Jaunākais izdevums

Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaidis Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli.

Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.

Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.

Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

LETA, 28.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien apturējusi pagājušajā nedēļā pieņemto Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja avots tiesā.

«Tiesa tikko apturēja neatkarības deklarāciju», kamēr tā izskata Spānijas valdības apelāciju, sacīja avots.

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Saule. Pērkons. Globalizācija

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa nav dārzenis. To, ka vecā un šķietami gurdā kontinenta dzīves līmeņa izlutinātie asinsvadi spēj turēt jauneklīgu tonusu, apliecina arī katalāņu pašnoteikšanās alkas. Diemžēl pavadošie notikumi nevar mēroties ar to jūsmu, kas sākotnēji pildījusi brīvības cīnītāju sirdis.

Brutāla policijas iejaukšanās, neatkarības atbalstītāju līderu aizturēšana, Madrides augstprātīgie draudi valstsvīru izteikumos, banku īstenotā cepures pacelšana, starptautiska kolektīva novēršanās un visbeidzot pašu brīvības kaldinātāju nespēja izšķirties spert soli uz priekšu vai atpakaļ Katalonijas neatkarības leģendu pārvērtuši drīzāk par krimiķi. Eiropas sabiedrības nostāju šajā jautājumā labi raksturo kāda ārvalstu medijos manīta frāze – Katalonijas neatkarības centieni ir atbalstāmi, tomēr jācer, ka tā paliks Spānijas sastāvā. No otras puses – Katalonijas atdalīšanās nebūtu nekas «nesagremojams» pasaulē, kurā ASV vada Donalds Tramps, briti nobalso par Brexit un kā augoņi sprāgst teroristu bumbas Rietumu kultūras kvintesences bastionos u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas parlamenta vēlēšanās absolūtu vairākumu iegūst separātisti

LETA/AFP/AP, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, liecina rezultāti pēc apmēram 99% balsu saskaitīšanas.

Trīs Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas - «Vienoti par Kataloniju» («Junts per Catalunya»), «Katalonijas Kreisie republikāņi» (ERC) un «Tautas vienotības kandidatūra» (CUP) - kopā ir ieguvušas 70 no 135 deputātu mandātiem, kas ir par diviem mandātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā.

Pirmajā vietā pēc saņemto balsu skaita tomēr ir pret reģiona neatkarību noskaņota jauna unionistu partija «Pilsoņi» («Ciudadanos»), kas ieguvusi 37 deputātu mandātus.

Vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta, pārsniedzot 80%.

Vēlēšanas tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz iepriekšējā Katalonijas parlamenta sasaukuma balsojumu par neatkarības pasludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas premjers rosina uz dialogu, atliek neatkarības pasludināšanu

LETA--DPA/AFP/BLOOMBERG, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

LETA--AFP, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Papildināta visa ziņa

Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm «par» un desmit «pret» un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.

«Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,» teikts rezolūcijas preambulā.

Rezolūcijā aicināts sākt neatkarības procesu, kas ietver jaunu svarīgāko Katalonijas likumu izstrādi un vienlīdzīgu sarunu sākšanu ar Spānijas amatpersonām par sadarbības izveidošanu.

Savukārt Spānijas Senāts piektdien nobalsojis par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Beļģijas policija atbrīvo Pudždemonu un četrus bijušos Katalonijas ministrus

LETA--DPA/AFP, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijā svētdienas vakarā atbrīvoti bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons un četri kādreizējie viņa valdības ministri, kuri bija ieradušies policijā saistībā ar Spānijas izdotu Eiropas Savienības (ES) orderi viņu aizturēšanai, pirmdien paziņojusi Beļģijas prokuratūra.

Viņiem aizliegts atstāt Beļģiju bez tiesneša atļaujas, kā arī jāierodas uz visām tiesas sēdēm, kurās tiks izskatīta lieta par viņu izdošanu Spānijai, sacīts prokuratūras paziņojumā.

Pudždemons un četri bijušie viņa valdības ministri svētdienas rītā ieradās policijā Briselē, kur tika nopratināti. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka viņi uzturējušies policijā apmēram 15 stundas.

