Sports

Sportā silda nākotnes attiecības

Anda Asere, 08.04.2020

Anrijs Brencāns

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Programmētāja smadzenes ir mīts 

Pēc pirmā darbības gada programmēšanas skola "Codelex" palīdzējusi atrast darbu jaunā profesijā...

Viņš teic, ka pērn ikdienā cilvēki vidēji telefona ekrānā pavadīja vairāk nekā trīs stundas. Šodien tas noteikti esot lielāks skaits un konkurence par cilvēku laiku kļūst arvien asāka. Līdz ar to ir jautājums par uzmanības piesaistīšanu – ko un cik interesanti sporta organizācijas spēj pastāstīt, kā iesprauksies starp citiem līdzīgiem piedāvājumiem. "Nevajag cerēt, ka fans tevis dēļ ekrānā pavadīs stundu. Varbūt tās ir 15 vai 20 minūtes, kas jau ir diezgan daudz. Tāpēc īpaši jādomā par saturu. Var izmantot arhīva materiālus, pielietot jaunus komunikācijas kanālus, piemēram, viktorīnas, intervijas ne tikai ar spēlētājiem, bet arī treneriem, menedžeriem un ārstiem par to, kā viņi šobrīd uztver pasauli," iesaka A. Brencāns.

Viņš īpaši iesaka strādāt ar jau esošajiem faniem – ja ar viņiem nekomunicēs, to darīs kāds cits. "Esošie fani šobrīd ir lielākā vērtība. Ar viņiem jāturpina komunicēt. Jāsaprot, ka rīt būs jauna diena. Ir būtiski viņus šobrīd nepazaudēt," uzsver A. Brencāns.

Tāpat nozīmīgs ir darbs ar sponsoriem. Lai gan tiem šobrīd ir grūtības ar finansēm, viņš norāda, ka ne vienmēr komunikācija nozīmē prasīt naudu. "Šobrīd redzam naudas vērtību – dolārs ir digitālā valūta, kas tiek "piedrukāta" pēc vajadzības. Tas viss ir nosacīti. Tāpēc vajag ar sponsoriem komunicēt, atcerēties un pārrunāt līdzšinējo darbu un radīt sajūtu, ka abām pusēm sadarbība ir vērtīga. Tas ir svarīgs solis rītdienas attiecību noturēšanai, jo vienā brīdī krīze beigsies un būs atkal jauna diena," teic A. Brencāns.

"Visā pasaulē "Covid-19" ir aizslēdzis sporta stadionu, arēnu un zāļu durvis. Nenotiek sacensības, treniņi un skolu sporta stundas. Ir atceltas un pārceltas lielas un mazas sacensības – sākot ar šajā gadā plānotajām vasaras Olimpiskajām spēlēm, Čempionu līgu futbolā, NBA un NHL un beidzot ar bērnu sporta turnīriem, kur piedalījās mazie sporta censoņi un kam sekoja līdzi viņu ģimenes. Uz šiem notikumiem var skatīties ļoti dažādi, šobrīd divi populārākie skatu punkti ir - kādi ir finansiālie zaudējumi saistībā ar nenotikušām sacensībām un kurš izdzīvos šajās krīzes situācijas noteikumos diktētajās sacensībās?" tā A. Brencāns.

Viņš uzskata, ka jaunie krīzes apstākļi pastiprina un paātrina izmaiņas sporta industrijā. "Lielai daļai jaunākās un aktīvākās paaudzes cilvēku vairs nav tik svarīgi, cik un kādas medaļas ir ieguvušas viņu valsts vai pilsētas komandas. Viņiem ir svarīgāk būt kopā ar saviem domubiedriem, nesacensties par medaļām un balvām, bet gan kopā veidot izaicinājumu programmas un tās pārvarēt. Līdz ar to sporta industrija mainās un šī brīža krīzes apstākļos vēl straujāk," viņš norāda, piebilstot, ka cilvēku ieradumi mainās pārsteidzoši ātri. Krīzes sākumā bija pastiprināta interese un uztraukums par sporta notikumiem: vai tie tiks pārcelti, vai sporta zāles tiks slēgtas, vai baseini darbosies. Kad noskaidrojās, ka pasākumi tiek atcelti vai pārcelti, cilvēki iesaistās dažādās sporta aktivitātēs mājās, pagalmā, pludmalē vai mežā. Db.lv jau rakstīja, ka daļa cilvēku turpina sportot mājās, izmantojot sporta klubu piedāvātos dažādos risinājumus attālinātai komunikācijai.

Atsaucība pēc treniņiem tiešsaistē pārsteidz 

Sporta klubi pielāgojas situācijai un piedāvā nodarbības tiešsaistē; par atsaucību nesūdzas....

A. Brencāns teic, ka uzņēmums ir saskāries ar interesi izmantot šo aplikāciju ne tikai sportā, bet arī biznesā kā iekšējās komunikācijas rīku. "Ar aplikācijas palīdzību var ātri sasniegt un komunicēt ar kolēģiem, izsūtīt īsas pamācības, novērtēt, vai tās ir apskatītas, cik ilgu laiku darbinieki tās ir skatījušies. Ar vienu kompāniju ASV jau sadarbojamies, bet šajā gadījumā vajadzīgs pietiekami liels darbinieku skaits, lai tā nebūtu spēlīte, bet gan komunikācijas vadības rīks," teic A. Brencāns.

"E-sports jeb profesionālo un amatieru sacensību veids, kur cilvēki sacenšas videospēlēs, ir vistiešākais piemērs reālā sporta pārejai virtuālajā vidē. Tas ir pieejams jebkurā vietā, kur ir internets, sākot no mobilā telefona un beidzot ar lielajiem futbola laukumiem, kur desmitiem tūkstoši nāk skatīties lielajos ekrānos, kā uz paaugstinājuma sacenšas e-sporta komandas," teic A. Brencāns.

Profesionālas komandas e-sportā pastāv jau ilgu laiku un to veidošana un sezona tiek plānota tāpat kā jebkurā profesionālajā sportā – sākot ar fizisko gatavošanos, sacensību plānošanu un beidzot ar lieliem balvu fondiem. "Sponsoriem pievienojas jauni un bagāti uzņēmumi, kam ir svarīgi iepazīstināt arvien jaunākus cilvēkus ar saviem produktiem un piedāvājumiem. Šajos turnīros ir arī likmju likšanas piedāvājumi, kas rada papildu interesi gan no organizatoru, gan skatītāju puses," viņš stāsta. E-sportā šobrīd lielākā problēma ir tā, ka nav vienota pasaules līmeņa sacensību kalendāra un e-sporta pārvaldības, kas noteiktu vienotus kritērijus, tostarp, lai uzvarētāji varētu saukt sevi par pasaules čempioniem. Taču A. Brencāns pieļauj, ka tas varbūt nemaz nav nepieciešams, jo šādi atribūti varbūt pieder "vecajai" sporta industrijai.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA "Fan Apps" izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem.

Pirmajā gadā sešas aplikācijas 

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs...

"FanApps" dibinātājs Anrijs Brencāns ir bijis profesionāls sportists un ir vadījis Latvijas Handbola federāciju, kas viņam deva iespēju būt arī Latvijas Olimpiskajā komitejā un Eiropas Handbola federācijā.

Karjeras gaitā viņš ievēroja problēmu - sportisti nekomunicē ar saviem faniem. 2018. gada vasarā A. Brencāns ar dēliem Kristapu un Kasparu, kuri strādā un dzīvo Amerikā, sprieda, kā varētu veidot kaut ko kopīgu un interesantu, apvienojot kompetences, zināšanas un naudu. Nonākuši pie secinājuma, ka katram ir savas kompetences digitālajā un sporta industrijā, un nolēma veidot sporta fanu aplikācijas. Uzņēmuma izstrādāto mobilo lietotņu mērķis ir veidot kanālu, ar kuru palīdzēt sportistiem, klubiem, sporta līgām un federācijām pareizi pozicionēt sevi faniem un sponsoriem un piekļūt finansējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru