Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

Ziņojumā kredītreitingu aģentūra apgalvo, ka Latvijas kredītreitingu "A" līmenī joprojām pamato efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES), eirozonā un NATO, kā arī mērens valsts parāda līmenis. "S&P" sagaida konsekventu pieeju Latvijas politisko prioritāšu īstenošanā arī turpmāk, valsts drošību un aizsardzību nosakot par svarīgāko vidēja termiņa prioritāti.

Stabilais valsts kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo aģentūras uzskatu, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā neizplatīsies NATO dalībvalstu teritorijā, tostarp arī Latvijā, kura ir NATO dalībvalsts kopš 2004.gada. Vienlaikus stabilais nākotnes novērtējums ietver izaicinājumus un riskus, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas attīstības un vidējā termiņā var ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmes un fiskālos rādītājus. Aģentūra pauž viedokli, ka vidējā termiņā minētos riskus mazina sagaidāmā Latvijas ekonomikas cikliskā atveseļošanās, ko veicinās spēcīgāks iekšējais un ārējais pieprasījums, kā arī ekonomikas izaugsmi veicinoša monetārā politika, atzīmē Valsts kasē.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" piektdien, 16. janvārī, apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informēja Finanšu ministrija.

"Moody's" savu lēmumu pamato ar valsts spēcīgo institucionālo ietvaru un valdības rīcībspēju, kas esot nodrošinājis stingras fiskālās politikas konsekventu īstenošanu un apliecinājis spēju pārvarēt dažādus ārējo faktoru izraisītus izaicinājumus, tostarp valsts ekonomikai pielāgojoties jauniem apstākļiem pandēmijas un enerģētikas krīzes divkāršo satricinājumu laikā.

Saskaņā ar aģentūras viedokli Latvijas kredītreitinga apstiprināšana esošajā līmenī atspoguļo arī stabilus ekonomiskās izaugsmes pamatus un augstu ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar citām pasaules valstīm.

"Moody’s" uzskata, ka Latvijas ģeopolitiskie riski saglabāsies paaugstināti, taču tos mazina valsts dalība NATO, sabiedroto karaspēka pastāvīgā dislokācija Latvijā un valsts aizsardzības spēju stiprināšana.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, teikts "Fitch" paziņojumā.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min uzticamu ekonomikas politikas ietvaru, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, joprojām zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm un mērenu privātā sektora parādu.

Starp faktoriem, kuru dēļ Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt samazināts līdz negatīvam, "Fitch" min ģeopolitisko risku saasināšanos, kas var negatīvi ietekmēt valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī valsts un ārējo finanšu stāvokli.

Savukārt kā faktorus, pateicoties kuriem, Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt palielināts līdz pozitīvam, "Fitch" norāda valsts parādsaistība samazināšanos attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, ko varētu veicināt, piemēram, fiskālā konsolidācija. Tāpat kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt palielināts, ja samazinātos ģeopolitiskais saspīlējums, kas varētu ierobežot ārējo satricinājumu iespējamo ietekmi uz Latviju.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

Pēc "Moody’s" vērtējuma, Latvijas kredītreitingu "A" līmeņu grupā uztur spēcīgais valsts finanšu stāvoklis un stabila institucionālā pārvaldība, kas stiprina valsts spēju stāties pretī ārējiem izaicinājumiem, tostarp ģeopolitiskajiem riskiem.

"Moody’s" uzskata, ka stabilais Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums liecina par līdzsvarotiem riskiem reitinga turpmākai attīstībai.

Aģentūrā atzīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes un fiskālie rādītāji varētu uzlaboties ātrākā tempā, nekā aģentūra pašlaik prognozē, jo īpaši, ja publisko investīciju projektu sekmīga īstenošana un reformas darba tirgus strukturālo izaicinājumu pārvarēšanai veicinās augstāku ekonomikas izaugsmes potenciālu. Savukārt, tas, ka valsts ir atvērta ģeopolitisko risku ietekmei, var nelabvēlīgi ietekmēt kredītreitinga turpmāko attīstību, ja Latvijas ekonomisko un fiskālo rādītāju stabilitāti apdraudētu jauni ārējie satricinājumi.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums šobrīd norisinās līdz 2025. gada 30. maijam. Tā ir iespēja piedalīties obligāciju emisijā, kļūstot par investoru ar minimālo ieguldījumu 100 eiro apmērā. Investori visā Baltijā ir aicināti iegādāties obligācijas ar fiksētu 4% gada procentu likmi un piecu gadu dzēšanas termiņu. Pirmajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 20 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 60 miljoniem eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļās obligācijas ir plaši pieejamas – gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Ikviens interesents, tostarp “Rīgas ūdens” klienti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji, var atbalstīt videi draudzīgu infrastruktūras attīstību Rīgā, vienlaikus saņemot noteiktu procentu likmi atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem. Tā ir pieejama investīcija ar skaidriem nosacījumiem gan pieredzējušiem investoriem, gan tiem, kuri vēlas sākt veidot savu ieguldījumu pieredzi.

Pirmās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī Baltijas lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” turpmākajai modernizācijai.

Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu ir ļoti labs (A), labs (B) vai vidējs (C) kredītreitings, kamēr 54 % nebanku sektora klientu kredītreitings ir slikts (D) vai ļoti slikts (E), liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotā informācija.

Tāpat dati rāda, ka aptuveni 7 % aizņēmēju ir vairāk nekā pieci aktīvi aizdevuma līgumi, bet 3,5 % ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Tirgus izaugsme viļņveidīgaPēdējo 3 gadu laikā no 2022. līdz 2024. gadam patēriņa kreditēšanas tirgus attīstība bijusi svārstīga. Banku sektorā visaktīvākais bijis 2023. gads – noslēgts par 21 % vairāk līgumu nekā gadu iepriekš. Taču 2024. gadā piedzīvots 12 % kritums. Vienlaikus kopējā aizdevumu summa banku sektorā turpinājusi augt.

Nebanku sektorā šajā periodā vērojams noslēgto līgumu skaita kritums, 2023. gadā tas samazinājies par 6 %, bet 2024. gadā vēl par 4 %, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākā kopējā noslēgto patēriņa kredītlīgumu summa ir bijusi 2023. gadā.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Japānas autobūves uzņēmuma "Nissan" akcijas cena piektdien pakāpusies par 11% saistībā ar medijos izskanējušo informāciju, ka autoražotājs plāno vērsties pie ASV elektroauto ražošanas kompānijas "Tesla" ar aicinājumu tajā investēt.

Šādas ziņas izskanējušas pēc tam, kad "Nissan" un "Honda" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pārtraukuši sarunas par abu uzņēmumu iespējamu apvienošanu, izveidojot pēc pārdošanas apmēra pasaulē trešais lielākais autoražotājs.

Laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz situāciju labi pārzinošiem informācijas avotiem, vēstī, ka "Nissan" ieceri vērsties pie "Tesla" atbalsta arī Japānas bijušais premjerministrs Josihide Suga.

"Uzņēmums cer, ka "Tesla" kļūs par stratēģisko investoru, jo viņi uzskata, ka tas ["Tesla"] vēlas iegādāties "Nissan" rūpnīcas ASV," raksta "Financial Times".

"Nissan" komentārus saistībā ar šo informāciju nesniedz, bet laikraksts norāda, ka vairāki uzņēmuma padomes locekļi ir informēti par šo ieceri.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts februārī, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta par 0,1 procentpunktu līdz 2,4%.

Banka Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājusi par 0,4 procentpunktiem, bet nākamajam gadam par 0,6 procentpunktiem - līdz attiecīgi 1,3% un 2%.

Vienlaikus ERAB lēš, ka Lietuvas IKP gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,6%, nevis par attiecīgi 2,8% un 2,7%, kā tika prognozēts februārī.

Baltijas valstu prognožu samazināšanu ERAB skaidro ar aizvien lielākām globālās tirdzniecības politikas neskaidrībām, ņemot vērā ASV lēmumu paaugstināt muitas tarifus. Banka norāda, ka ASV ieviestie augstie tarifi automobiļu un to detaļu importam smagi skars Vāciju, negatīvi ietekmējot eksportētājus Centrāleiropas un Baltijas valstīs.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis Luminor bankas privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, samazināti izdevumi un uzlabojusies kredītportfeļa kvalitāte, vienlaikus saglabājot spēcīgu likviditāti un kapitāla pozīcijas, informē banka.

Oktobrī Moody’s paaugstināja Luminor kredītreitingu līdz A2 līmenim.

Šajā ceturksnī Luminor peļņa Baltijā pēc nodokļiem veido 55 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā līdzvērtīgā periodā pērn, kad tā bija 64,9 miljoni eiro. Peļņa pirms nodokļu nomaksas praktiski nemainījās un bija līdzvērtīga kā pagājušajā gadā, sasniedzot 67,7 miljonus eiro.

Bankas izdevumu un ienākumu attiecības koeficients ir 50,0% un vidējā gada pašu kapitāla atdeve ir 13,1%.

Arvien uzlabojās bankas kredītportfeļa kvalitāte. Ienākumus nenesošie kredīti saruka par 10.1 miljoniem eiro, sasniedzot 1,9% līmeni no bruto aizdevumiem, pateicoties kredītu atmaksām un dzēšanām.

“Ekonomiskā situācija radīja izaicinājumus gan privātpersonu, gan uzņēmumu kreditēšanā. Uzņēmumi Latvijā ir ļoti piesardzīgi, kad runa ir par aizņemšanos – iespējams, uzņēmēju noskaņojumu aizvien ietekmē iepriekš piedzīvotās ekonomiskās grūtības, tāpēc kreditēšana ir gausa. Privātpersonu kreditēšanā ir pozitīvāka noskaņa – šajā ceturksnī novērojām jau pieaugumu izsniegto mājokļu kredītu apjomā. Cerīgāku skatu nākotnē rada arī pakāpeniskais Euribor likmes samazinājums, kas varētu palielināt kreditēšanas aktivitāti, tādējādi atbalstot arī valsts ekonomikas attīstību,” norāda Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

"Fitch" skaidro, ka Latvijas kredītreitingu esošajā līmenī uztur efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī zemāks, lai gan pieaugošs, valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmenis salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga pozitīvu nākotnes attīstību ierobežo maza un atvērta ekonomika, zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un augstāks kārtējo maksājumu konta deficīts salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

"Fitch" uzskata, ka ģeopolitiskos riskus mazina gan Latvijas dalība NATO, neskatoties uz bažām par turpmāko ASV militāro atbalstu, gan valdības apņemšanās būtiski palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai vidējā termiņā, nodrošinot aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP 2026. gadā.

Finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimā 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Tas ir liels notikums gan Finanšu ministrijas darbiniekiem, gan valstij kopumā. Ir palielināti pabalsti, algas, ir stiprināta valsts drošība un veiktas izmaiņas nodokļos, kas gan ienesīs papildu naudu mājsaimniecību budžetos, gan uzlabos uzņēmējdarbību. Tagad budžets ir deputātu rokās.

2025. gada deficīts ir plānots 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, bet, ierēķinot fiskālos riskus, tas sasniegs 3,0% no IKP. Šie rādītāji ir aprēķināti saskaņā ar šī gada jūnijā aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm. Pašlaik prognozes liecina par zemāku izaugsmi un attiecīgi zemākiem ieņēmumiem budžetā. Līdz ar to pastāv risks, ka deficīts 2025. gadā var jau ar pašreizējo budžeta priekšlikumu pārsniegt 3% robežu.

Ko darīt, ja spiediens no sabiedrības puses ir par vēl lielākiem izdevumiem? Varētu domāt – tā, kā Latvijai būtiski finanšu resursi ir jāvelta drošībai, būtu nepieciešams pārliecināt Eiropas Komisiju, lai tā atļauj lielāku deficītu, piemēram, piekrīt, ka varam palielināt deficītu, teiksim līdz 3,2%, vai 3,4% no IKP, nav jau nekas traks, tie 3% taču ir tikai nosacīts skaitlis un nav jau liela atšķirība, ja 2,9% vietā deficīts ir, piemēram, 3,2%.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) turpmākā gada laikā saņems 80 miljonus eiro lielu finansējumu no Luminor bankas elektroenerģijas pārvades tīkla infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijas energosistēmas drošumam.

Finansējums piešķirts virknei nozīmīgu infrastruktūras pastiprināšanas un atjaunošanas projektu atbilstoši SPRK apstiprinātajam Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānam no 2025. līdz 2034. gadam. Saņemtais finansējums neietekmēs elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu.

"Lai varētu turpināt nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, turpmākajos desmit gados elektroenerģijas pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanā un attīstībā veiksim nozīmīgas investīcijas. Plānots atjaunot 330 kV un 110 kV elektropārvades tīklu, nomainot vairāk nekā 2500 elektropārvades līniju balstus un teju 60 transformatoru, kā arī plānojam 27 apakšstaciju pārbūvi. Luminor bankas finansējums sniegs iespēju īstenot daļu no Latvijas energodrošumam svarīgajiem pārvades sistēmas atjaunošanas projektiem," norāda AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Latvenergo 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir saražoti 24 % no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Samazinoties pietecei Daugavā, koncerna ražotnēs ir saražots par 15 % mazāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn, kas ietekmējis koncerna finanšu rezultātus. Vienlaikus augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. Stratēģiski paplašinot ražošanas portfeli ar jaunām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām visās Baltijas valstīs, būtiski augušas investīcijas. Tāpat vērojama izaugsme mazumtirdzniecības jomā – kopumā Baltijā pārdotais elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms audzis par 5 %, augot arī klientu skaitam.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group 2024. gada sešu mēnešu koriģētā EBITDA sasniedza 43,7 milj. eiro atzīmi, kamēr neto peļņa pieauga līdz 14,9 milj. eiro, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu no visiem galvenajiem darbības virzieniem, sešos mēnešos sasniedzot apgrozījumu 106 milj. eiro apmērā jeb par 20% vairāk nekā pērn. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sešu mēnešu periodā veidoja 36,3 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 23,4 milj. eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumus papildināja ar 46,3 milj. eiro.

Koriģētā EBITDA sešu mēnešu pārskata periodā sasniedza 43,7 milj. eiro jeb par 28% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielināts par 21% līdz 343,5 milj. eiro pretstatā 284,2 milj. eiro gadu iepriekš.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš oktobrī prognozētajiem 0,6% līdz 0,1%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 2,6% līdz 2,1%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3%. Savukārt 2027.gadā tiek prognozēta izaugsme 3,3% apmērā.

Latvijas Bankā skaidro, ka IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Tāpat centrālajā banka prognozē, ka 2025.gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

AS "Valmieras stikla šķiedra" kā darba devēju pārstāvis un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība kā darba ņēmēju pārstāvis 5.aprīlī ir noslēguši stikla šķiedras nozares ģenerālvienošanos, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Puses vienojās stikla šķiedras nozarē strādājošo darba ņēmēju minimālo bruto darba samaksas apmēru mēneša normālā darba laika ietvaros noteikt atbilstoši darbinieku kvalifikācijas līmeņiem.

Tostarp puses vienojās augstākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir divas reizes lielāks jeb 1400 eiro, vidējam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 50% lielāks jeb 1050 eiro, bet zemākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt atalgojumu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 20% lielāks jeb 840 eiro.

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā no nākamā gada, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2.līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu.

Mazākas iemaksas pensiju 2. līmenī

Saeima atbalstīja iemaksu samazināšanu pensiju 2.līmenī par 1 procentpunktu no 2025. līdz 2028. gadam. Šobrīd no mūsu bruto algas pensiju sistēmai tiek atvēlēti 20%, no kuriem 14% aiziet 1. līmenim un 6% – 2. līmenim. Taču ar jauno sadalījumu no 1. janvāra 15% aizies 1. līmenim, bet tikai 5% – 2. līmenim. Tas nozīmē, ka iemaksas ikviena cilvēka pensiju 2.līmeņa uzkrājumā samazināsies par gandrīz piekto daļu jeb 17%. Tas ir ievērojams ikviena nākotnes pensijas kapitāla samazinājums, tāpēc kļūs vēl svarīgāk pašiem uzkrāt savai nākotnei.

Lielāka nodokļa atmaksa par uzkrājumiem nākotnei

No 2025. gada tiks palielināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN): no 20% uz 25,5%. Tas nozīmē, ka par 2025. gadā veiktajām iemaksām savos ilgtermiņa uzkrājumos – pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (Uzkrājums bērna nākotnei, Privātais portfelis u.c.) – 2026.gadā varēs atgūt jau 25,5%. Šo lielāku atgūstamo summu savukārt ir iespēja papildus ieguldīt savā uzkrājumā, tādējādi palielinot savu kapitālu vecumdienām, bērniem un citiem nākotnes mērķiem.