Jaunākais izdevums

Priekšvēlēšanu laikā nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus nebanku aizdevēju ierobežošanai, uzsver nozares pārstāvji.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie nebanku aizdevēju nozares ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas, komentējot FM lēmumu ierobežot nebanku kredītdevēju maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu, norāda nozares pārstāvji.

FM ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Aizdevēji uzsver, ka nedrīkst tik sasteigti virzīt nozīmīgus grozījumus likumā, kas ierobežo konkrētu finanšu segmentu, turklāt šobrīd FM risināmas daudz nopietnākas problēmas saistībā ar banku sektoru, nevis bez nopietnas analīzes jāierobežo viens sektors.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš uzsver, ka tik īsā laikā pirms vēlēšanām nedrīkst virzīt jaunas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas būtiski ietekmē tirgu un patērētāju, neatkarīgi no tā, vai jautājums skar finanšu sektoru vai jebkuru citu jomu, jo tas var rezultēties ar vairāksolīšanu un grūti prognozējamām sekām, ko šobrīd jau var redzēt priekšlikumos par patēriņa kreditēšanu. Tāpat, pēc LAFPA vadītāja teiktā, šobrīd nav veikts kvalitatīvs izvērtējums, kādu ietekmi izmaiņas atstās uz tirgu un patērētāju. Diemžēl arī finanšu ministre, publiski paužot viedokli par nebanku kreditēšanas tirgu, joprojām izmanto nekorektus Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datus.

Nebanku kreditēšanas uzņēmumi uzskata, ka pirmais uzdevums būtu sakārtot metodoloģiju tam, kā PTAC apkopo un analizē datus, asociācija uz šo ir aicinājusi PTAC un Ekonomikas ministriju pēdējo pusotru gadu, jo tas ļautu ne vien objektīvi un profesionāli vērtēt situāciju nozarē, bet arī veikt izvērtējumu, vai iepriekš pieņemtās izmaiņas, tai skaitā par pakalpojuma cenas ierobežojumu, ir devušas vēlamo efektu, uzsver G. Āboltiņš, piebilstot, ka gan finanšu ministri, gan arī pārējos deputātus aicina sākt kvalitatīvu darbu FM darba grupā, nevis sasteigti, īsi pirms vēlēšanām caur likumdošanas procesu nodarboties ar priekšvēlēšanu kampaņu.

Tam piekrīt arī nozares spēlētāji, uzsverot, ka sasteigtam lēmumam varētu būt negatīvas sekas uz tirgu, kurā varētu parādīties nelegālie aizdevēji. «FM priekšā stāv ļoti lieli un nopietni izaicinājumi,» atgādina 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers, uzsverot, ka ministrei ir jāstabilizē Latvijas finanšu sistēma un jāveic milzīgs un ilgs darbs pie tās reputācijas atjaunošanas. «Ar nepārdomātu, neizanalizētu un rūpīgā izpētē nebalstītu priekšlikumu iesniegšanu tas nav panākams. Ministrei, piedāvājot kosmētiskas un nevajadzīgas pārmaiņas alternatīvo finanšu pakalpojumu regulējumā, kura jaunais regulējums ir spēkā vien divus gadus, nekas kvalitatīvs nozares regulējumā sasniegts netiks,» piebilst viņš. Kā būtisku izmaiņu G. Endlers atzīmē, ka šobrīd ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota darba grupa, kuru vada finanšu ministre, kas kompleksi un rūpīgi izvērtēs finanšu nozares situāciju un attīstību, kā arī tai nepieciešamas, analīzē balstītas korekcijas normatīvajos aktos, ja tādas būs vajadzīgas. Ministres atrautā šībrīža iniciatīva nav saprotama. Darba grupas ietvaros kompānija sniegs ministrei visu nepieciešamo informāciju, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus, piebilst 4finance Latvia izpilddirektors.

Arī Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha uzsver, ka neatbalsta šo iniciatīvu un uzskata, ka pirmsvēlēšanu periodā tai nav vietas, pretējā gadījumā partijas spekulatīvi to cenšas izmantot savu reitingu spodrināšanai, lai gan pēc būtības nav iedziļinājušās jautājumā. «Ir jāsaprot, ka šādi ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku (nebanku kreditētāju) darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas – par veselīgu un godīgu konkurenci diemžēl to nosaukt nevar. Regulējumiem un jaunievedumiem būtu vieta pie nosacījuma, ka tiek skatīts viss tirgus kopumā, nevis atsevišķas nišas,» uzsver L. Treiliha, kura brīdina, ka, ja šādi ierobežojumi stātos spēkā, sekas būtu dramatiskas.

Visu rakstu Steigā virza nepārdomātus ierobežojumus lasiet piektdienas, 6.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija līdz septembrim atliek skandalozo FKTK likuma grozījumu skatīšanu

LETA, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien nolēma līdz septembra vidum atlikt likumprojekta izskatīšanu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) sacīja, ka, saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) informāciju, FM gatavojas noslēgt līgumu ar Ekonomiskās drošības un sadarbības organizāciju (OECD) par FKTK pārvaldes sistēmas izvērtēšanu.

«Kamēr nav zināmi OECD izvērtējuma rezultāti, būtu pārsteidzīgi virzīt FKTK likuma grozījumus otrajam lasījumam. Tāpat tagad nebūtu pareizi atsevišķi virzīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» sacīja Vucāns.

Komisijas vadītājs norādīja, ka cer sagaidīt OECD izvērtējumu vasaras laikā. «Pat tad, ja šis vērtējums septembra vidū vēl nebūs, komisija varēs atsevišķi vēl šajā sasaukumā atgriezties un izskatīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» norādīja Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, tad atbilstoši šā brīža plānam iekštelpu publisku un privātu pasākumu apmeklētāju pieļaujamo skaitu varētu palielināt no 25 līdz 50 cilvēkiem, informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Ja situācija būs stabila, tad vēl pēc četrām nedēļām varēs runāt par nākošajiem "paplašinājumiem", skaidro ministrijā. Vienlaikus ministrija informēja, ka tā ar nozares speciālistiem patlaban vērtē, vai ārtelpu pasākumiem var piemērot citādākus kritērijus attiecībā uz cilvēku skaitu.

Tāpat kā līdz šim, ierobežojumu mazināšana ir plānota pakāpeniski, nepārtraukti īstenojot situācijas uzraudzību, tāpēc VM mudina ņemt vērā, ka ierobežojumu mīkstināšanas efektu epidemioloģiski ir iespējams novērtēt ar laika atstarpi - no divām līdz četrām nedēļām. Latvija ir vērtējusi situāciju un izskatījusi dažādus iespējamos attīstības scenārijus, skaidroja Strapcāne, piebilstot, ka līdzšinējā prakse ir piesardzīga, stingri pieturoties epidemiologu rekomendācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas valdība pagarina karantīnu līdz 31. maijam, bet būtiski atvieglo ierobežojumus

LETA--BNS, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien pagarinājusi Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnu līdz 31.maijam, bet būtiski atvieglojusi vairākus līdzšinējos ierobežojumus.

Jau no pirmdienas, 11.maija, Lietuvā darba, biznesa vai studiju nolūkā varēs iebraukt Polijas pilsoņi, bet no piektdienas, 15.maija, būs atļauts brīvi ieceļot Igaunijas un Latvijas pilsoņiem. Nedz uz Polijas, nedz Baltijas valstu pilsoņiem netiks attiecināta prasība par obligātu 14 dienu pašizolāciju. Tā neattieksies arī uz Lietuvas pilsoņiem, kuri atgriezīsies no darba, studijām vai biznesa darīšanām Polijā, kā arī no Latvijas vai Igaunijas.

No 11.maija, ievērojot piesardzības pasākumus, būs atļauti pasažieru pārvadājumi prāmjos uz Klaipēdu ne tikai no Ķīles, bet arī no Rostokas un Trāvemindes.

Drīzumā tiks atkal atvērti vairāki robežas šķērsošanas punkti, kuri līdz šim bija slēgti. Lietuvas un Polijas robežu jau no 11.maija varēs šķērsot ne tikai Kalvarijas-Budziško, bet arī Lazdiju-Aradninku robežpunktā. Savukārt pāri Latvijas un Lietuvas robežai no 15.maija drīkstēs doties ne tikai Saloču-Grenctāles robežas šķērsošanas punktā, bet arī Būtiņģes-Rucavas un Smelīnes-Medumu robežpunktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma atcelšana pēdējā laikā kļuvusi par vienu no apspriestākajiem tematiem un ne velti - tieši vai netieši šis maksājums ietekmē ikvienu Latvijas elektroenerģijas patērētāju jeb ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kas nenoliedzami šogad ir arī vēlētāji.

Iespējams, tieši tāpēc priekšvēlēšanu steigā katrs esošais un topošais deputāts OIK platformu mēģina izmantot savu reitingu celšanai - cits sola OIK maksājumu atcelt pavisam, cits asi kritizē gan savus priekšgājējus, gan viņu šā brīža centienus situāciju labot.

Nozares pārstāvji jau pauduši, ka nosaukuma maiņa elektroenerģijas gala patērētāju rēķinus, visticamāk, nesamazinās, jo atbalsta maksājums tiek pārlikts uz elektrības tirgotāju, kas to iekļauj rēķinos.

DB jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka Arvila Ašeradena vadītā darba grupa izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, piedāvājot piecu pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski un vienoti īstenojams, sākot no 2019. gada. Kamēr pats ministrs pārliecinoši sola, ka pēc pāris gadiem esošā maksājumu sistēma vairs nepastāvēs, nozares pārstāvji EM skaļos paziņojumus sauc par bezatbildīgiem un saista ar vēlēšanu tuvošanos. OIK likvidēšanas scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, noteikt ierobežotas peļņas normas, veikt jaudas maksājumu reformu, kā arī nākotnē OIK aizstāt ar asi kritizēto zaļo sertifikātu sistēmu, kas pēc būtības nav nekas cits kā vien sistēmas pārsaukšana. Nozares pārstāvji jau pauduši, ka nosaukuma maiņa elektroenerģijas gala patērētāju rēķinus, visticamāk, nesamazinās, jo šajā gadījumā atbalsta maksājumu apmērs tiek pārlikts uz elektrības tirgotāju, kas to iekļauj rēķinos gala patērētājam. Bažas par EM priekšlikumu izteikuši arī tirgotāji, norādot, ka zaļo sertifikātu tirdzniecība varētu radīt sarežģīti administrējamu sistēmu ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem gan patērētājiem un tirgotājiem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem. Lai gan steiga OIK jautājuma risināšanā ir liela, ekonomikas ministrs jau vairākkārt norādījis, ka atcelt OIK šogad nav iespējams, jo tas neizbēgami nozīmētu valsts ieraušanu milzīgos tiesvedību procesos, kas būtu mērāmi simtos miljonos eiro. Šobrīd konkrēti gan nav skaidrs, kas mainīsies pēc trīs gadiem, taču ministrs uzsver - šajā laikā tiks radīts jauns atbalsta mehānisms jeb, vienkāršāk sakot, – viss būs citādi. Visticamāk, tā arī būs, jo jādomā, ka pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām lēmumu pieņēmēju kompozīcija būs krietni mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji izstrādājuši deviņus principus godīgai depozīta sistēmai

Db.lv, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirdzniecības nozare izstrādājusi deviņus principus depozīta sistēmas pārdomātai un efektīvai ieviešanai, informē SIA «Maxima Latvija».

Ar izstrādātajiem pamatprincipiem un pozīciju vadošie tirgus dalībnieki ir iepazīstinājuši sistēmas ieviešanā iesaistītās puses - dzērienu ražotāju pārstāvjus, atkritumu apsaimniekotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī informējuši Saeimas komisiju, aicinot iestrādāt tos likumdošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

«Maxima Latvija» ieskatā pašlaik radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses.

Lai nodrošinātu godīgu un atvērtu depozīta sistēmu, galvenie principi, kas tirgotāju ieskatā būtu jāiestrādā depozīta iniciatīvā, ir sistēmas pieejamība, caurskatāmas un SPRK apstiprinātas izmaksas, ražotāju un tirgotāju pārstāvības līdzsvars, daudzveidīgs iepakojumu savākšanas modelis un princips, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 05.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus, kas tika ieviesti pandēmijas dēļ, un valstis paredz atbalstu saviem uzņēmumiem.

Vairākās Eiropas valstīs sāk pieņemties spēkā noskaņojums, ka tuvākās nākotnes ekonomiskās perspektīvas līdzinās 2009. gada krīzes apjomam un mērogiem.

Lieli ekonomiskie sarežģījumi pasaulei uzklupuši vairāk nekā 10 gadus pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, un pasaulē izveidojusies krīžu paaudze.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 5. maija numurā:

- viedokļi - Covid-19 un pieejamie finanšu resursi

- aktuāli - sašķidrinātā vai cauruļvadu gāze

- tēma - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana: ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus; aicina mīkstināt ierobežojumus brīvdabā; Zviedrijas paraugs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā lielie pārtikas veikalu tīkli "Tesco" un "Sainsbury's" noteikuši ierobežojumus pirkumiem, šādi reaģējot uz pircēju paniku, kas, bažījoties par koronavīrusa karantīnas režīmu, veikalu plauktus izpērk tukšus.

Premjerministrs Boriss Džonsons, kurš izpelnījies kritiku par pārmērīgo lēnību un piesardzību koronavīrusa krīzes apstākļos, otrdien sacīja, ka nav iemesla veidot lielus krājumus mājās un pārtikas rezerves ir drošas.

Tomēr lielos pārtikas veikalus visā valstī jau pārņēmusi panika. Viens pēc otra veikalu plaukti izpirkti tukši, bet dažos palicis vien saldējums un Lieldienu olas.

Arī trešdien pie daudziem veikaliem veidojās garas rindas, novēroja ziņu aģentūra "Reuters".

"Kļūst sliktāk," sacīja avots vienā no lielajiem veikalu tīkliem.

Lai savaldītu iepirkšanās paniku, "Sainsbury's" noteiks ierobežojumus pirkumiem.

"Tesco" dažas preces ļaus iegādāties tikai pa divām, arī makaronu, tualetes papīra iepakojumus, ilgtermiņa pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas IKT nozares un zinātnes pārstāvji - "LMT", "MakIT", "Mobilly", "TestDevLab", "Zippy Vision", Latvijas Universitātes eksperti, "TechHub" Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš - ir apvienojušies iniciatīvā, lai brīvprātīgi un bez maksas radītu lietotni, kas varētu palīdzēt ierobežot vīrusa izplatību Latvijā un ātrāk atvieglot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus.

Lietotnes risinājuma izvērtēšanā iesaistījušās arī vairākas valsts iestādes, t. sk. Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, Slimību profilakses un kontroles centrs, NATO StratCom, kā arī medicīnas nozares profesionāļi un epidemiologi.

Plānoto lietotni ikviens iedzīvotājs Latvijā varēs brīvprātīgi un bez maksas lejupielādēt savā telefonā. Tā darbosies, izmantojot Bluetooth tehnoloģiju, un būs pieejama ierīcēm gan ar IOS, gan ar Android operētājsistēmām.

Lietotnes izstrāde tiek balstīta uz Eiropas datu aizsardzības principiem. Neatklājot atrašanās vietas koordinātas, saslimšanas gadījumā tādējādi varētu informēt visus, kuri arī izmanto šādu lietotni un ar kuriem slimnieks ir bijis kontaktā tuvāk par apmēram 2-4 metriem un ilgāk par apmēram 15 minūtēm."Kaut arī Latvija šobrīd ir valsts ar vieniem no mērenākajiem ierobežojumiem, tomēr tie ievērojami ietekmē cilvēku aktivitātes. Lai ierobežojumus atvieglotu, ir jāievieš papildu piesardzības pasākumi, ko jau ir izdarījušas vairākas citas valstis. Panākumu pamatā ir plaša testēšana un kontaktu meklēšana. Mobilās lietotnes varētu atvieglot kontaktu meklēšanu un paātrināt testēšanas laiku. Tas palīdzētu labāk ierobežot infekciju un samazināt ierobežojumus. Ir lieliski, ka Latvijā ir ekspertīze šādu mobilo lietotņu radīšanai, un īpaši pozitīvi, ka procesā ir iesaistīti daudzi vadošie uzņēmumi un tas notiek sociālā projekta ietvaros," norāda Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis informāciju par 300 tūkstošiem fizisku personu bankas kontiem, kuros apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro gadā, svētdien vēstīja LNT TOP10.

Pērn septembrī VID pirmo reizi no bankām saņēma ziņas par kontu atlikumiem, bet līdz 1. februārim pirmo reizi saņēma arī ziņas par kontu apgrozījumu. Interesanti, ka vairāk nekā 430 personām katrai konta apgrozījums bijis no 1 līdz 10 miljoniem eiro, bet 14 fiziskām personām katrai konta apgrozījums bijis virs 10 miljoniem eiro.

Starp šiem datiem esot arī lielas aizdomīgas summas – tā LNT TOP10 atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa -Ādmine. «Konta atlikums ir nulle un, piemēram, 2 miljoni iekšā, 2 miljoni - ārā, oficiāli ienākumu nav, par kuriem mūsu rīcībā varētu būt informācija, lai varētu saprast, kas tā ir par naudu. Tiklīdz fiziskās personas būs izpildījušas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tad visus datus, kas mūsu rīcībā, izlaidīsim caur automatizēto riska analīzi un faktiski vasaras beigās sāksim mērķtiecīgāku darbu ar riskantajām fiziskām personām, kur vētīsim, kas tad tā ir par naudu,» tā skaidroja VID pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezervāciju skaits "Mogotel" tīkla viesnīcās turpmākajiem mēnešiem ir salīdzinoši neliels, bet tas rada sajūtu, ka ceļotāji sāk mosties un kāds plāno arī atpūsties, portālam db.lv sacīja "Mogotel" mārketinga nodaļas vadītajs Igors Porohs.

"Mogotel" tīklā līdz 2020. gada marta vidum veiksmīgi darbojās 16 viesnīcas, no kurām 14 atrodas Rīgā. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī 14 viesnīcas tika slēgtas, un visā krīzes periodā turpināja darboties divas viesnīcas – "Wellton Riverside SPA Hotel" un "Rixwell Terrace Design Hotel". Šobrīd atsācis darboties arī "Wellton Riga Hotel & SPA".

Tāpat nu jau var sākt domāt par papildus ēku korpusu atvēršanu, kuri sākotnēji bija ciet, saka I. Porohs. Atvērtajās viesnīcās šobrīd vēl ir ierobežots pakalpojumu klāsts, jo pārsvarā visus papildu pakalpojumus nācās apturēt, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus. SPA centru un ēdināšanas pakalpojumu apjoms ir samazināts līdz minimumam, lai izvairītos no kontakta ar viesnīcas personālu un citiem viesiem, kā arī nodrošinātu atbilstošu drošības līmeni viesnīcā. Tomēr pakāpeniski, līdz ar Baltijas valstu un Eiropas robežu atvēršanu, viesnīcas pārstāvji sāk plānot daļēju pakalpojumu atsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā ar dīzeļdzinējiem aprīkotu automašīnu aizliegums Eiropas lielajās pilsētās ietekmē Latvijas auto tirgu?

BRC Autocentrs, 04.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties ierobežojumiem un aizliegumiem iebraukšanai lielākajās Eiropas pilsētās automašīnām ar dīzeļdzinējiem, tie ir ievērojami ietekmējuši kā jaunu tā lietotu dīzeļauto pārdošanas apjomus. Ar dīzeļdzinēju aprīkoto jauno auto tirdzniecība Eiropā samazinās, tāpat kā to cena lietoto auto tirgū. Kā tas ietekmēs auto tirgu Latvijā un vai šī tendence vietējam tirgum ir iespēja vai pamats uztraukumam, centīsimies noskaidrot šajā rakstā!

Dīzeļu ēras noriets Eiropā

Kopš 2015. gada skandalozajiem notikumiem ap Volkswagen AG koncerna manipulācijām ar kaitīgo izmešu rādījumiem to dīzeļautomašīnām, Eiropa ir sākusi ieviest stingrākus ierobežojumus un aizliegumus iebraukšanai lielākajās pilsētās vecāku auto īpašniekiem, sevišķi tiem, kuru auto darbina dīzeļdzinēji. Dažas Eiropas pilsētas, kā piemēram, Londona, dīzeļiem ir ieviesusi ierobežojumus atsevišķās pilsētas zemo izmešu zonās, kamēr citas to iebraukšanu aizliedz teju pilnībā.

Vācija

Vācijas galvaspilsēta Berlīne jau kopš 2018. gada ir ieviesusi noteiktus ierobežojumus – lietoti auto, kuru dīzeļdzinēji neatbilst Euro6 izmešu standartiem tiek izslēgti no iespējas piedalīties satiksmē pilsētas centrā. Šim piemēram sekoja arī citas Vācijas pilsētas – Hamburga, Frankfurte un pat vācu autobūves bastions – Štutgarte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Dīkstāves regulējumā jāiekļauj arī atbalsts airBaltic grupas uzņēmumiem

"airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" ir iepazinusies ar medijos pieejamo informāciju par valdības gatavoto, tā saukto, dīkstāves regulējumu, lai mazinātu koronavīrusa Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes sekas un masveida darba tiesisko attiecību pārtraukšanu.

"airBaltic" ieskatā valdības piedāvātais regulējums – apmaksāt 75% no dīkstāves darba samaksas līdz EUR 700 maksimālai robežai – ir labs sākums, lai darba devēji varētu noturēt darbā maksimāli daudz darbinieku krīzes laikā.

LASI: Valdība virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

Tomēr vakar, 18. marta pēcpusdienā, medijos izskan ziņas, ka minētais regulējums neattieksies uz valsts kapitālsabiedrībām, kas finanšu līdzekļus varēs saņemt no Eiropas fondiem. Vēršam uzmanību uz faktu, ka "airBaltic" grupas uzņēmumiem ir nepieciešams risinājums nekavējoties un valsts sociālais atbalsts krīzes situācijā, savukārt, Eiropas risinājumi vēl tikai top un nav zināms, cik ilgu laiku aizņems to apgūšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ģenerālprokurora amatā apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu pat Stukāna apstiprināšanu šajā amatā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam iepriekš izvirzīja Tieslietu padome.

Ģenerālprokurora amatam virza tiesnesi Stukānu 

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas...

1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis. Tieslietu padomē viņš varēs darboties, arī ieņemot ģenerālprokurora amatu.

Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā

Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Stukāns savulaik studējis nu jau likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pagājušā gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu viņam piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais krimināltiesību apakšnozarē.

Stukāns prot krievu, angļu un vācu valodas.

Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.

Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.

Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna "Nissan", bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.

Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro

LETA, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro, ceturtdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc viņa aplēsēm, valsts plānotais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai no sākotnēji plānotā viena miljarda eiro nu jau ir sasniedzis nedaudz virs diviem miljardiem eiro.

Šodien valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus 

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar...

Reirs sacīja, ka līdz šim pieņemti lēmumi par valsts atbalstu 1,1 miljarda eiro apmērā, bet dažādos citos finanšu instrumentos ir rezervēts vēl viens miljards eiro. Piemēram, ar Eiropas Investīciju banku ir noslēgts līgums, kas ļauj Latvijai piekļūt 400 miljoniem eiro, lai mazinātu Covid-19 radītās sekas. Tāpat no šī plānošanas perioda Eiropas Savienības fondiem ir pieejami 600 miljoni eiro, kas tiks pārstrukturēti, lai palīdzētu tām nozarēm, kurām tas patlaban nepieciešmas.

Ministrs arī norādīja, ka Valsts kase turpina aizņemties, piemēram, vakar vietējā tirgū vērtspapīros aizņemoties 50 miljonus eiro ar negatīvu finanšu likmi.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Valdība virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai 

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Inovē vai gatavojies aiziet no biznesa

Anda Asere, 02.01.2019

Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Renault Zoe: komforts no otrreizējiem materiāliem

Aldis Zelmenis, speciāli Db, 03.07.2020

Bezvadu lādētājs, USB pieslēgligzda, mūsdienīga multimediju sistēma EASY LINK ar lielo 9,3 collu ekrānu un 10 collu centrālo displeju ir "Renault Zoe" rīcībā.

Foto: Aldis Zelmenis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākais un viens no izskatīgākajiem elektroauto Eiropā, proti, otrās paaudzes "Renault Zoe" demonstrē lielisku tehnoloģisko pildījumu, turpretim čaulas akustiskais komforts un salona tapsējums ir pelnījis kritiku.

Auto ārējās formas un arī salona arhitektūra izraisa cieņu. Viss ergonomiski un ērti. Miera stāvoklī "Renault Zoe" ir īsts pilsētnieka sapņu auto, kuru Latvijas apstākļos var mierīgi izmantot arī tālākiem galamērķiem. Satikšanās brīdī, iesēžoties auto salonā, rodas pat mājīguma sajūta. Vadības panelis, klimata regulēšanas pogu bloks no "Dacia Duster", pat mēteļdrēbes paneļu apdare izskatās modīgi un laikmetīgi.

Arī priekšējie krēsli vizuāli liek domāt, ka tajos būs tikpat ērti arī sēdēt. Proporcionāls un izskatīgs ir arī eksterjera dizains. Nomināli otrajā sēdekļu rindā var ietūcīties divi pusaudži, turklāt aizmugurē vēl palikusi pāri vieta nelielam bagāžniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ne viss likumīgais ir ētisks

Sandra Dieziņa - DB žurnāliste, 10.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekāda interešu konflikta nav. Tā, skatot zemkopības ministra un miestiņa brūvētavas Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava lietu saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par iespējamo interešu konfliktu depozītsistēmas ieviešanā, pēc DB rīcībā esošās informācijas, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Te jāvērš uzmanība uz to, ka likumā Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā minētie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Taču vai viss ir tik vienkārši? Kā uzsver politoloģe Iveta Kažoka, Latvija ir maza valsts un pilnībā izvairīties no interešu konfliktiem ir teju vai neiespējami. Tieši tāpēc minētais likums ierobežo gadījumus, kas ir īpaši kaitīgi. Proti, tos gadījumus, kad lēmuma pieņēmējs, izmantojot savu amata stāvokli, var lemt par labu savam biznesam. Taču likums nevar ierobežot visus gadījumus, citādi varam nonākt situācijā, kad nebūs, kas lemj par valstiski svarīgiem jautājumiem. Taču jebkurā gadījumā, ja kāda ministrija izstrādā un virza noteikumus vai grozījumus, kam ir tieša ietekme uz ministra biznesu, tas izskatās aizdomīgi. Tāpēc būtu pareizi, ja konkrētais ministrs nebūtu tas, kurš šo jautājumu virza valdībā, bet tas būtu jādara kādam citam viņa kolēģim.

Komentāri

Pievienot komentāru