Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Nesen Kazahstānā izcēlās vardarbīgi protesti par sašķidrinātās naftas gāzes cenu pieaugumu. Valdība atkāpās, un dažās jomās izsludināja ārkārtas stāvokli.

Satricinājumi enerģētikas nozarē atbalsojas globāli daudzos procesos, kaut gan šis nav galvenais cēlonis Kazahstānas nemieriem.

Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs pieņēma savas valdības atkāpšanos pēc vardarbīgiem protestiem par degvielas cenu kāpumu. Tokajevs par premjerministra pienākumu izpildītāju nosaucis Alikhanu Smailovu.

Politiskais satricinājums neizbēgami ir radījis trauksmi pārvadājumu nozarē. Dažās valsts daļās dzelzceļa satiksme mēneša sākumā tika pilnībā bloķēta, un tika slēgtas vairākas nozīmīgas dzelzceļa stacijas Kazahstānas rietumos, tostarp Makat un Beineu. Pašlaik gan paziņots par dzelzceļa pārvadājumu atjaunošanu. Almati, kuru nemieri ir skāruši visvairāk, ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls un diemžēl pārrāvumi šajā piegāžu posmā neizbēgami atsauksies arī uz piegādēm Eiropā.

Šodien notikušajā asociācijas Latvijas auto (LA) ārkārtas sapulcē, kas bija sasaukta pēc vairāku desmitu neapmierinātu biedru aicinājuma, nebija kvoruma. Toties bija haotiska pārmetumu izteikšana un jautājumu uzdošana valdei, kā arī neveiksmīgi tās mēģinājumi skaidrot savus lēmumus.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka ar aicinājumu pie LA biedriem izvēlēt jaunu LA padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, bija vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, bija radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču šobrīd ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums iepriekš DB atzina par nepamatotiem. Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu vēstulē izskanēja arī pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu.

Naftas cena turpina turēties augtos līmeņos, un šīs nedēļas pirmajā pusē Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena dzīvojās nedaudz virs 110 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Kā galvenie iemesli, kāpēc naftas cena joprojām ir tik augta, tiek minēti ģeopolitiskie faktori. Proti, pamiers Gazas joslā ir trausls, nemieri notiek Ēģiptē un karš turpinās Sīrijā. Pastāv bažas, ka nemieri var izplatīties uz citām Tuvo Austrumu valstīm, kas atšķirībā no minētajām valstīm, ja būtu ievērojamas melnā zelta ražotājas.

Ja nebūtu tuvo Austrumu faktors, naftas cena, visticamāk, būtu ievērojami zemāka. Pasaules vadošo ekonomiku dati ir pārsvarā vāji, kas liecina, ka pieprasījuma izaugsme pēc naftas saskatāmā nākotnē varētu būt mazāk strauja. Tāpat milzīgs nezināmais ir tas, vai līdz ar šā gada beigām ASV iestāsies tā saucamā «fiskālā krauja» jeb process, kad līdz ar 2013. gada sākumu ASV beigsies nodokļu atlaides un iestāsies automātiska izdevumu samazināšana 600 miljardu ASV dolāru apmērā. Daudzi ekonomisti uzskata, ka tas pasaules lielākajai ekonomika liks nonākt recesijā.

Naftas cena šīs nedēļas sākumā tuvinās 108 ASV dolāru par barelu atzīmei, kas ir augstākais līmenis trīs mēnešu laikā.

Naftas cenai kāpt likusi politiskā nestabilitāte Ēģiptē, kas rada bažas, ka nemieri var izplatīties arī citos Tuvo Austrumu reģionos. Tiek ziņots, ka Ēģiptē atklāts uguns uz atsauktā valsts prezidenta Muhameda Mursija atbalstītājiem.

Naftas frontē valda bažas, ka nemieri izplatīsies un varētu tikt traucēts arī melnā zelta transports pa Suecas kanālu. Pagaidām gan transports pa šo kanālu traucēts nav, ziņo Reuters.

Tāpat naftas cenai pieaugt likušas gaidas par pasaules lielākās ekonomikas - ASV – ātrāku atveseļošanos. Jūnijā ASV tautsaimniecība spējusi radīt vairāk jaunu darba vietu nekā pirms tam prognozēja analītiķi, bet bezdarba līmenis atradies pie 7,6% atzīmes, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. Arī citi ASV ekonomikas dati pēdējā laikā spējuši pārspēt prognozes vai vismaz nesagādāt vilšanos. Tiesa gan, līdz ar labākiem ASV tautsaimniecības datiem, šķiet, drīzāk agrāk nekā vēlāk varētu pienākt laiks, kad pasaulei gandrīz pēc piecu gadu pārtraukuma nāksies sadzīvot ar pakāpenisku dolāru drukāšanas ēras izskaņu.

Nemieri Ukrainā plešas plašumā ārpus galvaspilsētas Kijevas. Patlaban protestētāji varētu būt ieņēmuši administrācijas ēkas desmit Ukrainas pilsētās, ziņo BBC.

Tikmēr Ukrainas tieslietu ministre Olena Lukaša (Olen Lukash) brīdinājusi protestētājus, kas «okupējuši» viņas ministriju, ka lūgs Nacionālās drošības un aizsardzības padomi «sākt rīkoties». Tieslietu ministrijas ēku Kijevā protestētāji ieņēma svētdienas vakarā bez pretošanās no ministrijas puses.

«Ja protestētāji nepametīs Tieslietu ministrijas ēku, es prasīšu Nacionālās drošības un aizsardzības padomi Ukrainā pasludināt valstī ārkārtas stāvokli,» O. Lukaša paziņoja telekanālam Inter TV.

Protestētāji aktivizējušies un grasās ieņemt administrācijas ēkas arī austrumu rajonos, kas tradicionāli ir atbalstījuši Viktoru Janukoviču un viņa valdību, liecina informācijas sociālajos tīklos.

Pirmdienu ASV vieglā jēlnafta WTI sāka ar kāpumu.

Cenas pieaugumu veicināja signāli par ekonomisko atveseļošanos Eiropā, kā arī runas par iespējamo Rietumu valdību militāro iejaukšanos Sīrijā, raksta Bloomberg. ASV paziņojusi, ka apsver iespēju izmantot militāru spēku Sīrijā pēc tam, kad pret iedzīvotājiem tika izmantoti ķīmiskie ieroči.

Kaut arī Sīrija nav lielākais naftas ražotājs, nemieri tajā var veicināt bažas par jēlnaftas piegādēm, tādējādi dzenot cenas uz augšu.

Tādējādi WTI oktobra piegādēm pieauga par 95 centiem līdz 107,37 dolāriem par barelu. Šajā gadā naftas cenas jau palielinājušās par 16%.

Savukārt Brent oktobra piegādēm saruka par 0,3% līdz 110,72 dolāriem par barelu.

Šangpu ciematā Ķīnas dienvidu daļā vietējie zemnieki pieprasa demokrātiskas vēlēšanas, un, lai panāktu savu, ciema iedzīvotāji izveidojuši barikādes no akmens un stieplēm, kā arī aizsprostojuši ceļu ar izdemolētām un aizdedzinātam automašīnām, vēsta ārvalstu mediji.

Nemieri norisinās jau otro nedēļu, un Ķīnas zemnieku dusmas vietējās amatpersonas izpelnījušās rūpnīcas būvdarbu dēļ. Ražotni paredzēts izbūvēt uz zemes, ko līdz šim zemnieki izmantoja lauksaimniecībai.

Zemnieku nemieri ir jau otrā šāda veida «sacelšanās» Guanduna provincē pēdējo 15 mēnešu laikā, un šī epizode norāda uz tādām problēmām kā politiskās atbildības trūkums un juridisku normu neievērošana, ziņo NRT.

Šangpu ir ciematiņš, ko ieskauj zemkopības zemes, banānu audzes un palmu koki. Fermeri te vēl joprojām strādā, izmantojot roku darbu.

Kādu dienu ciemā esot ieradušies «bandīti», kas uzbrukuši vietējiem fermeriem, stāsta 60 gadus vecais ciemata iedzīvotājs Lī, kuram uzbrucēji, kas, pēc vietējo teiktā, ieradušies, lai «lauztu valdošo opozīciju pret jaunās ražotnes būvi», viņam ar kapli esot salauzuši celi. Vietējie pašaizsardzības nolūkos sāka apmētāt iebraucējus ar akmeņiem, tāpat viņi aizdedzinājuši «bandītu» automašīnas un bloķējuši ceļus.

Ēģiptei importēto kviešu krājumu ir atlicis mazāk nekā diviem mēnešiem, aģentūrai Reuters paziņojis valsts nu jau bijušais valsts Sagādes ministrs Basems Ouda, kas tika atstādināts līdz ar Muhameda Mursija valdības krišanu.

Ministrs ziņoja, ka Ēģiptei palicis aptuveni 500 tūkst. tonnu importēto kviešu, kas būtu pietiekami vien termiņam, kas ir mazāks par diviem mēnešiem. Tiesa gan, valstij vēl esot aptuveni trīs milj. tonnu vietēji izaudzēto zemākas kvalitātes kviešu graudu krājumi (tos esot nepieciešams sajaukt ar importētajiem kviešiem, lai vispār no tiem varētu cept maizi).

Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importēja un jāņem vērā, ka valsts plaši subsidē maizes ražošanu. Savukārt nemieri Ēģiptē izraisījuši dažāda rakstura finansiālas grūtības (piemēram, šo valsti kopš Arābu pavasara apmeklē mazāk tūristu), kuru dēļ valsts nespēj norēķināties par savu kviešu importu.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Lai gan kopš šā gada sākuma kakao pupiņu cena pasaules lielākajās preču biržās ir samazinājusies, liela daļa izejvielu tirgus analītiķu pauž pārliecību, ka to cenas līkne nākotnē samērā strauji ceļos augstāk, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv cerības, ka pēc šīs izejvielas pieprasījums augs Āzijā, kur radīsies nosacīts vidusslānis, kas tad varēs atļauties pirkt un patērēt šokolādi. Tādējādi pasaulē jau drīz, visticamāk, varēsim runāt par šokolādes deficītu, kas attiecīgi nozīmēs jūtami augstākas šīs izejvielas cenas.

Līdz ar šādu situāciju pastāv viedoklis, ka pārmaiņas gaidīs pasaules vadošos šokolādes ražotājus, pēc kuru produkcijas potenciāli straujāk varētu augt pieprasījums. Tiesa gan, tiem arī ražošanas izmaksas būs augstākas, kuras gan, visai ticams, tiks pārliktas uz patērētāju pleciem.

Sliktāka raža

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Irākas valdības uz laiku slēgusi desmit sunītu televīzijas kanālus, tostarp pazīstamo Al Jazeera, apsūdzot tos reliģiskas vardarbības veicināšanā, kas valsti plosījusi pēdējo nedēļu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Bagdādes spertie soļi raisījuši bažas, ka sasprindzinājums valstī draud pāraugt pilsoņu karā, līdzīgā tam, kāds plosījās no 2005. līdz 2008. gadam starp šiītiem un sunītiem. Aizvadītajā nedēļā sadursmēs starp valdības spēkiem un sunītu protestētājiem jau gājuši bojā aptuveni 200 cilvēki.

Paziņojums par telekanālu darbības apturēšanu tika nolasīts valsts centrālajā televīzijā un izsūtīts apturēto mediju redakcijām. Pārtraukta arī tādu pazīstamu kanālu darbība, kā Al Jazeera un Al Sharqiya.

Irākas valdība norāda, ka telekanāli slēgti, jo «notikusī vardarbība piedzīvota tāpēc, ka televīzija to iedrošinājusi un veicinājusi». Irāka noliedz, ka lēmumam uz laiku apturēt televīzijas kanālu darbību, būtu bijis arī kāds politisks pamats. Bagdādes lēmumu kritizējušas žurnālistu organizācijas, norādot, ka telekanāli tikai atspoguļojuši noteiktus viedokļus.

Trešdien naftas cena saglabāja pozīcijas virs 100 ASV dolāru par barelu līmeņa.

Jēlnaftas WTI cena dienas laikā pieauga par 1,76% līdz 101,35 dolāriem par barelu, savukārt Brent cena palielinājās par 1,29% līdz 105,29 dolāriem par barelu.

Db.lv jau rakstīja, ASV jēlnaftas cena pirmo reizi deviņu mēnešu laikā pārkāpusi 100 ASV dolāru par barelu robežu, sekojot datiem par politiskajiem nemieriem Ēģiptē un sarūkošajām ASV rezervēm.

Bažas, ka nemieri Ēģiptē varētu izraisīt nestabilitāti Tuvajos Austrumos un samazināt naftas piegādes apjomus, veicināja arī Brent cenas pieaugumu līdz vairāk nekā nedēļas augstākajai atzīmei 105,61 dolāram.

«Spriedze Tuvajos Austrumos vienmēr dzen cenu uz augšu, turklāt papildus faktors ir ASV rezervju samazināšanās,» aģentūrai Reuters sacījis OptionsXpress analītiķis Bens Le Bruns, uzsverot, ka tās ir dubulti labas ziņas jēlnafta.

Krievijas Lauksaimniecības ministrija rosinājusi noturēt diskusijas par potenciālo humanitāro palīdzību Ēģiptei. Palīdzība izpaustos kā kviešu eksports un ir mājiens par politisko atbalstu pašreizējai Ēģiptes varai, ziņo Reuters.

«Mums ar starptautiskajiem partneriem vajadzētu diskutēt par humāno palīdzību Ēģiptei. Pagaidām gan Ēģipte formālu palīdzību lūgusi nav,» norādījis Krievijas Lauksaimniecības ministrs Iļja Šestakovs.

DB jau ziņoja, ka Ēģiptei, kas ir lielākā kviešu importētāja pasaulē, importēto kviešu krājumu ir atlicis mazāk nekā diviem mēnešiem. Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importēja un jāņem vērā, ka valsts plaši subsidē maizes ražošanu. Savukārt nemieri Ēģiptē izraisījuši dažāda rakstura finansiālas grūtības (piemēram, šo valsti kopš Arābu pavasara apmeklē mazāk tūristu), kuru dēļ valsts nespēj norēķināties par saviem kviešu pirkumiem.

Maskavas Biruļovas rajonā nemiernieki izdemolējuši veikalus un iesaistījušies sadursmēs ar policiju. Protestētāji izkliedza pret kaukāziešu izcelsmes imigrantiem vērstus saukļus. Iziešana ielās Biruļovas rajonā uzskatāma par pēdējos desmit gados spilgtāko pret imigrantiem vērsto epizodi Maskavā, raksta pasaules mediji.

Protestētāji svētdien izdemolējuši veikalus un citas tirdzniecības un pakalpojumu vietas Biruļovā, kurās strādāja kaukāziešu imigranti. Nemieri sākušies pēc tam, kad minētajā rajonā tika nogalināts kāds jauns krievu vīrietis, un šajā slepkavībā aizdomās tiek turēts kaukāziešu izcelsmes imigrants. Nogalinātais ir 25 gadus vecais Jegors Ščerbakovs, kurš ceturtdienas naktī esot gājis mājup. Pēc policijas paustā, viņš uz ielas ticis sadurts līdz nāvei.

Vairāki simti iedzīvotāju protestējuši miermīlīgi, prasot tiesīgu spriedumu slepkavam, taču vēlāk grupa jaunu vīriešu sākusi izsist logus tirdzniecības centrā un galu galā to aizdedzināja. YouTube ievietotā video redzams, kā tiek izkliegti rasistiski saukļi, piemēram, «White power!».

Valdībām būtu jārīkojas, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzīgu, jo plaisa starp bagātajiem un nabadzīgākajiem iedzīvotājiem kavē ekonomikas izaugsmi, aptaujājot starptautiskos investorus, secināts Bloomberg Globall Poll aptaujā.

58% no respondentiem atbildējuši, ka šī nevienlīdzība bremzē ekonomikas attīstību, un 68% uzskata, ka valdībai šī problēma ir jārisina.

«Šis ir viens no visakūtākajiem un delikātajiem uzdevumiem valdībām nākamo 10 gadu laikā,» sacījis aptaujas dalībnieks, Veco Invest aktīvu pārvaldes vadītājs Mario Kribari. «Sarūkošais reālās algas apmērs lielākajai iedzīvotāju daļai un ļoti polarizētie sociālie, investīciju un patēriņa stagnācijas ekonomikas riski, kā arī potenciālie sociālie nemieri,» kā piemērus min eksperts.

10% bagātāko amerikāņu 2012.gadā nopelnīja lielāko ienākumu daļu kopš 1917.gada, liecina Kalifornijas Universitātes ekonomista Emanuela Saeca aplēses. Šie cilvēki, kas iekļauti labāko desmitdaļā 2012.gadā nopelnīja vismaz 146 tūkstošus dolāru, kas ir gandrīz 12 reižu vairāk nekā nopelnīja 10% ar zemākajiem ienākumiem.

Ukrainas grivnas vērtība ceturtdien nokritusies par aptuveni 7% un sasniegusi rekordzemu līmeni, ņemot vērā pieaugošo neskaidrību saistībā ar valsts politisko un finansiālo situāciju.

Grivnas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pārsniedza 11 grivnu pret dolāru atzīmi.

Kopš gada sākuma grivnas vērtība ir samazinājusies par gandrīz 20%.

Ekonomisti pauž viedokli, ka Ukrainas parādsaistību maksātnespēja ir reāla iespējamība.

Ukrainas privātā un sabiedriskā sektora parādsaistību līmenis šobrīd pārsniedz 66 miljardus dolāru.

Šogad Ukrainai ir jāatmaksā parādi 13 miljardu dolāru apmērā, un tas valstij varētu radīt ievērojamas grūtības, ņemot vērā apstākli, ka Ukrainas Centrālās bankas rezervju apjoms ir nokrities zem 18 miljardu dolāru atzīmes.

Kā vēstīts, Ukraina lūgusi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) finansiālu palīdzību, ceturtdien paziņoja SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Krimas scenārija atkārtošanās Latvijā nav iespējama, pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Jānis Bērziņš Latvijas Radio raidījumā Labrīt!.

Latvijā līdzīgi pasākumi kā Krimas pussalā, kas noslēdzās ar teritorijas anektēšanu, varētu notikt tad, ja pirms tam būtu izstrādāta šādiem darbiem labvēlīga augsne, uzskata J. Bērziņš. Tiešs iebrukums vai «zaļo cilvēciņu» parādīšanās esot apšaubāma, uzskata eksperts.

Tajā pašā laikā nav noliedzams tas, ka Krievija grib Latviju turēt savu interešu sfērā un vēlas, lai Latvija būtu prokrieviska. NATO būtu jāizvērtē, vai paragrāfā, kur teikts, ka bruņota iebrukuma gadījumā NATO ir gatava palīdzēt savām dalībvalstīm, nebūtu jāaizstāj vārds «bruņots» - notikumi Ukrainā rāda, ka nav obligāti jāieved savs karaspēks citas valsts teritorijā, lai sāktos bruņotas sadursmes.

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA), izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un secinot, ka Izraēlas gaisa telpas izmantošana rada draudus civilās aviācijas gaisa kuģiem, rekomendējusi Latvijas aviokompānijām neveikt lidojumus uz Izraēlas lidostām, kā arī neizmantot Izraēlas gaisa telpu pārlidojumiem uz citiem galamērķiem.

CAA ir veikusi pieejamās informācijas par situāciju Izraēlas gaisa telpā analīzi un konstatējusi, ka saistībā ar militāra konflikta pastiprināšanos pastāv augsts drošības apdraudējums civilās aviācijas gaisa kuģiem, kas veic lidojumus uz Izraēlas lidostām vai šķērso Izraēlas gaisa telpu. Vienlaikus Izraēlas teritorijā ir notikuši plaši masu nemieri, kas rada apdraudējumu personām, kuras pašreiz atrodas Izraēlas teritorijā. Ievērojot, ka tuvākajā laikā bija plānots atsākt pasažieru pārvadājumus uz un no Izraēlas, CAA nosūtījusi rekomendācijas vēstuli visām Latvijas aviokompānijām ar aicinājumu uz laiku atcelt plānotos lidojumus uz Izraēlas lidostām un atturēties no Izraēlas gaisa telpas šķērsošanas. Rekomendācijas ir spēkā līdz pozitīvām izmaiņām drošības situācijā Izraēlā, kas nodrošinātu drošu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumus, par ko aviokompānijas nekavējoties tiks informētas.

Vismaz divdesmit Šveices likumsargu guvuši ievainojumus sadursmēs ar vardarbībā pāraugušas tehno mūzikas parādes dalībniekiem. Nekārtību laikā policija izmatojusi asaru gāzi, ūdensmetējus un aizturējusi 60 demonstrantus, no kuriem liela daļa pārstāvējusi Black Bloc anarhistu kustību.

Nemieri izcēlās svētdienas agrā rītā Šveices galvaspilsētā Bernē, kur norisinājās nesankcionēta tehno parāde Tanz Dich Frei (Dejo brīvs). Maskās tērpti parādes dalībnieki centās izlauzties cauri ap parlamentu esošajiem nožogojumiem. Šveices likumsargi novērsa mēģinājumu izlauzties līdz parlamentam, tomēr sadursmes turpinājās Bernes dzelzceļa stacijas tuvumā, kur demonstranti demolēja bankomātus, izsita logus bankām un veikaliem. Saskaņā ar policijas aplēsēm, vardarbīgajos nemieros radušies zaudējumi vairāku simtu tūkstošu Šveices franku apmērā.

Likumsargi norāda, ka nesankcionētajā parādē piedalījušies aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, lielākā daļa no kuriem bijuši miermīlīgi. Parādes dalībnieki nesuši plakātus ar pret kapitālismu, neliberālo ekonomiku un policijas brutalitāti vērstiem uzrakstiem.

Šā gada otrajā ceturksnī esam piedzīvojuši samēra lielas svārstības - uzplaukuši nemieri tādās valstīs kā Turcija un Brazīlija, otrais Arābu pavasara vilnis pāršalc Ēģipti un arī aktuāla joprojām paliek parādu krīze eirozonā, teikts izpētes kompānijas S&P Captial IQ ziņojuma, kas ik ceturksni apkopo pasaules kredītu tirgus skatījumu uz valstu spēju norēķināties par savām parādsaistībām.

S&P Captial IQ pētījums liecina, ka šobrīd valstis ar vislielāko defolta iespējamību tuvāko piecu gadu laika ir Argentīna, Kipra un Venecuēla. Daudz no pirmā trijnieka neatpaliek Grieķija.

Savukārt valstis ar vismazāko defolta iespējamību ir Norvēģija, Zviedrija un Somija. Iespējamība, ka Latvija tuvāko piecu gadu laikā nespēs norēķināties par savām parādsaistībām tiek vērtēta ar 9,28%.

Avots: S&P Capital IQ

Krievijas policija «preventīvos reidos» arestējusi vairāk nekā 1,2 tūkstošus kaukāziešu imigrantu, kas strādā tirdzniecības centrā, kuram svētdien uzbruka protestētāji, raksta BBC.

Db.lv jau rakstīja, ka nemieri sākušies pēc tam, kad Biruļovas rajonā tika nogalināts kāds jauns krievu vīrietis, un šajā slepkavībā aizdomās tiek turēts kaukāziešu izcelsmes imigrants. Nogalinātais ir 25 gadus vecais Jegors Ščerbakovs, kurš ceturtdienas naktī esot gājis mājup. Pēc policijas paustā, viņš uz ielas ticis sadurts līdz nāvei. Vairāki simti iedzīvotāju protestējuši miermīlīgi, prasot tiesīgu spriedumu slepkavam, taču vēlāk jaunu vīriešu grupa sākusi izsist logus tirdzniecības centrā un galu galā to aizdedzināja. YouTube ievietotā video redzams, kā tiek izkliegti rasistiski saukļi, piemēram, «White power!». Protestos aizturēti aptuveni 380 cilvēki, pret viņiem uzsāktas krimināllietas.