Spānijas tiesnesis ceturtdien izdeva ES orderi Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi atrodas Briselē un ceturtdien neieradās Madridē, lai liecinātu tiesā. Spānijā viņiem izvirzītas apsūdzības par sacelšanos pret valsti un sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas valdības vadītājs: reģiona neatkarība tiks pasludināta pēc dažām dienām

LETA--DPA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons otrdienas vakarā paziņoja, ka reģiona neatkarība no Spānijas tiks pasludināta «tuvāko dienu laikā».

Pudždemons intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja, ka viņa valdība «rīkosies šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā».

Tā bija pirmā viņa sniegtā intervija kopš svētdien sarīkotā Katalonijas neatkarības referenduma. Katalonijas valdība ir paziņojusi, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par neatkarību.

Atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja Madride iejauktos un pārņemtu kontroli pār Katalonijas valdību, Pudždemons sacīja, ka tā būtu «kļūda, kas visu maina».

Pudždemons intervijā BBC arī sacīja, ka pašlaik nav nekādu kontaktu starp viņa administrāciju un Spānijas centrālo valdību.

Viņš nepiekrita Eiropas Komisijas (EK) pirmdien paustajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas valdība: Neatkarību atbalstījuši 90% referenduma dalībnieku

LETA--AFP/AP, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas ekspremjeram liek maksāt 4,9 miljonus eiro par 2014.gada referendumu

LETA--AFP, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas revīzijas birojs pirmdien licis atmaksāt Katalonijas ekspremjeram Arturam Masam un vēl deviņām citām amatpersonām 4,9 miljonus eiro, kas no valsts līdzekļiem iztērēti 2014.gada neatkarības referenduma sarīkošanai.

Masam 2017.gadā tika aizliegts divus gadus ieņemt valsts amatus, jo viņš atbalstījis simboliskā balsojuma sarīkošanu, ko tiesas bija pasludinājušas par nelikumīgu.

Viņa amata pēctecis Karless Pudždemons pērn Katalonijā sarīkoja vēl vienu neatkarības referendumu.

Revīzijas birojs, kas pārrauga valsts līdzekļu tērēšanu, norādīja, ka Mass un deviņi viņa administrācijas locekļi ir atbildīgi par līdzekļu tērēšanu 4,9 miljonu eiro apmērā 2014.gada novembra referendumam.

Līdzekļi tērēti, lai izveidotu referenduma tīmekļa vietni, iegādātos 7000 datoru, kas tika izmantoti skolās un citās sabiedriskās ēkās izveidotajos balsošanas iecirkņos, nodrukātu biļetenus un reklamētu referendumu, skaidroja birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Spānijas tiesa uzdod apcietināt deviņus atceltos Katalonijas ministrus

LETA, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas tiesa ceturtdien uzdevusi apcietināt deviņus atceltās Katalonijas reģionālās valdības locekļus, kas apsūdzēti par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, sarīkojot 1.oktobrī notikušo neatkarības referendumu.

Astoņiem apsūdzētajiem tiesa piemērojusi pirmstiesas apcietinājumu bez tiesībām tikt atbrīvotiem pret galvojumu. Starp šīm personām ir arī atceltais Katalonijas vicepremjers Urials Džunkerass.

Tikmēr bijušo Katalonijas uzņēmējdarbības ministru Santi Vilu, kurš no amata atkāpās pats dažas dienas pirms Katalonijas parlaments nobalsoja par neatkarības pasludināšanu, tiesa uzdevusi paturēt apcietinājumā, kamēr viņš nesamaksās 50 000 eiro lielu drošības naudu.

Vienlaikus Spānijas nacionālā tiesa apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) aresta orderus atceltā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi, domājams, joprojām atrodas Briselē un neieradās ceturtdien Madridē, lai liecinātu tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spānijas Konstitucionālā tiesa anulē Katalonijas neatkarības deklarāciju

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas Konstitucionālā tiesa trešdien anulējusi Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja tiesas preses pārstāve.

«27.oktobrī pieņemtā neatkarības deklarācija pasludināta par nekonstitucionālu un spēkā neesošu,» teikts tiesas pārstāves paziņojumā.

Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Pudždemons un vairāki viņa ministri pēc tam devās uz Briseli.

Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varasiestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo un no viņiem 90% atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu notikumi Katalonijā valūtu tirgū pavājinājuši eiro pozīcijas un likuši pieaug Spānijas obligāciju ienesīgumam

Šā gada sākumā daudz tika runāts par Eiropas politiskajiem riskiem, kur paaugstināta neskaidrība galvenokārt saistījās ar gaidāmajām vēlēšanām Nīderlandē, Francijā un mazākā mērā – arī Vācijā. Tiesa gan, asāka Katalonijas atdalīšanās no Spānijas nezīmējās daudzu tirgus dalībnieku kārtīs. Šāda papildu politiskā neskaidrība daudziem tirgus dalībniekiem nav patīkama, un tā pēdējo dienu laikā eiro vērtībai palīdzējusi atslīdēt tuvāk 1,17 ASV dolāru līmenim. Tāpat Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pārsniedzis 1,7% līmeni. Vēl septembra pirmajā pusē tas atradās pie 1,4% atzīmes (2012. gada parādu krīzes eskalācijas brīdī tas paviesojās virs 7% līmeņa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Barselonā pēc ASV brīdinājuma par iespējamo teroraktu izsludināts trauksmes stāvoklis

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV valsts departamenta brīdinājuma par iespējamo teroraktu Katalonijas reģiona galvaspilsētā Ziemsvētku laikā Barselona pirmdien atrodas trauksmes stāvoklī.

ASV valsts departamenta konsulārā pārvalde svētdien tviterī izplatīja brīdinājumu, ka teroristi Ziemsvētkos vai Jaungada svinību laikā varētu uzbrukt tūrisma objektiem, transporta mezgliem vai citām Barselonas publiskajām vietām.

Sarunā ar radiostaciju «Rac 1» Katalonijas reģionālās valdības iekšlietu ministrs Mikvels Buhs atzina, ka policija «nodarbojas ar šiem draudiem».

«Draudus mēs uztveram nopietni. Visi no tiem tiek izmeklēti, » piebilda Buhs.

Tikmēr Spānijas laikraksts «El Pais», atsaucoties uz anonīmiem avotiem policijā, vēsta, ka policija meklē kādu 30 gadus vecu marokāni, kuram ir autobusa vadītāja tiesības.

Savukārt Barselonā iznākošais laikraksts «El Periodico de Catalunya» vēsta, ka Katalonijas reģionālā policija izplatījusi iekšējo apkārtrakstu, ka meklētais vīrietis varētu plānot ar autobusu ietriekties cilvēku pūlī kādā no reģiona galvaspilsētas publiskajām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Barselonā uz tūristu iecienītās Ramblas ielas cilvēku pūlī ietriecies mikroautobuss, kā rezultātā nogalināts viens cilvēks un 32 ievainoti, paziņojusi Katalonijas policija.

Policija apstiprināja, ka viens cilvēks gājis bojā, bet 32 ievainoti, no tiem desmit nopietni. Iepriekš vietējie mediji ziņoja par vismaz 13 bojāgājušajiem.

Kā pavēstīja Katalonijas policija, notikušais ir terorakts. Mikroautobuss uzbraucis uz ietves, notriecot daudzus cilvēkus. Laikraksts "El Pais" ziņo, ka mikroautobuss notriecis desmitiem cilvēku un tā vadītājs pēc tam skriešus aizbēdzis. Kā paziņoja avots policijā, likumsargi bārā ielenkuši personu, kas tiek turēta aizdomās par mikroautobusa ietriekšanu cilvēkos.

"Viens no uzbrucējiem ir ielenkts bārā," sacīja avots, piebilstot, ka policija saistībā ar uzbrukumu meklē kopumā divus aizdomās turamos. Avārijas vieta norobežota un tur ieradies liels skaits ātrās palīdzības un policijas mašīnu, kā arī ar šaujamieročiem bruņoti policisti. Policisti no notikuma vietas bēgošajiem pūļiem pa skaļruņiem ziņojuši, ka viņiem ir darīšana ar "terorista uzbrukumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S).

Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.

Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā novēroja aģentūra LETA, tiesa ierosinājumu par Ādamsona apcietinājuma piemērošanu skatīja aptuveni divas stundas. Ādamsonu uz un no tiesas zāles konvojēja trīs Valsts drošības dienesta (VDD) darbinieki maskās.

Ādamsons aģentūrai LETA komentārus nesniedza. Tāpat komentārus nesniedza Ādamsona advokāts.

VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā apcietinājums bez deputāta piemērots vēl kādai personai.

VDD arī informēja, ka kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas reģiona valdības vadītājs paziņojis, ka reģiona neatkarība tiks pasludināta tuvāko dienu laikā. Savukārt Spānijas karalis Felipe VI norādīja, ka Katalonijas reģionālā valdība radījusi apdraudējumu gan paša reģiona, gan visas valsts ekonomikai un sociālajai stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas rītam netikusi skaidrībā par to, vai Katalonijas parlaments ir pasludinājis Katalonijas neatkarību vai nav, Spānijas valdība pagarināja atbildes sniegšanas laiku līdz ceturtdienai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ciešāku integrāciju runā, bet īsti negrib

Jānis Šķupelis, DB sadaļas Investors redaktors, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas separātisms Eiropas kopbildei atkal piesviedis klāt politisko risku nokrāsu, kur jau kādu laiku runas par straujāku reģiona ekonomikas izaugsmi (un dati, kas to apliecina) bija radījušas gluži saulainu fonu. Pašlaik tiek gaidīts, vai Katalonijas situācijas atrisināšanās būs mierīga, bet daži mēģina piesaukt arī kaut ko līdzīgu Brexit scenārijam. Katrā ziņā tas nebūt neliecina par vecā kontinenta virzīšanos daudziem politiķiem tīkamajā ciešākas Eiropas integrācijas virzienā.

Protams, šī ideja mirusi nav, un, ekonomikai atgūstoties, tā saucamo alternatīvo politisko spēku popularitāte, visticamāk, mazināsies. Tāpat, lai pieliktu punktu spekulācijām par Eiropas vienotības spēku, nomanāmas runas par eirozonas kopēju budžetu, finanšu ministru un parādzīmēm. Šādu Eiropas vīziju septembra beigās atklāja, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons. Būtībā kopējs reģiona parāds tiek uztverts kā viens no stūrakmeņiem, kas pasargātu no eirozonas sadalīšanās riska un uzturētu aizņemšanās izmaksas zemas arī tad, kad Eiropas Centrālā banka būs pārstājusi savas kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros uzpirkt valstu parādus.

Vismaz pašlaik doma šajā ziņā, šķiet, attīstījusies tā, ka kāds «augstākais spēks» masveidā uzpērk reģiona dažādo valdību obligācijas (par no investoriem piesaistīto naudu) un pēc tam tās sapako divas daļās – superdrošajā parādā un mazāk drošajā parādā. Šaubīgākās valstis veidos mazāk drošo parādu, un kādas tās defolts nozīmētu to, kas investoriem, kas tur šo parādu daļu, visticamāk, būs jācieš kādi zaudējumi. Bet tas nenozīmētu totālu kāda indivīda (valsts) sabrukumu, neziņu un banku krahu, kas lielā mērā Eiropā ir šādu parādzīmju uzpircējas (proti, pircēji būs mazāk atkarīgi no individuālu valstu parāda). Tajā pašā laikā šo obligāciju (mazāk drošās daļas) ienesīgums būs augstāks, kas to pircējiem ļaus gūt lielāku ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu ciešākas attiecības ar klientiem Ibērijas pussalas reģionā, kontu datu analītikas uzņēmums Nordigen aprīlī atvēris pirmo biroju Spānijā, Madridē, informē uzņēmumā.

Biroju vadīs Spānijas menedžere Aleksandra Adamoviča-Kaljehasa (Alexandra Adamowicz Callejas).

Nordigen birojs Spānijā būs atvērts visiem esošajiem klientiem, kā arī potenciālajiem sadarbības partneriem. Biroju vadīs Aleksandra Adamoviča-Kaljehasa, kura iepriekš strādāja par pārdošanas un klientu attiecību vadītāju Spānijas banku un apdrošināšanas tirgus jomā starptautiskajā programmatūras izstrādes uzņēmumā Comarch.

«Spānijas bankas un aizdevēji jau sen ir pazīstami kā progresīvākie Open Banking ieviesēji aizdevumu mērķiem, pat pirms Eiropas Savienības maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) izziņošanas,» stāsta Nordigen līdzdibinātājs un izpilddirektors Rolands Mesters, piebilstot ka «pašreizējā Spānijas tirgus pārsātinātība ar datu agregācijas pakalpojumu sniedzējiem liecina par vispārēju Open Banking ieviešanas tendenci. Šī ir lieliska iespēja piedāvāt mūsu Spānijas klientiem kontu analītikas risinājumus papildus jau esošajiem datu risinājumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru