Bankas

Spēles noteikumi komercbankām kļuvuši skaidrāki

Māris Ķirsons, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Kreditēšana pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām, taču vēl nav skaidrs, cik ātri un organiski spēsim šīs papildu iespējas implementēt mūsu uzņēmējdarbības vidē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Viņš atzīst, ka kreditēšana ir bijusi un būs svarīga sfēra, jo papildu līdzekļi gan kapitālieguldījumiem, gan apgrozāmajiem līdzekļiem ir nepieciešami gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem, un pašlaik par naudas pieejamību potenciālie aizņēmēji nevar sūdzēties; vienlaikus ir salīdzinoši zemas aizdevumu procentu likmes un sīva konkurence par labiem klientiem potenciālo aizdevēju – banku – vidū.

Fragments no intervijas

Kas un kā mainījies kreditēšanā?

Nekas nestāv uz vietas, viss plūst un mainās, arī kreditēšanā izmaiņas notika gan pirms 20 gadiem, kad Latvijā darbu sāka Reģionālā investīciju banka, gan ekonomiskās recesijas laikā 2008.–2010. gadā, gan arī 2017. gadā, kad tika uzsākts finanšu sektora kapitālais remonts, un savā ziņā var teikt, ka turpinājums sekos.

Lai arī 20 gadi nav vēstures kontekstā ļoti ilgs laiks, tomēr tas ir nozīmīgs laiks cilvēka mūžā, un arī kreditēšana šajā laikā ir piedzīvojusi evolūciju, jo tāda, kāda tā bija gadsimtu mijā, tāda tā vairs nav 2021. gadā. Šo 20 gadu laikā Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalsti – ir pārgājusi no latu uz eiro izmantošanu savos iekšzemes norēķinos, līdz ar to Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem ir samazinājušās kredītprocentu likmes un būtiski pieaugusi kredītu pieejamība.

Protams, kredītprocentu likmes aizņēmēji vienmēr vēlas redzēt zemākas, taču atgādināšu, ka pirms gadiem 10–12 bija grūti saņemt aizdevumu un pirms 20 gadiem pašreizējās aizdevumu procentu likmes aizņēmējiem būtu sapņu piepildījums. Kopumā var sacīt, ka 20 gadu laikā kreditēšana ir kļuvusi lētāka, pieaugusi kreditēšanas pieejamība un arī kreditēšanā ir daudz jaunu produktu, kādu nebija pirms 20 gadiem.

Šodien bankas cīnās par labiem projektiem, līdz ar ko notiek zināms procentlikmju dempings. Tāpēc izcili labi biznesa projekti var pretendēt uz ļoti labiem finansēšanas nosacījumiem.

Visu interviju lasiet 21.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu Reģionālajai investīciju bankai

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Reģionālā investīciju banka” piešķīrusi finansējumu investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā stikloto konstrukciju ražotājam “KDW Werke Baltics”, informē Reģionālā investīciju banka.

SIA “KDW Werke Baltics” pamatprodukts ir koka/alumīnija logi, kas apvieno koka estētiskumu un alumīnija izturību. Uzņēmuma ražotie logi izmantoti, piemēram, dzīvojamajā mājā Muitas ielā, Rīgā. Sekojot pasaules tirgus attīstības tendencēm, tiek plānots ražot videi draudzīgu un energoefektīvu produktu - koka/alumīnija logus ar pasīvo māju prasībām atbilstošu siltumcaurlaidību.

“Strādājam dzīvojamo māju segmentā, piedāvājot augstas kvalitātes logus ar pievienoto vērtību. Latvija ir salīdzinoši neliels tirgus, tādēļ jau vairāk nekā pirms desmit gadiem sākām cīnīties par savu vietu Eiropā. Neatlaidīgajam un pacietīgajam darbam ir labi rezultāti, tādēļ tagad vēlamies dubultot ražošanas jaudu un paplašināt gan piedāvāto produktu klāstu, gan eksporta valstis,” stāsta SIA “KDW Werke Baltics” valdes priekšsēdētājs Kārlis Ķezis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) piešķīrusi 13 miljonu eiro kredītu Latvijā lielākā dzīvojamo ēku kompleksa “Ezerjugla” būvniecības pabeigšanai, informē Reģionālā investīciju banka.

Projekts “Ezerjugla” ir astoņu dzīvojamo ēku komplekss Juglas ezera krastā. Kompleksu, kas tiek būvēts vienā kārtā, plānots pabeigt jau 2022.gada nogalē. Dzīvojamā kompleksa projektu izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA “Zenico Projekts”. Projekta “Ezerjugla” kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro.

“Ezerjuglas lielākā priekšrocība ir iespēja izbaudīt dabas mieru, vienlaikus nezaudējot neko no pilsētas ērtībām. Turklāt visi esam vienisprātis, ka Rīgai piestāv mazstāvu apbūve – četru stāvu mājas ir ideālas,” skaidro projekta attīstītāja AS “Murjāņu 70” projektu vadītājs Eduards Krūmiņš.

“Ticam, ka nākotne ir mājokļiem, kur liela uzmanība ir pievērsta ne tikai komfortam ēkā un dzīvoklī, bet arī apkārtējās vides labiekārtojumam un iespējai nodrošināt darba un atpūtas līdzsvaru. Šis ir liela mēroga projekts, un bankas līdzdalība tajā apliecina to, ka banka turpina stiprināt savas pozīcijas Latvijas biznesa kreditēšanas segmentā,” stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RIB gada pirmos deviņus mēnešus noslēdz ar 6,7 miljonu eiro peļņu

Db.lv, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi 2023. gada 3. ceturksni ar 6.7 miljonu eiro peļņu, bet bankas kredītportfelis salīdzinājumā ar gada sākumu šī gada deviņos mēnešos palielinājās par 13.6 miljoniem eiro jeb 12.4% un septembra beigās bija 123 miljoni eiro.

Bankas aktīvi salīdzinājumā ar gada sākumu auguši par 52.5 miljoniem eiro, jeb 13% un uz šī gada 30. septembri bija 446.4 miljoni eiro. RIB

“Banka attīstās atbilstoši savai stratēģijai ar fokusu uz Latvijas biznesa projektu finansēšanu. Jāuzsver, ka šī gada vidū bankas Latvijas kredītprojektu portfelis sasniedza 73 milj. eiro - tas ir par 217% vairāk kā 2019. gadā, kad banka sāka mērķtiecīgi attīstīt kreditēšanas virzienu Latvijas tirgū. Pēdējo divu gadu laikā, konkurencē ar visām Latvijas bankām, RIB bija starp labākajām divām vai trim bankām pēc korporatīvo kredītu kredīportfeļa pieauguma tempa,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālās investīciju bankas 2023. gada neauditētā peļņa - 9.14 miljoni eiro

Db.lv, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (turpmāk – RIB) noslēgusi 2023. gadu ar 9.14 miljonu eiro peļņu.

Banka pagājušā gada laikā par 4 miljoniem eiro jeb 6% ir palielinājusi Latvijas projektu kredītportfeli un pērnā gada decembra beigās tas bija 66.3 miljoni eiro jeb 67% no kopējā bankas kredītportfeļa. RIB aktīvi 2023. gada beigās bija 468 miljoni pretēji 394 miljoniem gada sākumā.

“Laba pagājušā gada peļņa un bankas biznesa apjoma pieaugums ne tikai atspoguļo ieguldīto darbu, bet arī liecina par efektīvu un ilgtspējīgu bankas attīstības biznesa modeli. 2023. gadā ir uzsākti vairāki bankai nozīmīgi projekti un jau šogad mums būs daudz jaunu digitālo risinājumu - jauna mājaslapa, jaunā Internetbanka un mobilā aplikācija. Tāpat plānojam arī uzsākt ievērojamu bankas ēkas rekonstrukciju. Līdz ar to kļūsim vēl pieejamāki un draudzīgāki saviem klientiem,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) un SIA RSkorpions ir parakstījušas līgumu par aizdevuma piešķiršanu 4,7 miljonu eiro apmērā Orange Cash&Carry veikala, noliktavas un biroja ēkas iegādei, kā arī uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

“Mūsu nozarē telpām, to specifikai un atrašanās vietai ir būtiska nozīme. Atrast analogas telpas ir grūti, jo īres tirgus ar specifiskiem objektiem ir ierobežots. Tāpēc mēs rūpīgi izsvērām un izvērtējām sadarbības iespējas un nekustamā īpašuma tirgus tendences. Kļūstot par objekta īpašnieku, tas mums palīdz samazināt ikmēneša izdevumus, kā arī nodrošina iespēju precīzi plānot budžetu un tā turpmāko attīstību. Esam sabalansējuši faktiskos īres izdevumus, nofiksējot tos ar ilgtermiņa kredīta maksājumu. Redzam šo kā iespēju laiku, lai investētu tālākajā uzņēmuma attīstībā,” komentē SIA RSkorpions valdes locekle Antra Kalniņa.

“Pandēmija daudzās nozarēs ir ienesusi neparedzētas korekcijas un neskaidrību par izaugsmes iespējām tuvākajā nākotnē. Uzņēmumi ir kļuvuši piesardzīgāki un daudz nopietnāk izvērtē savus attīstības plānus un finansējuma piesaistes iespējas. Arī banka finansējuma piešķiršanai nepieiet formāli, bet ar izpratni par individuālu risinājumu atrašanu dažādu nozaru uzņēmumiem. Pie tam šobrīd uzņēmumi, kas domā par attīstību un kaļ tālākos izaugsmes plānus, var izmantot izdevīgas aizņemšanās likmes, lai saņemtu salīdzinoši lētu finansējumu. Šoreiz mūsu atbalsts klientam sniedzis iespēju iegādāties ēku, kurā notiek Orange Cash&Carry galvenā darbība un attīstība. Tādejādi uzņēmums no ēkas īrnieka kļūs par tās īpašnieku,” saka AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 1,15 miljonu eiro finansējumu SIA Rietumu nafta un trim citiem grupas uzņēmumiem, palīdzot ne vien Rīgas un Pierīgas, bet arī Kurzemes reģiona biznesa attīstībai.

Sadarbība ar SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumiem sākās ar aizdevumu SIA Finst 320 000 eiro apmērā – Kaļķu ielas kvartāla labiekārtošanai un paplašināšanai Kuldīgā.

RIB piešķīrusi finansējumu arī pārējiem grupas uzņēmumiem – SIA Liepnieki EKO, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī SIA Rietumu nafta un SIA Rietumu nafta LV, kuru darbības pamatā ir naftas produktu tirdzniecība. Finansējums piešķirts uzņēmumu attīstībai un citu aizdevumu refinansēšanai.

“Pateicoties RIB finansējumam, mums bija iespēja atdzīvināt kritiskā stāvoklī esošu ēku kompleksu, tā vietā radot jaunu pilsētvides kvartālu, kas kalpo kā galamērķis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem,” komentē SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumu pārstāvis Toms Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) un AS Baltic RE Group īpašam nolūkam izveidotie meitasuzņēmumi ir parakstījuši līgumu par vidēja termiņa aizdevuma piešķiršanu 6,5 miljonu eiro apmērā divu Rīgas īpašumu – Raiņa bulvārī 25 un Krāmu ielā 2 – renovācijas darbu daļējai refinansēšanai.

“Esam daudz strādājuši ar RIB, kopumā novērtējot mūsu pieredzi kā visnotaļ apmierinošu, lai izstrādātu finanšu risinājumu, kas ņem vērā vēl nepieredzētu nestabilitāti, kuru mūsdienās piedzīvo viss tirgus, tostarp nekustamā īpašuma nozare. Visi mūsu jaunie attīstības projekti būs vērsti uz materiālu un risinājumu izmantošanu vides un mūsu ēkās strādājošo cilvēku labsajūtai. Baltic RE Group finansiālais mērķis joprojām ir rast efektīvus un elastīgus risinājumus, ievērojot ārkārtīgu piesardzību, ko veiksmīgi atspoguļo fakts, ka, lai arī ir parakstīts aizdevuma līgums ar RIB, aizņēmuma lieluma un aktīvu vērtības attiecība uzņēmuma nekustamo īpašumu portfelī saglabājas zem 20%,” saka Džovanni dalla Dzonka, Baltic RE Group dibinātājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsniedz 2,5 miljonu eiro finansējumu Daiļrade Koks attīstībai

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 300 000 eiro lielu kredītu SIA Latvian amusement agency investīcijām izklaides parka Avārijas brigāde (ABpark) paplašināšanā.

Finansējums izmantots jaunu un jaudīgāku atrakciju iegādei, iesākot jaunu posmu tā attīstībā, lai kļūtu par vienu no vadošajiem ārtelpu atpūtas centriem Ziemeļvalstīs.

"Ar katru gadu kļūstam atpazīstamāki – mūsu nākotnes idejām un plāniem notic arvien vairāk potenciālo sadarbības partneru. Reģionālā investīciju banka ir mūsu pirmais sadarbības partneris no banku vidus un bankas iesaistīšanās noteikti paātrinās ABpark attīstītību, tostarp izklaides parka apmeklētājiem jau šogad ir iespēja izbaudīt šīs sadarbības pirmos augļus jaunu atrakciju formā. Jau esam iegādājušies Svārsta atrakciju un ERGO ūdenspasaules atrakcijas. Esam paplašinājuši kopējo izklaides parka teritoriju no aptuveni 19 hektāriem līdz 28 hektāriem un jaunās parka daļas apgūšana ilgs aptuveni trīs gadus. Nākotnē plānojam piedāvāt arī izmitināšanas un SPA pakalpojumus," komentē ABpark līdzīpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 2,2 miljonus eiro SIA Autofavorīts, SIA Favorīts investīciju grupa, SIA Favorit Rent un SIA Favorit West apgrozāmo līdzekļu papildu finansēšanai, ilgtermiņa investīcijām un jaunu automobiļu iegādei.

"Reģionālās investīciju bankas finansējums sniedzis atbalstu jauna biznesa virziena tapšanai sadarbībā ar HYMER un citiem pasaules līmeņa ražotājiem, sabiedrībai sniedzot iespēju izīrēt kemperus un dzīvojamās piekabes ērtākai ceļošanai. Mums bija prieks, ka Reģionālajai investīciju bankai ir tik atsaucīgs personāls, kas katram klientam pieiet tiešām individuāli, ieklausoties konkrētās vēlmēs un nākotnes plānos," saka SIA Autofavorīts valdes loceklis Andris Ermičs.

"Banka ir uzsākusi ilgtermiņa finanšu attiecības ar vienu no vadošajiem Latvijas auto industrijas uzņēmumiem. SIA Autofavorīts bankas ieskatā ir labs piemērs tam, kā uzņēmēji ilgtermiņā, ejot cauri dažādiem uzņēmuma dzīves cikliem, spējuši pielāgot un attīstīt biznesu. Pirms 27 gadiem, sākot savas uzņēmuma gaitas kā mazs serviss, izauga līdz lielākajam servisa centru tīklam Latvijā, papildus pievienojot arī motociklu, dažādu marku vieglo automobiļu un rezerves daļu tirdzniecību, kā arī pilna servisa nomas pakalpojumus. Bankas ilgtermiņa un līzinga finansējums nodrošinās tālāku grupas attīstību. Aizvien biežāk ikdienā sastopamies ar tiem uzņēmumiem, kas pandēmijas apstākļos saskata nišas iespējas un izšķiras par papildu finansējuma piesaisti biznesa tālākai attīstībai. Banka saredz to, ka šī tendence turpināsies," komentē RIB Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sonarworks piesaista 6 miljonus dolāru investīcijas

Db.lv, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas audio tehnoloģiju inovators, profesionālas skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks noslēdzis papildus finansējuma raundu, investīciju fonda Almaz Capital (ASV) vadībā piesaistot 6 miljonus dolāru.

Raunda noslēgšanā piedalījās arī līdzšinējie investori Karma Ventures un Proks Capital, kā arī jaunie investori Trind Ventures, Smart Growth VC, LLC., Wiser Financial Advisors OÜ, un biznesa eņģeļi Cesar Lamschtein un Victor Yun. Papildus finansējums ļaus Sonarworks paplašināt SoundID mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju patērētāju elektroierīcēs visā pasaulē.

2020. gada sākumā Sonarworks prezentēja savu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu - SoundID - tā tika izziņota lielākajā tehnoloģiju izstādē pasaulē CES 2020, kas katru gadu norisinās Lasvegasā, ASV.

SoundID ļauj izveidot katram lietotājam personalizētu skaņas profilu, balstoties uz klausītāja dzirdi un individuālajām skaņas vēlmēm. Šī tehnoloģija strauji guva starptautisku industrijas interesi un atzinību. Nepilna gada laikā tirgū jau parādījās pirmie produkti ar SoundID integrāciju. Sonarworks uzsāka sadarbību ar ikonisko amerikāņu zīmolu Gateway, integrējot skaņas tehnoloģiju jaunākajos uzņēmuma planšetdatoros. Tāpat SoundID tehnoloģija jau atrodama austiņu ražotāja Monoprice premium zīmola Monolith bezvadu austiņās, kā arī pirmajās bluetooth bezvadu Drop Panda audiofīlu kategorijas austiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 21.09.2021

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness skaidrojam to, ka vairāku amatpersonu izteikumi par nevajadzīgajiem uzņēmumiem, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs — strādā ar zaudējumiem, bez peļņas, bez neto apgrozījuma –, uzņēmēju vidū raisījis apmulsumu un neizpratni.

Skaidrojam, kas ir šie uzņēmumi, cik daudzi starp tiem ar vietējo, cik ar ārvalstu kapitālu un cik daudz tajos darbavietu.

Vēl 21.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Intervija - Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Runājam par kreditēšanu, kas pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas un kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām.
  • Statistika - ielūkojamies demogrāfijas datos, kas rāda, ka vecā Eiropa klusi cer, ka pensijas maksās migranti.
  • Lauksaimniecības zemes cena Latvijā pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes. Vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.
  • Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā investēt aptuveni 20 miljonus eiro un nodarbināt 300 augsti kvalificētus speciālistus. Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu - intervijā Dienas Biznesam saka Swisscom Progammatūras attīstības departamenta direktors un Swisscom DevOps Center Latvia padomes loceklis Džons de Keizers.
  • Nemierīgāka pasaule pieprasīs lielākus militāros tēriņus. Pētām ieroču eksporta un importa tirgus.
  • e-tehnoloģiju laikmetā birokrātija joprojām saziņā izmanto papīra dokumentus, Latvijas valsts patērētā papīra un kancelejas preču apjoms desmit gadu laikā caurmērā sarucis aptuveni divas reizes, Dienas Bizness secināja, pētot valsts papīra un kancelejas preču iepirkumus no 2010. līdz 2020. gadam.
  • DB Konferences - par to, ka Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus.
  • Portrets - SIA Nords Event Communication līdzīpašnieks Aigars Nords.
  • Brīvdienu ceļvedis - Igors Aleksejevs, AS Limbažu Siers valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairākiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piespriež reālus cietumsodus

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 8.septembrī sešiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piesprieda reālus cietumsodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēts Aleksandrs Fomičevs, Viktors Ždanovičs, Normunds Juška, Ilmārs Krieviņš, Māris Popovs un Sergejs Jakovļevs.

Fomičevam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem. Ždanovičam cietumsods uz pieciem gadiem. Juškam un Jakovļevam cietumsods uz četriem gadiem, bet Krieviņam un Popovam cietumsods uz trīs gadiem.

Visiem apsūdzētajiem piespriesta arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Prokurors un apsūdzētie, kā arī cietušā pārstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas rakstveidā var iesniegt lūgumu par pilna sprieduma sastādīšanu. Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa atvērs birojus Latvijā un Igaunijā, aģentūru LETA informēja bankā.

Jaunu biroju atvēršana Rīgā un Tallinā pastiprinās EIB grupas klātbūtni Latvijā un Igaunijā, sniedzot lielāku atbalstu vietējiem projektiem tādās jomās kā inovācijas, zaļā un droša enerģija, kā arī finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), norādīja bankā.

Abi jaunie biroji veicinās ciešāku sadarbību ar Latvijas un Igaunijas partneriem, piebilda EIB pārstāvji.

Kopš 2020.gada EIB grupa savas investīcijas Latvijā un Igaunijā koordinē ar reģionālā biroja Viļņā starpniecību. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās iespējas un potenciālu reģionā, īpaša biroja izveide abās pārējās pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās tiek uzskatīta par būtisku, lai sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu vietējiem projektiem un padziļinātu sadarbību ar partneriem gan valsts, gan privātajā sektorā, norādīja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori no visām Baltijas valstīm izrādījuši augstu interesi par divu lielāko uzņēmuma akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – veiktajiem Latvijas fintech uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskajiem piedāvājumiem, kas noslēdzās piektdien, 2. jūnijā.

Kopumā 2915 investori parakstījās 5 242 209 akcijām par kopējo summu 7,1 miljoni eiro, tādejādi pieprasījumam pārsniedzot akcionāru piedāvāto akciju apjomu 1,12 reizes.

Vislielākā interese par publiskā piedāvājuma akcijām novērota no Igaunijas investoru puses, kam sekoja Latvijas un Lietuvas investori. Ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc DelfinGroup akcijām, L24 Finance un EC finance veiks akciju alokāciju pēc pro-rata principa, kas nozīmē, ka visi investori, kas pieteicās akciju iegādei, saņems aptuveni 89% no pieprasītā akciju skaita. Iegādāto akciju pārskaitīšanu jeb norēķinu plānots veikt 6. jūnijā.

Pēc norēķinu veikšanas brīvā publiskā apgrozībā esošais DelfinGroup akciju skaits pieaugs no 16,07% līdz 26,77%, kā arī L24 Finance piederēs 48,18% no uzņēmuma akcijām, bet EC finance – 14,95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA “EcoLead” piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 4,36 miljonu eiro apmērā, kas tiks izlietots nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidei Kalnciemā.

Projektam piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, kopējais investīciju apjoms pārsniedz 8 miljonus eiro. Lielākā daļa saņemtā finansējuma tiks izmantota pārstrādei paredzēto iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Rūpnīcas vajadzībām tiks pielāgota industriālā ēka Kalnciema rūpnieciskajā zonā, Jelgavas ielā 21. Teritorijā šobrīd jau īstenoti rekonstrukcijas, teritorijas sakārtošanas un nepieciešamās infrastruktūras izveides darbi, kā arī uzstādītas pirmās iekārtas. Tuvāko mēnešu laikā rūpnīca plāno saņemt un uzstādīt metalurģijas krāsni un dažādu pārstrādes procesu īstenošanai nepieciešamās iekārtas. Rūpnīcas nodošana ekspluatācijā plānota 2022.gada 3. ceturksnī, un 2023. gada sākumā plānots uzsākt pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru