Igaunijas valdība gatavojas izveidot jaunu uzņēmumu, kas pārņemtu nacionālās aviokompānijas Estonian Air lomu gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) pieņems nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz lidsabiedrībai piešķirto valsts finansējumu, vēsta Postimees.

Igaunijas televīzija ETV ziņo, ka investīciju apjoms uzņēmuma akciju kapitālā veido 40,7 miljonus eiro.

«Igaunijai ir jābūt gatavai gan uz pozitīvu, gan negatīvu [EK] lēmumu, tāpēc valdība ir pilnvarojusi ekonomisko lietu un infrastruktūras ministru izveidot valstij piederošu uzņēmumu ar akciju kapitālu 40,7 miljonu eiro apmērā. Galvenais šīs kompānijas mērķis ir izveidot aviokompāniju un struktūru šajā grupā, lai spētu apkalpot Igaunijas gaisa pakalpojumu tirgu un nodrošināt pakalpojumus citām aviosabiedrībām,» pavēstījis Ekonomisko lietu un komunikāciju ministrijas preses nodaļas vadītājs Rasmuss Rūda.

Joprojām nav atrasts labs risinājums dzīvokļu parādu piedziņai pret pakalpojumu sniedzējiem un bankām, trešdien Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pārskata prezentācijā pastāstīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen reģionālās nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupas vadītājs, partneris zvērināts advokāts Ģirts Rūda.

«Tendence, kas sākās vairākus gadus iepriekš, bet pagājušogad nesamazinājās, ir tāda, ka mēs kopā slīkstam parādu jūgā. Un tas, protams, vairāk attiecas uz dzīvokļiem. Parādu apmērs pakalpojumu sniedzējiem, bankām un citām trešajām personām nemainās, vai pat turpina pieaugt,» sacīja Rūda.

Viņš uzsvēra, ka joprojām nav efektīva risinājuma dzīvokļu parādu piedziņai. «Dzīvojamajās ēkās mēs redzam, ka ir saglabājusies šī parādu problēma, un ne valdība, ne Saeima nav spējusi atrast labu risinājumu parādu piedziņas un samazināšanas problēmai, gan pret pakalpojumu sniedzējiem, siltuma, elektrības un gāzes piegādātājiem, gan arī pret bankām,» teica "Soreinen" pārstāvis.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Patlaban ekonomiskā situācija Baltijā ir labvēlīga nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, secina Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā notikušās diskusijas eksperti.

Kā atzina DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, vispārējās ekonomikas perspektīvas Baltijā šobrīd ir diezgan labas. Eksporta izaugsme trijās valstīs paātrinās, jo bizness ir spējis pielāgoties norisēm un politiskajai situācijai Krievijas tirgū, savukārt izaugsme ES valstīs izskatās stabila, lai gan diezgan pieticīga.

«Nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā ir atguvies vislabāk, tāpēc tam paredzama neliela izaugsme, ko veicinās algu pieaugums un patēriņš, kurš kaimiņzemē ir diezgan spēcīgs. Latvijā potenciāls augšupejai ir lielākais starp Baltijas valstīm, jo mājsaimniecību un uzņēmējdarbības parādu samazināšanās bija visilgākā un smagākā. Tāpēc neizbēgami šī procesa beigās mūsu valstī ir vislielākais potenciāls izaugsmes radītiem pārsteigumiem tirgū. Lietuvas nekustamā īpašuma tirgus atrodas pa vidu šīm abām galējībām,» sacīja Strautiņš.

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Uzņēmumā Lietuvā Swedwood Kazlų Rūda, kas ražo mēbeles zviedru mēbeļu tirdzniecības gigantam Ikea, par piektdaļu tiks samazināts darbinieku skaits, ziņo news2biz.com.

Darba attiecības tiks pārtrauktas ar 62 strādājošajiem un 45 ārštata darbiniekiem, un tādējādi ražotnē darbu turpinās 400 strādnieki, mediju informēja Swedwood Kazlu Ruda rīkotājdirektors Kristers Ogrens (Christer Ågren).

«Mums vairs nebūs nepieciešams tik daudz darbinieku, jo mēs atjaunināsim dizainu aptuveni pusei no ražoto produktu klāsta. Tā kā jauniem produktiem sākumā parasti nav tik liels pieprasījums, kā vecākiem produktiem, paredzams, ka arī ražošanas apjomi samazināsies,» lēmumu ražotnē samazināt darbinieku skaitu, komentē K. Ogrens.

«Ir tādi produkti, kas tiek ražoti divdesmit gadu garumā, bet citi produkti ir aktuāli īsāku laiku posmu. Vidējais produkta, ko ražojam Lietuvā, ražošanas «dzīves ilgums» ir no pieciem līdz desmit gadiem,» viņš stāsta.

