandes siers, bet šogad uzņēmums pievērsies jauna siera veida – mocarellas – ražošanai

Jaunais uzņēmuma produkts pieejams vairākās formās – mazās bumbiņas, lielās bumbas, arī siers lielajos iepakojumos un rīvētā formā. «Ražojam to, kas mums pašiem patīk un garšo. Apciemojot Eiropu, parasti atvedam lietas, kas mums iepatikušās. Ja tā ir Grieķija, tad tas ir fetas siers, ja Itālija – mocarella, buratta. Nospriedām, ka gribam ražot mocarellu, bet jāsaprot arī tas, ka Itālijā mocarella garšo atšķirīgi, tāpat kā grieķu jogurts un feta Grieķijā. Mūsu mocarella ir ražota no Latvijas piena un tepat,» saka Ilze Bogdanova, AS Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja. Pētot mocarellu un to, vai ražot šo sieru, viens arguments bija tas, ka ražotājiem pašiem tas garšo, bet cits – šī siera patēriņš pieaug. Tas notiek tāpēc, ka mainās cilvēku ēšanas paradumi – viņi izvēlas vieglāku pārtiku. Lai gan Latvijā mocarellai vairāk ir sezonāls raksturs – to labāk pērk vasarā, Eiropā šo sieru ēd visu gadu, turklāt tas der ne tikai salātiem, bet arī picām un citiem ēdieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā pavisam eksportēti 96 tūkstoši tonnu piena produktu un tas ir vairāk, nekā jelkad iepriekš, tostarp vairāk nekā 2014. gadā, kad tika ieviests Krievijas embargo. Krievijas īpatsvars kopējā piena eksportā sarucis līdz minimumam un nozares eksperti pauž gandarījumu, ka nozarei pamazām izdodas aizvietot eksportu uz citām valstīm, trešdien raksta Dienas Bizness.

«Mums kā mazai valstij ir sava specifika, lai mēs attīstītos lielo valstu, lielo uzņēmumu starpā. Jau tradicionāli Latvija spēj saražot kvalitatīvu pienu, tikai jautājums – ko ar to darīt. Tagad spējam saražot vairāk par 2000 t piena dienā, kas tiek realizēts pārstrādei. Aptuveni trešā daļa no tā – ap 700 t nonāk patēriņam vietējā tirgū dažādu produktu veidā, otru daļu – ap 30% iespējams realizēt pasaules tirgos, bet pārējais svaigpiena veidā tiek realizēts Lietuvā un Polijā. Vietējais tirgus ir piesātināts un tam ir tendence samazināties, jo sarūk iedzīvotāju skaits. Eksports – tā ir iespēja, ar ko turpmāk jāstrādā,» stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi šogad radījuši 40 jaunus produktus, liecina biedrības Siera klubs apkopotā informācija.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova norāda, ka iekams gads nav noslēdzies, siera, biezpiena un citu piena produktu saražoto daudzumu vēl pāragri apkopot, taču analizēt jaunumus var. Un secinājums ir tāds, ka konkurence piena produktu tirgū pieaug, tāpēc ir vajadzīgi jaunumi.

«Šis gads kopumā ir bijis ražīgs: jauni sieri, jogurti, siera un biezpiena tortes, biezpiena krēmi… Kopā esmu saskaitījusi 40 jaunus produktus. Lieliski strādāts! Domāju, ka arī zemniekiem prieks, ka no viņu gotiņu piena tik daudz gardumu, kuri papildinājuši agrāk ražotos,» secina V.Davidanova.

«Kopā šogad mums ir 25 jauni produkti. Mēs regulāri pētām tirgus tendences gan Baltijā, gan Eiropas un Pasaules tirgos un tad ieviešam dažādus jaunumus. Protams, ir produkti, pēc kuriem nav tik liels pieprasījums, kā gribētos, tad tos izņemam no sortimenta un atkal domājam par citiem jaunumiem,» stāsta AS Tukuma piens Mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, zemo cenu laiks pārtikas nozarē ir beidzies. Taču tagad grūti ko prognozēt, jo pastāv divi lieli nezināmie, kas pasaules kārtību un cenas var izmainīt, – Brexit un Donalds Tramps, to intervijā Dienas Biznesam atzīst Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Fragments no intervijas

Kāds kopumā Latvijas pārtikas ražotājiem bija 2016. gads?

Vienā vārdā - slikts. Piena nozare pagājušajā gadā bija vissliktākā situācijā. Krīzes mēdz būt ilgas vai dziļas, bet šoreiz bija abi kopā un cieta gan pārstrādātāji, gan jo īpaši zemnieki.

Iepriekš esat teikusi, ka Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva. Vai ir kādas pazīmes, kas liecina – tagad pārstrāde kļūst efektīvāka?

Nevar būt tā, ka pie mums bija zemākā piena iepirkuma cena Eiropā un mēs nespējam konkurēt ar gatavo produkciju. Mums vajadzēja būt augšgalā ar spēju pārdot to, ko saražo no lētas izejvielas, bet tā nav. Kaut kur ir šaurais pudeles kakls, bet es nezināšu pateikt, kur. Iespējams, nemākam pārdot vai nemākam atrast īstos produktus vai arī nedodamies īstajā virzienā, vai pietrūkst pamatzināšanu vai pētījumu. Tajā pašā laikā mums ir uzņēmumi, kas visu laiku domā un rada ko jaunu, piemēram, Smiltenes piens. Arī Preiļu siers ir viens no Latvijas labākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas efektīvi strādā pasaules tirgos. Mums ir veiksmīgi uzņēmumi, ko nevar teikt par nozari kopumā. Būtu vajadzība pēc specializācijas un apvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - FOTO: Apbalvoti Eksporta un inovācijas balvas 2016 ieguvēji

Anda Asere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta un inovācijas balvas 2016 Eksporta čempionam a/s Dobeles dzirnavnieks 60% no pērnā gada 98,5 miljonu eiro apgrozījuma nodrošinājis noiets ārvalstīs.

Svinīgā ceremonijā paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2016 laureāti. Latvijas uzņēmumi, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, balvas sadalīja sešās kategorijās – Eksporta čempions, Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā, Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts un Rūpnieciskais dizains.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Proteīns iet slavas gājienā

Sandra Dieziņa, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumi pievērsušies augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai, īpaši – proteīna dzērieniem

Redzot lielāko piena pārstrādes uzņēmumu jaunāko produktu piedāvājumu, secināms, ka izteikta tendence ir veselīgums un modē nāk produkti ar samazinātu tauku un cukura saturu un palielinātu olbaltumvielu daudzumu.

Augstas pievienotās vērtības produktu, proti, resursu un izejvielu ietilpīgu produktu ražošanu premium vai nišas kategorijās kā savu prioritāro fokusu pēc ietekmīgāko piena pārstrādes uzņēmumu iegādes un apvienošanas izvirzījusi Food Union grupa. Patlaban Food Union produktu portfeli veido 50% piena produktu, 40% saldējuma produktu un 10% citu produktu, piemēram, saldēti dārzeņi, stāsta grupā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs, Food Union grupas viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Straupe sasniedz augstākos rezultātus

Sandra Dieziņa, 08.05.2018

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS) Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) Straupe sasniegusi rekordapgrozījumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušajā gadā sasniedzām 6,6 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir augstākais rādītājs kooperatīva vēsturē,» stāsta ilggadējais kooperatīva valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš nule kā atkal pārvēlēts šajā amatā. Šogad kooperatīvam ir jubilejas gads – PKS apritēs 25 gadi, bet kooperatīva ražotnei – Straupes pienotavai – 105 gadi, tāpēc jo īpaši prieks par sasniegto. I. Balodis atklāj, ka pirms 105 gadiem dibināja arī Straupes piensaimnieku biedrību, kura darbību pārtrauca 1949. gadā un pienotavu pārņēma valsts. Jau izsenis Straupē ražo sviestu, bet jau kopš PKS dibināšanas sviestam pievienojies plašs produktu klāsts. Pēdējā gada laikā pusotru reizi pieaugusi šķidro fasēto piena produktu – piena, kefīra, paniņu – ražošana, ko var skaidrot ar pieprasījuma pieaugumu un jauniem iepirkumu līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atsaucoties uz Latvijas simtgadi, uzņēmējus aicina piedalīties neizprotama projekta grāmatā

Lelde Petrāne, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā zināms, 2018. gada 18. novembrī Latvija svinēs savu simto dzimšanas dienu. Šajā sakarā projekts Videoatmiņa sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu veido unikālu grāmatu, aprakstot par 100 Latvijas uzņēmumiem/uzņēmējiem. Piedāvājam arī Jūsu uzņēmumam atrasties šajā grāmatā. Dalības izmaksas ir 300.00 EUR,» šādu aicinājumu, kas sūtīts no Inbox epasta, saņēmuši Latvijas uzņēmēji. Vēstules parakstījusi grāmatas Latvijas 100 uzņēmēji redakcija.

Vairāku dienu laikā konkrētas atbildes par šo projektu portālam db.lv nav izdevies iegūt.

Latvijas valsts simtgades biroja Mārketinga projekta vadītāja Inga Oliņa informēja, ka «konkrētā iniciatīva nekad nav saņēmusi finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fondā, tāpat arī tās iniciators biedrība Videoatmiņa nav vērsusies vai jebkādi uzrunājusi Latvijas valsts simtgades biroju. Šī grāmata ir privāta iniciatīva. Pats ieceres veidotājs ir atbildīgs gan par finansējuma piesaisti, gan praktisko projekta realizāciju».

Viņa norāda, ka «Latvijas valsts simtgades zīmē notiks ļoti daudz norišu - gan simtgades nacionālajā plānā iekļautās, gan pašvaldībās iecerētās un nevalstiskajā un privātajā sektorā dzimušās. Latvijas valsts simtgades programma ir veidota, lai ikviens, tajā skaitā arī uzņēmēji, varētu piedalīties un radīt pievienoto vērtību Latvijai nākamajām simtgadēm».

Komentāri

Pievienot komentāru