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

RB Rail AS akcionāri - Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica statyba UAB – 1. februārī par Baltijas kopuzņēmuma padomes pagaidu locekli apstiprināja Ģirtu Rūdu.

Ģ. Rūda ir pieredzējis jurists un šobrīd VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir juridiskais un administratīvais direktors.

No 2020. gada līdz 2022. gadam bijis padomes loceklis Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, darba pieredzi uzkrājis starptautiskos advokātu birojos un no 2017. gada līdz 2020. gadam vadījis juridisko departamentu RB Rail AS.

Ģ. Rūda jurisprudences izglītību ieguvis Latvijas Universitātē, studijas maģistratūrā turpinājis Apvienotajā Karalistē Bristoles Universitātē, kā arī Rīgas Biznesa skolā ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā. Vairāk nekā desmit gadus bijis pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Līdz ar Ģirtu Rūdu RB Rail AS padomē strādā padomes priekšsēdētājs Sandors Līve, Arēnijs Jackus, Arnis Kākulis, Keits Kasemets, Romass Šveds.

Uzturēšanās atļauju izsniegšanā arvien saglabājas neskaidrības – varētu mainīties Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš, arī ieceri par valdības pilnvaru paplašināšanu nozarē saista tikai ar politiskiem mērķiem.

Lai arī koalīcija jau vienojusies par jaunu priekšlikumu piešķirt valdībai tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, pilnībā vēl nav pabeigts darbs pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Atbildīgā komisija darbu gandrīz noslēgusi, nolemjot, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, taču šis termiņš nesaskan ar politiķu iepriekš lemto un var mainīties. «Šāds termiņš ir par ilgu, tā ir vilkšana garumā,» DB saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija).

Politika un inovācija Biheiviorisma ekonomikas atziņas palīdz radīt efektīvu rīcībpolitiku; to novērtē aizvien vairāk valdību, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīcībpolitikas efektivitāte no ātruma ierobežojumu ievērošanas līdz mājokļu siltināšanai, hronisku slimību ārstēšanai un nodokļu iekasēšanai var tikt panākta ar psiholoģijas atziņu pielietojumu, saka Lielbritānijas Cilvēku uzvedības pētniecības organizācijas (Behavioural Insights Team jeb BIT) Iekšlietu un starptautisko programmu direktors Saimons Ruda (Simon Ruda). Latvijā viņš viesojās sarunu festivālā Lampa, kā arī, lai tiktos ar Latvijas amatpersonām.

Fragments no intervijas

Parasti politikas veidošanas maiņa notiek līdz ar kādu krīzi. Kad un kāpēc sākās BIT?

Pirmo reizi par BIT sāka domāt 2004. gadā. Pašreizējais BIT vadītājs Deivids Halpērns (David Halpern) tad bija galvenais analītiķis premjerministra Tonija Blēra stratēģijas komandā. Viņš uzrakstīja ziņojumu, kā ietekmēt iedzīvotāju uzvedību. Bet tolaik tas netika labi uzņemts, jo kreisi centriskā valdība jau bija visai iesaistīta visās cilvēku dzīves jomās, un tobrīd bija pretrunīgi vērtētais plāns par «tauku nodokli» neveselīgajai pārtikai. Laikraksti pret to sacēlās, un šai situācijā, kad valdībai tika pārmesta pārlieka jaukšanās cilvēku dzīvēs, BIT ideja bija nepieņemama.

Ja Latvijai neizdosies panākt mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, tad valdība meklēs citus risinājumus, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe informēja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā skatīs sešus septiņus jautājumus, tostarp par militāro finansējumu, Ukrainu un sankcijām. Latvija šajā sēdē nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija nav bijusi noraidoša, taču priekšā gaidāmas debates.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

Maksātnespējīgo fizisko personu skaits turpina pieaugt; politiķiem būs jāizšķiras starp aizdevējiem un vieglprātīgiem kredītņēmējiem - vēlētājiem.

Tā kā arvien aktuālāks kļūs jautājums par iespēju šiem cilvēkiem sākt dzīvi no jauna, politiķiem būs jāizdara salīdzinoši smaga izvēle - nedarīt neko, veikt «kosmētisko remontu» maksātnespējīgo fizisko personu sakarā vai arī atvēzēties uz kādiem kardināliem soļiem, piemēram, parādu dzēšanas termiņa saīsināšanu, šo personu šķirošanu atkarībā no tā, vai tas ir kredītņēmējs vai galvinieks. Tiesa, «piedodot» parādniekiem, jārēķinās, ka būs arī zaudētāji - kredītu aizdevēji bankas, kuras nespēs atgūt aizdoto naudu.

Kā situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, tad politiķiem būs jāizšķiras starp tiem, kuri nespēj samaksāt kredītus, taču var būt svarīgs elektorāta slānis vēlēšanās, vai arī jānostājas kredītu devēju - banku - pozīcijās. Daudziem gan šķiet, ka kardināla izšķiršanās par labu vienai vai otrai pusei nenotiks. Vēl vairāk - parādu piedošanas gadījumā tām fiziskajām personām, kuras būs ar tiesas lēmumu atbrīvotas no atlikušā parāda segšanas, iespējas aizņemties naudu būs apgrūtinātas (ja kāds vispār vēlēsies aizdot), jo Kredītbirojā jau būs dati par nespēju samaksāt iepriekšējo kredītu.

Izskatās, ka arī pieredzējušie tirgus dalībnieki, kuriem nācās pārdzīvot ne vienu vien tirgus turbulences periodu, ir manāmi sašutuši par aprīļa sākumā globālos akciju tirgos notiekošo. Trampa paziņojums par tarifiem un izraisītā eksplozija bija tas, par ko mēs jau sen brīdinājām: “rudā gulbja” efekts, kas izvērsās visā savā ugunīgajā krāšņumā.

Akciju tirgi piedzīvoja strauju kritumu, volatilitāte zibenīgi pieauga, S&P 500 nedēļas laikā zaudēja 10%, akciju valuācijām piedzīvojot pamatīgu korekciju. Tas bija vienkārši izjukums – haotiska izpārdošana, kas mums atgādināja, cik strauji var mainīties tirgus sentiments globālā tirdzniecības kara laikā.

Tas atkal izraisīja bailes no recesijas, un nav grūti saprast, kāpēc. Tā kā tarifi draud apslāpēt uzņēmumu peļņu un paaugstināt cenas, daži investori sāka “meklēt izeju” pēc iespējas ātrāk. Trampa “atbrīvošanas nedēļā” Dow Jones nokritās par 9%, Nasdaq Composite zaudēja 10%, arī Eiropas un Āzijas galveniem indeksiem izjūtot triecienu. “Growth” akcijas, “Magnificent 7” mīļākie, piedzīvoja pamatīgu kritumu, jo to augstās valuācijas neatbilda gaidāmajai ekonomiskajai nenoteiktībai.

Nekustamā īpašuma tirgus ir atvērts jauniem dalībniekiem, ir apstiprinājusies interese no investoru puses, kuri saskata potenciālu pašreizējā tirgus situācijā, uzskata Colliers International vadītājs Deniss Kairāns.

Nekustamā īpašuma tirgus sāk stabilizēties. Pagājušajā gadā pieauga darījuma skaits ikvienā no nekustamā īpašuma segmentiem salīdzinājumā ar 2009. gadu.

Db.lv jau ziņoja, ka nule somu kompānija Citycon par 105 milj. eiro ir iegādājusies tirdzniecības centru Tallinā – Kristiine Shopping Centre. Vēl viens vairāk nekā 100 milj. eiro vērts darījums šobrīd esot procesā, teic D. Kairāns.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts Ģirts Rūda apstiprina, ka kopš pagājušā gada vidus arī Latvijas ir notikuši lielāki pirkuma darījumi, tostarp investori iegādājušies biroja telpas, dzīvojamām ēkas un zemi. Pašlaik izpētei un visam iegādes procesam tiek veltīts krietni ilgāks laiks.

Krievijas Klusā okeāna piekrastē pazudis kuģis ar deviņiem apkalpes locekļiem un 700 tonnām zelta rūdas, raksta AP.

Kuģi bija nolīgusi derīgo izrakteņu ieguves kompānija Polymetal, un tas devās no okeāna piekrastes pilsētas Neranas uz Fekļistovas salu Ohotskas jūrā.

No derīgā izrakteņa zelta rūdas, kas atradās uz kuģa, iespējams iegūt zeltu. Dārgmetāla īpatsvars zelta rūdā gan ir visai neliels. Kompānijas Polymetal pārstāvis paziņoja, ka nekomentēs iespējamo zelta rūdas kravas vērtību.

Polymetal ir pārvadājusi zelta rūdu maršrutā no Neranas un Fekļistovas salu jau iepriekš, un pārvadājumi, izmantojot jūras transportu, uzņēmumam nav nekas neparasts.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Jau otro gadu Latvijā korporatīvajai pārvaldībai tiek pievērsta īpaša uzmanība, pasniedzot uzņēmumiem, kas daudz paveikuši šajā jomā, Latvijas Korporatīvās pārvaldības balvu 2022.

Tādējādi tiek apzināta labākā Latvijas prakse un atzinīgi novērtēti uzņēmumu centieni ieviest labas pārvaldības standartus un Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksu. Šogad Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome balvu piešķīra piecās nominācijās, un tās svinīgā pasniegšana notika 14.oktobrī, Komerclikuma 20 gadu jubilejas konferences "Krietns un rūpīgs saimnieks lielo satricinājumu laikā" noslēgumā.

Nominācijā "Risku pārvaldības stratēģis" balvu saņēma Attīstības finanšu institūcija Altum, jo uzņēmums spējis vissekmīgāk identificēt, novērtēt, vadīt un kontrolēt potenciālos notikumus vai situācijas, nodrošinot pārliecību par uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Advokātu tēls sabiedrībā vairāk tiek vērtēts kā negatīvs. Tikai 16% respondentu norāda, ka tas ir pozitīvs, savukārt 36%, ka negatīvs, liecina OMD snapshot veiktā aptauja.

Vispopulārākais viedoklis par advokātiem, ka tie ir dārgi. Tā uzskata 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus 33% sabiedrības advokātus uzskata par savtīgiem, vienlaicīgi gan atzīstot, ka šādi speciālisti ir vajadzīgi. Tikai 5% advokātus vērtē kā uzticamus, bet 4% kā godīgus.

Būtiski, ka gandrīz vienādi negatīvs viedoklis par advokātiem ir tiem, kam ir sadarbības pieredze, gan tiem, kam nav. Tiem, kas nav saskārušies ar advokātiem personīgi, biežāk ir viedoklis, ka advokātu pakalpojumi ir dārgi. Tā domā 76% respondentu, kas nav izmantojuši pakalpojumus pretstatā 68 aptaujāto ar pieredzi.

Lielākā daļa jeb 64% respondentu norādījuši, ka nav izmantojuši advokātu pakalpojumus, biežāk tie bijuši lauku iedzīvotāji, kā arī respondentiem ar mazākiem ienākumiem.

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

Patlaban slēgtās viesnīcas Hotel de Rome ēkas ieradušies vairāki apsardzes firmas Koblenz darbinieki, lai palīdzētu bijušajiem īpašniekiem no restorāna Paulinger alus dārzs iznest mantas. «Tā ir laupīšana skaidrā dienas laikā. Bez kriminālprocesa šeit neiztikt,» atzīmēja jauno ēkas īpašnieku SIA Baltic Investments Group pārstāvis, zvērināts advokāts Armands Liberts.

Šādu tiesības bijušajiem ēkas nomniekiem neesot, jo pārdošanas līgumā minēts, ka ēka tiek pārdota ar visu tās aprīkojumu.

Ar restorāna un viesnīcas ēkas bijušo nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH pārstāvjiem portālam Nozare.lv pagaidām nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, 29.jūlijā viesnīcas Hotel de Rome ēkas jaunais īpašnieks SIA Baltic Investments Group, atslēdzot elektrību, pārtrauca viesnīcas darbību.

Nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH direktors un īpašnieks Jurgens Rēlingers klāstīja, ka pieczvaigžņu viesnīcas Hotel de Rome operatoram no atceltajām rezervācijām un negūtajiem ienākumiem viesu apkalpošanā līdz šī gada beigām radīti zaudējumi vairāk nekā 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) apmērā.

Viesnīcas Hotel de Rome operatoriem radītie zaudējumi un negūtie ieņēmumi patlaban aprēķināti 2,8 miljonu eiro (1,96 miljonu latu) apmērā, sacīja bijušās viesnīcas Hotel de Rome viena no operatoriem uzņēmuma Rohlinger Beteiligungs und Vermogensvervaltungs GmbH īpašnieks Jurgens Rēlingers.

1,7 miljonu eiro (1,19 miljonu latu) zaudējumi aprēķināti par viesnīcas aprīkojumu, kas fiksēts arī tiesā, bet 1,1 miljona eiro (770 000 latu) zaudējumi - par atceltajiem aptuveni 4000 fiksēto rezervāciju, kas bija līdz pat nākamā gada pavasarim, kā arī atsevišķām vēl tikai pieteiktām rezervācijām. Šī summa tika aprēķināta, vadoties pēc tā, ka pusgads varētu būt pietiekams laiks, lai atbrīvotu Hotel de Rome ēku, bet šāds termiņš netika dots.

Zaudējumus Rēlingers plāno piedzīt tiesas ceļā no Baltic Investments Group.

Viņš stāsta, ka šī gada 10.septembrī bijis tiesas lēmums, kas atļauj no bijušās viesnīcas telpām izņemt mēbeles, kas pieder piecām dažādām kompānijām - gan viesnīcas operatoram, gan restorāna apsaimniekotājam un citiem.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.